Holandieša vēstījums

8

Komentāri (8)

Sskaisle 05.10.2018. 11.19

Manī izbrīnu radīja par zilo krāsu Ugunī un naktī. Zvēru – neatceros. Skatījos šo izrādi ļoti tuvu skatuvei – Raiņa vaŗdi manī bira kā zelta pērles , es biju pārņemta ar tiem, Vāgnera mūzika man patika, bet bija par klusu priekš tiem notikumiem un – krāsa man atmiņā ir palikusi brūna ar zelta joslu – Zariņas – kleita – pa vidu. Nu neatceros ne to tukšumu, ne zilumu bet nu labi – kā saka Rainis – ideja jau pāri visam – un to es šai Holandietī varēju nojaust, kas arī jau ir daudz

BET – kas ir būtiski – man bija milzīgs prieks un gandarījums, ka nebija plikumi – Debess – it kā nieks, bet man patiesi gribējās kaut ko bez banālām firmas zīmēm un tas šeit bija

baidos rakstīt, ka iešu vēl , uz Uguni un nakti jau arī gribu iet vēl, bet laikam jau vairs nemaz nav repertuārā – visu nevar paspēt un visu nevar aptvert, bet nu šis bija un ir izcils notikums – bija vērts

0
0
Atbildēt

1

    Saulespuķe > Dusma 05.10.2018. 12.12

    Par zilo krāsu es arī neatceros ar visu savu vizuālo uztveri.
    Es tikai pēc Klīstošā holandieša tā pa īstam sāku novērtēt operas, jo līdz tam mani saistīja tikai atsevišķas ārijas un / vai solisti.
    Ļoti “mana” izrāde ir Salome, ir tāda doma vēlreiz noskatīties atkal jau no balkona. Nekādi nevaru aizbraukt uz Valmieru, lai redzētu Baladīnu, pat Skaistie skati nepiedāvā.
    Palasi šo
    http://www.trd.lv/lv/izrades/izrades/mumu/

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Sskaisle 05.10.2018. 11.12

izlasīju recenziju. Saprotu, ka vieta te ir noteiktam zīmju skaitam un tāpēc tāda mazuma piegarša.
Man šis bija pirmais ” dzīvais holandietis”, sēdēju balkonā , ar domu, lai būtu vislabākā skaņa un tā arī bija – vislielāko iespaid uz mani atstāja mūzika. Izcila. Noteikti, ka nespēju uztvert visu un saprast visu, bet – Zenta, taču bija jauna, kā vācieši saka- blutjung – dāma, kamēr holandietis vecs , nedzīvs egosists, kurš gatavas atdot visu par jaunas meitenes asinīm, izpostīto dzīvi un tāpēc es no paša sākuma tīri saturiski – sižetiski šo operu līdz galam nesaprotu. Ja ir tā, kā es domāju, tad man tieši der holandieša nedzīvīgums – kā saka zombija tēls un tam pretī Zenta – jauna meitene, kuru sauc un mulsina pašas asisnbalss, pašas izēle, iedoma par kaut ko lielāku, cēlāku un īpašāku , kā Ēriks ar saviem medījumiem. To vietu, kur Ēriks locās un lūdzās gar Znetu, kad viņa jau sen ir citā pasualē – to es ļoti labi izpratu – man skiet ļoti veiksmīgs bija beigtā putna tēls – bet… jā -lūk, Vāgners īsi pirms nāves esot gribējis labot sav paša libretu un uztaisīt, ka abi paceļas Debesīs – t.i. – Zenta ar Holandieti. Es saku -labi, ka nepaspēja, jo man tas neietietu kopā – tad jau pašā sākumā ir jāmaina holandieša statuss – nevar šitā ar zombijiem darīties – kā saka – augšā -lejā.

0
-1
Atbildēt

1

    Saulespuķe > Dusma 05.10.2018. 12.03

    Kuru izrādi tad Tu redzēji – pirmo vai otro? Jautāju tikai tādēļ. ka lasot KDi, sanāk, ka izcili esot bijis tikai, ja Zentas lomā Vida Miknevičūte. Vai tiešām? Vai tiešām vienas solistes dēļ var atļauties noniecināt visus pārējos?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Saulespuķe 04.10.2018. 08.58

Taisnības labad būtu jāatsaucas uz kādu režisoru un / vai scenogrāfu, kas savā rokrakstā neatkārtotos. Atkārtojas un kā vēl, pat bezkritiski slavētie.
Katrai radošai personībai ir savs raksturīgais stils un brends, savādāk ikreiz būtu jāmin, kā veikums tas ir :)
Viesturs Kairišs ir vienīgais režisors, kura izrādes un operas skatoties, neesmu vīlusies. Un tāda iepriekšparedzama gandarījuma sajūtas garantija nozīmē daudz. Vismaz man :)

+2
0
Atbildēt

0

Ilze Pētersone 04.10.2018. 08.08

Par V. Kairiša un Dzudzilo pāra “Klīstošo holandieti” esmu patiesi sajūsmā – vizuāli un dramaturģiski iestudēts tīrās formās, bez režisoram dažu Vāgnera operu iestudējumos raksturīgā pārsātinājuma, kad šķiet, ka jāaizver acis, lai skatuves darbība netraucē mūzikai. Šeit viss bija savā vietā, bravo! Kritiķes norāde, ka mākslinieks citējot pats sevi, nav izrādes lamatas, bet šajā gadījumā –noteikti ieguvums.

+2
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > Ilze Pçtersone 04.10.2018. 16.59

    es jau rakstīju, ka nav tomēr īsti pareizi, ka acis jāver ciet – tad var klausīties koridorā un nemaksāt par biļeti

    man tomēr gribējās arī tādu baudu acīm –
    opera nav koncerts – operā – labi – mājās izlasīšu recenziju un tad …

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Ilze Pētersone > Dusma 09.10.2018. 07.14

    Dusmas kundze, esmu ievērojusi, ka Ir komentāru vietni esat izvērtusi par tukšu pļāpu laukumu, ar retiem izņēmumiem.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam