Baltijas jūrā plešas mirušās zonas, kas pārsniedz Latvijas izmērus

Ja Baltijas jūra būtu dziļāka, nogrimušās organiskās vielas anaerobos apstākļos baktērijas pārvērstu metānā un ogļskābā gāzē, pie mums tās pūst. Cik aļģes saražo skābekli augot, tik tās patērē sadaloties un ne grama vairāk. Jūras piesārņojumu: aļģes un medūzas var savākt un izmantot kā energoresursu un pāri palikušos minerāļus, tos pašu slāpekļa un fosfora savienojumus, kā mēslojumu lauksaimniecībā. Ja mums būtu attīstīta slieku audzēšana, kā ASV, slieku saražotais biohumuss uz lauka sadalītos tikai vairāku gadu laikā un daudz mazāk minerāļu ieskalotos ūdenstilpnēs. Ja apģērbu mazgātu lietus ūdenī, tad aizietu divas reizes mazāk mazgāšanas līdzekļu, kas arī satur fosforu.

Nav nekāds brīnums,ja mazās upes tiek pārvērstas par grāvjiem,pa kuriem pēc iespējas ātrāk notecināt ūdeni,turklāt vēl lielie latifundisti laukus piear cieši pie grāvju malām,un minerālmēsli pa tiešo var doties uz jūru.