Neiegrimt pelēcībā

12

Komentāri (12)

vvilums 31.05.2019. 19.38

koncertzāle ir jābūvē. 100 miljoni nav nepanesama summa. Katru gadu procentmaksājumos par piecos gados ” noēstiem” kredītiem maksājam trīsreiz vairāk un nekas – neviens diži neskumst. Būvniecības līgumus tikai būtu jāslēdz tā lai nav neskaidrību un nav jātiesājas, juristu mums tak gana.

+1
-2
Atbildēt

1

    vvilums > vvilums 31.05.2019. 19.40

    AB dambis ir jau “iestudēta ” vieta un nav ko čammāties , jābūvē.

    +1
    -3
    Atbildēt

    1

    lindab456 > vvilums 01.06.2019. 00.15

    Diskusija Satori skaidri parāda, ka galvenā interese ir par Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem 23 miljoniem – kurš attīstītājs tos piesaistīs infrastruktūras sakārtošanai. Iespējams, tā varētu būt osta aiz AB dambja.
    Ir pārāk maz informācijas par AB dambi kā hidrobūvi ar tās specifiskajiem uzdevumiem un par AB dambi kā daļu no vienotas hidrotehnisko būvju sistēmas un par to, kādu ietekmi var radīt pārbūves.
    Nav pietiekami uzmanības pievērsts Daugavai, tās ainavai saistībā ar Rīgu, vēsturiskajam un emocionālajam kontekstam. Manuprāt, attieksmei pret Daugavas ainavu vajadzētu būt vairāk saudzīgai un pārdomātai.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    vvilums > lindab456 02.06.2019. 09.50

    Par dambja specifiskajiem hidrotehniskajiem uzdevumiem kopējā hidrobūvju sistēmā projektētāji parūpēsies un par ainaviski vēsturiski emocionālajiem kontekstiem izcils arhitekts ir padomājis, neker kreņķi.

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    lindab456 > vvilums 04.06.2019. 09.25

    “Kas attiecas uz Daugavas lejteces daļu, tad šeit pats unikālākais kultūrvēsturiskais objekts līdzās mūsu arhitektūras un pilsētbūvniecības kompleksam – vecpilsētai – ir pagājušā gadsimta pēdējā ceturksnī radītais hidrotehnisko būvju komplekss Daugavas gultnes regulēšanai, kurā ietilpst arī dambji AB, ADE, FG un Daugavas kreisā krasta nostiprinājumi.”, A. Biedriņš, L. Ļakmunds, No Doles līdz jūrai, Zinātne, 1990.
    Kādi tad ir tie konteksti:
    1. Pieminekļa statuss – AB dambis ir daļa no – Daugavas grīvas krastu fortifikācijas būvju kompleksa, kas ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis, 19. gs. 2. p. – 1920. g., Aizs Nr. 8538;
    2. Kultūrvēsturiski ainaviskais – kultūrvēsturiskā ainava;
    3. Ekoloģiskais;
    4. Ekonomiskais;
    5. Drošības, ugunsdrošības;
    6. Funkcionālais;
    7. Vizuālais un emocionālais.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Urga 30.05.2019. 10.58

G.Didrihsonu uztrauc Rīgā notiekošais?
Kaut kā nav manīts G.Didrihsona, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētāja, vārds to entuazistu vidū, kas nesavtīgi tērē savu laiku un enerģiju pilsētvides uzlabošanai. Tie ir pavisam citi uzvārdi. Cik oficiāla padome ir nākusi palīgā tiem, kas patiešām (ikdienas pelēcībā) darbos cīnās par Rīgu kā mūsdienu galvaspilsētu?
Attieksme “pelēka, necila mājiņa kaut kur pilsētas krūmos” arī labi raksturo Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētāju. Par necilu mājiņu krūmos acīmredzot iedegušies arhitekti portālā (30.05.2019) “Satori” : Vai nacionālā koncertzāle jāceļ uz AB dambja, Artis Zvirgzdiņš Koncertzāles kaismē A4d (16/05/2019), Lai neatgriezeniski nedeformētu pasaules kultūras mantojuma vietu (Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas atklāta vēstule Ministru kabinetam par nacionālās koncertzāles celtniecību Rīgā) IR (22.05. 2019) u.c…
Acīmredzot problēmu labāk risināt no spēka pozīcijām. Vai tas nozīmē, ka D.Melbārde premjera akceptu jau saņēmusi?
P.S. Varbūt pagaidīt, kā beigsies tiesu darbi par LNB parādiem?

+2
-1
Atbildēt

2

    lindab456 > Urga 30.05.2019. 11.40

    “Acīmredzot problēmu labāk risināt no spēka pozīcijām…” – negribētos to piedzīvot.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > lindab456 02.06.2019. 10.16

    Pa iebrauktu ceļu – ar pilsētas attīstībai paredzēto naudu tiek sagatavota investīciju vide (piem., Skanste u.t.t.).
    AB dambim pāri pretī – Vecrīga piebūvēta ar 7-stāvīgām viesnīcām kvartālu robežās, ar Vecrīgai neraksturīgiem, nepieļaujamiem apbūves apjomiem, blīvumu, intensitāti, ar neatrisinātiem jautājumiem par ietekmi uz vidi (kultūrvēsturisko, ekoloģisko).
    Tur pat, pa Daugavu uz augšu – Zaķusalā plānotā viesnīcu debesskrāpju apbūve, Pārdaugavas pusē – dvīņu torņi. Vecrīga pārvērsta par ēstuvju un kanalizācijas Disnejlendu. Biznesam jāpievada skābeklis ar kultūrtūrismu – tur pat, acu priekšā no viesnīcu logiem – uz AB dambja, jo kā saka Sīlis – neviens nebrauks kaut kur. Cik ilgi pārspīlēta biznesa lobēšanas vārdā tiks deformētas mums visiem kopīgās vērtības – Vecrīga un Daugava!
    Vai nav pienācis laiks atdot parādu Rīgas vēsturiskajam centram, kas dažādu apgrūtinājumu un sodu politikas žņaugos pārvēršas drupās, tiek nojaukts un aizstāts ar kvartālu apbūvēm, kas ir izdevīgi investoriem, bet, kas nav raksturīgi Rīgai. Tā nav Rīgas seja un tas nav Rīgas raksturs, tā būs jebkura cita ES pilsēta.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Urga 30.05.2019. 15.34

    Urga , gribu rakstīt lai neesi tik skarba un barga šoreiz, tomēr jauns un smuks , bet būtībā tomēr piekrītu, ka būtu izšķiroši svarīgi , ka sanāktu kopā un galvenais rīkotos kopā arī tie jaunie un smukie. Citādi – kaut kur viņi ir – pavisam noteikti, bet tādos cīņas brīžus viņus nemana.
    Es vispār domāju, kā tas nākas – ka valsts pasūtījumu atkal saņem vieni un tie paši, vieni un tie paši – vai te tomēr nav tā, ka kamēr nebūs iznīdēta korupcija, tikmēr arī Didrihsons var droši necīnīties – tāpat neko neiespēs?
    Vai nav tomēr jautāums nr – kalnmeiers , bičkoivčs n kas tur vēl viss tai barā?

    Starptautiskajā iepirkuma konkursā “Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi” uzvarējusi personu apvienība “BESIX RERE GROUP”, kurā apvienojušies Beļģijas uzņēmums “N.V. BESIX S.A.” un pašmāju SIA “RERE būve”, portālu “Delfi” informēja uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 30.05.2019. 10.54

es par Zaigas Gailes ideju

https://www.satori.lv/article/satori-aptauja-vai-nacionala-koncertzale-jacel-uz-ab-dambja

Ventis Didrihsons, arhitekts, pilsētplānotājs

Koncertzāle (investīcijas) ir nopietns attīstības katalizators vienai vai otrai teritorijai (degradētai vai neattīstītai), tādēļ novietnes izvēlei ir jābūt profesionālai no pilsētplānošanas viedokļa. Joprojām šādu analītisku un profesionālu izvērtējumu neesmu redzējis.

Manuprāt, koncertzāle ir nozīmīgs publisks notikums pilsētvides un ikdienas dzīves kontekstā, drīzāk aktīvs krustojums, nevis izolēta pussala, kāda ir/būs AB dambja novietne. Un visbeidzot izmaksas – būvniecība uz AB dambja varbūt treknajos gados likās normāli, bet šodienas situācijā tas nudien nešķiet prātīgi, un pievienojos sašutumam par to, ka šī novietne atkal ir dienas kārtībā.

+1
-1
Atbildēt

0

Sskaisle 30.05.2019. 10.53

“Par karstu kartupeli arhitektu, kultūras jomas pārstāvju un pilsētas plānotāju mutēs pēdējos mēnešos kļuvis nacionālās akustiskās koncertzāles projekts. ” – profesionāļiem priekšroka , piekrītu, tomēr …. kāpēc izvērtēšanā netiek iesaistīta sabiedrība?

”izteicās, ka mūsdienu pilsētām koncertzāles un laikmetīgās mākslas muzeji ir kā katedrāles, kas piesaista svētceļniekus, katrā sevi cienošā pilsētā tām jābūt. Vai piekrītat?” – jā un nē – Kauņā un Tallinā šie muzjei manu apmeklējumu laikā vienmēr biuši tukši vai pustukši – es teiktu , ka šās apgalvoums ir pārspīlēts –

+1
0
Atbildēt

0

Sskaisle 30.05.2019. 10.40

šorīt nākot uz darbu biju lieciniece satiksmes negadījumam. Zem Akmens tilta tunelī saskrējās trīs riteņbraucēji , viens ar astotnieku klibodams aizgāja, dūšīgā dāma lamādamās aizbrauca, skuķis arī klusi notinās. Es filmēju, precīzāk vien domāju, ka filmēju, jo viss notika vien 3-5 soļu attālumā no manis un ,protams, nenofilmēju – jo skaitīju pātarus – Svēta lieta, ka vispirms Pateicībā piesaucu Vissvētās Debesis, kas jādomā taču, ka mani sargāja. Ja trāpītos tiem trakajiem pa vidu – tad cerības uz izdzīvošanu nebūtu bijušas.
Kaut ko esmu safotogrāfējusi un rakstīšu kārtējo sūdzību uz Rīgas Domi un CSSD , bet … kad runā/raksta par draudzīgu pilsētvidi , bet ne Dome, ne Valsts nespēj nodrošināt elementāru drošību – var teikt gandrīz svētam kājāmgājējam kāda esmu es – tad kā saka dūša no tās liekulības apskrienas …

Būtu jāsāk ar elementāro un tas arhitektam būtu jāuzsver – jāsakārto iespēja droši pārvietoties pa pilsētas ielām – šobrīd tas Rīgā nenotiek – kā man sevi pasargāt – nezinu … godavārds nezinu

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam