Kolkasrags kļūdas nepiedod
Saistītie raksti
Tēma /
14. augusts
Jaunā realitāte
Personība /
21. februāris
Teicamniece
Veiksme /
22. novembris 2023
Ar pūķi pār Zemgales laukiem
Aktuāli /
18. aprīlis 2023
Speciālizlaidums: Vai esam gatavi X stundai?
Tēma /
5. aprīlis 2023
Kā rīkoties X stundā?
Komentāri (38)
Anonīms 16.01.2015. 10.38
Tie kaitbordisti taču paši vainīgi, lien tur kur nevajag. Paši uz savu galvu dodas jūrā, kur tuvumā nav neviena glābēja. Protams, žėl ka tāds tas iznākums, bet vajag pašam domāt ko dara, nevis vainot glābējus, kuri nabadziñi nespēj ierasties laikā, jo jābrauc 40 km.
0
KRUSTTEVS 09.01.2015. 16.49
cietejs bija totali vieglpratigs pret sevi un saviem tuvakajiem…viens juraa un ziemaa meginot telot varoni…kam un ko vins pieradija.? tikai radija scenariju filmai ..idiota nave
0
kaitbordailze 09.01.2015. 12.24
Vaidera kungs, kas tas tāds par izteiksmes veidu – “spieto”, “plezīristi”? No Jūsu puses (ja nemaldos, pretendējat būt sporta žurnālists) šādi neprofesionāli, emocionāli un aizskaroši epiteti daudz neliecina ne par Jūsu empātijas spējam, ne vispār jel kādu izpratni kas ir kaitbords (padoms par svilpi līdzņemšanai droši vien kļūs par leģendu profesionālo kaitbodistu aprindās) un kāda veida SPORTS tieši tas ir. turpiniet rakstīt par hokejistiem, bobslejistiem, utt… kaut ko par to, kur Jūs kaut mazliet orientējaties. Kaitbordā Jūs nesaprotat tieši neko!!! Un piezīme par to, ka “autors ir žurnālists” tieši vietā, jo žunālists diez vai atļautos tik neprofesionālus epitetus, kā atļāvāties Jūs.
1
Optiskais Tēmeklis > kaitbordailze 09.01.2015. 14.40
Kaitbordailze, tieši Jūs vispilgtāk apstiprināt Artūra Vaidera izvēlēto poētismu “plezīristi”, un visupirms jau ar uzbļāvienu: “Kaitbordā Jūs nesaprotat neko!!!” Ja Latvijas būtu kaitborda kopiena un sportisti šī termina pilnvērtīgajā nozīmē, Renāru glābtu — nevis tikai vērotu! — arī krastā klaigājošie “spieta” kaitbordisti, jo īstiem sportistiem ir reāli priekšstati un iemaņas sevis un savu kolēģu drošības… vismaz veicināšanā. Kas cits, ja ne plezīrstu — nevis sportistu, kaitbordistu — kopienas pārstāvji izplatīja ģimjgrāmatā/facebook, citos sociālajos tīklos un paviršakajos dienas un dzeltenajos, ziņām līdzīgo tekstu, portālos neprecīzu, paviršu un tīši pārspīlētu informāciju. Trīs zābaki — labs pāris: žurnālistu lomas tēlotāji no NRA, runājot par NBS helikoptera apkalpi, tekstu ilustrēja ar valsts robežsardzes helikopteru un nez kādēļ — varbūt ir kaut kur publikācija, tomēr? — nav dzirdēta “sportistu kaitbordistu” kopienas kolektīvā pateicība VUGD glābējiem, NBS Gaisa spēkiem. Ir lasīts par Inesi no facebook, kas publiskojusi apsāubāmu info par glābēju, bet, kurš no Jums zina helikoptera apkalpes vārdus/uzvārdus, ģimenes stāvokli — to bērnu kopskaitu, ar kuru likteņiem savas iespējamās bojāejas negadījumā dēļ plezīrista dzīvības riskēja piloti, glābēji?
Kur nu vēl ieminēties par Ģipkas pensionāru, kurš atrada Renāra mirstīgās atliekas, — soctīklos “spietojošo plezīristu” pižoniskie aizstāvji viņu saukājuši par pensi. Toties, cik laba publicitāte bija visam fanu daudzumam, kuri fantastiski labi atrādījās medijiem, kamēr viņu darbībai bija vienīgi atskaites/izrādīšanās ķeksīša reālais sausais atlikums.
“Kaitbordailze”, attieksmi pret citiem sabiedrības locekļiem — āpus Jūsu tipa “sportistu” — plezīriskā spieta derētu nopietni pārdomāt.
0
Inita 08.01.2015. 09.50
Pateicos,ka vismaz beidzot ir sakarīgs viedoklis,nevis blusu ķeršana un sišana,ceru,ka vismaz tie lielie ķengātāji izlasīs un sapratīs.Nu puisis pats meklēja galu.žēl,ka tā,bet paša izvēle.
2
Arnis Kadakovskis > Inita 08.01.2015. 14.41
Neviens sev galu nemeklē.
Tikai bezrūpība/bezatbildība par savu dzīvību. Tā ir izplatīta diezgan plaši. Viens pārsniedz drošu braukšanas ātrumu ar auto, cits brauc ar nodilušām riepām, vēl kāds neveic regulāras profilaktiskās apskates pie ārstiem, cits pārgālvīgāk un ar mazāku sagatavošanos un ekipējumu jūrā iekāpj..
cerams, katrs šāds publisks gadījums veicinās ļaužu atbildības sajūtas pieaugumu par savu dzīvību.
0
v_rostins > Inita 08.01.2015. 16.34
Inita
Noteikti galu nemeklēja, vienkārši vajadzība puisim pēc adrenalīna devas bija pārmērīgi liela, kas ar gadiem būtu mazinājusies. Žēl ka nenodzīvoja līdz tam. Neviens viņam nespēja palīdzēt tikt krastā, bez ārkārtīga riska pašam aiziet bojā, tāpēc jebkādi prātojumi un pārmetumi ir lieki. Normāls peldētājs pats var nokļūt krastā jebkāda vētrā, tikai ne tad, ja ūdens temperatūra jau nokritusi līdz 5-10 grādiem
0
Agnes 08.01.2015. 04.23
kā vienmēr, latviešiem patīk meklēt “utis” citu kažokā ne savā…un vainot visus citus un meklēt “laimes” lāci…
Protams, ir traģiski un skumji jebkurš nāves gadījums, bet jāpatur prātā, ka
jebkuras extrēmas aktivitātes extrēmā vidē ietver risku un naivi cerēt, ka nelaimes gadījumā būs 100% izglābšanās garantija arī ar vislabākajiem un nodrošinātākajiem palīdzības dienestiem … (dažriez izglābšanās veiksme ir mazāk kā stundas jautājums vai citreiz pat sekunžu). Kāpt kalnos, klintīs, bļitkot, sērfot, kaitot, moto & auto sports bezceļos – katrs pats tā sakot “enter on your own risk” un padomā vai rēķinās par sekām “ja nu kas gadijumā”….
0
Agnes 08.01.2015. 04.23
kā vienmēr, latviešiem patīk meklēt “utis” citu kažokā ne savā…un vainot visus citus un meklēt “laimes” lāci…
Protams, ir traģiski un skumji jebkurš nāves gadījums, bet jāpatur prātā, ka
jebkuras extrēmas aktivitātes extrēmā vidē ietver risku un naivi cerēt, ka nelaimes gadījumā būs 100% izglābšanās garantija arī ar vislabākajiem un nodrošinātākajiem palīdzības dienestiem … (dažriez izglābšanās veiksme ir mazāk kā stundas jautājums vai citreiz pat sekunžu). Kāpt kalnos, klintīs, bļitkot, sērfot, kaitot, moto & auto sports bezceļos – katrs pats tā sakot “enter on your own risk” un padomā vai rēķinās par sekām “ja nu kas gadijumā”….
0
aivars15 08.01.2015. 00.35
Gadā noslīkst virs 150 peldētāji un viens kaitotājs. Mediju speciālisti var paskaidrot, kāpēc uzmanība ir par vienu, nevis 150+?
1
Arturs > aivars15 08.01.2015. 00.56
Ja uzmanīgi lasīji, arī par šo bija – tikai par ugungrēkā bojāgājušajiem, bet problēmu tas nemaina. Uzmanība tāpēc, ka dažiem (daudziem?) šķita, ka vainīga valsts/glābēji, kas nespēja izglābt…
0
andrejs 07.01.2015. 23.51
Mēness un pilnmēness ar šķiet iestājās tikai dienu, divas vēlāk
—————————–
Mēness – lai būtu dzejiskāk
0
L i n d a 07.01.2015. 22.46
Autoram ieteiktu ne tikai izlasīt CSN pirms rakstīt par velo-ķiverēm, kā jau Nauris piebilda, bet arī atcerēties, ka todien, kad tas viss pasākums notika, bija apmācies. Jau skaidrā laikā ap 17iem ir melna nakts (tas par to, ka kaitbordists vēl 2h esot bijis redzams – izsaukums bijis kkur 15:43 laikam). Mēness un pilnmēness ar šķiet iestājās tikai dienu, divas vēlāk.
1
Arturs > L i n d a 07.01.2015. 23.55
visos organizētajos velopasākumos ķiveres ir obligātas un daudzi ķiveres lieto arī, pārvietojoties no punkta A uz punktu B. Arvien vairāk apzinās, ka tā nav ekstra. Nav jau uzreiz jābūt pilnmēnesim – nakts bija gana gaiša, jo ātri skaidrojās. Protams, ka glābšanai tas neko būtiski daudz vairs nedeva. Bet meklētājiem ogles melna tumsa arī nebija. Bet par tām divām stundām rakstīja aculiecinieki, ko autors tikai citēja…
0
ingurds_lazdins 07.01.2015. 22.44
1. acīmredzot būtu pratīgi, ja kaitotāju komūnā būtu tāda tradīcija, ka ekstremālos l.apstākļos un/vai ziemā jūras akvatorijās un it īpaši – Kolkas ragā – tam pieminētajam ūdens mocim būtu jabūt jau PAŠIEM LĪDZI!! jau kompānijā, kā to viļnu serferi okeāna spicākajās piekrastēs nodrošina (būsiet taču redzējuši?!). Velti gaidīt uz Valsts dienestiem tuksnešainā pludmalē, tuvu “0” gr.temperatūrā un stundu pirms saulrieta ziemā, diemžēl…
2. augšminētajos (p.1) apstākļos uz sausās hidras būtu jābūt atstarotāja uzlīmēm – joslām (meklēšanai tumsā), svilpei/raķetei/dūmiem/ū.izt.lukturītim, varbūt pat raidītājam, bet galvenais – uz jau tā pasmagās ziemas hidras mierīgi varētu atrasties vieta arī jahtu tipa “izšaujamajai” peldvestei!! – tas tāds valnītis kā sarullēts dvielis ap kaklu un uz krūtīm, ko (tikai!) nepieciešamības gadījumā piepūš ar saspiesto gaisu. Tas ievērojami uzlabotu peldspēju un iespējas pārvietoties ūdenī guļus stāvoklī. Varbūt varētu uz dēļa arī vienkāršāko (vieglo) pleznu pāri nostiprināt – tai pašai galējajai nepieciešamībai…
0
andrejs 07.01.2015. 23.51
Mēness un pilnmēness ar šķiet iestājās tikai dienu, divas vēlāk
—————————–
Mēness – lai būtu dzejiskāk
0
ex-iedzivotajs 07.01.2015. 19.14
Visreālāk būtu bijis glābt ar sauso hidru (drysuit) un ūdensmoci kamēr kaitotāju vēl vizuāli varēja redzēt. Lai tāda opcija pastāvētu mocim būtu jāglabājas ar ugunsdzēsējiem turpat Kolkā un kādam jāprot/jātrenējas ar to braukt vētras viļņos. Atvilkt laivu un ielaist to vētrainā jūrā aizņem daudz vairāk laika un tehnikas un tas var būt kā rezerves variants. Esmu šo sistēmu redzējis darbībā un treniņos Mičigānas ezerā kur vētras, aukstums un viļņu lielums ir kā Baltijas jūra. Štati ir bagāti un tas tiek nosegts no budžeta. Latvijā daļu izmaksas varētu nosegt uzliekot kaitotājiem pirkt atļauju braukt pa pludmali.
3
L i n d a > ex-iedzivotajs 07.01.2015. 22.51
Neesmu specs tieši Kolkasraga viļņos, bet Rīgas līča viļņi ir tāda salīdzinoši “pretīgi” – samērā īsi un stāvi. Attiecīgi, ja tādi ir lielāki, tie ļoti viegli visu, kas ir drusku īsāks, gāž apkārt. Imho tur tādu moci samaltu un izsmērētu pa pludmales smiltīm vēl pirms ar to izdotos kaut 20 metrus ūdenī iebraukt.
0
klusais > ex-iedzivotajs 08.01.2015. 13.32
Pieļauju , ka ūdensmocis tādos viļņos ar nebūtu risinājums .
0
ierados > ex-iedzivotajs 10.01.2015. 12.11
Fantazē vien! Latvija ar Štatiem nekādā salīdzinājumā nelien. Bāleliņ, vai pats malkas pagali pārzāģēt māki? Varbūt, ka māki. Te tā nav. Viens māk, 99 lido pa gaisu jebkurā laikā, jebkurā vietā. Nekāda budžeta nepietiks viņu glābšanai. Pat ne jeņķu.
0
Nauris 07.01.2015. 19.01
Autoram derētu izlasīt CSN, pirms par obligātām ķiverēm rakstīt.
0
Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 13.58
kļūdījos akronīmā – EPIRB bojas
http://www.amazon.co.uk/s/ref=nb_sb_noss_1/278-9845957-4484648?url=search-alias%3Daps&field-keywords=epirb
0
Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 13.55
Burātāji pazīst tādas EPRIB mini bojas, kuras var automātiski vai ar roku ieslēgt un tās caur satelītu tīklu nosūtīs trauksmes signālu un glābjamā pozīciju attiecīgās valsts dienestiem.
Personīga boja nopērkama par saviem 300 usd. Nav daudz, ja paskaita tipiska kaitotāja ieguldījumus (daži tūkstoši EUR) inventārā un ikgadējos tēriņus braukāšanai pa ‘spotiem’ (arī sākot ar dažiem tūkstošiem gadā).
Tā kā komūna ir plaša un kaut cik koordinēta un uzņēmīga, pieļauju, ka atradīs veidus, kā šādas EPRIB bojas savā starpā nomāt/pirkt kopīgi un taml, ja katram žēl tos 300usd…
2
buratajiem.lv > Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 23.03
1. EPIRB bojas reģistrē tikai uz kuģi (jahtu, laivu), nevis cilvēku;
2. Cilvēkiem domātas PLB, kas darbojas pēc tā paša principa;
3. Renāra gadījumā gan EPIRB, gan PLB neko nedotu, jo tai ir paliels aiztures laiks, relatīvi gara starptautiska glābšanas operācijas aktivācijas procedūra un, līdz ar to, aktuālās pozīcijas precizitāte ir mazāka lielāka kā izsaucējam no krasta ar telefonu, kurš pazudušo tikko redzējis. Šīs bojas domātas okeānam.
4. Nieka 100 USD maksā lāzera lukturītis, kura redzamība no attāluma pat dienā ir fantastiska: http://www.greatlandlaser.com/
5. Ir vēl citas, par EPIRB lētākas un piekrastē efektīvākas ierīces. Un arī tādas, kas jūrā pazudušajam ļauj izvēlēties – viņa SOS un pozīciju saņems tikai draugi, vai visi kuģi un glābšanas dienesti.Piemēram: http://www.weatherdock.com.au/aisfordivers.html
0
Oskars > Arnis Kadakovskis 08.01.2015. 00.18
Varbūt sākt ar ūdensizturīgu mobīlo tālruni un programmu, ar kuru iespējams nosūtīt savas atrašanās koordinātes. Parasti visi kaitotāji ir tuvu mobīlo torņu darbības zonai atšķirībā no burātājiem.
0
ierados 07.01.2015. 13.45
” pie raga jūra stāvus gāja gaisā”
Izškiraties paši ko darat. Neba jau no mēness nokrituši. Neba jau pirmo reizi dzirdējuši: “naudas nav, tehnikas nav, cilvēku nav”. Vai nelaime spēj ģenerēt pieplūdumu budžetā? Nelaime izsauc līdzjutību un ziedotvēlmi, bet ne vēlmi maksāt nodokļus un pārstāt krāpties un melot. Pirmā vēlme ātri aizmieg, šeftējas abas pēdējās.
0
nomale 07.01.2015. 12.54
Žēl nevaru ielikt savus tās dienas foto no sava arhīva. Tobrīd pie raga jūra stāvus gāja gaisā. Nevaru iedomāties tādu tehniku, kas tur varētu braukt un meklēt. Mazās laivas tur kūleņotu, kaut kas lielāks tiktu sadragāts pret sēkli.
1
klusais > 07.01.2015. 14.29
nomale – par to jau iepriekš rakstīju , ka pie tāda vēja stipruma un viļņu augstuma ar laivu tur nebija ko darīt , tikai helikopters varēja ko līdzēt .
Un vēl kolkas ragā ir tā īpatnība , ka tur sanāk kopā līča un jūras vilnis un izveidojas nesakarīga viļņošanās . Laiva viens divi būs apkārt . Atceros pirms daudziem gadiem Rojā satikām poļu jahtu , kas mēģināja apiet Kolku pie 15 m/s vēja , viņi toreiz nobijās tieši no nesakarīgajiem viļņiem un atmuka atpakaļ … un tā bija okeāna klases jahta …
Tie glabēji visticamāk ielaida laivu Kolkas raga aizvēja pusē , kur nebija viļņu , bet iet garām ragam ar pūsli pie tā vēja bija pašnāvība .
0
Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 13.58
kļūdījos akronīmā – EPIRB bojas
http://www.amazon.co.uk/s/ref=nb_sb_noss_1/278-9845957-4484648?url=search-alias%3Daps&field-keywords=epirb
0
Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 13.55
Burātāji pazīst tādas EPRIB mini bojas, kuras var automātiski vai ar roku ieslēgt un tās caur satelītu tīklu nosūtīs trauksmes signālu un glābjamā pozīciju attiecīgās valsts dienestiem.
Personīga boja nopērkama par saviem 300 usd. Nav daudz, ja paskaita tipiska kaitotāja ieguldījumus (daži tūkstoši EUR) inventārā un ikgadējos tēriņus braukāšanai pa ‘spotiem’ (arī sākot ar dažiem tūkstošiem gadā).
Tā kā komūna ir plaša un kaut cik koordinēta un uzņēmīga, pieļauju, ka atradīs veidus, kā šādas EPRIB bojas savā starpā nomāt/pirkt kopīgi un taml, ja katram žēl tos 300usd…
1
buratajiem.lv > Arnis Kadakovskis 07.01.2015. 23.03
1. EPIRB bojas reģistrē tikai uz kuģi (jahtu, laivu), nevis cilvēku;
2. Cilvēkiem domātas PLB, kas darbojas pēc tā paša principa;
3. Renāra gadījumā gan EPIRB, gan PLB neko nedotu, jo tai ir paliels aiztures laiks, relatīvi gara starptautiska glābšanas operācijas aktivācijas procedūra un, līdz ar to, aktuālās pozīcijas precizitāte ir mazāka lielāka kā izsaucējam no krasta ar telefonu, kurš pazudušo tikko redzējis. Šīs bojas domātas okeānam.
4. Nieka 100 USD maksā lāzera lukturītis, kura redzamība no attāluma pat dienā ir fantastiska: http://www.greatlandlaser.com/
5. Ir vēl citas, par EPIRB lētākas un piekrastē efektīvākas ierīces. Un arī tādas, kas jūrā pazudušajam ļauj izvēlēties – viņa SOS un pozīciju saņems tikai draugi, vai visi kuģi un glābšanas dienesti.Piemēram: http://www.weatherdock.com.au/aisfordivers.html
0
Arnis Kadakovskis > Serde 08.01.2015. 14.41
Neviens sev galu nemeklē.
Tikai bezrūpība/bezatbildība par savu dzīvību. Tā ir izplatīta diezgan plaši. Viens pārsniedz drošu braukšanas ātrumu ar auto, cits brauc ar nodilušām riepām, vēl kāds neveic regulāras profilaktiskās apskates pie ārstiem, cits pārgālvīgāk un ar mazāku sagatavošanos un ekipējumu jūrā iekāpj..
cerams, katrs šāds publisks gadījums veicinās ļaužu atbildības sajūtas pieaugumu par savu dzīvību.
0
v_rostins > v_rostins 08.01.2015. 16.34
Inita
Noteikti galu nemeklēja, vienkārši vajadzība puisim pēc adrenalīna devas bija pārmērīgi liela, kas ar gadiem būtu mazinājusies. Žēl ka nenodzīvoja līdz tam. Neviens viņam nespēja palīdzēt tikt krastā, bez ārkārtīga riska pašam aiziet bojā, tāpēc jebkādi prātojumi un pārmetumi ir lieki. Normāls peldētājs pats var nokļūt krastā jebkāda vētrā, tikai ne tad, ja ūdens temperatūra jau nokritusi līdz 5-10 grādiem
0
klusais > klusais 07.01.2015. 14.29
nomale – par to jau iepriekš rakstīju , ka pie tāda vēja stipruma un viļņu augstuma ar laivu tur nebija ko darīt , tikai helikopters varēja ko līdzēt .
Un vēl kolkas ragā ir tā īpatnība , ka tur sanāk kopā līča un jūras vilnis un izveidojas nesakarīga viļņošanās . Laiva viens divi būs apkārt . Atceros pirms daudziem gadiem Rojā satikām poļu jahtu , kas mēģināja apiet Kolku pie 15 m/s vēja , viņi toreiz nobijās tieši no nesakarīgajiem viļņiem un atmuka atpakaļ … un tā bija okeāna klases jahta …
Tie glabēji visticamāk ielaida laivu Kolkas raga aizvēja pusē , kur nebija viļņu , bet iet garām ragam ar pūsli pie tā vēja bija pašnāvība .
0