Valdību var kritizēt, taču jābūt uzticīgam valstij

uldis:Varbūt ka tas tāpēc ka no mūsu milzīgās žurnalistu armijas lojāli valstij ir tikai kāds niecīgs procentiņš.

——————–

• 2. jūl 2012 D.Lemešonoks publicēja rakstu:”Kāpēc mēs mīlam okupāciju”

Tāpēc, ka uzskatām to par ideālu indulgenci, kas pilnībā attaisno visas mūsu nācijas kļūdas, muļķības un nelietības – gan tās, kas jau sastrādātas pagājušajā gadsimtā; gan tās, ko pieļaujam šeit un tagad; gan arī tās, ko sapņojam vēl sastrādāt nākotnē.

Jebkuram sarežģītam jautājumam vienmēr atradīsies, kā teikts Mērfija likumos, īsa, skaidra un izsmeļoša atbilde – tik vien tāds sīkums, ka nepatiesa. Okupācija – tas ir, mūsuprāt, vienkāršs, visaptverošs un arī (droši vien galvenais) nācijas traumēto pašapziņu saudzējošs skaidrojums tam, kādēļ Latvija 1940. gada vasarā zaudēja neatkarību un tika padarīta par PSRS sastāvdaļu. Mūsuprāt, tas atbild uz it visiem jautājumiem, kas rodas, iepazīstot Baigo gadu tuvplānā.

Tāpēc Latvijas nācija uzskata, ka okupācija tai vienkārši “pienākas”, un punkts! Mēs pastāvam uz suverēnām tiesībām veidot Latvijas vēsturi tādu, kāda mums šķiet parocīgāka, iekapsulējot demagoģijas apvalkā savu vēsturisko traumu. Kārtīgam patriotam nevajag interesēties, piemēram, par to, kāpēc toreiz šāds statuss netika “nopelnīts” – ja ne karojot, tad vismaz valsts varai publiski pretojoties sovjetizācijai.

Ticības apliecinājums “valstī iebruka padomju armija un pievienoja to PSRS” – ir nepatiess (nu labi, neprecīzs) un pavisam viegli apgāžams gan ar faktiem, gan ar juridisku terminoloģiju. Tā ir viegla lieta – dažiem patriotiskiem vēsturniekiem sanākt kopā un izķidāt pārmēru pašpārliecināto ģeogrāfu Juri Paideru. Krietni slidenāka viņiem izvērstos cīkstēšanās kaut vai vēl nesen Rīgā “gastrolējušo” Modestu Koļerovu, KF 1. klases īsteno valsts padomnieku (pat neraugoties uz to, ka viņš preses konferencē šķita Krievijas impērijas neapturamā sabrukuma nospiests).

———————-

Te žurnalists Dainis Lemešonoks pārmet patriotiskiem vēsturniekiem ka viņi itkā mīl okupāciju,bet noziedzīgais Molotova un Rībentropa pakts,kas izlēma Latvijas valsts likteni, viņam neinteresē.Turklāt Lemešonoks ir latviešu vēsturnieku biedrības runas vīrs un ir piedalījies biedrības grāmatas:”Personība un demokrātija” tapšanā.

Ja es varu apgalvot ka Kārlis Ulmanis ir Latvijas Satversmes likvidētājs un tātad Latvijas okupācijas sekmētājs,tad to nevar atļauties D.Lemešonoks jo viņš tādā gadījumā tiks padzīts no visiem neatkarīgās Latvijas patriotiskiem medijiem.Bet tā ka viņš tā nedara viņš un viņam līdzīgie var plaši spriedelēt par lojalitāti valstij.

Būtu jauki, ja autors paskaidrotu, ko nozīmē “lojalitāte valstij”? Kas ir valsts konkrēti katra cilvēka izpratnē un domāšanā? Piemēram, vai valsts, ko aizstāv katrs atsevišķi Lembergs, Āboltiņa, Streļčenoks, Vaškevičs un Dzintars ir viena vai tomēr katra izpratnē kas savādāks? Tas ir pat ļoti svarīgi, jo pamazām līdzīgi kā kaimiņzemes propoganda mums pilina – “ik likums ir valsts interesēs”, kas nebūt tā nav. Līdz ar to nerodas filozofiski jautājumi vai prātuļojumi, bet loģiski jautājumi. Piemēram, vai regulāra nodokļu naudas likumīga šķērdēšana un plūkšanās ap to ir vai nav valsts interesēs? Vai diskusija par abortiem ir kādās interesēs, kas kaut tuvas valstij? Vai aplams likums … Vai … Es pieļauju, ka daudzi ļaudis krīzes brīdī ir gatavi aizstāvēt sevi un savu zemi, bet ne to valsti, kuru reprezentē no pažobeles izvilkti bērziņi, solvitas vai ivetas. Un te jau atkal ir citi jautājumi…

Kultūra

https://www.youtube.com/watch?v=26W9w8lQMXg

Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumu pasludināja šā gada 13.janvārī, un publiskajā telpā tas nesaņēma pelnīto uzmanību. Visdrīzāk tādēļ, ka Latvijas valdība šo lietu „vinnēja”.

———-

Kāpēc tas tā?

Varbūt ka tas tāpēc ka no mūsu milzīgās žurnalistu armijas lojāli valstij ir tikai kāds niecīgs procentiņš.

Es, mēģinot uz visu šo skatīties objektīvi redzu, ka

– tas racionālais kodols, kas ir atrodams tautu līdztiesības aktivitātēs faktiski vienmēr tiek aizsegts ar Kremļa idealoģiju, kas viennozīmīgi izsauc frontālu opozīciju, un tajā pazūd. Jeb, ja pat tur ir kāds racionāls grauds, tad to neredzam.

– es visu laiku cenšos saskatīt krievu lojalitāti. Nu lai tas Petropavlovksis kritizē valsti un valdību, bet lai ir lojāls Latvijai. Nav! Ir lojāls Krievijai. Un līdz ar to nav Latvijas opozicionārs, bet Kremļa piektā kolonna. Un tas ir tas, kas būtiski maina manu attieksmi.

Domājot, kāpēc tas ir tā, esmu nonācis pie secinājuma, ka loģika te nestrādā. Un ja tā, nav jēgas cīnīties, no tā nekas nemainīsies. Piemērs ir Krima- lielākā daļa krievu atbalsta tās aneksiju, Jo Putins ir iedarbinājis šovinisma un nacionālisma kārti- “Krim naš”. Un lai cik dīvaini tas neskanētu – tās ir tieši tās pašas sviras, kuras Hitlers pielietoja ,lai vāciešos izraisītu naidu pret žīdiem. Arī viņu lielākā daļa atbalstīja represijas. Loģika, taisnības izjūta itkā saka pretējo – taisnīgi būtu gan neokupēt citas valstis, gan nerepresēt citas tautas, Bet nē, loģika šeit nestrādā, strādā zemiskie instinkti. Pie kam nez vai pie vainas ir konkrētās tautas, domāju, ja Pabrika vīri veiksmīgi ieņemtu Abreni, piemēram, lielākā daļa latviešu to atbalstītu.

Secinājums no visa tā – integrācija šīs paaudzes ietvaros nav iespējama. Tantuks , kas dzimis un bērnību pavadījis Krievijas sādžā vienmēr dzīvos tās vērtību sistēmā. Kamēr nomirs. Cita lieta ir tā paaudze, kas dzimusi šeit. Tai nav citas Dzimtenes.

uzticības valstij kontekstā: kā iespējams, ka valstī liela daļa iedzīvotāju tiek apdullināta ar agresīvu propogandu? kremļa naida kanālu retranslācija ir valsts erozija, tā uztur nelojālu pilsoņu masu, nupat jau burtiski gatavo karam.

te svaigs lielmanīgas agresivitātes paraugs no vovka-tv

https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=0OU4PScLOu8

spriedumu pasludināja šā gada 13.janvārī

——

Ap to pašu laiku no IR.lv pazuda bēdīgi slavenais lietotājs ar niku “latvijas valsts”.

Protams, tā ir tīri nejauša sagadīšanās :)

Russkij mir veidošana ir nesalīdzināmi plašāks un izvērstāks daudznozaru pasākums, kurā zaudējums vienā neveiklākā mēģinājumā maz ko nozīmē. Tas var būt nepatīkami pašam darītājam, bet galveno virzienu neapdraud. Drīzāk otrādi – ECT norādījusi turpmāk labojamās kļūdas – „…Netika vērtētas sekas no privātās dzīves viedokļa, iespējas ieņemt amatus vai iespējas kandidēt vēlēšanās…” – paldies no Maskavas, turpmāk zināsim, kas jāraksta.

Viena neveiksme nemazinās citu „krievu pasaules” būvdarbu nozīmi, vispirms to, kuros aktīvi piedalās paši latvju bāleliņi, pirmkārt jau domāšanas un rīcības veidu salāgošanu. Tur mūs nesargās ne pareizu karogu vicināšana, ne ECT.

Referendums par krievu valodu skaidri parādija, ka pilsonība izdaļāta ļoti daudziem, kuri to nebija un nav pelnijuši. Paldies Aldermanei!

Kas ir konstitucionālie principi Latvijas kontekstā, to palīdz noskaidrot jaunpieņemtais Satversmes ievads

———————————

kas nu ļooooti nepatīk ozolingiem un vispār sorosīdiem

Separātisma potētāji iztausta tīmekli http://nra.lv/latvija/134246-separatisma-potetaji-iztausta-timekli.htm

Nu, tad beidzot kaut kas pozitīvs, kaut kas reāls un konstruktīvs ir parādijies pie šīs anarhistu leijputrijas apvāršņa, kuru gaismneši dēvē par cilvēktiesībām un vārda brīvību uc augstām lietām :) Cilvēktiesību un vārda brīvības vārdā dot neierobežotu vaļu valsts ienaidniekiem, piešķirt tiem pilsonību un tādā garā, tas ir absurda teātris, kurš te tiek dēvēts par demokrātiju. Ar nepacietību gaidu tiesu procesus, kuri tiek balstīti uz kriminālpantiem par valsts graušanu. Vienreiz šim vadzim ir jālūzt