Spiegu spēles Latvijas mežos 9

Komentāri (9)

lindab456 21.05.2019. 02.11

Izceļot seriāla nozīmību – pārdomas par pēcgaršu.
Viss it kā ir pareizi, bet fakti bez dziļākas izpratnes par saturu, bez piepildījuma un dvēseles, ir un paliek fakti, kas maz ko pasaka, nedod gandarījumu un nerada pacēlumu. Liekot akcentu uz spiegu spēlēm un okupācijas režīma izpēti, ir aizmirsts pats galvenais, tas, kādēļ, visticamāk, galvenā varoņa prototips – vēsturiskais līdzinieks no drošības un labklājības valsts atgriezās okupētajā Latvijā – par maz ir atklāts un stāstīts par latviešu patriotismu un ciešajām saitēm ar dzimto zemi. Bet kopumā – paldies autoriem par pētījumu un uzdrīkstēšanos un aktierdarbu!

0
0
Atbildēt

2

    Drosma > lindab456 21.05.2019. 06.34

    Linda, mīļā. Nu nav jau tas patriotisms tāda viengabalaina lieta.
    Kas aizmuka atpakaļ neskatoties,tos sauc par patriotiem,kuri palika un izdzīvoja okupācijas 50 gadus,tos tagad visus par kolaborantiem grib pataisīt. Levits tā grib,piemēram.

    Es saku,ka seriāls ir labs iemesls,lai par to spriestu – visi – speciālisti un nespeciālisti

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 21.05.2019. 11.24

    Ar ko noslēdzas seriāls par šo Latvijas vēsturē nozīmīgo nacionālās pretošanās kustības posmu, kas tiek skatīts caur lielvalstu izlūkdienestu specoperācijas prizmu? Kāds ir gala vēstījums? Mierinājumam – ir individuāla uzvara, panākumi, bet tas neatsver kopējo sajūtu, un norisinās uz vispārējas nacionālās sagrāves un bezcerības, aizdomu un nodevības, apšaubīšanas un nolieguma fona. Nacionālā pretestība tiek pasniegta kā manipulāciju objekts lielvalstu politiskajās spēlēs, netiek parādīts vietējo cilvēku spēks un nozīme . Ja tas atbilstu patiesībai, mēs nebūtu tur, kur esam, nebūtu spējuši nosargāt vairākās paaudzēs savas brīvvalsts ideju.

    “Nu nav tas patriotisms tāda viengabalaina lieta.”
    Taisnība, to ka patriotisms katram savs, rāda visa līdzšinējā vēsture. Arī šodien – kurš nav patriots?!
    Drosma, runa nav par deklaratīvu patriotismu, bet par kopējo sajūtu, kas tomēr ir apliecinājums, nevis pamatu izraušana vai noliegums.

    0
    0
    Atbildēt

    2

    Drosma > lindab456 21.05.2019. 14.31

    nu nezinu, nezinu Linda.
    Luk, mana tante – divreiz bija Sibīrijā – jo bija atbēgusi uz Latviju. Es viņas atmiņas pierakstīju par visu kaut ko – tai skaitā par ulmaņlaikiem. Es viņai prasu – nu bet kā tad ar politiku ? Jums Ulmanis patika?

    Viņa saka – nu kāda politika. Mums jau neviena cita nebija kā Ulmanis un viņš radīja uzticību. Mums lauku cilvēkiem klājās labi un darījām savu, valsts lietās nemaisījāmies.

    Kādi mēs budži , kādi mēs ienaidnieki … Nu – Ulmanis to arī izmantoja – tā kārtoja lietas, ka sev koferi uz Švieci un pasi iegādājās – kamēr tautu tik slavēja un aicināja būt mierā ar visu ….

    Šodien ir tā, ka katrs drīkst valsti nolmāt un pamatoti tas ir un es to daru ar lielu degsmi , bet – kāda jēga ? Tik cik savas dusmas izgāz rakstot – tā visa jēga

    Paskaties savu NA – nu viena lieta kā džeki ar čečenu un krievu oligarhiem tusē un cik var noprast – tur vēl dziļākas lietas notiekās , otra lieta – ka paklausies kā runā – elpa raujas ciet – visi tā mīl Latviju un tautu –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > Drosma 21.05.2019. 16.40

    Darbi par vēsturi runā par šodienu, risina šodienas jautājumus, velk aktuālas vēstures paralēles – tas ir tas kādēļ vēstures tēmas kaut kādā brīdī kļūst interesantas.
    Tas pats jautājums – kā nepazaudēt sevi starp milžu cīņām.
    Likumsakarīgi – runājam par patriotismu un atgriežamies pie K. Ulmaņa. Katram mums ir savi stāsti, bet kopīga ir vēsturiskā atmiņa.
    Drosma, kā Jūs domājat, vai ir iespējams savienot kosmopolītismu, liberālas vērtības un patiesu patriotismu, nacionālas valsts mīlestību?
    Drosma, Jums taisnība – ideja par policijas bataljona komandieri kā Krievijas oligarha padoto uzdzen šausmas un turpat īpašumā esošie dvīņu torņi, fonā AB dambja koncertzāle. Manuprāt, šodien politiskās idejas dzīvo atrauti no personālijām, grūti iedomāties kādu personību, kas spilgti reprezentētu kādu politisko ideju.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > lindab456 21.05.2019. 14.33

    un vai tad tagad lielvaras ar mums nedarās kā grib – un vai nav tā, ka tautai kreņķis par izdzīvošanu, kamēr politiķiem par uzdzīvošanu?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Drosma > lindab456 21.05.2019. 06.40

    Amputēt sabiedrību no vēstures – tas ir čekistu-komunistu sekmīgs darbiņš, izdevies.
    Tas strauji būtu jāmaina. Nav vēsture tik vienkārša- labie un sliktie.

    Nāk EP vēlēšanas – esmu droša,ka starp kandidātiem ir čekas stukači, bet – grozies kā gribi- gudrībā un veiklībā sit pušu daudzus nestukačus. Kā rīkoties? Mēģinu sev atbildēt. Konkrētības nebūs.

    Man lakmusa papīrs mūsu nākotnei ir kalnmeiera un bičkovica atlaišana. Ja tie ziķeri paliks mūsu tiesu sistēmas spicē – laikam jau iznīksim pavisam ….kāpēc vēlētājj neprasa atbildību un datbus no politiķiem?

    0
    0
    Atbildēt

    0

Drosma 16.05.2019. 10.35

ja par aktieriem
lūk, bija NACIONĀLAJOS DĀRGUMOS raidījums par aktieriem – Grūbe saka – ka nav ko nīdēt un pīkstēt – jāstrādā un ja kārtīgi nestrādāsi – būs jāiet prom no teātra

lūk, biju uz Precībām Liepājas teātrī – nu 100% bauda – tīra – viss patika , bet ..,
nespēju no prāta izdzīt to vietu, kā tam aktierim bija jākrīt no galda …. nu lai nestāsta , ka cilvēks tā nesasitas un veselību nebojā – un cik par to maksā ? ka šitā visiem par prieku sevi moci ?

un šitie treknie kuļturščiki ministrijā – kuri saņem sitmus tūkstošus un šitie aktieri, kuriem tā jāmocās …

nu labi –

+3
0
Atbildēt

0

Drosma 16.05.2019. 10.29

godīgi – seriālu neskatījos, mēģināju, bet pārtraucu – jo man nervi netur – godavārds – tāda vispārēja nelaimes un bezspēka un bezcerības sajūta pārņēma –
tie vella čekisti – tie kolaboranti – tā cilvēku šaušana un kaušana – nē – to es nevaru – žēl , ka tā – bet nevaru

biju Francijā vienā militārā muzejā – nu tur cciti trakumi – tur tā kara mode – ka vīrieši uz karu pucējās kā skuķi uz balli – tik izsmalcināti – un es skatījos unman kaut kā šķērmi metās – kaut kāda tāda lēnāka bet arī tāda vispārēja riebuma un bezcerības sajūta pārņēma – vēl tagad rakstu un grozu acis riebumā –

Bet vispār – protams – ka tas ir patiesi izcili, ka par to tiek runāts un rakstīts – par mūsu vēsturi

Piemēram, tai frnaču muzejā bija foto ar kolaborantiem – kā šie uz ceļiem – laikam jau pirms nošaušanas – un es domāju – nu redz kā tas dzīvē ir – franči savējos nodevejus nokilloja acis nemirkšķinot – mēs – ieceļam augstakajos posteņos un sadodam ordeņus un ko tik vēl visu un tad brīnamies – kādā elles lokā nu esam

+4
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: