Norāda uz apšaubāmu izglītības kvalitāti virknē Latvijas vidusskolu

protams ,ir vecāki kuri saprot , ka tuvumā esoša skola dod vāju izglītibu un ja iespējams , sūta bērnus skolās kurās izglītiibas kvalitāte ir augstāka līmeņa, tas pašsaprotams, ja krievu laikos bija muļķu skolas , tad tagad nav ne to skolu , ne muļķu ,visi kopā muļļājas pa vienu vietu, toties lielceļi pilni ar agresīviem autovadītājiem , kuri tajā lakā nevarēja kvalificēties par autovadītājiem, vēl labāks mūsu izglītības kvalitātes rādītājs , ir nmūsu miljonāru un bagāto ierēdņu bērniņi , kuri tiek sūtīti rietumu un Amērikas skolās lai gūtu piklājīgu izglītību

Ja vecāki bērnus masveidā sūta uz attālām skolām, tas nozīmē, ka skolu tīkla optimizācija nebija saistīta ar territorijas attīstību.

Noklausījos Jāņa Turlaja prezentāciju un apskatījos Rīgas skolu karti – http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/petnieks-parsteidza-vaja-izglitibas-kvalitate-rigas-mikrorajonu-vidusskolas.a232147/ .

Palika tomēr viens jautājums – vai izglītības kvalitātes indeksu ir pareizi rēķināt, dalot 3 obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu summu ar VISU to skolēnu skaitu, kas bija reģistrēti 12.klases 1.septembrī.

Manuprāt, skolēni mēdz pārtraukt mācības dažādu (visbiežāk – ar skolas darbu pilnīgi nesaistītu) iemeslu dēļ. Cilvēki maina dzīvesvietu, emigrē uz ārzemēm, nemaz nevēlas gatavoties galaeksāmeniem vai iet uz konsultācijām… Ja pirmklasniekam skolas maiņas iemesls varētu būt – vāja sākumskolas skolotāja, tad 12.klases skolēns parasti ļoti labi apzinās, kas viņu sagaida konkrētajā skolā – it īpaši, ja viņš tur ir jau vairākus gadus mācījies.

Man šķistu pareizāk, ja eksāmenu rezultātu summu dalītu ar audzēkņu skaitu, kuri ir izturējuši 12.klasē līdz pavasarim un piereģistrējušies šiem galaeksāmeniem. Pretējā gadījumā – papildus tiek sodītas skolas, kuras nevar atlasīt un izvēlēties audzēkņus, kam jāpiecieš arī visādi slaisti ar neprognozējamu darba ētiku. Ja šo mērījumu (tumšzilos aplīšus) izmantos skolu slēgšanai, tas var pamudināt vidusskolas jau 11.klasē “atbrīvoties no balasta” – faktiski paturot vienīgi tos bērnus, ar kuriem vieglāk strādāt.