Vēža pacientu skaits pēdējos 15 gados gandrīz dubultojies
Saistītie raksti
Intervija /
2. oktobris
Iemācījies mieru
Viedoklis /
8. aprīlis
Latvijā nepieciešama stratēģija dzemdes kakla vēža izskaušanai
Veiksme /
13. marts
Pašcieņas cena
Komentāri (17)
ozolnieki 19.11.2016. 13.11
Ēriks
No kurienes šī informācija par zaru un malkas dedzināšanas kaitīgumu?Man kaut kā neizdodas netā neko tādu atrast,vienīgi par seno cilvēku kurinātajiem ugunskuriem slikti vēdinātās alās kaut kas …
…………
Ir jau kaitīgi arī tie zari . Protams uz sadedzinātās plastmasas dūmu fona ,koka dūmi ir ekoloģijas kalngals
Mūsdienās šis malkas apkures faktors daudzviet ir ievērojami minimizēts . piemēram daudzīvokļu mājās ar centralizētu apkuri . Lielajās katlumājās šķeldas sadegšanas procesi ir pilnīgāki ,ar lielāku lietderības koeficentu un filtri . Domāju stipri bēdīgāk ir privātmāju apbūvē .
1
atrium > ozolnieki 21.11.2016. 12.50
ozolnieki
Filtri aiztur tikai cietās daļiņas, indīgie gāzveida savienojumi tāpat brīvi nokļūst dabā. Divkameru krāsnīs, kurās var utilizēt arī cietos sadzīves atkritumus, kur vienā kamerā pirolīzes un gāzģenerācijas procesā veidojas gāze, bet otrā bez atlikuma tā sadeg, lietderības koeficiens sasniedz līdz pat 75%, tātad kurināmais – dūmi nenonāk atmosfērā. Pielietojot tvaika kondensatoru, koeficients jau tuvosies visiem 100%. Tādas var būt uzstādītas pavisam mazos objektos, vai arī pašvaldībās un ražošanas objektos. Tas, protams, ir tikai pusmērs, jo visur, kur tiek ražots siltums, jāražo arī elektrība.
0
atrium 16.11.2016. 13.46
Attēlā redzamās pet pudeles nesatur bisfenolu A. Visvairāk kancerogēnu ir dūmos, ne velti senie cilvēki, kuriem netrūka svaiga gaisa, tīra ūdens, veselīgas pārtikas un fizisko aktivitāšu, sildoties ugunskura dūmos parasti nodzīvoja ne ilgāk par 40 gadiem. Vislielākā vērība būtu jāpievērš automobīļiem un apkures sistēmēm, paātrinot pāreju uz elektromobiļiem, nomainot parastās uz divkameru krāsnīm un siltinot mājokļus. Par pērnās zāles, lapu un zaru dedzināšanu būtu jāparedz bargi sodi. Izņēmumi varētu būt vien rituālie ugunskuri vasaras un ziemas saulgriežos. Par ugunskuriem atpūtniekiem, makšķerniekiem un medniekiem, vajadzētu iekasēt dabas nodevu.
6
Ēriks > atrium 16.11.2016. 14.33
No kurienes šī informācija par zaru un malkas dedzināšanas kaitīgumu?Man kaut kā neizdodas netā neko tādu atrast,vienīgi par seno cilvēku kurinātajiem ugunskuriem slikti vēdinātās alās kaut kas …
0
atrium > atrium 16.11.2016. 14.40
Ēriks
Paosti dūmus, vai pasūti to sastāva analīzi, viens no plaši izreklamētā benzopirāna vēl ir nieks, salīdzinot ar pārējiem nepilnīgas sadegšanas produktiem! Lapām ir jānonāk kompostā, bet zari jāsadedzina kurtuvēs.
0
Ēriks > atrium 16.11.2016. 15.23
Šeit novērtējumam būtu svarīgi,vai savienojumi,kas ir labi degoša ugunskura dūmos, ir stabili un uzkrājas dabā ,jeb arī gaisa skābekļa ietekmē ātri pārveidojas nekaitīgākās vielās un pēc neilga laika vairs nevienam nav bīstami.Tad atliktu vienkārši izvairīties no tiešas dūmu rīšanas.Par gruzdošiem ”mireļiem” jautājumu nav.
0
atrium > atrium 16.11.2016. 15.33
Ēriks
jeb arī gaisa skābekļa ietekmē ātri pārveidojas nekaitīgākās vielās
Gaisa skābekļa, O2, ietekmē nekas nepārvēršas nekaitīgās vielās. Kaitīgos gāzveida savienojumus absorbē zaļie augi, vai tos oksidē otomārais skābeklis, kas veidojas zibens, vai ultraviolēto staru iespaidā. Kvēpi, kas rodas nepilnīgas sadegšanas rezultātā, mūžīgi mūžos saglabāsies kā piesārņojums, kamēr Dievs nenolems ar uguni attīrīt mūsu grēcīgo zemīti.
0
Ēriks > atrium 16.11.2016. 19.01
Nu ja jau kvēpi vairs neiesaistās vielapmaiņā uz zemes,tad jau tie nav īpaši kaitīgi,tikai bojā izskatu un aizņem vietu.
0
atrium > atrium 16.11.2016. 19.43
Ēriks
Tie padara augsni par īpaši smērējošu. Lai ogles labāk paliek dziļi pazemē, un tāpēc nevajag izmantojamus energoresursus kraut kaudzēs un vienkārši sadedzināt. Pērnās lapas, kas pamatā satur hemicelulozi, viegli hidrolizēt un iegūt glikozi, kas savukārt ir izejviela etanolam un lopbarības raugam.
0
jurisml_inbox_lv 16.11.2016. 10.12
atbilde ir vienkaarša , jo vairaak nabago , jo lielaaks pacientu skaits , kuri pa lielo arii izbeidz savu eksistenci šai saulee , jo ejot pie aarsta zinot ka par to naaksies ilgaas rindaas staaveet un kur nu veel maksaat naudu neadekvaatu ienaakumiem , protams šis cilveeks pie daktera varbuut griiziisies briidii kad tas vairs nav glaabjams , ja taa sasodiitaa apdrošinaašana buutu ieviesta pirms gadiem 20 , iespeejams ka šodien skaits nebuutu dubultojies , bet stipri samazinaajies , ar apdrošinaašanu , nebiju domaajis burtiski , bet gan mediciinas pakalpojumu sisteemas sakaartošanu eiropeiskaa liimenii , mees esam par miljoniem radiijuši pasakaini daargu baazi , bet par taas pielietošanu nav domaats
0
west 16.11.2016. 08.35
Nu, re – vainīgā viela ir atrasta.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā un pasaulē, kurā izmanto augstāk minētos iepakojumus ? Kāda ir statistika citur ? Tur arī vēža slimnieku skaits ir dubultojies ? Bet varbūt vienkārši vainīga ir Latvijas bardaka pārņemtā, pacientu slaukšanai paredzētā, neefektīvā veselības sistēma ?
Protams, ka pret kaitīgu ķīmiju pārtikā ir jācīnās, bet tāpēc jau nevajag tik primitīvi smadzenes pūderēt.
3
+1
-6
Atbildēt
+6
-2
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@Ēriks > west 16.11.2016. 13.55
Mēs dzīvojam laikmetā, kad audzēju izplatība pasaules attīstītajās valstīs ir kļuvusi par epidēmiju. Kopš 1940. gada saslimstība ar audzējiem pasaules attīstītās valstīs ir pieaugusi 200 reizes un turpina pieaugt.
http://www.fitoterapija.lv/lv/Publikacijas.php?news_id=25
0
MZGD > west 16.11.2016. 15.26
west +1 -Rakstelim īstā vieta ir horoskopu sekcjā.
Un jā Ērik, Āfrikas valstīs ar augstu HIV izplatību no vēža mirst retais. Infekcijas slimības un augsts slepkavību skaits ir labākais līdzeklis pret vēzi. “pasaules attīstītajās valstīs” šīs divas kaites ir puslīdz apspiestas un cilvēki biežāk nodzīvo līdz vēzim.
0
Ēriks > west 16.11.2016. 18.58
Būtu jau skaisti,ka no vēža mirtu tikai veci cilvēki,kuri jaunībā izmukuši no citām kaitēm,bet…
Mīts: Ar vēzi vizbiežāk slimo turīgie, gados veci cilvēki un cilvēki no valstīm, ar augstu ekonomiskās attīstības un dzīves līmeni.
Patiesība: Vēzis ir globāla problēma un kļūst par aizvien pieaugošu sabiedrības veselības problēmu valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Ar vēzi slimo ne tikai vecumdienās- aptuveni 50% no visiem ļaundabīgo audzēju gadījumiem tiek diagnosticēti iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem. Lielākā daļa dzemdes kakla un krūts ļaundabīgo audzēju nāves gadījumu tiek konstatēti sievietēm tieši reproduktīvā vecumā. Diemžēl ar vēzi slimo arī bērni un jaunieši.
Mīts: Vēzis ir tikai veselības aprūpes sistēmas jautājums.
Patiesība: Vēzis ir ne tikai veselības aprūpes sistēmas jautājums, bet ir saistīts arī ar sociālekonomiskiem un cilvēktiesību aspektiem. Saslimstība un mirstība no ļaundabīgiem audzējiem negatīvi ietekmē sociālekonomisko situāciju visā pasaulē. Apmēram 47% no visiem saslimšanas gadījumiem un 55% no visiem nāves gadījumiem ļaundabīgo audzēju dēļ ir valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Vēzis ir gan cēlonis, gan sekas vienlaicīgi. Ļaundabīgo audzēju augstās ārstēšanās izmaksas negatīvi ietekmē ikviena iedzīvotāja ienākumu līmeni, radot nabadzību. Tajā pat laikā nabadzība liedz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas palielina risku saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem vai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus novēloti.
http://ziemellatvija.diena.lv/veseliba/padomi/mits-vezis-tas-ir-naves-spriedums-24102
0