Radošais tūrisms mazpilsētās ir muskulis, kuru var un vajag trenēt • IR.lv

Radošais tūrisms mazpilsētās ir muskulis, kuru var un vajag trenēt

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Mārtiņš Eņģelis

Līdz ar pavasari aktivizējas tūrisms, un šis ir piemērots brīdis, lai ikviens nozares spēlētājs pārskatītu savu saimniecību un godīgi atbildētu uz jautājumu – vai esmu gatavs aktīvai tūrisma sezonai, un vai tai gatavojos tikpat uzcītīgi kā pludmales sezonai.

Tūrisma tirgum kļūstot aizvien dinamiskākam un daudzveidīgākam, savas pozīcijas iespējams noturēt vienīgi, domājot ārpus tradicionālā. Nereti dzirdam – jā, bet tam vajag daudz līdzekļu, un mazās pilsētas nevar konkurēt ar lielajām. Tomēr mazpilsēta nav diagnoze. Ikviens ar ierobežotu budžetu, bet radošu, gudru un mērķtiecīgu rīcību var padarīt savu pilsētu interesantu citiem un unikālu valsts mērogā, un spēcīgu atbalstu šeit var sniegt radošās industrijas.

Mūsdienu tūrisma piedāvājuma un pieprasījuma vidi raksturo neskaitāmas radošo industriju formas un kombinācijas. Muzeji stāsta aizraujošus stāstus, ko bagātina interaktīvas ekspozīcijas. Sociālo mediju kanāli ne vien informē, bet ar multimediju palīdzību ieinteresē un vilina doties uz jauniem galamērķiem.

Lai kāds punkts tūrisma kartē tiktu uztverts nopietni, tam vajadzīgs viegli uztverams tēls, grafiskā identitāte un saprotama vizuālā komunikācija.

Veiksmīgs mārketinga rīks, īpaši dažādu pasākumu, festivālu, svētku un citu vietēju notikumu popularizēšanai, ir attīstīta dizaina domāšana sociālo mediju, tehnoloģiju un sienu gleznojumu formātos. Jaunu produktu veidošanā pašsaprotama kļuvusi mūsdienīgu tehnoloģiju klātbūtne, vai tās būtu virtuālās realitātes telpas, vai jaunas meža takas un glempingi.

Tomēr radošo industriju potenciāls starpdisciplinārās nozarēs joprojām ir līdz galam neapgūts lauks. Mazpilsētas ir galamērķi ar labu potenciālu, bet arī nevienmērīgu konkurenci un lielākiem izaicinājumiem, ko nosaka salīdzinoši neliels budžets un nepieciešamība izcelties citu līdzīgu mazpilsētu vidū. Tāpēc šogad Radošās darbības nedēļa “radi!2019” tiks veltīta radošo industriju un tūrisma nozaru mijiedarbībai, domājot tieši par mazpilsētām un to, kā radošo industriju profesionāļi var palīdzēt tām risināt vietējos izaicinājumus un izveidot kvalitatīvu radošā tūrisma piedāvājumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departaments un citas institūcijas visai regulāri organizē dažādas apmācības tūrisma nozarē, taču vēl aizvien visefektīvākā ir profesionāļu došanās uz konkrētu vietu vai objektu un konkrētu problēmu risināšana.

Jūnijā radošo industriju profesionāļu komanda dosies īpašās radošās tūrisma misijās uz piecām konkursa kārtībā izraudzītām mazpilsētām, lai kopā ar to pārvaldēm un nevalstiskā sektora pārstāvjiem meklētu labākos risinājumus tūrisma vides uzlabošanai un izstrādātu individuāli pielāgotus plānus tūrisma, pilsētas tēla atpazīstamības veicināšanai, kā arī kopējās dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Šīs misijas izveidotas, balstoties uz “radi!” iepriekšējos gados iesākto un paveikto, aktualizējot radošumu dažādās industrijās. Arī pagājušogad Radošās darbības nedēļa “radi!” bija vērsta uz reģionu potenciālu, un tieši reģionu iedzīvotāji izrādījuši īpaši lielu aktivitāti un ieinteresētību. Tāpēc šogad šo potenciālu plānots attīstīt vēl aktīvāk, izvēršot aizvien plašākā mērogā.

Mūsdienu daudzveidīgajā tūrisma piedāvājumā vairs nepietiek ar skaistiem skatiem vai statiskiem objektiem. Katram nozares dalībniekam ir jāspēj sev atbildēt, kāda ir konkrētā tūrisma maršruta pievienotā vērtība. Cilvēki meklē iespaidus un piedzīvojumus. Vienam tā būs garša vai smarža, citam – emocijas, vēl kādam – intelektuāli vai fiziski izaicinājumi. Tas, kas visam kopīgs, ir jauna pieredze: tieši pēc tās dodas tūristi 21. gadsimtā. Gan mazpilsētu viesiem, gan iedzīvotājiem ir svarīgi apzināties, ka galamērķis ir ne vien skaists vai autentisks, bet arī kreatīvs, starpdisciplinārs un aizraujošs, seko līdzi laikam un izmanto radošo potenciālu, lai piedāvātu ko jaunu, nebijušu, to, kā nav citiem. Radošās darbības nedēļa “radi!2019”, sadarbībā ar LIAA organizējot radošās tūrisma misijas, vēlas uzsvērt, ka eksperimentēšana, radot jaunas idejas un produktus vai savā starpā sadarbojoties neierastām nozarēm un industrijām, var nest vērtīgus augļus.

Kompromiss starp darbnīcu, domnīcu, hakatonu un mūžizglītības programmām – radošās tūrisma misijas ir neparasts mēģinājums atrast metodi, kā par zināšanām un prasmēm ne vien stāstīt, bet tās reāli pielietot tūrisma produktu izstrādē, galamērķa mārketingā, tēla veidošanā, notikumu organizācijā, komunikācijas uzlabošanā un citās tūrisma disciplīnās. Piesakoties konkursā un aizpildot pieteikuma anketu LIAA mājas lapā, ikvienai mazpilsētai ir iespēja iekļūt to piecu skaitā, kam būs iespēja īstenot radošo tūrisma misiju savā pilsētā.

Radošais tūrisms, darba tirgus, nākotnes prasmes, tradicionālās industrijas un to mijiedarbība, sociālā labklājība, dzīves kvalitāte, pilsētu attīstība, degradēto teritoriju atdzimšana un zināšanu ekonomika – šīs ir jomas, kuras ir uzlabojamas mijiedarbībā ar radošajām industrijām. Ja neesat gatavi tūrisma “pludmales sezonai”, ir vērts meklēt labu treneri.

Radošās darbības nedēļu „radi!2019” rīko nodibinājums “Creativity Lab” sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas Dizaina Centru. “radi!2019” tiks atklāta maija beigās Rīgā, un tās ietvaros notiks vairāki pasākumi Latvijas reģionos. Jaunumiem iespējams sekot līdzi mājas lapā www.radilatvija.lv, kā arī sociālajos tīklos: Facebook, Twitter un YouTube.

 

Autors ir LIAA Tūrisma departamenta vadošais eksperts, Radošās darbības nedēļas “radi!2019” reģionālās attīstības programmas Radošās Tūrisma misijas žūrijas dalībnieks

Komentāri (3)

Sskaisle 29.04.2019. 13.36

tomēr laikam pats būtiskākais – cet latviešu pašapziņu

Lai nav tā, kā piemēram, ar literatūras nozari – ka šiem labais ir tikai tas, ko atzīst ārzemnieki un arī tikai tad atzīst, ja valsts par to ļoti bagāti piemaksā
Tas ir šausminoši nožēlojami –

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 29.04.2019. 13.34

Par muižām vēl jāpiebilst tie parki – Debess – kā tie vācieši dzīvoja – tādā skaistumā – tas ir apbrīnojami – tur kā saka – bauda nebeidzas – nekad

Manuprāt, ka novadu centros varētu būt labāka informācija par maršrutiem, par kontaktpersonām , par cenām , par visiem objektiem – arī tādiem,par kuru eksistenci atjēdzamies tikai nejaušību vadīti.
Bijām Zaļenieku baznīcā, būtu zinājuši , būtu kādu puķi Stērstu Andrejam aizveduši un nolikuši – pelnījis ir

Mani neinteresē ne tējas ceremonijas, ne pārģērbšanās un fotogrāfēšanās, ne aušana, vai adīšana – tādiem interesentiem visa kā ir gana , mani ļoti loti interesē vēsture – un es ļoti ļoti labprāt gribu gudrus gidus un pirktu visādas labas grāmatas ar muižas, novada vēsturi , izcilu cilvēku biogrāfiju utt

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 29.04.2019. 13.24

Ar draugu bijām domājuši rudenī braukt uz Zviedriju – kādas 5-7 dienas.
Tomēr tagad spriežam, ka to budžetu labāk notērēsim Latvijā. Tā kultūrvēsture ir tik bagāta, ka es no laimes vienkārši nespēju atjēgties.

Muižas – viena lieta ir skaistā arhitektūra, kultūra, bet ticiet vai nē – visās muižās man ir gadījušies vienkārši īpaši cilvēki – tādi, ka man gribas vai nu pakutināt sānus un pateikt, kā tu man patīc, vai pat apķert un samīļot. Es tomēr esmu padlaiku cilvēks un ar ezoteriku esmu uz lielo jūs, tomēr reizēm taisu atkāpes un patiesi ticu, ka muižas – dzīvās muižas ir ar nenormāli labestīgu auru.

Baznīcas – tas sakrālais kultūrvēsturiskais mantojums – tas ir naudā nenovērtējams

Muzeji – mums ir ar ko lepoties – patiesi.

Bet – manā vērtējumā – viena lieta ir nauda. Cilvēkiem vienkārši nav naudas. Man bērni ir izauguši un paši iztiek, tāpēc varu ceļot pa Latviju – bet – arī tikai ekonomiskajā režīmā. Es labprāt nakšņotu muižās un kā saka – veicinātu biznesu -bet es to nevaru atļauties.

Tad, protams, labi, ka vispār tās mazmājiņas ir – bet mēs ar draugu izskaitījām, ka par čurāšanu vien pa abiem ap 6 -7 eur notērējām. Ja ir ģimenes ar bērniem ? Cik tad tai pozīcijai vien aiziet?

Tad – lai man piedod visi Svētie un viņu palīgi , bet – tomēr es gribētu, ka gidi ir informētāki, gudrāki. Nesaukšu ne vietas, ne cilvēkus, bet ik pa laikam gadās, ka es zinu nevis vienkārši vairāk, bet daudz vairāk. Ja par tādu vāju ekskursiju es maksāju -2-3 eur – labi, es neko nesaku. Visiem jāsāk ar kaut ko un pieredze prasa laiku, bet ja es būtu maksājusi 5- 10 eur – tad gan es protestētu un prasītu atpakaļ naudu. Gidiem ir jājūt klients, jāprasa par konkrētākām vēlmēm

Tad protams, kā bija ziemā – kad Jelgavas novada muzejs pateica, ka sestdienās , svētdienās gidi nestrādā un punkts un āmen – kauna lieta ! Godavāŗds, kauna lieta – kā var tā vispār atbildēt. Par valsts naudu šos uztur un nevar pat tik daudz kā brīvdienās , kad cilvēki var veltīt laiku izglītībai, kultūrai – to nenodrošināt

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu