Ainaži – ārstu vai tomēr VM nolaidība?

Interesanti, ka raksta autors pietiekami ilgu laiku ieņēma VM parlamentārā sekretāra amatu un varēja tiešā veidā novērst “rupjos VM pārkāpumus”, par kuriem ar tādu patosu raksta. Nez kāpēc Putniņa sekretēšanas laikā nekas nemainījās un kāpēc viņš nekur nepiemin savu līdzatbildību?

Slimnīcā VISSPILGTĀK REDZAMA mūsu valsts iekārtas SLIMĪBA.

nu un ja es vērtēju visu no tādām pilsoniskām pozīcijām – tad es teiktu, ka ministrei , kura nemaz darbā nav – būtu jāatkāpjas – kučisnkas jau pilnu muti stāsta, ka gribētu strādāt par valdības vadītāju arī nākamajā valdībā, bet nemaz nepamana , ka vinš būtībā ir līzatbidīgs par Latvijā mirstošiem cilvēkiem, un mocītiem un nomocītiem cilvēkiem

tādus niekus tik liels kungs nespēj ne saskatīt, ne novērtēt

kā teica biedrs staļins – nav cilvēka, nav problēmas – tādi esam

Tā ir viena stāsta puse – absolūti bezatbildīgā , es pat teiktu necilvēcīgā , nežēlīgā valsts bezdarbība savu pienākumu pildīšanā. Manā sapratnē – Veselības ministrija ir tāda govs, kura plūc zāli un atgremo, bet pienu nedod. Ir tik daudz slimnīcu, kurā piemēram, pacientiem nav segu vai tās ir vecas, vai segu vietā ir polistera plānie pledi.

Ko es nekad nespēšu piedot sev un šai valstij – kad es ierados pie savas māsīcas , kura bija reanimācijā – iedomājieties – viņa gulēja uz plēves gultas , apsegta ar plānu sedziņu, kurai apakšā arī bija plēve. Bet viņa taču vēl bija dzīva. Nu viņa nemaksāja nodokļus, bet es visu mūžu maksāju, viņas māte maksāja. Vai tiešām suņi šai valstī ir labāk apgādāti, kā cilvēki? Ja viņa būtu palikusi dzīva traumu dēļ, tad iespējams nomirtu saaukstēšanās dēļ.

Tas ir stāsts par mūsu necilvēcību. Nevajag strādāt medicīnā, ja slimnieks ir bezpalīdzīgs lops vai traucēklis.

Mans brālis laimīgā kārtā atradu ļoti labu darbu ārzemēs, bet viņš teica man , ka tik un tā
būtu gājis prom no darba slimnīcā, jo valsts uzspiestie darba apstākļi un nosacijumi nebija savienojami ar ārsta ētiku, ar ārsta pienākumu pildīšanu.
Tas attiecas arī uz ārstiem Ainažos. Vispār visiem mediķiem – viņiem bija nevis gļēvi jāspēlē līdzi VM bandītiskajai attieksmei – jālīdzdarbojas pacientu mocīšanā , būtībā – jākļūst par līdzvainīgiem un atbildīgiem, bet jāprotestē, kaut vai ejot prom ….

Mana svēta pārliecība ir ta, ka taisnīgums šajā gadījumā iespējams tikai tad, ja uz vainīgo – t.i. apsūdzēto sola sēdētu atbildīgiem ierēdņi no VM – rokās saķērušies ar vainīgajiem mediķiem

Man šī situācija ir labi zināma. Mans brālis ilgus gadus bija nodaļas vadītājs vienā no lielākajām psiiatriskajām slimnīcām Latvijā. Piemēram, slimnīcā gultas ir no agarajiem padomju laikiem – kad pacientu dibeni sitas pret zemi. Atbrauc sanitārais dienests , uzliek visādus sodus – nav tas, nav šitas – slimnīca samaksā sodus , brālis dabū rājienu, bet naudu dezinfekcijas līdzekļiem, ledusskapim utt. nedod.
Trakāk ar stastiem par pacientiem – zālēm slimnīcai naudas nav. Pacientam specifiska vaina, vajag tādu un tādu ārstēšanu , bet viņam dod lētus vitamīnus un baldrijāņus. Toties no slimnīcas administrācijas ir pavēle ilgāk par 5 dienām neturēt, ja nevar laist mājās – jāsūta uz smago jeb akūto nodaļu, kur drīkst fiksēt pie gultām utt. No ārsta prasa atbildību, ja nevesels cilvēks tiek izlikts uz ielas, bet ārstam draud noņemt no algas slodzi , ja nabagus nedzīs mājās pusārstētus vai pat neārstētus. Brālis reiz teica, ka viņam bijis baigais konflikts – slims onkulis, bet pagasts atsakās viņam braukt pakaļ, slimnīca atsakās viņu uzturēt , reāli brālim onkulis no slimnīcas jāizraksta un jāliek uz ielas.
Kur priekšā žurnālisti – necilvēcīgie ārsti, kuriem cilvēku liktenis vienaldzīgs.
Visi tie kabineti, kuri bija padlaikos – kur pacienti varēja ķimerēties ar kokapstrādi, zemes apstrādi, vai mūzikas instrumentiem – ir likvidēti. Pacientiem reāli nav ko darīt , reāli cilvēks