Arī mūsu mājas

Atstāt kā ir vai atjaunot. Atjaunot. Kā Melngalvju namu. Kā Dzintara istabu.Tam jābūt principam. Nedrīkst piekāpties postītājiem un arī laika zobam.

Nu šitās gaudas…. Jau senie ēģiptieši esot žēlojušies,ka nekā jauna zem šīs saules…

Izmirst arī dzīvnieku sugas,valodas,tautas.

Man melanholiju uzdzen domas par Spartu,par spartiešiem. Leonīda vienība 1 pret 50 uzvarēja Austrumu despotus,bet Eiropas vadone merkele plaši atver vārtus savas tautas slepkavniekiem….

Vēl man melanholiju uztur vides pirsārņotība.

Par Sīriju lielāki kreņķi man ir nevis par upuriem,cik par meliem par tiem un par pašu konfliktu.

Vajadzīga stipra pārliecība, lai tērētu spēkus, glābjot neglābjamo. Par to gods un cieņa.

Nezināju, ka Krak des Chevaliers arī sagrauta. Kad gadījos tur un Palmirā, domāju atbraukt otru reizi kopā ar dvēseles otro pusi, nu vairs nekā.

Jāsāk domāt, pēc cik ilga laika tā rakstīs par Briseli un Rīgu. Izskatās, ka jautājums nav “vai?”, bet tikai “kad?” un “kurš – austrumslāvi vai musulmaņi?”. Tiesa, otrais jautājums nav būtisks.