Eiro vērtība nokrītas gandrīz līdz 12 gados zemākajam līmenim

26

Komentāri (26)

Austras koks 11.03.2015. 10.16

Vispār, ja runā par devalvāciju vai valūtas kursa samazināšanos un tā ietekmi uz ekonomiku, ir jāskatās vismaz divos griezumos – ja šāds process notiek mazā ekonomikā (Latvija) un lielā (ES, USA u.tml.).

Mazā ekonomikā, kas ražo salīdzinoši nedaudz preču veidu, kā Latvijā, kursa būtiska krišanās būtu diezgan graujoša, jo ikdienas sadzīves preces lielākā daļa ir imports. Toties lielā ekonomikā, kas ražo ļoti daudz ko (kā ES vai USA), tas uz pašu ražotajām precēm, ar kurām var nosegt pamatvajadzības, iespaidu īpaši neatstāj, tātad mājsaimniecību izdevumi par vienu un to pašu preču grozu nepalielinās, toties preču eksportspēja pieaug.

ES tomēr ražo joprojām ļoti daudz ko, līdz ar to palielinās ES preču konkurētspēja ar ASV, Ķīnas, Korejas un Japānas precēm. Lētā gala preces, protams, ES neražo, tur būs iespaids, bet uz ilgtermiņā izmantojamām kvalitatīvām precēm, ko ražo ES, tas atstās tikai pozitīvu iespaidu – ne tikai eksporta tirgos, bet arī vietējos ES tirgos, jo citās valstīs (ārpus ES) ražotas kvalitatīvas preces celsies cenā un paliks nekonkurētspējīgākas ar ES precēm.

Līdz ar to, šā brīža lēnajā ekonomikas attīstības posmā eiro kursa krišanās Eiropai nāks tikai pa labu. Tas varētu veicināt ražošanas attīstību ES, pie tam eirozonā esošā Austrumeiropa spēs palikt konkurētspējīgāka ar Ķīnu.

Bez tam, šobrīd arī energoresursu (kas pārsvarā nāk no ES ārpuses) cenas ir zemē, kas papildus samazina eiro kursa krišanas negatīvās ietekmes. Pat tas, ka energoresursus tirgo dolāros, nav liela bēda, jo energoresursu cenu kritums ir daudz lielāks salīdzinot ar eiro kursa kritumu pret dolāru.

Ķīnas konkurētspēju pēdējos gados samazina arī algu celšanās Ķīnā tajā sektorā, kur ražo kvalitatīvas preces. Šobrīd jau notiek daļēja rūpniecības aiziešana no Ķīnas. Piemēram, daļa Meksikas uzņēmumu pārceļ ražošanu atpakaļ uz savu valsti, arī ASV daži uzņēmēji pārceļ daļu ražošanas atpakaļ uz ASV.

Latvijai šī eiro kursa krišanās būtu jāizmanto ārpus ES tirgu iekarošanai, un arī ražošanas uzsākšanai un ES tirgu iekarošanai tādās nozarēs, kas var konkurēt ar Ķīnā ražoto vidējas un augstas kvalitātes preču segmentiem.

Eiropai šāda kursa krišanās var nospēlēt arī pozitīvu lomu drošības ziņā, jo daļa rūpniecības varētu tikt pārcelta atpakaļ no Ķīnas. Rūpniecības esamība pašu valstīs ir ne tikai ekonomisks, bet arī drošības jautājums.

+4
-1
Atbildēt

4

    Ēriks > Austras koks 11.03.2015. 12.50

    Lētā gala preces, protams, ES neražo

    ===============

    Nja?Nemaz nezināju,ka tos ar guāra sveķiem un hidrogenētajiem taukiem pilnos surdus,ko pie mums pārdod lielveikalos,ražo ārpus ES…

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Austras koks 11.03.2015. 13.37

    Vainīgs – nepieminēju to, ka es par pārtiku šoreiz nerunāju.

    Mana doma bija par sadzīves/saimnieciskām precēm, ko izmanto mājsaimniecības un nelieli biznesi, un par industriālo produkciju (dažādas ražošanas iekārtas, traktori, krāni, kuģi utt.)

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Normunds > Austras koks 11.03.2015. 15.15

    Te gan jāpiemin nevis Eiropas savienība, bet gan eirozona. Lētajos UK internetveikalos iepirkties vairs nebūs lēti.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Unabomberz > Austras koks 11.03.2015. 15.58

    Normund, 2000.gadu sākumā Lielbritānija bija viena no retajām valstīm ar kuru Latvijai bija pozitīvs ārējās bilances saldo (2000.gads – 145 milj. LVL, skat. https://www.bank.lv/publikacijas/gada-parskats/areja-tirdznieciba-un-maksajumu-bilance/2133 ).

    2013.gadā no galvenajām tirdzniecības partnervalstīm pozitīva ārējās tirdzniecības bilance Latvijai bija ar Igauniju, Krieviju, Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm (Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju), Latvijas Bankas dati.

    Ņemot vērā, ka tirdzniecībā ar Krieviju USD kāpumu pret EUR sedz naftas un gāzes cenas kritums (lielākā importa preču grupa no Krievijas), savukārt no tirdzniecības ar Lielbritāniju Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju EUR kursam krītot eksportētāji tikai iegūst, tad es redzu tikai plusus EUR kursa kritumā pret attiecīgo valstu valūtām. Īpaši situācijā, ja EUR kursam krītot inflācija nekāpj.

    Ja tavas ekonomiskās zināšanas ir gatavas likt pretī cita veida analīzi, tad klāj to vaļā, pretējā gadījumā viss ko no tevis var dzirdēt ir “viss slikti, esam pakaļā.”

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Kurmītis 11.03.2015. 08.51

: )))) … nu veiksmes stāsts taču. Tūlīt izlīdīs kāds Briseles cirvis un sāks kompostrēt smadzenes, cik tas labi un kā pozitīvi ietekmē kopējo Eropas politiku un cik šausmīgi slikti esot priekš Krievijas … : )

+1
-8
Atbildēt

0

MZGD 11.03.2015. 01.59

“Ko tagad teiks eirofīli? Devalvācija rit uz pillu klapi.”

Eirofiili izlasa vikipedijas rakstinu un konstatee ka Eiro devalvacija nav notikusi.

http://en.wikipedia.org/wiki/Devaluation

+4
-3
Atbildēt

3

    DikembeSakamoto > MZGD 11.03.2015. 02.30

    Jā gan, pareiza terminu lietošana. Bet būtību tas nemaina. Eiro paliek lētāks. Deutche bank eksperti paredz 0,85$ par 1€ 2017.gadā. Stulbie eirofīli ievilka Latviju degošā mājā.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    MZGD > MZGD 11.03.2015. 02.59

    2002. Gadā bija 0.82 usd par eiro 2008. 1.6 par eiro. Tagad ir ap 1:1. Par ko panika, kāda degoša māja?

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds > MZGD 11.03.2015. 15.12

    Pareizi ir skatīties, kāds bija eur/usd kurss, ka Rimševičs piesaistīja latu eur. Cik latvieši jau ir zaudējuši dēļ komjaunieša pokazuhas? Cik es esmu zaudējis no pensijas 2.līmeņa?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Normunds 10.03.2015. 19.40

Nu!? Ko tagad teiks eirofīli? Devalvācija rit uz pillu klapi.

+2
-16
Atbildēt

8

    Bet > Normunds 10.03.2015. 21.06

    Vai tad Ls tas neietekmētu?

    Ls taču bija piesaistīts EUR!

    +11
    -3
    Atbildēt

    0

    Raicha > Normunds 10.03.2015. 23.40

    Jūs taču to gribējāt? Jums jāpriecājas.

    Kas paradoksāli, tad atšķirībā no mūsu “speciālistu” ieplānotā varianta vienā naktī nodevalvēt latu par 15 – 30%, cenas pagaidām nekāpj… Un, visticamakais, arī necik nekāps, jo tirdzniecība mums pamatā ar ES, krieviem pašiem rur nokrities, atliek tikai USD un naftas iespaids, kurš neiestāsies, kamēr naftas cenas būs tik zemas, kā šobrīd.

    Vēl svarīgi arī tas, ka šobrīd LV valūta lēnām devalvējas kopā ar visu pārējo ES valstu valūtu, jo valūta ta viena. 2008. gadā Ls būtu nodevalvēts arī pret EUR, līdz ar to pesec’a apjomi būtu nesalīdzināmi.

    Tā kā nesalīdzini pirkstu …nu ar to pašu, jā.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    Unabomberz > Normunds 11.03.2015. 00.11

    Normund, ja tev ekonomikā nav saprašanas, labāk nekomentē.

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

    Viedoklis_lv > Normunds 11.03.2015. 00.20

    Bet,

    Jūs saprotat ka tā bija LB izvēle piesiet Ls pie EURO? Un to ka tā nebija vienīga iespēja kā realizēt – faktiski nerealizēt monetāro politiku..

    Laikam jau nesaprotat.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    DikembeSakamoto > Normunds 11.03.2015. 00.52

    LaLā, tad es nesapratu, € devalvācija ir labi vai slikti?

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > Normunds 11.03.2015. 07.46

    LaLaLā – par cenu nekāpšanu es gan nebūtu tik drošs un domājams mēs to tulīt pēc mēneša ieraudzīsim . Es te nedomāju pārtiku, runa iet par tieši lēto nepārtikas preču galu , kuru izcelsme , lai arī bieži ievestām no eiropas patiesībā ir no pasaules rūpnīcas. Diezgan droši , ka atkal Rimi , Maxima , JYSK būs saveduši uz pavasari kādas akcijas preces , nu piemēram teiksim krokšu pakaļdarinājumus . Lai paspētu uz pavasara akcijām , tad prece bija jāizsūta no Ķīnas līdz 1. februārim , jo standartā jārēķinās ar 45 dienu piegadi pa jūru . Tas nozīmē , ka pēdējo apmaksu , kas parasti ir 70% no preces vērtības veica janvārī, kad EUR kurss jau bija nokritis uz 1.15 pret dolāru un norēķina valūta pamatā ar Ķīnu ir USD . Salīdzinājumam pirms gada EUR mksāja tuvu 1.4 USD , tātad kritiens pamatīgs . Plus kurpēm ir liela ievedmuita – 16.8% , kuru rēķina pēc invoce pēc kursa uz atmuitošanas dienu , tātad vēl zemāk – 1.10 . Tas rupji rēķinot dod pašizmaksas pieaugumu par 25% un neticas , ka to neredzēsim veikalu plauktos. Atliek tikai gaidīt , kad tirgus objektīvi noreaģēs.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    Raicha > Normunds 11.03.2015. 09.48

    Klusais – redzēsiem, iespējams Jums taisnība. Ņemot vērā, ka EUR lēnām krīt ne jau pirmo mēnesi, sagaidīju tirgotāju “apsteidzošās” darbības – nu pagaidām nav manīts.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Normunds > Normunds 11.03.2015. 15.08

    Bomberz, man ir zināšanas ekonomikā lielākas , nekā vidējam Vienotības pozitīvisma kampaņas upurim.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam