Vispirms diskusijas, tikai tad lēmums

Vispirms jāsāk ar priekšvēlēšanu debatēm. Tām jābūt pietiekoši plašām valsts apmaksātā TV raidlaikā. Principā tukšas reklāmas, tādas kā plakāti uz sienām, būtu jāaizliedz, jo tās neko neizsaka. Skatītāji ar visiem balsošanas veidiem varētu iztekt savu attieksmi par jebkuru pretendentu.

Tautas vēlētam Prezidentam vajadzētu būt ar plašām pilnvarām, bet samērā viegli atsaucamam, tas palielinās atbildību. Darbības laikā iedzīvotāji varētu regulāri izvērtēt Prezidenta darbību. Pie negatīva rezultāta varētu uzsākt Prezidenta atsaukšanu.

Interesanti, ka uz diskusijām aicina privātas augstskolas rektors, kurās kā zināms, nekādas demokrātijas nav- kā īpašnieki nolems, tā būs.

“Jābūt mehānismam, kas izvērtē kandidāta profesionalitāti un atbilstību – nozares profesionāļu asociācijai, kas attiecīgi piedāvātu kandidatūru premjeram vai prezidentam. Šādi lielāks uzsvars tiks likts uz profesionālo atbilstību amatam, nevis politiķi tirgošanos.” Profesionāļu asociācijas noteiks, kurš atbilst prezidenta amatam?? Kādu profesionāļu – celtnieku, juristu, grāmatvežu, privātaugstskolu īpašnieku, televizoru labotāju un zooloģiskā dārza speciālistu utt. asociācijas? Kaut kā man nav skaidrs, tieši kādas asociācijas varētu iedomāties sevi tik gudras esam, lai varētu vērtēt un izvirzīt prezidentu? Priekš tam taču ir partiju sistēma. Par partijām balso tauta vēlēšanās.

Diskusijā uzvar tas, kurš bļauj skaļāk un pūlim glaimojošāk.

Acīmredzot, tiek noklusējot pieņemts, ka diskusija nodrošinās pareiza lēmuma ģenerēšanu. Tas ir mīts, ko prakse nav apstiprinājusi.