Bez kāpinātas intonācijas
4Saistītie raksti
1 no 2 miljoniem /
30. oktobris
Silva Januma, godalgotas grāmatas autore
Jubileja /
24. oktobris
Soli priekšā laikam
Vēsture /
24. oktobris
Divi vezumi latgaliešu grāmatu
Recenzija /
24. oktobris
Recenzija par dzīves trauslumu
Recenzija /
24. oktobris
Meistardarbs un putekļu kvintesence
Komentāri (4)
Sskaisle 23.03.2018. 11.24
kaut kur pa ausu galam dzirdeju atkal ikstenu runājam – nu to pašu , kura man ka veca suņnagla pakaļā
ka lūk – beidzot pasaulei esot interese par Latvijas literatūru , jo tā ka saka franču reklāmisti – ir tā vērta, bet – cik prasta muldēšana – galu galā – Londonas gramattirgū Baltijas valstis ir tāpēc, ka mums ir simtgades un ka mēs paši par so dalību un par visiem šiem it kā pieprasītajiem darbiem – maksājam – jā mēs nodokļu maksātāji
jau atkārtojos – savulaik – padlaikos stādīju Latvijas mežus – stīvu muguru – jo bija grūti visu dienu locīties
tagad maucīgi bļodlaižīgi politiķi un literāti tos izaugušos mežus notriec – mēs te mājās palikušie sūkajam pirkstus un barojamies no pārsaldinātajiem meliem
kā tu domā – kā es jūtos – tās manas dusmas ne kas nespēj veldzēt – jau as, kas notiek – tā ir prasta tautas apzagšana , nomīšana dubļos un tad skanidnāšana ka plebeji un stulbeņi un idioti
jā tāda dzīve lūk –
0
Sskaisle 22.03.2018. 10.39
Lasu Tumana grāmatu par Seno Grieķiju. Tumans ar baigo niknumu kritizē plebejus un visas plebeju dziņas. Brīžiem tāda sajūta , ka it kā mani rātu , jo es jau tāds plebejs vien esmu, no dižciltības – kā saka – ne smakas.
Bet – savulaik 7 garus un smagus gadu Hansabankai vēlāk swedbankai maksāju kredītu par dzīvokli. Procentos nomaksāju otru dzīvokļa cenu. Biju vientuļā māmiņa, bērns brīžiem staigāja saplēstiem apaviem, reiz neiazgāja uz skolu, jo man nebija naudas šampūnam. Vienīgais pozitīvais bija tas, ka biju ļoti loti tieva. Bet ne par to runa – lūk – es ar savu bērnu dzivoju nabadzībā , kamēr tādi dzejnieki paprasīja bankai naudu un dzīvoja skaisti un tagad dzīvo vēl skaistāk.
To es uzskatu par netaisnību. Tas nebija godīgi un nav godīgi. Tāda demogrāfijas problēmu risināšana , bērnu turēšana nabadzībā, izraudzīto lološana mūsu sabiedrību ir aizdzinusi tikai dziļākā un tālākā sociālā netaisnībā.
Lai tiek visiem šitiem lielībniekiem, kuri veiksmīgi risinājuši sava biznesa attīstību uz mūsu visu rēķina – es par to nepriecāšos.
Protams, ka arī tāpēc, ka pat par izdevniecības cenām – ar savu algu nevaru atļauties dāvanās pirkt gramatas , vēl jo vairāk, ja tiem berniem ir cauri apavi, kur vecāki jaunus nespēj nopirkt.
lupatiņu komplekts
autore: Inese Zandere
mākslinieks: Reinis Pētersons
režisors: Edmunds Jansons
komponists: Jēkabs Nīmanis
isbn: 978-9934-533-41-9
izmērs: 18,3 x 13,2 cm
gads: 2015
cena: 24.20 €
1
ruta_v > Dusma 22.03.2018. 22.24
Kas otram nevēl, tam pašam netiek (latviešu tautas sakāmvārds)
1
Sskaisle > ruta_v 23.03.2018. 11.16
Lai tiek visiem šitiem lielībniekiem – nav jau tā ka gluži nenovēlu – lai taču tiek – mazāk jau nezags , ja būs vairāk gaudotāju
zini – es domāju, ka Zanderes un Swedbank darījums ir piedod par rupjību – zvirbuļa bezdiens, ja salīdzinām ,kā varas elite mūs ir apzagusi, kādā nabadzībā un postā Latvijas bērnus iegrūdusi un ģimenes izjaukusi.
Vienkārši atceroties to savu nabadzību, to savu nespēju – un te pretī – kā saka – aizgāju, ieraudzīju, paņēmu un saņēmu – ko tu domā – kādas jūtas man var būt – ā – redz cik labi, redz cik čakli?
nē – lielākā daļa šito čaklo ir prasti zagļi , sirdsapziņas korumpanti
es kaut kur komentāros lasīju kā tv24 Māris Gailis esot lielījies, ka saņemot naudu
no oik un k visiem esot tas bijis iespējams
nu tā atkal ir prasta melošana –
savulaik uz to pašu swedbank gāju un rakstīju iesniegumus – vai nevar man tos procentus kaut drusku samazināt
man pārrēķināja un iznāca dārgāki – es saku – kā tad tā – man tas vecis – cūka netīrais saka – bet tu taču rakstīji iensiegumu , lai pārrēķina procentus – es saku – bet tu man teici, ka jāraksta iesniegums , ja grib mazākus procentus
nu nebiju es bļodlaiža , nebiju es allaž pārdoties gatavās intleiģences pārstāve
biju un esmu abu savu represēto dzimtu atvase – kurai padikumi neļāva pat tuvoties Rīgai – kur nu vēl visā m tām smalkajām inteliģences maucību lietām
nekā personīga, bet – tā es tās lietas redzu
noteikti, ka ir foršas ģimenes , tikumīgas un čaklas , kur vecāki pērk skaistas gramatas un berni bauda bērnību – bet 1!!! – cik tādu ģimeņu ir?
0