Pēc smagas sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers Renci

Komentāri (47)

simourg 05.03.2017. 23.58

Investīcijas no Cityfinances ir vēl viens finansēšanas veids uzņēmējiem. Investor vairs nav jāmeklē uzņēmumu, viss viena vietā! Piesakies tūlīt un mēs palīdzēsim http://www.cityfinances.lv/lv/investicijas/

Atbildēt

DD1 05.12.2016. 19.55

Matteo Renzi pamatīgi iegāzis valdošo demokrātu partiju, jo pārvērta konstitucionālo izmaiņu balsojumu par personīgo plebiscītu, par uzticības balsojumu sev. Bija ļoti grūti iedziļināties vairākos referenduma jautājumos, uz kuriem varēja dot tikai vienu kopīgu atbildi, bet cilvēki balsoja pret Renzi.

Kā cilvēks viņš nav pats simpātiskākais, sevišķi salīdzinot ar iepriekšējo premjeru Enrico Letta, kuru viņš intrigu rezultātā izēda no amata,- aizmuguriski pierunāja iepriekšējo Itālijas prezidentu Giorgio Napolitano viņu nozīmēt par premjeru, lai gan nebija izgājis Parlamenta vēlēšanu sietu, lai gan bija apgalvojis, ka nekāro Lettas amatu utt. Pēdējā laikā Renzi šantažēja ES, lai maksā par nelegālajiem imigrantiem, kurus paši brauca “zvejot” pie Lībijas krastiem. Vispār viņš ar savu puicisko lecīgumu liekas nedaudz infantils.

https://www.youtube.com/watch?v=B0KJZEH2jn8

https://www.youtube.com/watch?v=XH0CSzdHwg0

Tagad nav saprotams, vai aizies nebūtībā visa Renzi veidotā valdība vai prezidents Sergio Mattarella nozīmēs tehnisko premjeru, jo ir jau pieredze ar Mario Monti.

-4

Atbildēt

edge_indran > DD1 05.12.2016. 21.09

————

Tagad, kad problēmas saasinās un padziļinās – nav saprotams, ka Itālijā tās risinās – politiskajā līmenī turpinot virzīties “bruņurupuča” ātrumā, ik kvartālu mainot valdības.

Refugees/Migrants Emergency Response – Mediterranean

http://www.unhcr.org/seadialogue/01_Mediterranean-Sea.gif

http://data.unhcr.org/mediterranean/regional.php

-1

Atbildēt

west 05.12.2016. 18.47

Loti apsveicami. Cerams, ka Eiropā būs par vienu rozā komunistu mazāk. Šis neesot parastais , bet viņu galvenais. Vēl jo vairāk vajag patriekt.

—————————-

Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni norādījis, ka Renci ierosinātās reformas atbalsta “baņķieri, Vācijas valdība un Briseles birokrātu banda”.

————————–

Kur viņš melo ?

Valdības sakāve referendumā var stiprināt opozīcijā esošos populistus un galēji labējos, kas jau tā jūtas iedvesmoti pēc Trampa uzvaras.

—————————

Šo iestudēto iebaidīšanas penteri atkārto visi baņķieru apmaksātie masu debilizācijas līdzekļi, vienu mazu valstiņu ieskaitot. Jau šodien bija pa mūsu radio.

Kuri nav “populisti” ? Rozā komunisti ?

+10

-6

Atbildēt

Miervaldis > west 06.12.2016. 10.44

westiņa iestudēto penteri atkārto visa populistiskā internacionāle, gan maksas trollēni, gan br īvprātīgie aktīvisti.

Populisti nav tie, kas reāli strādā.

-8

Atbildēt

eraksti > west 06.12.2016. 11.10

Latvija nav maza valstiņa. Latvija ir parastu izmēru Eiropas valsts. (Starp citu, Eiropā ir vismaz 20, kas mazākas.)

-1

Atbildēt

Aldis-2 05.12.2016. 13.04

Ko no šīs ziņas uzzina lasītāji?

Nu, bija referendums par konstitūcionālo reformu. Atnāca ap 70% vēlētāju, ap 60% ir nobalsojuši pret. Premjerministrs ir atkāpies.

Vārdu sakot: bija kāds referendums, kāda atkāpšanās, nu, nekas īpašs.

Bet ko no šīs ziņas lasītāji tâ arī neuzzina?

Kāpēc tik daudz vēlētāju balsoja pret reformu, kas visumā bija laba?

Un ja viņi nebalsoja pret pašu reformu, tad pret ko īsti viņi balsoja?

Piemēram, biznesa laikraksts “La Tribune” raksta:

Italie : un “non” pour dire “basta” à l’Europe

(ItAlija: “Nē”, lai teiktu Eiropai “pietiek!”)

Le non massif des Italiens à la réforme constitutionnelle de Matteo Renzi révèle l’échec de la politique de réformes promue par la zone euro et, plus généralement, du fonctionnement actuel de l’Europe.

>>> Masīvs itaļu “Nē” Renča reformai atklāj eirozōnas veicināto politisko reformu sakāvi, un vispārīgāk – pašreizējās Eiropas rīcībspējas sakāvi.

Lūk, itaļi ir balsojuši nevis pret reformu, bet gan pret … ak, Eiropu.

Un tālāk seko analize.

Pati reforma ir samērā laba. Sliktākajā gadījumā vēlētājiem tā varēja šķist gaŗlaicīga un viņi varēja vispār neiet uz referendumu. Senāts (kâ sunim piektais ritenis) visiem traucēja, līdz ar to tā pilnvaru sašaurināšana bija tikai loģiska. Utt. Utt. Utt. Tomēr ar visiem saviem trūkumiem Senāts tomēr bija arī dēmokratijas izpausme. Pēdējais dēmokratijas salmiņš pret ārējo diktātu.

Chacun savait pourquoi cette réforme était essentielle, pourquoi elle était en réalité « la mère de toutes les réformes ». C’est parce qu’elle était réclamée par les marchés et les autorités européennes.

>>> Katrs zināja kāpēc šī reforma ir tik būtiska, kāpēc īstenībā tā ir “visu reformu māte”. Tāpēc, ka to prasīja tirgi un Eiropas Savienības vadība.

Autors piemin divas būtiskas lietas, kas bija referenduma kampaņas laikā, un kas visvairāk izskaidro vēlētāju rīcību:

(1) 2011.gadā labējai valdībai parlamentā bija stabils un ērts vairākums, bet tā bija spiesta demisionēt, jo Eiropas Centrālā banka draudēja neatbalstīt vairs Italiju finanču tirgos, ja tā … nebūs nomainījusi valdību. Tika pieprasīta plašāka koalicija – praktiski tika pieprasīts varu nodot opozicijai, nevis tautas vairākuma ievēlētajam parlamenta vairākumam. Grūti iedomāties kaut ko nedēmokratiskāku.

Mario Monti, ancien commissaire européen, prit alors les rênes du Palais Chigi, le siège de la présidence du Conseil, dans un moment qui fut interprété par beaucoup comme un coup de force antidémocratique. La politique de Mario Monti fut un désastre qui maintint l’Italie dans sa pire récession de l’après-guerre.

>>> Bijušais eirokomisārs Monti toreiz uzreiz tika pie varas …, ko daudzi interpretēja kâ antidēmokratisku triecienu. Monti politika bija katastrofa, kas aizturēja Italiju vissliktākajā recesijā pēckaŗa laikos.

(2) 2.iemesls ir Eiropas uzspiestās reformas, kas nedarbojas. Un, lai kompensētu iepriekšējo reformu bezjēdzību, tiek piedāvātas jaunas bezjēdzīgas reformas. Trīs eiropistu valdību darbības rezultāts rada “pour le moins décevant : l’Italie demeure économiquement en panne.” (ne vairāk kâ vilšanos: Italija ekonomiski paliek “pakaļā”)

L’Italie est une des principales victimes de l’euro : son PIB nominal en euros constants est inférieur à celui de 2000, son PIB par habitant est proche de celui de 1997.

>>> Italija ir viens no lielākajiem eirovalūtas upuŗiem: tās nominālais IKP paliek mazāks nekâ tas bija 2000.gadā, tās IKP uz iedzīvotāju ir tuvs 1997.gada līmenim.

La défaite de la réforme constitutionnelle italienne a donc bien une logique. Et cette logique est le fruit des erreurs répétées des dirigeants européens et italiens. Ce « non » envoyé à la face de l’Europe déchire encore un peu plus le voile de la pseudo-magie des « réformes » et prouve encore un peu plus que la zone euro s’est engagée sur un chemin dangereux.

>>> .. reformas sakāvei tâtad ir loģika. Un šī loģika ir Eiropas un Italijas vadītāju daudzkārtējo kļūdu auglis. Šis “Nē”, ko [itaļi] sūta Eiropai sejā vēl mazliet noplēš aizsegu no “reformu” pseidomaģijas un pierāda vēl mazliet, ka eirozōna ir aizgājusi pa bīstamo taku.

+17

-9

Atbildēt

edge_indran > 05.12.2016. 13.56

————-

Kā tādās reizēs izsakās – neko nav sapratuši, neko no vēstures nav mācījušies.

H.Tumans, vēsturnieks:”Roma sabruka tad, kad romieši bija zaudējuši savus ideālus un pārvērtušies par egoistiskiem dzīves baudītājiem, kuriem nav nekādu vērtību. Atkal jāatkārto senā atziņa, ka Roma krita nevis tāpēc, ka tai uzbruka barbari, bet tāpēc, ka paši romieši bija pārvērtušies par barbariem.”

http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/05/roman_decline-300×282.jpg

http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/29024-tagadejas-rietumu-vertibas-ir-radusas-kristigo-vertibu-nolieguma-rezultata#

-2

Atbildēt

Anonīms > 05.12.2016. 14.00

es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

No jūlija mēneša ir jāmaksā Latvijas valdībai 21% nodoklis par apsaimniekošanas maksu. To nosakot ES regulas. Interesanti – un ko es no šīs valdības saņemu pretī par šī nodokļa maksāšanu?

Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

-2

Atbildēt

Anonīms > 05.12.2016. 14.01

es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

-1

Atbildēt

Anonīms > 05.12.2016. 14.02

es nezinu kā ir itāļiem, es zinu, kā ir man.

Postpatiesību, kā ar partiju svētību ir izzagts valsts budžets? Kā ar airbalitc afērām atkal kāds uz privāto kontu saņems mūsu miljonus?

Tas ir absurds, ka ES nosaka ,ka mums ir jāmaksā un mūsu valdība un saeima tam dedzīgi atsaucas, bet ES nenosaka, ko mēs par maksāšanu saņemam.

Tā kā tas ir šobrīd – tā ir prasta cilvēku aplaupīšana – mēslaina augsne populismam , un visādām tikumības audzināšanām ar visādiem smieklīgiem čekistu laiku likumiem

-1

Atbildēt

andrejs > 05.12.2016. 15.13

to skaisle

Mēs jau sapratām.

Atbildēt

lno > 05.12.2016. 15.58

Paldies, Andi, par lielisko komentāru! Mīnusi nodrošināti:)

-6

Atbildēt

Anonīms > 05.12.2016. 16.24

andrejiņ, es centos , paldies, ka vismaz to novērtēji

-1

Atbildēt

Anonīms > 05.12.2016. 16.25

lno – viņš ir Aldis, saproti – Aldis

-1

Atbildēt

edge_indran > 05.12.2016. 17.49

———–

Aldis par reformām Francijā gan neko neraksta.

French unions eye million-strong protest against labour reform

http://scd.france24.com/en/files/imagecache/france24_ct_api_bigger_169/article/image/310316-france-protest-elkhomri1-m_1.jpg

http://www.france24.com/en/20160614-french-unions-protest-against-labour-reform-cgt-khomri

-1

Atbildēt

lno > 05.12.2016. 23.03

skaisle. Man brīžam vārdus labo kompis, piem. andreju uz andreia vai andrew.

Aldi, piedod:)

-1

Atbildēt

klusais > 06.12.2016. 10.20

Par IKP Itālijā … tad sanāk , ka tas , ka IKP muļļājas uz vietas ir vainīga ES un EUR ? Interesanti gan kapēc citur tā nav .

-1

Atbildēt

Anonīms > 06.12.2016. 10.49

nomaini savā kompī valodu – uz latviešu valodu un tad kompis neko tev nelabos, lno – iesaku padomāt par nlo – tas skan uzmunrinošāk

Atbildēt

eraksti > 06.12.2016. 11.07

Protams, ka taka ir bīstama. ES var sadalīties. Bet tas notiks tāpēc, ka vara iznīdē vietējās tautas. Kā brīvu, neatkarīgu tautu savienība ES varētu pastāvēt. Lielbagātniekiem, saprotams, pirmā vietā naudas apgrozība, tāpēc ar visādiem ieganstiem bagātākās valstīs ļauj gāzties iekšā iebraucējiem. Tautām tas nepatīk un nepatiks.

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 11.18

klusais. Nemaz negribi tāpat kā Grieķijas gadijumā atzīt ES palīdzīgo roku?:)

-1

Atbildēt

atrium > 06.12.2016. 11.20

lno

Tā, droši vien, ir planšete. Palūdz kādam lai to huiņu noņem, es pac nomocījos, kamēr kaimiņu astoņgadnieks nepalīdzēja. Lieto labāk normālu kompi ar normālu klaviatūtu!

-1

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 11.21

skaisle. Interesanti, kurā valodā vēl ir garumzīmes?:) Man arī būtu priekšlikums par tavu niku:):):)

-1

Atbildēt

fretka > 06.12.2016. 11.40

> lno: Interesanti, kurā valodā vēl ir garumzīmes?

======

Piemēram, Jaunzēlandes māoru valodā.

Kamēr linuksā nebija māoru klaviatūras, viņi izmantoja latviešu klaviatūru.

https://www.stat.auckland.ac.nz/~kimihia/maori-keyboard

Skat. “KDE on Linux” un “Fedora Core 4”.

Atbildēt

klusais > 06.12.2016. 11.46

lno – un kapēc līdzīgas problemas nav piemēram Holandē ?

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 11.48

fretka. Skaidrs, tātad man kompī ir maoru valoda:):):)

-1

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 11.50

klusais. Pēc britiem prognozēja, ka nākošā būs Nīderlande, tagad to apsteigusi Itālija:)

P.S. Nevar jau noliegt arī pašu vainu. Korupcija Italijā iespējams lielāka kā LV.

-1

Atbildēt

atrium > 06.12.2016. 12.03

lno

Korupcija Italijā iespējams lielāka kā LV.

Tas nevar būt. Itālijā korupcija ir aizlaista pašplūsmā, tur to nekoordinē Krievijas FSB pieliktie kuratori un nevada pašu speciālie dienesti. Iekrišanas iespējas tur ir nesamērojamas.

-1

Atbildēt

klusais > 06.12.2016. 12.42

lno – manuprāt tur vairāk pie vainas stāsts par ziemeļu un dienvidu mentalitati nevis EUR un ES .

-1

Atbildēt

Aldis-2 > 06.12.2016. 13.48

klusais raksta: (1) manuprāt tur vairāk pie vainas stāsts par ziemeļu un dienvidu mentālitāti (2) nevis EUR un ES.

Pirmajā teikuma daļā tev ir absolūta taisnība. Un ja tu to paanalizētu dziļāk, tad teikuma otrajā daļā nonāktu pie cita secinājuma.

Vācu ekonomiskais modelis noteikti ir daudz labāks par itaļu ekonomisko modeli. Tomēr vācu modelis balstās vācu mentālitātē, bet itaļu modelis – itaļu mentālitātē. Savukārt mentālitāti nevar mainīt ne ar likumiem, ne ar direktīvām, ne ar rēgulām, ne ar vienoto valūtu.

Ja nebūtu vienotās valūtas un ES būtu tikai sadarbības un pieredzes apmaiņas organizācija, tad itaļiem ar laiku vācu modelis varētu šķist pievilcīgs un viņu mentālitāte šajā jautājumā varbūt sāktu mainīties.

Lūk, latvieši ir pārņēmuši kaut ko no vācu mentālitātes ilgākā laikā – 700 gadu laikā, turklāt nebūt ne dēmokratijas apstākļos.

Mentālitāti var lauzt diktātors vai drīzāk vairāki secīgi diktātori. Mūsdienu Italija ir dēmokratija, līdz ar to tas atkrīt. Atliek charismatiski līdeŗi, kas spētu parādīt/izskaidrot/pārliecināt/nohipnotizēt/apburt itaļus par vācu modeļa priekšrocībām.

Savukārt ES rēgulas un vienotā valūta uzspiež vācu modeli itaļiem jau tagad. Tâ kâ tas neatbilst itaļu (arī grieķu, franču, spāņu) mentālitātei, tad tas arī nedarbojas. Un tâ kâ tas tiek tieši vai netieši uzspiests, tas rada pretestību. Mentālitāte nevis mainās vajadzīgā virzienā, bet gan nostiprinās vēl vairāk vecajās sliedēs. Varbūt, ja Grieķijai būtu ļauts bankrotēt, tad grieķu bēdīgais piemērs spētu ietekmēt citu tautu mentālitāti pozitīvā virzienā. Bet nu pašlaik nekas neliecina, ka kaut kas varētu mainīties.

-1

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 14.34

klusais. Arī:)

-1

Atbildēt

lno > 06.12.2016. 22.36

klusais. seit labs raksts, arī par Nīderlandi http://www.bbc.com/news/world-europe-38212049

Atbildēt

LoveLove 05.12.2016. 12.35

Paziņojot, ka referenduma negatīva iznākuma gadījumā atkāpsies, Renci pats šo referendumu padarīja par instrumentu, ar kuru vēlētāji pauda savu attieksmi pret viņa valdību. Referenduma jautājums, atšķirībā no Brexit balsojuma, bija iekšpolitisks, līdz ar to populisti nekā nevar apgalvot, ka šis ir sākums, lai Itālija izstātos no ES. Visticamāk, ka Renci vietā tiks iecelts viņa partijas biedrs un līdzšinējais finanšu ministrs, tādējādi nekādu krasu politikas kursa izmaiņu nebūs. Lielākais izaicinājums, ar ko nāksies saskarties Itālijas un Eirozonas politiķiem, ir Itālijas banku kapitāla pietiekamības nodrošināšana. Referendums uz tā fona ir tikai dekoratīvs elements.

+10

-3

Atbildēt

fretka 05.12.2016. 12.01

Cerams, ka jaunā Itālijas valdība pārtrauks savas valsts krasta apsardzes darbību cilvēku kontrabandas jomā.

Itālijas krasta apsardzes, “nevalstisko organizāciju” un cilvēku kontrabandistu darbības koordinācija. Konkrēta gadījuma apraksts

https://gefira.org/en/2016/11/15/caught-in-the-act-ngos-deal-in-migrant-smuggling/

-8

Atbildēt

edge_indran > fretka 05.12.2016. 12.06

————–

Vēsture atkārtosies?

Italy’s Five Star Movement May Be the Heir to Mussolini’s Fascists

http://jdennehy.com/wp-content/uploads/2013/06/fivestar3.jpg

https://www.thenation.com/article/italys-five-star-movement-may-be-the-heir-to-mussolinis-fascists/

-1

Atbildēt

DD1 > fretka 05.12.2016. 20.37

> fretka

“Cerams, ka jaunā Itālijas valdība pārtrauks savas valsts krasta apsardzes darbību cilvēku kontrabandas jomā.”

Paldies par atsauci uz nesaudzīgo ilustrāciju.

-4

Atbildēt

Anonīms 05.12.2016. 10.54

vakardien klausījos focus.de – tur žurnālisti saka, ka Itālija ir soli tuvāk, lai izstātos no ES un ka ja tā, tad ES sabrukšana būs sākusies.

Populismu varētu mazināt, ja ne iznīcināt, ja ES tiktu īstenotas reformas, kuras nodrošinātu sociālās vienlīdzības palileināšanos. Bet notiek jau pretējais – arvien bagātāki kļūst paši bagātākie,un arvien nabadzīgāki – nabadzīgie. Tiesa gan – Vācijā nabadzīgāks un beztiesiskāks kļūst tieši vidusslānis – nabagiem esot status qou.

-3

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 05.12.2016. 11.59

————–

Pēc PSRS sagraušanas notiek atgriešanās pie kapitālisma vidējās “normas”. Nav vairs divu sistēmu konkurence, kad bagātajiem nācās piekāpties.

http://hoc.ilr.cornell.edu/sites/hoc.ilr.cornell.edu/files/shared/Piketty-flyer-2.jpg

-1

Atbildēt

Anonīms > Anonīms 05.12.2016. 12.03

Cik esmu par šo referedumu lasījis, Renci iespējams nekoncentrējās uz pareizajām lietām (varas centralizēšana). Itālijai lielakās problēmas ir strukturālas – ārkārtīgi neefektīva/lēna valsts pārvalde, korupcija, demogrāfija utt., kas jārisina diemžēl ar nepopulāru lēmumu pieņemšanu, kas it īpaši šī brīža populisma uzrieta iespaidā nav viegli.

Nevienlīdzība es domāju, ka drīzak ir sekas strukturālo problēmu nerisināšanai, ne iemeslts nevienlīdzbas palielināšanai.

-1

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 05.12.2016. 12.10

———akmens:”….Nevienlīdzība es domāju,….”

=======================================================================================

Vajag domāt kā lembergiem vai rokfelleriem……

http://www.ifttv.com/wp-content/uploads/2015/06/capitalism-a-love-story-directed.jpg

Atbildēt

Anonīms > Anonīms 05.12.2016. 13.59

Es nesaku, ka atbalstu nekontrolētu kapitālismu, kur uzvarētājs paņem visu un zaudētāji tiek atstāti mēslainē. Tieši pretēji, man ļoti simpatizē Skandināvijas valstis (arī valstis kā Nīderlande, Vācija), kur ir gan liels valsts atbalsts, it īpaši mazāk nodrošinātajiem, kā arī sociālās garantijas darba ņēmējiem, un tajā pašā laikā ļoti konkurētspējīgs privātais sektors, kas strādā kopā ar arodbiedrībām, lai panāktu abām pusēm pieņemamus lēmumus. Iesaku noskatīties norvēģu komiķa/ekonomista TED lekciju par to “Kurā valstī visvieglāk kļūt bagātam”:

https://www.youtube.com/watch?v=A9UmdY0E8hU

Lai vai kā, neatkarīgi no sistēmas, ar neefektīvu, koruptīvu valsts pāŗvaldi, lielākā daļa cilvēku dzīvos nabadzībā neakarīgi, vai valstī valda kapitālisms vai sociālisms.

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 05.12.2016. 17.43

———–

“Visu mūsu dzīvi tagad noteic veikals.” J.Rainis, 1925.

Sociālismā ar Lielajiem kapiem ( zemi, ūdeņiem, tās dzīlēm – LPSR Konstitūcijas 11.pants) tirgoties nevarēja, tāpēc pat teorētiski nebija iespējama korupcija “valsts nozagšanas” līmenī. Tikai pēc 1991.g.21.augusta, kad sākās prihvatizācija un denacionalizācija, un parādījās oligarhi, tad korupcijas līkne strauji gāja augšup.

Samazināt esošo korupciju esošās sistēmas ietvaros pat teorētiski nav iespējams -, bet pārmaiņas jau briest.

http://www.hedfpk.com/downloads/blogposts_picture/Corruption%20and%20remdial%20measures%20in%20Pakistan.gif

-1

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 05.12.2016. 21.30

——–akmens:”… Iesaku noskatīties…”

======================================================================================

“Paldies” par ieteikumu. Taču tādas lekcijas es dzirdēju jau 1990.g. Pagājis ceturtdaļgadsimts – lekcijas turpinās, kaut arī skaidras atbildes par izveidoto iekārtu netiek sniegtas, vieni ierosinājumi, uzmundrinājumi, ieteikumi.

Skat’, LTV raidījumā “Lielais jautājums” atkal pašmāju “komiķis”, kuri daudz pazīst kā “Fiziķi”, “Krustēvu”, “Bārdu”.

Kā tādās reizēs izsakās – šovam jāturpinās!

http://www.kasjauns.lv/lv/bildes/Latvija/29.10.2010/Godmanis_g.jpg

https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.11.2016-lielais-jautajums-ka-piecos-gados-apsteigt-kaiminus-igauniju-un-.id84927/

Atbildēt

Anonīms > Anonīms 06.12.2016. 10.56

Ko īsti ar to velies pateikt? Ka PSRS nepastāvēja korupcija un tā bija efektīva, godīga sistēma?

Kurai valstij tad tavuprāt mūsdienās ir labākais valsts pārvaldes modelis?

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Pēc smagas sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers Renci

Komentāri (47)

Saistītie raksti