Vai laime ir slimība?

5

Komentāri (5)

Sskaisle 16.01.2019. 09.55

Vispirms – decembra Rīgas Laiks redaktora sleju ir rakstījis Arnis Rītups un tas ir viens no skaistākajiem tekstiem, ko esmu lasījusi pēdējo gadu laikā. Izcili. Es saprotu, ka RL cilvēkiem ir potenciāls un viņi , kā saka to liek lietā un tas ir tikai sabiedrības lēmums, ko no piedāvāt pieņemt un ko ignorēt

Filmu Favorīte noskatījos – paldies, ka ieteici, Saulespuķe. Priekš manis lielākā bauda bija filmas vizuālās un muzikālās formas harmonija. To ļoti izbaudīju, bet saturis lika aizdomāties par vienu – par to cik, būtiska nozīme katra cilvēka dzīvē ir gimenei – Abigaila vairākkārt atsaucas uz savas vecmāmiņas padomiem – gudra meitene, sekoja tiem un izdzīvoja. Jā …vēl es domāju – kādi katrs esam un kādu cenu par ko esam gatavi maksāt. Par sevi nospriedu , ka es visticamāk būtu apmierinājusies ar karjeras iespējām virtuvē , jo man nav, nekad nav bijušas dižciltīgas asinis – un te to dižciltību es nedomāju tikai pozitīvā nozīmē ….
Bet jā – skaista filma , laba filma …

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 11.01.2019. 10.50

to virsrakstu gan nesapratu nekādā kontekstā, lakam atkal steidzos ….

0
0
Atbildēt

0

Sskaisle 11.01.2019. 10.49

paldies par recenziju ,
ja biļetes akurāti iekritīs klēpī, kā mēdz notikt – tad uz izrādi aiziešu , bet visādi citādi mani šāds teātris neinteresē

Lasu, drīz pabeigšu Gunas Zeltiņas Šekspīrs ar Baltijas akcentu – un cita starpā tur ir aprakstīta Roberta Sturuā Ričards III – pat lasot izjutu – jā ko tad es izjutu …. bet nu dikti patika tas ir mans teātris – tīras bet iedarbīgas – tādas efektīgas izteiksmes formas

līdzīgi kā Nastavševa Mēdeja

šitas Tīrona stils sabāzt visu , ko vien var sabāzt un tad urbināt to nabaga homoseksualtīti

0
0
Atbildēt

1

    Saulespuķe > Drosma 11.01.2019. 12.14

    Manuprāt, režisoriski labākā Tīrona izrāde.
    Tikko kā noskatījos filmu Favorīte – ļoti iesaku :)

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Saulespuķe 12.01.2019. 08.05

    Labrītiņ, Saulespuķe. Paldies par atsauksmi, ņemšu to vērā.
    Bet vēlreiz – es mīlu un ļoti ļoti izbaudu Tomasa Manna literatūru, bet kā noprotu no recenzijām – izlasīju arī to delfos – izrādē no Manna ir tikai paša Manna homoseksualtitāte. Un mani tas jau kaitina. Vai cilvēka seksuālā orientācija ir tas ap ko visu laiku būtu jārubinās?
    Skatijos kādu raidījumu par invalīdiem. Un tur visu laiku skanēja lozungs- invalīdi ir tādi paši kā mēs visi . Paga – nu nav viņi tādi paši, nu nav. Svētā Debess – invalīdi ir cilvēki ar papildus vajadzibām , ar īpašām vajadzibām, ļoti bieži invalīdi nevar un pirmkart, jau tīri fiziski nevar visu to, ko var vesels cilvēks. Nu paga – nu kas tad ta par runu – kāpēc tāda murgošana?

    Tāpat par homoseksuāļiem – nu ir viņi citādi – jo ir. Bet vai tā citādiba ir jāsludina par pašvērtību, vai jācīnās, lai kāda īpašā seksuālā orientācija būtu vēriba pati par sevi, vai es ar savu 20.gs. seksualitāti jau esmu palieka? Pati atpalicība?
    Lūk, par Hamletu lasu , par Šekspīru – taču atraduši homoseksualitāti …. apmēram, kā vecā skapī briljantu atrod …

    Noskatijos -https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.12.2018-latviesu-jaunie-rezisori.-monta-gagane.-meldra-16.id147920/
    Saprotu, ka runa ir pa vienīgo visiem zināmo homoseksuāļu dzejnieku pāri. Vai par to bija jāuzņem filma? Kas ar šī fakta iztirzāšanu filmā ir domāts?

    Savulaik, Naumanis recenziju par Ozona jauno filmu sāka ar – manā uztverē – gaviļu brēcienu – ka lūk, Ozons esot homoseksuālis , it kā tas būtu jau plus
    pats par sevi …. mani tas tā nokaitināja.

    Nezinu, nezinu ….

    Bet nu labi, skatīšos filmu un lasīšu grāmatas un rakstīšu atkal :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam