Kas piesārņo vairāk – papīrs vai elektronisks dokuments? • IR.lv

Kas piesārņo vairāk – papīrs vai elektronisks dokuments?

25
Foto: Jānis Saliņš, F64
Valdis Jirgens

Tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jau divus gadus veca ierīce skaitās novecojusi

Varbūt mans viedoklis nebūs populārs laikā, kad Latvija kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi digitālizāciju, kuras uzdevums ir visādi sekmēt elektronisko dokumentu apriti. Tomēr ar visu atbildību varu apgalvot, ka valsts savā digitalizācijā ir aizgājusi pārāk tālu.

Elektronisko materiālu aprite valsts pārvaldē (kur faktiski visa infrastruktūra tās nodrošināšanai jau ir) ir atbalstāma, bet četru un vairāk ekrānu (TV, dators, planšete, elektronisko grāmatu lasītājs, mobilais tālrunis u.c.) ienākšana mājsaimniecībās ilgtermiņā mums faktiski nodara vairāk ļaunuma nekā sniedz pievienoto vērtību. Vismaz mājsaimniecību līmenī nepelnīti tiek aizmirsta drukātā informācija, kas kopumā ir nekaitīgāka videi, nemaz nerunājot par iespēju saņemt tieši sev adresētu vēstījumu.

Nemaz ne tik tālā senatnē ir laiks, kad uz katru mājsaimniecību bija tikai viens ekrāns un tas pats – televizors -, kas kalpoja desmit un vairāk gadu. Taču tagad, pieaugot gan informācijas apritei, gan iekārtu izmantošanai, ekrānu skaits mājsaimniecībā ir būtiski pieaudzis, tāpat kā enerģijas patēriņš to darbināšanai. Turklāt tehnoloģijas attīstās tik ātri, ka jau divus gadus veca ierīce skaitās novecojusi un tiek uzskatīts, ka nepieciešams iegādāties jaunu.

Tomēr nekas no šīm ierīcēm kā galaprodukts netiek radīts Latvijā, arī dabas resursu mums tam nav. Faktiski, pērkot dažādas elektroniskās ierīces, mēs sildām citu valstu ekonomiku.

Ja elektronisko dokumentu aprite biznesā un valsts pārvaldē būtu atbalstāma un sekmējama, jo uzlabojas informācijas un līdz ar to – arī naudas – aprites ātrums, tad, manuprāt, indivīda līmenī mēs jau esam aizgājuši pārāk tālu. To pierāda pasaulē veiktie pētījumi par viena vai otra informācijas nesēja lietošanas ietekmi uz apkārtējo vidi. Jāatceras, ka ikviens materiāls, arī drukātais, pēc tā „dzīves cikla” beigām ir jāutilizē. Kamēr papīrs vidē sadalās dabiski, bet dabā nonākusi „pirkstiņa” baterija rada piesārņojumu kvadrātmetra platībā uz 100 gadiem. Kopumā ES valstīs tikai trešdaļa nolietotā elektroniskā aprīkojuma tiek savākta atsevišķi un atbalstoši apstrādāta (2012.gada janvāra dati).

To, ka drukātais materiāls ir nekaitīgāks videi, pierāda zinātnieku veiktie aprēķini – CO2 emisijas, pavadot piecarpus minūtes internetā, atbilst krāsainas A4 formāta brošūras nodrukāšanai un piegādei uz mājām, bet interneta laikraksta ietekme uz vidi, ja tas tiek lasīts 30 minūtes dienā, ir tāda pati kā drukāta laikraksta ietekme uz vidi.

Daudzi oponēs par papīra ražošanā izmantotajiem resursiem. Taču, par laimi, Latvija ir bagāta ar mežiem, kas ir papīra pamatizejviela. Turklāt te nu būtu vietā iebilst, ka papīrs tiek ražots no papīrmalkas jeb krūmiem, nevis daudzus desmitus gadu augušas augstvērtīgas koksnes. Patlaban Eiropā otrreizēji pārstrādā vairāk nekā 70% izmantotā papīra un kartona. Pašreizējais papīra patēriņš Eiropā ir piedzīvojis 13% kritumu, salīdzinot ar 1998. gada rādītājiem, savukārt otrreizēji pārstrādātā papīra apjoms ir 1,5 reizes lielāks nekā 1998. gadā. Papīra šķiedra tiek otrreizēji pārstrādāta veselas 3,5 reizes gadā, bet kopumā koksnes šķiedra ir otrreizēji pārstrādājama 4 – 6 reizes.

Pateicoties ilgtspējīgai mežsaimniecībai, mežu platības Eiropā pieaug par 1,5 miljonu futbola laukumu lielu teritoriju gadā. Patlaban Eiropā ir par 30% vairāk koku nekā 1950. gadā. Jāatzīmē, ka 55% visos pasaules mežos iegūtās koksnes tiek izmantots enerģijas ražošanā, 25% celtniecībā un tikai aptuveni 11% tiešā veidā papīrrūpniecībā.

Autors ir SIA „Drukātava” valdes loceklis

 

Komentāri (25)

nomale 11.03.2015. 09.41

Visdārgākais resurss ir laiks! Agrāk, lai sagatavotu grāmatvedības atskaiti bija jāpārcilā un jāaizpilda papīru kalni, tagad tik jāievada attiecīgie cipari attiecīgajā ailē.

Elektronisko vēstuli neved pastnieks ar autiņu.

Modernas mājsaimniecības televizorus maina tikpat bieži cik datorus. Nav vairs padomju laiki.

Elektroniskā vide šobrīd aizvieto ne tikai druku, bet arī audio, video. Tāpēc datori mājsaimniecībās būs jebkurā gadījumā.

Esmu aizmirsis kad pēdējoreiz esmu avīzi nopircis. Žurnālus glancētos vākos jā, bet lai pirktu vienu subjektīvu informācijas avotu…

+9
-1
Atbildēt

2

    locus > 11.03.2015. 14.09

    Fakts, ka laiks ir dārgs. Jo, kādēļ man, piemēram, ja es gribu aizbraukt uz Berlīni, jākāpj autobusā Cēsis – Rīga, Rīga – Lidosta un tad lidmašīnā Rīga – Berlīne? Vai arī uzreiz autobusā Rīga-Berlīne? Varēšu sēdēt RailBaltic dzelzceļa malā un skatīties, kā igaunis brauc uz Berlīni.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Unabomberz > 11.03.2015. 10.24

    Nomale, es vēl atļaušos papildināt, ka modernās mājsaimniecībās ekrāns ir viens – gan datoram gan televizoram. Vai arī – televizora ekrāna nav un ir tikai datora ekrāns.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Edgars Avotiņš 11.03.2015. 08.43

Ierīces gan nesastāda lielākās izmaksas.

Lielākās izmaksas sastāda programmatūra un to (vismaz to, kas saistīta ar dokumentu apriti valsts sektorā) pārsvarā ražo Latvijā

Bet otra lieta tomēr ir ātrums. Elektroniskā informācijas aprite krietni palielina informacijas aprites ātrumu.

Piemēram – lai valsts iestāde pieņemtu lēmumu, viņiem vajag kādas 5-10 “izziņas”. Ja tās “izziņas” var saņemt momenta un elektroniski, tad lemumu var pieņemt pāris minūsu laikā. Bet ja tas notiek pa pastu – tad nedēļas laikā.

+3
0
Atbildēt

0

Austras koks 11.03.2015. 09.10

Var jau ieņirgt par autoru, bet daļēja taisnība vien ir.

Informācijas ātruma ziņā, protams, digitālā aprite ir nepieciešama un ar papīru konkurēt nevar.

Bet runa ir par ko citu – par to, ka absurds ir apgalvojums, ka papīra dokumentus aizstājot ar elektroniskiem, tiek taupīti resursi un saglabāta vide.

+8
-5
Atbildēt

6

    edge_indran > Austras koks 11.03.2015. 12.47

    ———

    Enerģijas nezūdamības likums attēlots ar Ņūtona šūpuli

    http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/e/e8/Newtons_cradle_animation_book.gif

    Октябрьская революция выпустила энергию, которая сломала хребет Вермахту и запустила человека в космос. Андрей Фурсов, 8.11.2014.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Austras koks 11.03.2015. 11.22

    ——-ierados Nu labi! Tad taupīsim! Es jautāšu: vai māla plāksnīšu dokumentu aizstāšana ar papīra dokumentiem…..

    ===============================================================================

    Galīgi vecie auseklīšu veterāni nojūgušies? Kāda “aizstāšana”, kāda “taupīšana” – ja IR un būs papildināšana (2in1) un lielāka peļņa!

    Mūsu 4.maija valsts (pārvalde) ies vēl tālu, tālu – vēl tālāk.

    Lai dzīvo pavedēji, kas padomju laikus un savus “skolotājus” sen pārspējuši!

    Запустим дурочку

    https://www.youtube.com/watch?v=Fbxv901x84Q

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 09.57

    Nu labi! Tad taupīsim! Es jautāšu: vai māla plāksnīšu dokumentu aizstāšana ar papīra dokumentiem ļoti taupa resursus un saglabā vidi? Vai vajag uzskaitīt papīra industriju, poligrāfijas industriju, kancelejas preču industriju? Kā tur ir? Nelaime tā, ka mūsu atpalikusī sabiedrība uztur abus veidus paralēli.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 10.55

    ” elektroniskās vides izmantošanas jomā, drīzāk gan starp vadošajām valstīm”
    Pamostes, koks! Drīz pavasaris un jāsāk lapas dzīt. Laikam reāli nēesi saskāries ar dzīvi, kur papīri pludo. Vēl sēdi interneta kafejnīcās. Fakts, ka šeftmaņi IT lauciņā slauc naudu pretī atmetot saulē izbalējušu suņa kaku, neliecina par reālu progresu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ierados > Austras koks 11.03.2015. 12.25

    Vecais komuņagu prauls, tev nav jāuztraucas par šīm lietām. Indraniem būtisks ir nevis apvērsums informātikā, bet apvērsums, ko radIja Vladimirs Uļjānovs un viņa izkaisītās blakšu sēklas, kas savairoja dažādās valodās runājošus indranus, t.sk. latviešu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Austras koks > Austras koks 11.03.2015. 10.34

    Es nesaku, ka nav jāizmanto elektronisku dokumentu aprite. Es saku tikai to, ka elektroniskas dokumentu aprites ieviešanas pamatošanai nevajag izmantot tādus glupus argumentus, kā piemēram – vides saudzēšana.

    Bez tam Latvija jau nu nebūt nav tā atpalikušākā sabiedrība elektronisko dokumentu un elektroniskās vides izmantošanas jomā, drīzāk gan starp vadošajām valstīm (arī ar visām nepilnībām, kas ir).

    Paralēli abas vides tiek izmantotas faktiski visur, neesam mēs tur nekāds izņēmums. No dokumentu un ikdienas laikrakstu jomas papīrs agrāk vai vēlāk pazudīs, bet no glancētu žurnālu, labu grāmatu u.tml. vides papīrs nekur nepazudīs, tāpat kā nekur nav pazudis kino ar TV ienākšanu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu