Sveiciens Sukutam

kas mani baida un kas man nav pieņemams tados cilvekos kā Kaņepe – lūk šī attieksme – divdabīgā – ka no vienas puses apbrīno bauda apdzied apjūsmo utt visu atšķirīgo, citādāko , no otras puses – visu laiku sludina šo visi esam vienādi ideju –
nu nav bēglis no Sīrijas, vai Trucijas – vai Afganistānas vienāds ar mani un pasarg Debestiņ – labi ka tā –
vai homoseksuāls cilvēks ir citāds kā heteroseksuāls – būtiski – ka ne labāks , ne sliktāks , bet citāds

vai tā ir tikai nepareiza ideju artikulācija – vai kā – es nezinu , to es nesaprotu
ir kaut kādas vispārcilvēciskas lietas , kas mani spēs satuvināt ar afgāņu talibanu, bet vēl vairāk ir tādas , kas mani atsķir un tā mana sajūta , tā mana sapratne ir tā, ka tādi kā Kaņepe spiež uz to, ka man jābūt vainīgai , jājūtas slikti, ka es negribu atzīt sevi par vienlīdzīgu ar tādu afgāni un ja runa ir par viņu Latvijā – tad vēl jo mazāk – es neko viņam neesmu parādā – kāpēc mums atņem naudu un dod tādiem afgāņiem – paldies visiem Svētajiem, ka no šejienes viņi aizbēg – un mēs te savās ciešanās paliekam vieni –

bet jā – tā kaut kā es domāju – ka trakā pārmaiņu laikā dzīvojam

ļoti laba intervija, bet man ir vairāk piebilžu un iebilžu kā zvaigžņu debesīs

nu kaut vai filma 1906 – gods kam gods – par vēsturi neko nesludina – par ko nezina – par to klusē – to novērtēju – bet – ja ir filmas līdzautors – tad …. nu jā….

tad – par tām vērtībām – es savā saprašānā esmu tikusi tik tālu, ka nespēja definēt laikmetīgās mākslas jēdzienu es attiecinu uz nespēju vispār saprast, izteikt vārdos laikmetu – to, kas notiek šodien

teiksim tie sieviešu stand up – cik es paklausos – es sajūtos kā ķīniešu kāzās – neko nesaprotu – gribu izsaukties – cilvēki , kas notiek , par ko smiekli , par ko aplausi –

vai tas – ko min Kaņepe – sarunas ar migrantiem – bet kāpēc ne sarunas ar cietumniekie m, narkomāniem – bāreņiem – kāpēc visas tās palīdzības kampaņas bēgļiem , kuriem atliek škērsot Eiropas robežas un pār viņiem nolīst tiesību un naudas un labklājības lietus, kamēr mūsējiem tā arī nespīd nekas cits kā beztiesiskums , maksimāli garas darba stundas un minimāli iespējamā samaksa

kāpēc mūsu bāreņi mirst pamestās mājās un prieka mājās un bagāto ārzemnieku izpriecu jahtās ?

kaut kā jā un kaut kā nē tam multikulturālismam
nesen biju mskačkā veselības centrā pārbaudīt dzimuzīmes –
kā citā pasaulē –
tramvajā man piesēdās klāt jauns vīrietis kurš kraukājās un spļaudījās un es būtu izlekusi pa logu cik tas bija drausmīgi –
atpakaļnākot – guļ cilvēks – starp citu – katu reizi kā esmu maskačķā tā kāds guļ – reiz pat pie polciijas iecirkņa – tātad – guļ cilvēks – uz mani nereaģē – zvanu uz 112 – mani savieno ar policiju, tā liek zvanīt ātrajiem – tie mani pratina kas un kā – liek gaidīt notikuma vietā un novērot situāciju – es negribu , jo bail – apkārt staigā visādi un guļošais sāk vaidēt, bet nu palieku – guļošais sāk rausties kājās un sāk mani lamāt – es nolemju skriet prom jo galu galā arī ir tumšs palicis un apkārt kādi staigā kā tādi zombiji klusi un vērojoši

pēc tam man zvana ātrie – kur es esot – es saku tramvajā jau , ka man palika bail – var saprast , ka viņi dusmīgi – nevarot nekādu gulošo atrast –
braucu un domāju – būtībā iznāk, ka velti tērēju savu un t dienestu laiku un resursus, bet … uz sasalušas zemes taču gulēja cilvēks ne jau akmens –
un mans draugs saka – ka vienmēŗ jāgādā par paša drošību, ja citus glāb – būtībā to pašu , ko Jēzus

ko gribēju teikt – es ļoti pretojos šo citu glābšanai – ja paši slīkstam
es ļoti pretojos tam, ka mēs cenšamies izprast citus , kamēr paši sevi neesam ne izpratuši ne novērtējuši

bet nu labi – būtībā neviens neko viennozīmīgu vairs pateikt nevar – tas arī fakts

un es gan būtu par to, ka Latvijā tiek attīstīta kinoindustrija – noteikti –