Neklusē!

Šajā sakarā varu ieteikt ASV psihiatrijas doktora Bessel van der Kolk grāmatu “The body keeps the score: Mind, brain and body in the transformation of trauma”. Kā jau Balodes kundze min – upuri, tostarp seksuālas varmācības upuri, neaizmirst neko un viņiem ir aktru dienu jāsadzīvo ar šīm smagajām traumām. Šajā grāmatā ir aprakstīts, cik dzimumnoziegumi netiek nopietni uztverti ASV sabiedrībā un psihiatrijā kā ārstniecības nozarē, kā arī tieši tas, ko min Balodes kundze – ka dzimumnoziegumi pret bērniem notiek daudz, daudz, daudz reižu biežāk, nekā mēs spējam iedomāties. Grāmata sniedz dziļu ieskatu, kā šāda veida traumas izpaužas dažādiem indivīdiem un tik tiešām cik netiešas var būt uzvedības norādes par bērnībā piedzīvotu izvarošanu. Autora stils ir dziļi empātisks pret saviem pacientiem, viņš meklē problēmu cēloņus, lai dziedinātu traumas, nevis tikai izrakstītu kārtējo antidepresantu devu. Brīdinājums: grāmata vietām satur arī bērnu izvarošanu aprakstus, ko autoram ir nācies dzirdēt no saviem pacientiem. Autors kā psihiatrs arī atzīst, ka šādos gadījumos pašam ir bijusi vajadzīga psiholoģiska palīdzība. Tiešām ir jādomā, kā ziņošanas procedūras padarīt vieglākas, bet arī – kā palīdzēt ziņotājam? Ja man kāds bērns uzticētu savu šausmu stāstu, protams, rīkotos tūlīt, taču traumējoši tas var būt arī ziņotājam, policistam, skolas psihologam, kas ir empātisks un atbildīgs. Lai mums visiem kā sabiedrībai veicas ievērojami uzlabot bērnu un sieviešu drošības situāciju! Un paldies Ir, ka rakstāt par šādu gauži nepateicīgu tematu – šādas tēmas ir tabu, jo bieži vien bērnu izvarošana notiek ģimenē, vai arī vecāki nojauš, taču atsakās bērnam ticēt, lai neiegūtu ienaidniekus savā ciemā, draudzē, pilsētā. Ļoti sarežģīts temats.