Pedagogu e-prasmes — obligāta nepieciešamība konkurētspējai

Plašu pieeju informācijai pirmais noēda betona klucis Daugavmalā 300 mln. € vērtībā. Par to naudu varēja nociparot visus papīra nesējus, kas Latvijā ir un izvietot serveros. Un izlikt apskatei bez maksas.
Vispār, kuram infomācija ir dzīves nepieciešamība, piejamību atradīs. Pie tam, e-prasme nav lielākā barjera. Nelaime tā, ka latviešu valodā maz atrodamas aktuālas lietas jebkurā nozarē. Izņēmums – lubenes. Otra barjera, sevišķi vecākai paaudzei – valoda. Nav jau nemaz tik čakli latvieši uz valodu mācīšanos, nasing spešal! Uz tulkošanu ar. Kā ir ar skolotāju vidējo vecumu?

e – prasmes ir plaša pieeja informācijai, un skolotājam tā ir jāzin, jo citādi bērni māca skolotājus, ne otrādi, vismaz šajā ziņā.

… jeb pārfrāzējot slaveno teicienu par Raini, “Microsoft jūs piespiedīs mīlēt jaunāko Windows”.

==

kas tā tāda jēprasmīte

maza bērna dārziņā

atvērt ģīmi, aizvērt ģīmi

pašam sevi ieģīmjot

visi bērni sasēduši

ap to savu aipadiņu

vienam putni, otram kāri

trešajam pingvīniņš

Es gan precizētu, ka ir vērts apgūt tikai vērtīgas tehnoloģijas. Diemžēl, daži izstrādātāji ir slaveni ar tehnoloģijām, kuras cilvēki (ja tiem dotu brīvprātīgu izvēles iespēju) nevēlētos apgūt un lietot: http://odo.lv/Blog/110226