Radošais tūrisms mazpilsētās ir muskulis, kuru var un vajag trenēt

tomēr laikam pats būtiskākais – cet latviešu pašapziņu

Lai nav tā, kā piemēram, ar literatūras nozari – ka šiem labais ir tikai tas, ko atzīst ārzemnieki un arī tikai tad atzīst, ja valsts par to ļoti bagāti piemaksā
Tas ir šausminoši nožēlojami –

Par muižām vēl jāpiebilst tie parki – Debess – kā tie vācieši dzīvoja – tādā skaistumā – tas ir apbrīnojami – tur kā saka – bauda nebeidzas – nekad

Manuprāt, ka novadu centros varētu būt labāka informācija par maršrutiem, par kontaktpersonām , par cenām , par visiem objektiem – arī tādiem,par kuru eksistenci atjēdzamies tikai nejaušību vadīti.
Bijām Zaļenieku baznīcā, būtu zinājuši , būtu kādu puķi Stērstu Andrejam aizveduši un nolikuši – pelnījis ir

Mani neinteresē ne tējas ceremonijas, ne pārģērbšanās un fotogrāfēšanās, ne aušana, vai adīšana – tādiem interesentiem visa kā ir gana , mani ļoti loti interesē vēsture – un es ļoti ļoti labprāt gribu gudrus gidus un pirktu visādas labas grāmatas ar muižas, novada vēsturi , izcilu cilvēku biogrāfiju utt

Ar draugu bijām domājuši rudenī braukt uz Zviedriju – kādas 5-7 dienas.
Tomēr tagad spriežam, ka to budžetu labāk notērēsim Latvijā. Tā kultūrvēsture ir tik bagāta, ka es no laimes vienkārši nespēju atjēgties.

Muižas – viena lieta ir skaistā arhitektūra, kultūra, bet ticiet vai nē – visās muižās man ir gadījušies vienkārši īpaši cilvēki – tādi, ka man gribas vai nu pakutināt sānus un pateikt, kā tu man patīc, vai pat apķert un samīļot. Es tomēr esmu padlaiku cilvēks un ar ezoteriku esmu uz lielo jūs, tomēr reizēm taisu atkāpes un patiesi ticu, ka muižas – dzīvās muižas ir ar nenormāli labestīgu auru.

Baznīcas – tas sakrālais kultūrvēsturiskais mantojums – tas ir naudā nenovērtējams

Muzeji – mums ir ar ko lepoties – patiesi.

Bet – manā vērtējumā – viena lieta ir nauda. Cilvēkiem vienkārši nav naudas. Man bērni ir izauguši un paši iztiek, tāpēc varu ceļot pa Latviju – bet – arī tikai ekonomiskajā režīmā. Es labprāt nakšņotu muižās un kā saka – veicinātu biznesu -bet es to nevaru atļauties.

Tad, protams, labi, ka vispār tās mazmājiņas ir – bet mēs ar draugu izskaitījām, ka par čurāšanu vien pa abiem ap 6 -7 eur notērējām. Ja ir ģimenes ar bērniem ? Cik tad tai pozīcijai vien aiziet?

Tad – lai man piedod visi Svētie un viņu palīgi , bet – tomēr es gribētu, ka gidi ir informētāki, gudrāki. Nesaukšu ne vietas, ne cilvēkus, bet ik pa laikam gadās, ka es zinu nevis vienkārši vairāk, bet daudz vairāk. Ja par tādu vāju ekskursiju es maksāju -2-3 eur – labi, es neko nesaku. Visiem jāsāk ar kaut ko un pieredze prasa laiku, bet ja es būtu maksājusi 5- 10 eur – tad gan es protestētu un prasītu atpakaļ naudu. Gidiem ir jājūt klients, jāprasa par konkrētākām vēlmēm

Tad protams, kā bija ziemā – kad Jelgavas novada muzejs pateica, ka sestdienās , svētdienās gidi nestrādā un punkts un āmen – kauna lieta ! Godavāŗds, kauna lieta – kā var tā vispār atbildēt. Par valsts naudu šos uztur un nevar pat tik daudz kā brīvdienās , kad cilvēki var veltīt laiku izglītībai, kultūrai – to nenodrošināt