Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanu 7

Komentāri (7)

aigarsdudelis 21.12.2017. 19.57

Ar nožēlu jāatzīst, ka tuvredzība, liekulība un populisms politikā Latvijā pašreiz gūst virsroku. Zemkopības ministrijas piedāvātie grozījumi koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumos, kuru sagatavošana plaši pārstāvētā darba grupā ilga veselu gadu (bija iespēja piedalīties arī komentāra autoram pārstāvot LVM), ir gan ekonomiski pamatoti, gan vidi saudzējoši, gan Latvijas sabiedrībai labvēlīgi. Grozījumu atlikšana attālina Latvijas ekonomiku no atjaunojamo resursu plašākas izmantošanas, priekšroku dodot fosilajiem.

+1
-1
Atbildēt

0

Mantrausis 21.12.2017. 10.24

Ir īpatni, ka 100 kaliciršu plakātos goda vietā gozējas Sabiedrības integrācijas fonds. Sekojot aktivitātēm, cīkstiņš ap Noteikumiem nez vai ko vienojis + 100 kailcirtes saņēma balvu “Melno čiekuru” no mežu īpašniekiem.
Pieļauju, ka intereses ir dažādas (kā pienākas būt), bet:
– vai patiesi mežu īpašnieki ir tādi šaurpieres, ka vēlas savu īpašumu vienkārši “nocirst un noēst”?
– vai Latvijas mežu saimniecība ir skatīta plaši, vai tikai kontekstā “mana sēņošanas vieta izcirsta”?
– vai Latvijas sabiedrība ir gatava ierobežojumiem un augstākiem nodokļiem tikai abstraktu konstrukciju vārdā (ļaužu skaits samazinās, meži dod lielu naudu budžetā, ja tās nebūs, skaidrs, kas notiks)?
– platības, kas uzskatāmas par meža zemēm no 20. gadiem ir spēji palielinājušās (arī 1949. gada ietekme) – kvalitāte???
Man šīs diskusijas atgādināja iedzērušas kompānijas bļaušanu. Runa lielākoties ir bijusi ne jau par sabiedrības, bet par ļoti šaurām, privātām un ne publiskām interesēm, pusēm (strīdus dalībniekiem) apvainojot vienam otru pērkamībā, interešu aizstāvēšanā utt. Man pietrūka viena neliela pētījuma: kas notiek, ja Latviju pasludina par lielu dabas rezervātu (64 000 kv. m) un mežsaimniecība un rūpniecība izgaist?

+1
0
Atbildēt

1

    BardainaisSigne > Mantrausis 21.12.2017. 11.31

    – Pieminēji mežu struktūras pārmaiņas. Kad mežiniekiem pārmet par ciršanu, viņi atbild, ka tiekot gana daudz stādīts vietā. Problēma, manuprāt, ir tā, ka sastādīts mežs un ekoloģiski daudzveidīgs mežs nav viens un tas pats.

    – Tā ir klasiskā situācija, kad mežu nozare, pieklājīgi sakot, apspēlē sabiedrību, jo atbilde “mēs iestādām vairāk, nekā nocērtam” nav adekvāta. Jautājums ir par mežu, atbilde – par koksnes krājumu. Bet publika vairumā gadījumu atbildi norij.

    Ātri un īsi formulēt, kā vajadzētu būt, būs grūti. No dabas aizsardzības viedokļa, viens no soļiem būtu ātri sasniegt kritiskā minimuma apjomu tai apdraudētajai daļai. Respektīvi, pie noteikta apjoma dabas sistēma sāk sabrukt. Ir pētītas dažādas sugu grupas, un, lielās līnijās zīmējot, runa ir par 20–30 procentiem no oriģinālās ainavas. Ja ir mazāk, sistēma sāk brukt. Mums daudzi mežu paveidi ir zem šī kritiskā sliekšņa.

    Ir viens somu zinātnieks, kurš daudz ar šīm tēmām strādājis un kura tēzes plaši tiek lietotas pasaulē. Doma ir, ka trešo daļu no ainavas atstāj dabas aizsardzībai, un šajā trešajā daļā kaut kāda saimnieciskā darbība ir pieļaujama, savukārt šīs trešās daļas trešajā daļā tā pieļaujama nebūtu. Reāli katrā dabas sistēmā šīs proporcijas var atšķirties. Man bieži prasa precīzus skaitļus, lai, tā teikt, beidzot būtu miers, bet es arī saku, ka tādus saukt šobrīd nav lielas jēgas. Manuprāt, ja godprātīgi strādāsim dabai radīto caurumu aizlāpīšanā, varbūt pēc gadiem 20–30 mēs redzēsim, ka stingro ierobežojumu proporcija kādai ainavai var būt tikai pieci procenti, kādai citai – 15 procenti. http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/37848-biologs-viesturs-larmanis-mezs-nav-tas-pats-kas-koksnes-krajums

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Bārdainais Signe 21.12.2017. 11.52

    Nu, var mēģināt argumentēt to, kāpēc arī “mazais” ir ļoti nozīmīgs, atgādinot, ka šo “mazo” ir daudz, “mazos” ēd jau drusku lielāki utt. Piemēram, ja tev dārzā būtu augs, uz kura aug ķērpis, un tu šo ķērpi izkratītu uz stikla platītes un paskatītos mikroskopā, tev liktos, ka tur ir vesels zvēru dārzs. Un tagad iedomājies, ko tas nozīmē zīlītei, kas staigā pa šo zaru…

    Bet tagad iedomājies komerciālu dārzu, kurā visi zari tiek uzturēti jauni, attiecīgi ķērpji nepagūst uzaugt. Dažkārt iesaka tur likt putnu būrus, bet putniem jau nav tur ko ēst! Pat ja viņi šādā dārzā apmetas, viņiem, ja tā var teikt, jādodas paēst ārpusē. Es pats pagājušajā gadā mācījos bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku kursos, kur, īsi sakot, vispirms tika pastāstīts par to, cik laba ir dabas daudzveidība, bet pēc tam tika doti padomi, kurus īstenojot, no, teiksim, dārza tiek izvākts ārā tas, lai šī daudzveidība vispār varētu pastāvēt. Gribēšana it kā cilvēkiem ir, bet paņēmieni…

    Respektīvi, principā cilvēks saprot, ka, ja būs putniņi, tie ēdīs kaitēkļus, un tas ir labi dārzniekam, bet mazāk saprot, ka tu nevari iztaisīt dārzu pliku, ka tas putns ēdīs tikai kaitēkļus. Putnam vajag ēst pamatbāzi, un kaitēkļi ir tikai “viens no”. Ja tu iznīcini pamatbāzi, kaitēkļi turpinās dzīvoties, jo putns nelidos uz dārzu tikai kaitēkļu dēļ. Tāpat ir svarīgi saprast, ka, lai sistēma, piemēram, mežs, normāli funkcionētu, tajā jābūt veciem kokiem, puvušiem kokiem, un tad, poētiski izsakoties, gaiss apkārt virmo.

    Kopumā cilvēki to saprot arvien labāk, jo vēl pagājušā gadsimta 60.–70. gados mežkopji uzskatīja, ka no meža visi beigtie koki ir jāvāc ārā, jo tie tika uztverti kā “slimības” pazīme. Domāju, šobrīd jau zina, ka tie kukaiņi, kas dzīvo beigtajos kokos, dzīvos neapdraud, jo ir specializējušies. Ir pat tā, ka tie, kuri dzīvo beigtajos kokos, ēd tos, kuri apdraud dzīvos. Cita lieta, ka vēl jāstrādā, lai šī sapratne izpaustos arī dzīvē. Piemēram, saimnieciski izmantojamā mežā pietiktu, ja atstāj 50–60 kubikmetrus uz hektāru, bet kādam tā vienalga liekas neiegūta nauda. Toties ieguvējs būtu sabiedrība.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Stanislavs Salmanis 19.12.2017. 22.03

Man ir jautājums – kur un no kā visas šīs biedrības barojas un lepni dzīvo? Tak laikam no nodokļu maksātāju naudas. Tad teikšu tā – VĒL NĀKS PIEKTAIS GADS…

+1
-2
Atbildēt

1

    J.Biotops > Stanislavs Salmanis 20.12.2017. 20.53

    Neceriet, nenāks. Pateicieties masīvan žurnālistikas atbalstam un sabiedrības izpratnei dolārzaļie arbūzi ar zaļo mizu un sarkanām iekšām zaļos un sārtosies te tāpat, kā citur pasaulē. No kādas naudas – tas jautājums laikam tīri retorisks.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > J.Biotops 21.12.2017. 11.39

    Man ir pretjautājums-kad šie visi uz dabas postīšanas rēķina labi dzīvojošie resnuļi atmaksās sabiedrībai tos zaudējumus,kurus ir radījuši ,piemēram,ražojot un tirgojot neveselīgu,ar visādiem raundapiem saindētu pārtiku?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: