Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanu • IR.lv

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanu

7
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu “Par koku ciršanu mežā” grozījumu projekta apspriešana, kurā aktīvi iesaistījās arī vides nevalstiskās organizācijas. Redakcijā, kas tika gatavota apstiprināšanai Ministru kabinetā, netika ņemti vērā vairāki ļoti būtiski vides organizāciju iebildumi. Grozījumus neatbalstīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija un Vides Konsultatīvā padome. 14. decembrī grozījumu projekta procesā notika nozīmīgs pavērsiens – Zemkopības ministrija apstiprinājusi, ka “pārskatāmā nākotnē grozījumus nevirzīs”.

Iecerētās izmaiņas bija nozīmīgākās, kādas pēdējos gados Latvijas mežu normatīvos bijušas, tāpēc mēs – organizācijas un cilvēki, kas iestājās pret grozījumiem, esam gandarīti par Zemkopības ministrijas lēmumu un sakām paldies visiem, kuri uzklausīja un atbalstīja mūsu iebildumus, kuru galvenais mērķis – aizstāvēt sabiedrisko labumu.

Vēlamies vēlreiz apkopot galvenos iebildumus pret Grozījumiem, kā arī vērst uzmanību uz pašreizējo meža politiku Latvijā.

Mežs ir Latvijas būtiskākais dabas resurss, tāpēc mēs atbalstām tādu Latvijas mežu apsaimniekošanu, kas nes labumu meža īpašniekam un sabiedrībai kopumā, taču grozījumi bija drauds Latvijas mežu ilgtspējīgai apsaimniekošanai, jo tika pamatoti vienīgi ar ekonomiskiem ieguvumiem, aizmirstot par meža vides kvalitāti. To apliecināja arī meža īpašnieki un dažādu paaudžu mežkopji, kas vērsās pie mums, aicinot cīnīties pret grozījumu apstiprināšanu. Mēs pārstāvam to sabiedrības daļu, kam rūp, lai tādu labumu, ko no meža gūstam šodien, varētu gūt arī nākamās paaudzes.

Turklāt mežs dod mums ne tikai koksni. Mežs dod dzīvesvietu daudzām sugām, nodrošina oglekļa piesaisti un glabāšanu, regulē klimatu un ūdens apriti, attīra gaisu, sniedz mums dažādus produktus – ogas, sēnes, ārstniecības augus. Mežā iegūto nekoksnes resursu vērtība gadā Latvijā novērtēta aptuveni 102,1 miljonu eiro vērtībā, un 51 miljonus no tiem veido sēnes.  Meži tiek izmantoti rekreācijai, aktīvajai atpūtai un tiem ir ainaviska vērtība. Tāpēc jebkuras izmaiņas, kas vēl intensificētu koksnes ieguvi, ir jāizvērtē, ņemot vērā visus augšminētos aspektus.

Grozījumi paredzēja atļaut kailcirtes piejūrā (5 kilometru joslā, izņemot 150-300 plato kāpu aizsargjoslu) priežu mežos, pamatojot to, ka šobrīd atļautajos atvērumos ir grūtības atjaunot priedi. Šajā jautājumā tika panākts zināms kompromiss – puses vienojās, ka kailcirtes platības tiktu samazinātas līdz minimumam un tās neveidotu visos priežu meža tipos, taču bija nepieciešams precizēt vēl dažus nosacījumus koku ciršanai šajā jutīgajā, kāpu mežu saglabāšanai nozīmīgajā un apmeklētāju iecienītajā teritorijā, kā, piemēram, augšanai saglabājamo koku skaitu cirsmās un cirsmu izvietojumu.

Taču nozīmīgākais grozījumu punkts bija ciršanas caurmēru samazināšana priežu, egļu, bērzu mežaudzēm visā Latvijā, kas dotu iespēju cirst tievākus un jaunākus kokus. Šādas izmaiņas nozīmīgi ietekmētu mežus visā Latvijā ilgtermiņā – to vecuma struktūru, dabas daudzveidību tajos, kā arī ainavisko vērtību.

Šajā jautājumā kompromiss netika panākts, jo grozījumu virzītāji neatkarīga ietekmes par vidi novērtējuma vietā piedāvāja nepilnīgu izvērtējumu, nevērtējot, piemēram, grozījumu ietekmi uz mežu fragmentāciju, vecu mežu saglabāšanu un oglekļa piesaisti mežā, kā arī nepiekrita iestrādāt vides organizāciju priekšlikumus par to, kā mazināt ietekmi uz dabu.

Tāpat mēs vēlamies vērst uzmanību uz demokrātiskas un argumentētas diskusijas trūkumu grozījumu apspriešanas procesā.  Formāli izmaiņu apspriešanā tika iesaistītas arī citas puses, ne tikai meža nozares lobiji, taču citu pušu, tai skaitā valsts institūciju un zinātnieku, būtiski iebildumi netika ņemti vērā. Tāpat netika veikta kvalitatīva sabiedriskā apspriešana, kas būtu nepieciešama tik nozīmīgam jautājumam. Saistībā ar iecerētajiem grozījumiem tika organizētas daudz sanāksmes – vides organizācijas piedalījās vairāk nekā desmit šādās sēdēs, taču mūsu ierosinājumi tajās tika ignorēti vai noraidīti bez pamatotas diskusijas.

Grozījumi arī būtu pretrunā ar Latvijas mežu politiku, kas nosaka, ka “mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī”. Tāpat tie ignorē šobrīd notiekošo biotopu inventarizāciju, kas ir visas valsts mēroga projekts, kurš ļautu labāk izvērtēt pašreizējo mežu stāvokli Latvijā un attiecīgi arī jebkādu izmaiņu nepieciešamību.

Tieši šo iemeslu dēļ arī sabiedriskās organizācijas* uzskatīja par savu pienākumu par grozījumu procesu informēt un tajā iesaistīt plašāku sabiedrību, izveidojot iniciatīvu “100 kailcirtes Latvijas simtgadei”, tādējādi iznesot grozījumu apspriešanu ārpus varas gaiteņiem. Mēs sakām paldies visiem vairāk nekā 4500 cilvēkiem, kuri pauda savu viedokli, parakstot petīciju pret grozījumiem. Paldies visiem, kas pauda savu atbalstu, iesaistījās un parādīja – mums nav vienalga, kā tiek lemts Latvijas mežu liktenis.

Patlaban, kad grozījumu virzīšana ir apturēta, mums ir iespēja kopīgi, iesaistot visas sabiedrības grupas un nodrošinot caurspīdīgu, demokrātisku un no interešu konfliktiem brīvu procesu, izvērtēt Latvijas mežu politiku.

Tāpēc mēs aicinām Zemkopības ministriju sagatavot Meža likuma 4. pantā noteikto ziņojumu par meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu, tostarp sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu.

Mūsu vērtības ir tās, kas nostiprinātas Latvijas Satversmē, un vēlamies, lai tiek ievērotas mūsu demokrātiskās tiesības aizstāvēt sabiedrisko labumu, kā arī sagaidām, lai atbildīgās valsts institūcijas rūpētos par sabiedrības kopējo labumu un visu interešu saskaņošanu.

 

* Organizācijas, kas iesaistītas iniciatīvā “100 kailcirtes Latvijai”:

Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, biedrības Zemes draugi Ilgtspējas skola, Vides Aizsardzības klubs, Zaļā brīvība, Latvijas Makšķernieku asociācija, Homo Ecos, kā arī privātpersonas.

Komentāri (7)

Mantrausis 21.12.2017. 10.24

Ir īpatni, ka 100 kaliciršu plakātos goda vietā gozējas Sabiedrības integrācijas fonds. Sekojot aktivitātēm, cīkstiņš ap Noteikumiem nez vai ko vienojis + 100 kailcirtes saņēma balvu “Melno čiekuru” no mežu īpašniekiem.
Pieļauju, ka intereses ir dažādas (kā pienākas būt), bet:
– vai patiesi mežu īpašnieki ir tādi šaurpieres, ka vēlas savu īpašumu vienkārši “nocirst un noēst”?
– vai Latvijas mežu saimniecība ir skatīta plaši, vai tikai kontekstā “mana sēņošanas vieta izcirsta”?
– vai Latvijas sabiedrība ir gatava ierobežojumiem un augstākiem nodokļiem tikai abstraktu konstrukciju vārdā (ļaužu skaits samazinās, meži dod lielu naudu budžetā, ja tās nebūs, skaidrs, kas notiks)?
– platības, kas uzskatāmas par meža zemēm no 20. gadiem ir spēji palielinājušās (arī 1949. gada ietekme) – kvalitāte???
Man šīs diskusijas atgādināja iedzērušas kompānijas bļaušanu. Runa lielākoties ir bijusi ne jau par sabiedrības, bet par ļoti šaurām, privātām un ne publiskām interesēm, pusēm (strīdus dalībniekiem) apvainojot vienam otru pērkamībā, interešu aizstāvēšanā utt. Man pietrūka viena neliela pētījuma: kas notiek, ja Latviju pasludina par lielu dabas rezervātu (64 000 kv. m) un mežsaimniecība un rūpniecība izgaist?

+1
0
Atbildēt

1

    BardainaisSigne > Mantrausis 21.12.2017. 11.31

    – Pieminēji mežu struktūras pārmaiņas. Kad mežiniekiem pārmet par ciršanu, viņi atbild, ka tiekot gana daudz stādīts vietā. Problēma, manuprāt, ir tā, ka sastādīts mežs un ekoloģiski daudzveidīgs mežs nav viens un tas pats.

    – Tā ir klasiskā situācija, kad mežu nozare, pieklājīgi sakot, apspēlē sabiedrību, jo atbilde “mēs iestādām vairāk, nekā nocērtam” nav adekvāta. Jautājums ir par mežu, atbilde – par koksnes krājumu. Bet publika vairumā gadījumu atbildi norij.

    Ātri un īsi formulēt, kā vajadzētu būt, būs grūti. No dabas aizsardzības viedokļa, viens no soļiem būtu ātri sasniegt kritiskā minimuma apjomu tai apdraudētajai daļai. Respektīvi, pie noteikta apjoma dabas sistēma sāk sabrukt. Ir pētītas dažādas sugu grupas, un, lielās līnijās zīmējot, runa ir par 20–30 procentiem no oriģinālās ainavas. Ja ir mazāk, sistēma sāk brukt. Mums daudzi mežu paveidi ir zem šī kritiskā sliekšņa.

    Ir viens somu zinātnieks, kurš daudz ar šīm tēmām strādājis un kura tēzes plaši tiek lietotas pasaulē. Doma ir, ka trešo daļu no ainavas atstāj dabas aizsardzībai, un šajā trešajā daļā kaut kāda saimnieciskā darbība ir pieļaujama, savukārt šīs trešās daļas trešajā daļā tā pieļaujama nebūtu. Reāli katrā dabas sistēmā šīs proporcijas var atšķirties. Man bieži prasa precīzus skaitļus, lai, tā teikt, beidzot būtu miers, bet es arī saku, ka tādus saukt šobrīd nav lielas jēgas. Manuprāt, ja godprātīgi strādāsim dabai radīto caurumu aizlāpīšanā, varbūt pēc gadiem 20–30 mēs redzēsim, ka stingro ierobežojumu proporcija kādai ainavai var būt tikai pieci procenti, kādai citai – 15 procenti. http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/cilveki-musu-lepnums/item/37848-biologs-viesturs-larmanis-mezs-nav-tas-pats-kas-koksnes-krajums

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > Bārdainais Signe 21.12.2017. 11.52

    Nu, var mēģināt argumentēt to, kāpēc arī “mazais” ir ļoti nozīmīgs, atgādinot, ka šo “mazo” ir daudz, “mazos” ēd jau drusku lielāki utt. Piemēram, ja tev dārzā būtu augs, uz kura aug ķērpis, un tu šo ķērpi izkratītu uz stikla platītes un paskatītos mikroskopā, tev liktos, ka tur ir vesels zvēru dārzs. Un tagad iedomājies, ko tas nozīmē zīlītei, kas staigā pa šo zaru…

    Bet tagad iedomājies komerciālu dārzu, kurā visi zari tiek uzturēti jauni, attiecīgi ķērpji nepagūst uzaugt. Dažkārt iesaka tur likt putnu būrus, bet putniem jau nav tur ko ēst! Pat ja viņi šādā dārzā apmetas, viņiem, ja tā var teikt, jādodas paēst ārpusē. Es pats pagājušajā gadā mācījos bioloģiskās lauksaimniecības zemnieku kursos, kur, īsi sakot, vispirms tika pastāstīts par to, cik laba ir dabas daudzveidība, bet pēc tam tika doti padomi, kurus īstenojot, no, teiksim, dārza tiek izvākts ārā tas, lai šī daudzveidība vispār varētu pastāvēt. Gribēšana it kā cilvēkiem ir, bet paņēmieni…

    Respektīvi, principā cilvēks saprot, ka, ja būs putniņi, tie ēdīs kaitēkļus, un tas ir labi dārzniekam, bet mazāk saprot, ka tu nevari iztaisīt dārzu pliku, ka tas putns ēdīs tikai kaitēkļus. Putnam vajag ēst pamatbāzi, un kaitēkļi ir tikai “viens no”. Ja tu iznīcini pamatbāzi, kaitēkļi turpinās dzīvoties, jo putns nelidos uz dārzu tikai kaitēkļu dēļ. Tāpat ir svarīgi saprast, ka, lai sistēma, piemēram, mežs, normāli funkcionētu, tajā jābūt veciem kokiem, puvušiem kokiem, un tad, poētiski izsakoties, gaiss apkārt virmo.

    Kopumā cilvēki to saprot arvien labāk, jo vēl pagājušā gadsimta 60.–70. gados mežkopji uzskatīja, ka no meža visi beigtie koki ir jāvāc ārā, jo tie tika uztverti kā “slimības” pazīme. Domāju, šobrīd jau zina, ka tie kukaiņi, kas dzīvo beigtajos kokos, dzīvos neapdraud, jo ir specializējušies. Ir pat tā, ka tie, kuri dzīvo beigtajos kokos, ēd tos, kuri apdraud dzīvos. Cita lieta, ka vēl jāstrādā, lai šī sapratne izpaustos arī dzīvē. Piemēram, saimnieciski izmantojamā mežā pietiktu, ja atstāj 50–60 kubikmetrus uz hektāru, bet kādam tā vienalga liekas neiegūta nauda. Toties ieguvējs būtu sabiedrība.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

aigarsdudelis 21.12.2017. 19.57

Ar nožēlu jāatzīst, ka tuvredzība, liekulība un populisms politikā Latvijā pašreiz gūst virsroku. Zemkopības ministrijas piedāvātie grozījumi koku ciršanas un meža atjaunošanas noteikumos, kuru sagatavošana plaši pārstāvētā darba grupā ilga veselu gadu (bija iespēja piedalīties arī komentāra autoram pārstāvot LVM), ir gan ekonomiski pamatoti, gan vidi saudzējoši, gan Latvijas sabiedrībai labvēlīgi. Grozījumu atlikšana attālina Latvijas ekonomiku no atjaunojamo resursu plašākas izmantošanas, priekšroku dodot fosilajiem.

+1
-1
Atbildēt

0

Stanislavs Salmanis 19.12.2017. 22.03

Man ir jautājums – kur un no kā visas šīs biedrības barojas un lepni dzīvo? Tak laikam no nodokļu maksātāju naudas. Tad teikšu tā – VĒL NĀKS PIEKTAIS GADS…

+1
-2
Atbildēt

1

    J.Biotops > Stanislavs Salmanis 20.12.2017. 20.53

    Neceriet, nenāks. Pateicieties masīvan žurnālistikas atbalstam un sabiedrības izpratnei dolārzaļie arbūzi ar zaļo mizu un sarkanām iekšām zaļos un sārtosies te tāpat, kā citur pasaulē. No kādas naudas – tas jautājums laikam tīri retorisks.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    BardainaisSigne > J.Biotops 21.12.2017. 11.39

    Man ir pretjautājums-kad šie visi uz dabas postīšanas rēķina labi dzīvojošie resnuļi atmaksās sabiedrībai tos zaudējumus,kurus ir radījuši ,piemēram,ražojot un tirgojot neveselīgu,ar visādiem raundapiem saindētu pārtiku?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu