Premjers: Skolu tīkla optimizācija ir valsts interesēs

Un vēl atsevišķi par skolu slēgšanu. Tās ir jāslēdz, taču ne mazās, bet sliktās.

Ja mazā skola nodrošina labu izglītības kvalitāti, konkurētspējīgus absolventus, tad tieši otrādi – tā būtu papildus jāfinansē.

Ir jābūt pavisam citiem kritērijiem , kas būtu balstīti uz rezultātiem, novērtējumu, ne uz kvantitatīviem rādītājiem – skaitu, slodzēm un vēl to, “ka tur vēl arī vajag kurinātāju..”

Spriedumos par mazajām skolām bieži vien figurē teksti – “pēdejais kultūras centrs ciemā”, “ja skolu slēgs, visi aizbrauks”, “tik un tik iedzīvotāju paliks bez darba…” aizmirstot pašu galveno – to, ka skolai ir jānodrošina kvalitatīva izglītība skolniekam.

Un kā tādu var nodrošināt, ja dziedāšanu un ķīmiju māca kurinātājs? Var? Tāpēc bieži vien sliktās skolas ir mazās skolas, tomēr tas nav viens un tas pats.

Un vēl – IZM domā melnbaltās kategorijās- “skola strādā”, “skola slēgta”. Kāpēc šīs mazās skolas nevar piesaistīt lielajām taisot apmācību punktus, no, uz skolu vadājot ne tikai skolniekus, bet skolotājus (nu piemēram, pirmdien, otrdien trešdien apmācība notiek uz vietas, no pilsētas skolas tiek pievest skolotāji, ceturtdien, piektdien skolnieki tiek vesti uz “lielo” skolu- uz peldbaseinu, laboratorijām..

IZM tagad domā par mācību gada pagarināšanu, uz konceptiem bāzētu apmācību sistēmu, bet varbūt vajadzētu sākt ar to, ka sakārtot esošo sistēmu? Es gan domāju, ka nevis IZM to negrib, bet nemāk, jo, kā saka krievi – zarna par tievu.

” Aiz zaķiem šodien var iespraust…”

Man patīk asprātīgi puiši! Nez’ kurš šodien ir aiz zaķiem, vai tik ne pats “valdemir”?

Latvijā visbagātākā nozare ir Izglītība, tā kā pēc Eirostat datiem Latvija izglītībai tērē 15,8% (2016. gads) no sava budžeta. Ar šo skaitli esam pirmajā vietā Eiropā. PIRMAJĀ! Neviena cita Eiropas valsts tik daudz izglītībai tērēt neatļaujas. Un tagad jautājums, kā tas var būt, ka valstī, kura visvairāk tērē izglītībai, ir viena no viszemākajām izglītības kvalitātēm? Atbilde ir – vaina ir tās organizācijā. Izglītības sistēma ir pārvērsta par sociālā atbalsta fondu skolotājiem, ministriju interesē tikai kvantitatīvie, ne kvalitatīvie rādītāju (pēdejā reformā visvairāk cieta labākie skolotāji) utt. Jau rakstīju, ka, piemēram, Čehijā, ja tai būtu tāda pati skolnieku/skolotāju proporcija kā Latvijā, vidējā samaksa skolotājam būtu drusku vairāk kā 600 eiro mēnesī. IZM neatkarības laikā nav izvedusi nevienu (!) pozitīvu reformu (ja jums ir kāds piemērs, nosauciet to). Pie IZM stūres ir tantuki, kas ir labi ierēdņi, bet nav spējīgi realizēt praktiskas lietas. Šadurkis, balstoties uz pozīciju, “es zinu, ka visi mani ķengās”, nespēj atšķirt racionālo no emocionālā. Utt, varētu te turpināt bezgalīgi, bet fakts ir tāds, ka nozare ar vislielāko finansējuma ir novesta vissliktākā stāvoklī, un nez vai tas ir par spīti funkcionāru profesionalitātei, drīzāk otrādi, tās nav…

Kā te iepriekš rakstīju, Medicīnas tēriņos esam 6 vietā no beigām. Gan izglītībā, gan medicīnā ir vislielākais bardaks, kas nozīmē, ka vaina nav naudā, bet tās izlietojumā.

Saeima spēj izlemt par neplānota Līvu diska finansējumu, bet nerisina Latvijai būtiskas lietas, pie kam nav nu nekādas garantijas, ka nākošā Saeima būs labāka…

Ja kāds šaubās par manis teikto, pats var paskatīties Eirostat datus:

http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Government_expenditure_by_function_%E2%80%93_COFOG

Interesantas valsts intereses. Vispirms sadalīt valsti tūkstoš pašvaldībās, kuras nespēj neko uzturēt, tad optimizēt medicīnas iestāžu tīklu, skolu tīklu, sabiedriskā transporta tīklu, aizkavējušies uzņēmēji optimizēsies paši un var skaitīt mēra laiku dzejolīti:

Kur daža laba ēka,

Kur daža laba pils,

Tur tagad zaķi lēkā,

Tur atmata un sils.

Aiz zaķiem šodien var iespraust- un vienreiz nedēļā autoveikals.

Nevar visu rēķināt tikai naudas izteiksmē.

Tagad mazpilsētās likvidē tos bezdarbnieku birojus, kur jāreģistrējas, lai saņemtu pabalstu.

Konkrēti par Aizputi, tagad tiem cilvēkiem būs jābrauc uz Liepāju, kas izmaksā uz abiem galiem kaut kur pie 6 eiro.

Un tā nav maza nauda šiem cilvēkiem.

Situācijā, kad Latvijas valsts ir kļuvusi par represīvu struktūru pret pamatnāciju latviešiem – premjera Kučinska apgalvojums ir svēta patiesība – šīs valsts interesēs ir nodrošināt pie varas esoso privilēģijas. Un tas arī tiek darīts. Latviešu skolu likvidēšana ir valdības , nevis tautas interesēs.

Haoss izglītības sistēmā, negodīgas reformas, kurās tiek solīts viens un rezultāts ir cits – tas viss spilgti apliecina šo ideju – darīt visu, lai iznīcinātu latviešu tautu pēc iespējas ātrāk un pēc iespējas likumīgāk – un tas šai valdībai izdodas lieliski – ka es saprotu – iesildiet sev vietiņas jaunajā – Putina Latvijā

“Skolu tīkla optimizācija ir valsts interesēs”

Diezgan dīvains apgalvojums, ja tas tiešām nāk no valdības vadītāja. Atmetot birokrātijas “gudro” runu, jāpasaka skaidri un gaiši – tukšās skolas jālikvidē. Tas tukšums radies ne jau uz Mēness, bet šeit pat, kur saimnieko šī valsts. Kur tad palika “valsts intereses”? Latvijai īstenībā pietiktu ar vienu, divām valsts uzturētām skolām ar internātu, lai nebūtu jāatrod mājokļos pamesti vieni paši pusizbadējuši bērni. Par luksus izglītību lai gādā paši biezie, kas tagad arī jau faktiski notiek.