Valsts budžetam jābūt uztveramam ikvienam iedzīvotājam

Finansējuma piesaiste kopā ar Cityfinances. Piesakies tūlīt atsūtot mums pieteikumu un mēs sazināsimies ar Tevi dienas laikā! http://www.cityfinances.lv/lv/finansejums-uznemumiem/

…par budžetu un sociālo budžetu…ieteiktu izlasīt Elīnas Siliņas viedokli no delfi.lv…

…neliels citāts:

– “Tikpat graujošu ietekmi uz sociālo budžetu atstāj mega pensiju saņēmēji, kaut arī viņu skaits ir pavisam neliels. Esmu skeptiska pret tiesisko paļāvību, kas neļauj valstij pārskatīt jau piešķirtu pensiju, kas pieņemta pensiju likuma kļūdu dēļ, kā rezultātā iestājas sekas vidēji uz 20 sekojošiem gadiem. Kā piemēru, atkal var piesaukt vēl nesen augsti stāvošu amatpersonu, kura saskaņā ar statistiskajām prognozēm kopumā pensijā saņems 1,7 miljonus eiro, kas būtu godīgi tikai tad, ja tā 40 gadus no vietas būtu maksājis šodienas apdrošināšanas likmes no 18 tūkstošiem eiro lielas algas.

Diez vai tā bija. Bet šodien, lai izmaksātu šo pensiju, ir nepieciešami 70 minimālo sociālo iemaksu veicēji.”

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/elina-silina-piespiedu-drosiba.d?id=48330963

…un tam sekojošā šodienas jaunziņa:

– “Latvijas lielāko pensiju sarakstā kopš šā gada vasaras notikušas izmaiņas – no jauna piešķirta vēl viena pensija 6000 eiro apmērā, piektdien ziņo laikraksts “Latvijas Avīze”.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegto informāciju šī pensija iekarojusi 4. vietu lielāko pensiju topā, no tās izstumjot 5200 eiro vērto pensiju.

Līdz ar to novembrī VSAA uzskaitē esošās piecas lielākās vecuma pensijas bija 19 tūkstošu eiro, 6600, 6500, 6000 un 5200 eiro apmērā.

Jāpiebilst, ka pensiju, kas lielāka par 1500 eiro, Latvijā saņem 1473 personas. Šogad piecas lielākās no jauna piešķirtās vecuma pensijas ir 6000, 4400, 4100, 3900 un 3500 eiro lielas.

Izdevums atgādina, ka lielākā vecuma pensija Latvijā ir 19 tūkstoši eiro pirms ienākuma nodokļa nomaksas. Starp lielo pensiju saņēmējiem iepriekš minēti bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuri saņem ap sešiem tūkstošiem eiro mēnesī un kuri paši to atzinuši, taču prāvākās pensijas īpašnieks nav zināms.”

Uz šo rakstu neatsaucās pat štata troļļi. Lai saprastu, kāpēc – nācās izlasīt rakstu.

Šis vervelējums ir tipisks piemērs, kas parāda deklaratīvā virsraksta neatbilstību faktiskajam saturam. Pēc virsraksta spriežot, ir(!) kaut kas izdarīts, lai [parastajam] iedzīvotājam būtu vieglāk saprast kaut ko līdz šim grūti saprotamu. Iespējams, ka izdarītais arī tiešām kaut ko atvieglo, taču KĀDĀ VALODĀ TAS PASNIEGTS???

Vispirms izlasīju pa diagonāli – tumša bilde, tad azarta pēc izlasīju rūpīgi – un sapratu, ka informācija, ko var izteikt vienā īsā paziņojumā (apmēram, ka visa informācija par budžeta izlietojumu būs atrodama FM vietnē), ir pasniegta tā, ka bez “speciālajām zināšanām” šādu tekstu lasīšanā un traktēšanā vēstījums nav saprotams.

Nepaslinkoju un izanalizēju teksta uzbūvi – 388 vārdi (1,5 st.lapas), 13(!) teikumi. Vidēji 20-30 vārdi teikumā. Garākais teikums – 50(!) vārdi. No 13 teikumiem 5 (vairāk kā 1/3 teksta) ir tādi, kuros vārdu skaits ir lielāks par 30.

Es saprotu, ka diez vai direktore Gulbe pati sacerēja šo šedevru, gan jau kāds referents-skribents “atrakstījās”, lai tikai būtu ievilkts ķeksis par uzdevuma izpildi. Taču šāda veida tekstiņi īpaši daiļrunīgi parāda ierēdņu/valsts attieksmi pret [vienkāršo] iedzīvotāju – nevis kaut ko paskaidrot, lai adresātam būtu saprotamāk, bet gan savervelēt garus, sarežģītus, bieži vien gramatiski kļūdainus teikumus, kurus galu galā vispār neviens nelasa. Pat troļļi.

Neceru, ka manu domu te kāds diži lasīs, bet varbūt vismaz raksta patiesais autors to “uztvers” vai arī … neuztvers.

Latv. valodā tam jābūt saprotamam. Uztveršana ir kas cits.