Bezspēcīga paļaušanās liktenim?

Komentāri (7)

Pandora 14.03.2019. 21.42

Bezatbildīgā pretvāciskā politika, par ko runājām iepriekšējā reizē, bargi atmaksāja vieglprātīgajai tautai un pašam “Dr.” Ulmanim, ko boļševiki mēnesi izmantoja savam priekam un beigās piemānīja un nepalaida uz vilcienu. Rozā Ulmanis pat pamanījās paprasīt boļševikiem pensiju par dalību 1905. gada “revolūcijā”.

Autors neatgādina, ka “neviens”, t. i., “demokrātiskās” anglofoniskās valstis, ko trimdinieks droši vien asociē ar taisnīguma alfu un omegu, nepalīdzēja arī pārējām Baltijas valstīm, ne tikai Somijai un Polijai. Latvija no Vācijas palīdzību pilnīgi droši vairs nevarēja gaidīt vismaz pēc Meijerovica plānprātīgā kara pieteikuma Vācijai.

Anglija droši vien plānoja, kā kopīgi ar SPRS uzbrukt Vācijai, un tai bija izdevīgi, ka SPSR nolaupa Baltijas tautu 20 gadus krātos resursus un sagrābj zemi. Uzbrukt Vācijai varēja no ziemeļiem.

Autors varētu pievērst uzmanību tam, ka autoritāra vara pirms II kara pastāvēja gan kara zaudētāju, gan uzvarētāju pusē, gan zemēs, kas no tā izlocījās. Ne visiem tiešā demokrātija ir piemērota.

Gaidīsim no vēsturnieka patiesu “atmodas” izklāstu. Nāgela kungs noteikti tiks skaidrībā, kā latvieši varēja ar savām Saeimas vēlētāju balsīm izdarīt visu to, ko viņi izdarījuši no 90. gadu sākuma.

Atbildēt

J.Biotops 13.03.2019. 21.16

Kādas tautas, tādi vadoņi. Daži pretojas, citi draudzīgā saskaņā paliek savās vietās. Arī vēsturē.

Atbildēt

QAnon > J.Biotops 14.03.2019. 06.52

Izlasi Suvorova “Akvārijs”, lai būtu kaut niecīga saprašana par atšķirībām mūsu aizsardzības spējās https://host-a.net/f/75506-akvarijszip un nepūt prokremlisko izdzimteņu, kuri joprojām pārdzīvo, ka Ulmanis nedeva iespēju staļina kājslauķiem: freibergām, zatļeriem, dombrovskiem, pabrikiem un rinkēvičiem pievienot Latviju PSRS vēl kādā 1936. gadā, fleitā,

Atbildēt

J.Biotops > altinyildiz 14.03.2019. 10.39

Neieskaitīts. Lamuvārdu nepietiek pat minimumam.

Atbildēt

lindab456 > J.Biotops 16.03.2019. 12.42

Vēsture nepazīst – kā būtu, ja būtu.
Manuprāt, tas ir jautājums par robežām starp vēstures tiesāšanu, vēstures mācībām un vēsturi kā izziņas avotu.
Sarežģītas situācijas var mēģināt saprast salīdzinājumos. Viens pārliecinošs rādītājs ir tas, ko varēja paveikt tolaik 6 gados un šobrīd ~ 5×6 gados. Varbūt toreiz bija vairāk pamats cilvēku entuziasmam, robežas arī tajā laikā bija atvērtas.
Kāds komentētājs, raksturojot pirmskara ilgdzīvotāju paaudzi raksta, ka iespējams tā varēja būt tāpēc, ” ka viņos bija/ir mazāk ļaunuma, agresijas, alkatības…”( Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?, pietiek.com.,15.03.19.).

Atbildēt

lindab456 > lindab456 17.03.2019. 11.48

Lai saprastu kādu vēstures posmu, varam pētīt rakstītos avotus. Varam arī mēģināt aptvert un saprast laikmeta radītās materiālās vērtības, kultūras un zinātnes liecības. Bet arī tas, manuprāt, tikai pastarpināti stāsta par sava laika sasniegumiem. Visbūtiskākais liecinieks, ja tā var teikt – gala rezultāts ir tas, kas notiek ar cilvēkiem, cik viņi ir gaiši, izglītoti, darbīgi, radoši, kulturāli, harmoniski, empātiski, apveltīti ar nepieciešamību pēc morāli ētiskām kvalitātēm, patriotiski. Tā, manuprāt ir īstā liecība par t.s. Ulmaņlaikiem.
Par nožēlu, šodien notiek neiespējamais – ir vēlme mainīt veselas tautas vēsturisko atmiņu, paaudzēs iekodēto par tās uzplaukuma laiku un apliecinājumu pārvērst noliegumā.
Tas šķiet iespējams, jo notiek paaudžu nomaiņa un cilvēki par savu pieredzi sāk pieņemt vairs tikai to, kas ir rakstīts uz ekrāniem.

Atbildēt

Jānis Lakijs 13.03.2019. 15.23

“13. marta Jaunākajās Ziņās lasām, ka nākamajā dienā sanāks Baltijas valstu ārlietu ministru konference Rīgā, lai pārrunātu „starptautiskos jautājumus, kas interesē Baltijas valstis“. Bet pēc tam, protams, nebija nekāds konferences atreferējums.”
====
1940. gadā Jaunākās Ziņas nebija vienīgā avīze Latvijā.
====
Ziņojums par Baltijas ārlietu ministru konferenci
Valdības Vēstnesis Nr. 64 (18.03.1940)
Rīgā, 16. III. Baltijas valstu ārlietu ministru konferences noslēgumā izdots sekojošs oficiāls ziņojums:
„Pārbaudijuši triju valstu sadarbības rezultātus kopš pēdējās ārlietu ministru konferences, kas notika Tallinā pagājušā gada decembrī, trīs ārlietu ministri ar gandarijumu konstatējuši, ka šī sadarbība turpinājusies pilnīgā saskaņā, 1934. gada 12. septembra saprašanās un sadarbības līguma garā un saskaņā ar tajā izteiktiem principiem, un atzīmējuši reālus sasniegumus visās viņu savstarpējo attiecību nozarēs. Tāpat trīs ministri vienprātīgi atzīst, ka šī sadarbība pilnīgi attaisnojusies arī starptautiskā plāksnē.
Līdz šim gūtie pieredzējumi veduši triju valstu ministrus pie slēdziena, ka Baltijas valstu piekoptā neitralitātes politika, tāpat kā šo valstu uzņemtās starptautiskās saistības un vispār nostāja, kādu tās ieņēmušas iepretim tagadējā starptautiskā stāvokļa radītām problēmām, pilnīgi atbilst viņu stingrajai apņēmībai palikt ārpus bruņotiem konfliktiem un nodrošināt savu neatkarību un savu drošību.
Tāpat viņi apsveic katru ierosmi, kas iziet uz taisnīga un paliekoša miera nodibināšanu nāciju starpā, un savu līdzekļu robežās veicinās centienus sasniegt šo mērķi. Tai pašā domu plāksnē trīs ministri uzņēmuši ar gandarijumu miera attiecību atjaunošanu starp Somiju un PSRS.
Nolūkā sekmīgāki pārvarēt saimnieciskās grūtības, kādas radijis kara stāvoklis un kas jūtamas visās zemēs, ieskaitot arī Baltijas valstis, trīs ārlietu ministri vienprātīgi izsaka vēlēšanos, lai triju valstu tagadējā sadarbība saimnieciskā laukā tiktu turpināta un padarīta intensivāka, un viņi nolemj uzaicināt triju valstu saimnieciskās dzīves vadītājus netaupīt nekādas pūles šai nolūkā.
Trīs ārlietu ministri, novērtēdami kulturālo sakaru izcilo lomu tautu tuvināšanās darbā, ar gandarijumu atzīmējuši ierosinājumus, ar kādiem šai lietā nākušas klajā piekritīgās iestādes un Baltijas tautu tuvināšanās organizācijas, un nolēmuši atbalstīt visus centienus, kuru mērķis ir vēl vairāk atvieglot jau pastāvošo intelektuālo sadarbību triju valstu starpā. Divpadsmito konferenci sasauks Lietuvas ārlietu ministris 1940. gada septembrī.” LTA.
http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_001_wawe1940n064|article:DIVL67|issueType:P
====
Bet ko gan citu kā šādu “bla, bla, bla” varēja gaidīt pēc tam, kad krievi un vācieši kopīgiem spēkiem bija iznīcinājuši Poliju…