Studentu skaita kritums dara augstskolas bažīgas
Saistītie raksti
Viedoklis /
29. oktobris
Vai mākslīgais intelekts var palīdzēt mācību procesā?
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Komentāri (13)
Dr. Bērziņš 29.07.2016. 00.56
Kā tad ir ar Latvijas augstskolu kvalitāti? Ir daudz un dažādas, bet cik tad īsti ir labas?
0
moonlight 28.07.2016. 13.42
Muļķiem būtu stingri jāierobežo iespējas iegūt augstāko izglītību, jo ar “papīriem” kabatās, viņi sevi iedomājas par gudriem un tas jau kļūst bīstami sabiedrībai. Saima un ierēdņu korpuss mums ir pilni ar diplomētiem dundukiem, turklāt bez kripatiņas godaprāta.
0
traductrice 28.07.2016. 12.58
Problēma nav studentu skaita kritums, problēma ir nesamērīgais augstskolu skaits, kas piedāvā NEKVALITATĪVU un nekonkurētspējīgu izglītību. Latvijā ir pārprodukcija ar nekam nederīgiem, ķipa, augstāko izglītību ieguvušiem “speciālistiem”, kas nevienam nav vajadzīgi un papildina vien Maximas pārdevēju rindas.
Piekrītu Sniega Rozei, ir jāattīsta mūžizglītība, kas diemžēl pie mums ir vien tukša formalitāte – meklējot info par mūžizglītību, esmu atradusi vien skaisti sacerētus politikas plānus un atskaites par “apgūtajiem” projektiem.
Man ir 3 augstākās izglītības, no kurām 2 ir iegūtas pēc 40 gadiem. Tomēr es nevaru to saukt par mūžīzglītību, jo sēdēju plecu pie pleca ar tikko skolu beigušajiem jauniešiem. Ceturtā augstākā izglītība mani neinteresē, bet gribētos kaut ko apgūt. Izmeklējos visvisādi, bet neatradu pat sarakstiņu, kas REĀLI tiek piedāvāts tāds, ko varētu iedalīt MŪŽIZGLĪTĪBAS kategorijā!
0
Lana 28.07.2016. 12.02
Attēlā izmantoti šī gada uzņemšanas dati uz 25. 07., kas ir pirms papilduzņemšanas, bet pagājušā gada dati (pelēkā līkne) ataino situāciju uz 1.09. Tā kā par reālo jauno studentu skaita kritumu varēs spriest tikai septembrī.
1
mumss > Lana 28.07.2016. 13.18
Reāls kritums, it īpaši mazajās un reģionālajās augstskolās ir un būs arī turpmāk. Un, jā – daudzi absolventi, kuriem ir iespēja, brauks mācīties ārzemēs. Tajā – kā faktā – nebūtu nekā slikta, taču diezin vai viņi neiedzīvosies un neiestrādāsies citās zemēs un valstīs. Risinājums – izbeigt barot nevarīgās un nevajadzīgās mazās, mākslīgi uzpūstās augstskolas. Pat Kultūras akadēmija ar visām (nu jau, jādomā, mirušajām kultūras sakaru programmām – ar Skandināviju, ar Franciju, ar ko tik vēl ne) ir pusdzīvs dzimis bērns. Reāls svars ir teātra jomai (deju ieskaitot, kas patlaban dublējas vismaz trīs augstskolās, turklāt dažviet, piemēram, RPIVA’ā kopumā ir tīrā karikatūra), kultūras teorija un menedžments ir tik nevarīgi un tukši, ka, dabiski, diezin vai ir jēga tur studēt. Kam jau ir ķēriens, tas pārējo iegūst praksē, it īpaši ja viena jebkāda augstskola jau absolvēta. Un visa veida ekonomiskās zinības un teorijas tieši mazajās augstskolās ir tukša vieta (nāk smiekli par `tūrisma augstskolu`). Lai tak mācās privātajās institūcijās, kādu arī netrūkst un kuras konkuremces dēļ līmeni uztur.
0
sniega_roze 28.07.2016. 10.17
Loģiskākais risinājums būtu mūžizglītība. Ir tik daudz cilvēku, kam jāatjauno zināšanas un viņi būtu gatavi darba tirgum.
0