Kas piesārņo vairāk – papīrs vai elektronisks dokuments? 18

Komentāri (18)

Ivars Alksnis 23.08.2015. 14.52

Salīdzināsim informācijas apstrādi ar zāles vai labības lietošanu.

Govis no kūts var izlaist pļavā, lai pašas saplūc ko vajag un gribas. Cilvēks var iztikt vispār bez kādas informācijas pierakstīšanas vai lasīšanas. UN ja nu tomēr vajag kaut ko rakstiski, tad lai to izdara rakstīt un lasīt pratēji. NO ietekmīgiem cilvēkiem šādu informācijas saņemšanas un nodošanas praksi, šķiet, izmanto Džons Bensons.

Zāli pļavā var pļaut ar kaut kādiem rīkiem – sirpji, izkaptis, mehāniskie bezmotora zāles pļāvēji. Un tad nu lielākā daļa cilvēku dēļ savas ērtības vai nabadzības izmanto rakstīšanu vai/un lasīšanu. Tā jau var iztikt visai labi.

Zāli var pļaut un govīm fermā ar mehāniskām iekārtām pievest un pasviest priekšā. Mehānismi ļauj fermerim 5-10 govju vietā slaukt, iespējams pat 5000 – 1000 govju, tikai ar mazu piebildi – JA ir tādas brīvas 500 -1000 ha lielas teritorijas kur pļaut. Kāpēc kā ugungrēks izplatās IT? IR uzdevumi, kurus svarīgi atrisināt ātri un kur IT ir vislabākais piedāvājums ar labāko cenas/kvalitātes un cenas/efektivitātes attiecību. Manuprāt, IT nozares strauja attīstība iespējamo būtisko inovāciju ziņā jau ir beigusies pirms kādiem 20 gadiem.

Es personiski visai komfortabli jūtos pie apmēram 15 gadus veca datora ar tik pat vecu softu. Lielākā daļa jauno risinājumu lielākajā daļā uzdevumu ir ne tikai resursrijīgāki un tāpēc neizdevīgāki, bet arī pa lielam netīrāki un piesārņojošāki.

0
0
Atbildēt

0

mūsu alus 11.03.2015. 21.37

Datorizācija nav samazinājusi papīra dokumentu plūsmu, bet gan atvieglojusi iespēju tos ātrāk saražot un pavairot.

0
0
Atbildēt

0

Absints 11.03.2015. 17.09

Ne tāpēc. Kā rāda statistiska, elektronisko dokumentu aprites ieviešana ir radījusi papīra dokumentu pieaugumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad ir tik viegli dokumentu saņemt, atrast, uztaisīt elektroniski, un tad izdrukāt.

Savukārt par ekrāniem – ir gluži otrādi, to paliek mazāk. Telefoni nu arī ir fotoaparāti un datori, stacionāro datoru monitori ir kļuvuši par telefonu ekrāniem vai televizoriem un otrādi, telegrāfs un videomagnetofons jau kļuvuši par muzeju eksponātiem, planšetes vispār ir visa apvienojums, Japāna telefonus izmanto kā maksājumu kartes, veļas mašīnas un auto var kontrolēt no telefona utt. Ekrānu skaits samazinās, jo arvien vairāk funkciju iekaro individuālais dators, kas māk arī zvanīt, un ir katram kabatā.

Pretoties pret to, nozīmē pretoties progresam. Arguments, ka elektronizācija piesārņo vidi, ir muļķīgs, tam ar to ir maz sakara. Jautājums, kā to dara, un kā uz to skatās. Agrāk, lai ievilktu sakaru kabeļus, izcirta stigas, raka tranšejas, izjauca biotopus, tagad ceļ torņus. Agrāk, lai skatītos TV, cēla torņus, tagad izmanto satelītus, Agrāk, lai uztaisītu dokumentu, bija vajadzīga rakstāmmašīna, papīrs, koppapīrs un meitene, kas mācēja klabināt. Tagad dators un pareizrakstības pārbaudītājs.Agrāk, lai dabūtu izziņu, bija jābrauc tai pakaļ, jātērē benzīns un laiks. Tagad var to dabūt elektroniski. Un kur te ir vairāk vides piesārņojuma? IZM savulaik, vienā no veidiem, kā tika tērēta Eiropas nauda, skolotājiem lika taisīt “mapes”- cik tur neaizgāja papīra? Vai tur bija pie vainas elektronizācija, vai ierēdņu muļķība?

+2
0
Atbildēt

0

Krix 11.03.2015. 14.36

Savā ziņā autoram ir taisnība, turklāt vēl jau nāk klāt fakti, ka ar elektronizāciju nebūt nesarūk papīra patēŗiņš, bet gan drukā arvien jaunus štruntus….

Par tām planšetēm un TV…pirmais savā būtībā ir bezjēdzīgs rīks, jo pilnvērtīgi neaizstāj datoru un pamatā ir izmantojams izklaidei – arī te kļūst lieks, ja ir lielcollu telefons vai, lai man piedod jūzeri, kā hipsterīgs pagarinātājs….bet TV ir bezjēdzīgs tāpēc, ka visu var iegūt netā un apskatīt uz datora, OK nav milzīgs ekrāns, bet tomēr iekārta vairāk nav nepieciešama kā pirms 10 gadiem. Turklāt LV iedzīvotāju nabadzības dēļ, mēs noteikti nepatērējam šīs iekārtas tādos daudzumos, kā Rietumos vai augošajās Āzijas ekonomikās.

Par to, ka pie mums neefektīvi apsaimnieko atkritumus gan var peikrist – bet tas ir cits stāsts !

+2
0
Atbildēt

0

edge_indran 11.03.2015. 11.06

———Valdis Jirgens:”…Tomēr ar visu atbildību varu apgalvot, ka valsts savā digitalizācijā ir aizgājusi pārāk tālu.”

===============================================================================

Bez tādiem jaunajiem censoņām, kas Siemens Latvija “sildīja” ekonomiku un SAN Baltic “piesārņoja” cilvēku apziņu, tik “tāļu” jau mūsu valsts nebūtu aizgājusi. Tagad jāiet vēl tālāk – galu galā variants 2in1 nesliktu peļņu nes:”Skandināvijas tirgū gūst līdz 80% no savas peļņas.(..)

Printeris ir “mūsu lepnums, trīs labu mersedesu cenā!” http://www.irir.lv/2015/3/4/papira-sajuta

0
-3
Atbildēt

0

nomale 11.03.2015. 09.41

Visdārgākais resurss ir laiks! Agrāk, lai sagatavotu grāmatvedības atskaiti bija jāpārcilā un jāaizpilda papīru kalni, tagad tik jāievada attiecīgie cipari attiecīgajā ailē.

Elektronisko vēstuli neved pastnieks ar autiņu.

Modernas mājsaimniecības televizorus maina tikpat bieži cik datorus. Nav vairs padomju laiki.

Elektroniskā vide šobrīd aizvieto ne tikai druku, bet arī audio, video. Tāpēc datori mājsaimniecībās būs jebkurā gadījumā.

Esmu aizmirsis kad pēdējoreiz esmu avīzi nopircis. Žurnālus glancētos vākos jā, bet lai pirktu vienu subjektīvu informācijas avotu…

+9
-1
Atbildēt

2

    Unabomberz > 11.03.2015. 10.24

    Nomale, es vēl atļaušos papildināt, ka modernās mājsaimniecībās ekrāns ir viens – gan datoram gan televizoram. Vai arī – televizora ekrāna nav un ir tikai datora ekrāns.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    hombros > 11.03.2015. 14.09

    Fakts, ka laiks ir dārgs. Jo, kādēļ man, piemēram, ja es gribu aizbraukt uz Berlīni, jākāpj autobusā Cēsis – Rīga, Rīga – Lidosta un tad lidmašīnā Rīga – Berlīne? Vai arī uzreiz autobusā Rīga-Berlīne? Varēšu sēdēt RailBaltic dzelzceļa malā un skatīties, kā igaunis brauc uz Berlīni.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Austras koks 11.03.2015. 09.10

Var jau ieņirgt par autoru, bet daļēja taisnība vien ir.

Informācijas ātruma ziņā, protams, digitālā aprite ir nepieciešama un ar papīru konkurēt nevar.

Bet runa ir par ko citu – par to, ka absurds ir apgalvojums, ka papīra dokumentus aizstājot ar elektroniskiem, tiek taupīti resursi un saglabāta vide.

+8
-5
Atbildēt

6

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 09.57

    Nu labi! Tad taupīsim! Es jautāšu: vai māla plāksnīšu dokumentu aizstāšana ar papīra dokumentiem ļoti taupa resursus un saglabā vidi? Vai vajag uzskaitīt papīra industriju, poligrāfijas industriju, kancelejas preču industriju? Kā tur ir? Nelaime tā, ka mūsu atpalikusī sabiedrība uztur abus veidus paralēli.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Austras koks 11.03.2015. 10.34

    Es nesaku, ka nav jāizmanto elektronisku dokumentu aprite. Es saku tikai to, ka elektroniskas dokumentu aprites ieviešanas pamatošanai nevajag izmantot tādus glupus argumentus, kā piemēram – vides saudzēšana.

    Bez tam Latvija jau nu nebūt nav tā atpalikušākā sabiedrība elektronisko dokumentu un elektroniskās vides izmantošanas jomā, drīzāk gan starp vadošajām valstīm (arī ar visām nepilnībām, kas ir).

    Paralēli abas vides tiek izmantotas faktiski visur, neesam mēs tur nekāds izņēmums. No dokumentu un ikdienas laikrakstu jomas papīrs agrāk vai vēlāk pazudīs, bet no glancētu žurnālu, labu grāmatu u.tml. vides papīrs nekur nepazudīs, tāpat kā nekur nav pazudis kino ar TV ienākšanu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 10.55

    ” elektroniskās vides izmantošanas jomā, drīzāk gan starp vadošajām valstīm”
    Pamostes, koks! Drīz pavasaris un jāsāk lapas dzīt. Laikam reāli nēesi saskāries ar dzīvi, kur papīri pludo. Vēl sēdi interneta kafejnīcās. Fakts, ka šeftmaņi IT lauciņā slauc naudu pretī atmetot saulē izbalējušu suņa kaku, neliecina par reālu progresu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Austras koks 11.03.2015. 11.22

    ——-ierados Nu labi! Tad taupīsim! Es jautāšu: vai māla plāksnīšu dokumentu aizstāšana ar papīra dokumentiem…..

    ===============================================================================

    Galīgi vecie auseklīšu veterāni nojūgušies? Kāda “aizstāšana”, kāda “taupīšana” – ja IR un būs papildināšana (2in1) un lielāka peļņa!

    Mūsu 4.maija valsts (pārvalde) ies vēl tālu, tālu – vēl tālāk.

    Lai dzīvo pavedēji, kas padomju laikus un savus “skolotājus” sen pārspējuši!

    Запустим дурочку

    https://www.youtube.com/watch?v=Fbxv901x84Q

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 12.25

    Vecais komuņagu prauls, tev nav jāuztraucas par šīm lietām. Indraniem būtisks ir nevis apvērsums informātikā, bet apvērsums, ko radIja Vladimirs Uļjānovs un viņa izkaisītās blakšu sēklas, kas savairoja dažādās valodās runājošus indranus, t.sk. latviešu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Austras koks 11.03.2015. 12.47

    ———

    Enerģijas nezūdamības likums attēlots ar Ņūtona šūpuli

    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e8/Newtons_cradle_animation_book.gif

    Октябрьская революция выпустила энергию, которая сломала хребет Вермахту и запустила человека в космос. Андрей Фурсов, 8.11.2014.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

ierados 11.03.2015. 08.46

Autors Valdis no drukātavas pamodās pie bezkaunīgām pohām. Kāpēc nodsrbojas ar drukāšanu? Lai sēdina ļaudis un ražo foliantus rokrakstā. Konsekventi, līdz galam. Vislabāk – auklu mezglu kamolus.

+1
-3
Atbildēt

0

Edgars Avotiņš 11.03.2015. 08.43

Ierīces gan nesastāda lielākās izmaksas.

Lielākās izmaksas sastāda programmatūra un to (vismaz to, kas saistīta ar dokumentu apriti valsts sektorā) pārsvarā ražo Latvijā

Bet otra lieta tomēr ir ātrums. Elektroniskā informācijas aprite krietni palielina informacijas aprites ātrumu.

Piemēram – lai valsts iestāde pieņemtu lēmumu, viņiem vajag kādas 5-10 “izziņas”. Ja tās “izziņas” var saņemt momenta un elektroniski, tad lemumu var pieņemt pāris minūsu laikā. Bet ja tas notiek pa pastu – tad nedēļas laikā.

+3
0
Atbildēt

0

Kaspars 11.03.2015. 08.19

LOL, paldies ka uzlabojāt garastāvokli no rīta, Lai jums veicas!

P.S. Viss sakrīt Valdis ir no mārupes

https://www.facebook.com/valdis.jirgens

+3
-4
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar: