Maijā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs sarucis nebūtiski

andrejs > basta 24.05.2017. 14.49

Lembergs un Elksniņš.

0

0

Atbildēt

0

basta > basta 24.05.2017. 22.16

to andrejs

Neesi nu Vienotības zombijs! Tie bija Magonis un Matīss.

0

-1

Atbildēt

0

andrejs > basta 25.05.2017. 09.48

“Rail Baltica” ir politisks projekts, kuram nav nekāda ekonomiskā pamata, – tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), salīdzinot šo projektu ar padomju laiku grandiozajām Sibīrijas upju pagriešanas iecerēm.

0

0

Atbildēt

0

Ēriks > basta 25.05.2017. 09.53

“Ventspilij un tāpat visai Latvijai ir jārēķinās, ka tautsaimniecības struktūra mainīsies un faktiski Latvija pārskatāmā nākotnē vairs neapkalpos Krievijas tranzīta kravas. Līdz ar to termināļiem labākajā gadījumā būs darbs tik daudz, cik tas ir saistīts ar jaudu trūkumu Krievijā vai arī saistībā ar Baltkrieviju,” norādīja Lembergs.

“Jānotiek būtiskai tautsaimniecības pārstrukturizācijai. Mēs pie tā strādājam no 2000.gada, bet tas neiet ātri, jo ar tiem resursiem, kādi ir tikai Ventspilij, ir par maz, bet valsts ilgtermiņa politikas šajā jautājumā diemžēl nav, un līdz ar to Latvija nokļūs smagā situācijā jau pārskatāmā nākotnē,” prognozēja Ventspils mērs.

“Ir jāsaprot, ka Krievija ir pieņēmusi lēmumu ieviest ekonomiskās sankcijas pret Latviju, Baltijas valstīm. Un viņas nav paziņotas kā ekonomiskās sankcijas kā tas bija atbildot uz ES un ASV ekonomiskām sankcijām agrorūpnieciskajā kompleksā. Ir jāsaprot, ka faktiski tas tā ir,” lēš politiķis.

Ventspils mērs ir izbrīnīts, ka Latvija izliekas, ka nekas nav noticis, ES izliekas, ka nekas nav noticis, ASV izliekas, ka nekas nav noticis. Var jau būt, ka viņi neizliekas, bet vienkarši nepamana tādu Latviju.

http://nozagts.focus.lv/news/lembergs-jasaprot-ka-krievija-pret-latviju-pienemusi-ekonomiskas-sankcijas?9223

0

0

Atbildēt

0

andrejs > basta 25.05.2017. 09.54

. Sākumā visi bija vienisprātis, ka elektrifikācija jāsāk Latgalē. Tas šī reģiona attīstībā dotu vismaz 300 miljonu eiro ieguldījumu. Bet par tālāko domas dalījās. Viens maršruta virziens gāja uz Ventspili, otrs – uz Rīgu. Elektrifikācija uz Kurzemi projektu sadārdzinātu par 140 miljoniem. (Rīgas virziens 519 milj. eiro, Ventspils virziens 659 milj. eiro) Tomēr kravu apjomi krītas. Īpaši dramatisks tas bijis Ventspils brīvostā, un pārvadātās akmeņogles no Latvijas ar laiku varētu pazust pavisam. Tāpēc bija jāizšķiras, vai labāk modernizēt dzelzceļa tīklus līdz Rīgai, vai iet uz Ventspili, kur kravu pieaugumu var solīt tikai brīnums.

Tomēr ”Latvijas dzelzceļa” konsultants, neatkarīgs auditors ”Ernst &Young Baltic”, savā pētījumā analizēja arī ieguvumus Ventspils virzienam. Oktobrī programmas ieceri klāstīja sabiedrībai. Prezentācijā klāt bija arī Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Jānis Austriņš, “MM&A Hill+Knowlton Strategies” partneris

(NP: Vai jūsu jebkāda saistība ar elektrifikācijas projektu varētu būt saistīta ar to, ka esat radinieks Aivaram Lembergam?) Jūs izdarāt ļoti tālejošus secinājumus! Tam nav nekāda sakara.

Austriņš noliedz, ka sniegtu padomus “Latvijas dzelzceļam” šajā projektā. Viņš ir sabiedrisko attiecību profesionālis un auditora konsultants. “Latvijas dzelzceļa” vadītāju Edvīnu Bērziņu Austriņš pazīst, taču par elektrifikāciju viņiem sarunu neesot bijis.

Jānis Austriņš, “MM&A Hill+Knowlton Strategies” partneris

Jūs jautājat, vai mums ir bijusi saruna divatā? Nē, protams, nav. (NP: Jūs faktiski viņu nepazīstat Edvīnu Bērziņu?) Es viņu atceros no senākiem laikiem. Rīgā īpaši tā profesionālā vide ir maza. Protams, mēs esam tikušies. Bet mums nav ne bieža, ne cieša komunikācija.

Pēc Uģa Magoņa krišanas viņa vietā “Latvijas dzelzceļa” šefa krēslā nonāca Edvīns Bērziņš. Viņš savos iepriekšējos amatos tranzītkaros bijis redzams Ventspils mēra Aivara Lemberga aizstāvis.

0

0

Atbildēt

0

Ēriks > basta 25.05.2017. 10.00

Kāds elektrifikācijai sakars ar dzelzceļa būvniecību uz Maskavu?

0

0

Atbildēt

0

andrejs > basta 25.05.2017. 10.13

Ērikam

deģenerālis: Kurš te gribēja 12 sliežu dzelzceļu uz Maskavu?

———————

Vismaz Andrejs pirmo reizi dzird, ka kāds gribētu būvēt 12 sliežu dzelzceļu uz Maskavu… :)

0

0

Atbildēt

0

Ēriks > basta 25.05.2017. 11.43

Nu,12 sliežu protams ir pārspīlējums,bet:

Pagaidām tikai runas Jauns dzelzceļa projekts – ātrvilciens Rīga–Maskava – kā projekts parādījās tikai pērnā gada nogalē, kad Krievijā viesojās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jāpiebilst, ka līdz šim pašai Krievijai nav bijuši nekādi ilgtermiņa stratēģiski mērķi attiecībā uz ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūras attīstībā Baltijas, arī Latvijas virzienā. Gluži pretēji. Tā ir koncentrējusi uzmanību savu ostu un līdz ar to nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Taču Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis vēl šī gada februāra sākumā publiski gan minējis, ka Krievija veidojot transporta koridoru caur Latviju un šī koridora izveidei būtu iespējams arī piesaistīt Eiropas naudu, jo ES esot ieinteresēta ciešākā sadarbībā ar Krieviju.

Liekot Eiropai gaidīt un cerot uz Krievijas labvēlību, bet tādējādi nokaitinot eiropiešus un nesagaidot krievu atsaucību, Latvija no diviem grandioziem projektiem var palikt bez neviena

Latvijas lielā vēlme vienlaikus nosēdēt uz diviem krēsliem, proti, par prioritāru uzskatīt gan Eiropas finansiāli atbalstīto Rail Baltica, gan arī pērnā gada nogalē Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Krievijā izpeldējušo projektu par ātrvilciena Rīga-Maskava izveidi, var beigties ar sāpīgiem puniem. Latvijas valdības satiksmes ministriem vienmēr ir bijušas grūtības iemīlēt Rail Baltica projektu. Tas nebija cieņā ne pie kādreizējā satiksmes ministra Ainara Šlesera (LPP), ne Kaspara Gerharda (TB/LNNK), ne pašreizējā – Ulda Auguļa (ZZS). Visi ministri labprātāk ir skatījušies Krievijas virzienā un Rail Baltica šķiet kā tāda nemīlētas, bet bagātas krustmātes iedāvināta kleita, kura, viņai parādoties, jāvelk vien mugurā un jāsaka, ka patīk – citādi apvainosies. Ja Latvija būtu bagāta valsts, tā varētu būvēt dzelzceļa līnijas, uz kuru pusi vien gribētu, un, protams, būtu tikai ieguvēja – laba infrastruktūra palīdz uzņēmējiem un ir arī valsts izaugsmes pamatā. Taču naudas, lai vienlaikus tiktu galā ar abiem projektiem, nav un vēl ilgi nebūs. Patlaban Eiropas Komisijas (EK) finanses pieejamas projektam Rail Baltica un, lai vai kā Latvija censtos, tās būs grūti pārlikt Krievijas pusē. Vēl vairāk – Latvija, ja tā beidzot nesāks normāli strādāt, šo naudu visai drīz pat var zaudēt. http://vecs.db.lv/laikraksta-arhivs/citas/lielas-ceribas-un-realas-iespejas-258899

0

0

Atbildēt

0

basta > basta 26.05.2017. 09.38

to andrejs

Vienotības anālā un orālā vagīna, nozombētais andrejs, par Šlesera ieliktnīšiem, Magoni un Matīsu, kas pildīja čekas uzdevumus, arī neko nav dzirdējis? Vai “neatkarīgais” auditors ”Ernst &Young” nebija tas pats, kurš Vienotības ideoloģisko un tikumisko priekšteču, LC, lobētai Bankai Baltija bija devis pozitīvu slēdzienu?

Pat neceri, ka pakarot Lembergu, no barga un taisnīga soda izdosies izvairīties Dombrovskim, Zatleram un to sugas brāļiem! Man komunists Lembergs ir nepatīkams, bet es uzskatu, ka nedrīkst pieļaut, ka uz viņa rēķina kāds nolādēts latviešu valsts un tautas nīdējs izglābj savu pakaļu no cietuma urku tīkojumiem.

0

0

Atbildēt

0

Komentāri nav iespējoti šim rakstam