Pētnieki ir, pasūtītāju trūkst
15Saistītie raksti
Viedoklis /
20. novembris
Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu
Viedoklis /
15. novembris
Vai nākotnēšana spēs pavirzīt publiskā un privātā sektora sadarbību?
Viedoklis /
6. novembris
Personāla vadītājs kā vadības labā roka – stratēģis un starpnieks reizē
Viedoklis /
5. novembris
Lai radītu inovācijas, jāapvienojas cilvēkiem ar dažādām pieredzēm
Uzziņa /
3. novembris
Kas man pienākas?
Komentāri (15)
Paula 30.10.2014. 06.02
Smiekligs reklamraksts Turibai – augstkola, kas nav atzita Eiropa (vai pat Rigas centra!)
0
Atis Dimants 29.10.2014. 21.56
Liela problēma ir tajā, ka reti kuriem Latvijas uzņēmējiem rūp tas, kā kaut ko radīt. Lai kaut ko radītu, pasūtītu zinātniekiem, vajag iestrādes un stabilu vidi. Diemžēl LR tādu nenodrošina – visu laiku dročījot nodokļus, shēmojot un neapkarojot blēžus. Lielākā daļa biznesu ir “kupi-prodaj” tipa vai “grūžam lētu vietējo resursu (baļķus, šprotes, darbaspēku) uz ārzemēm”.
0
apmulsis 29.10.2014. 01.42
“Balstās uz personiskajiem kontaktiem”
Nu tā ir, Latvijai ir mazas valsts problēmas.Un,jā, kvalitātes kritērijiem ir jābūt labi zināmiem.
0
Anti Vatņiks 28.10.2014. 16.50
“Turības rekors” jau vien skan kā lamuvārds :)
Oknulīt, varbūt ka pašam vajadzētu kaut gadiņu pastrādāt pētniecībā lai kaut ko izteiktos par tēmu?
0
Anonīms 28.10.2014. 13.45
Kaa vispaar Latviju var saliidzinaat ar citaam valstiim? Mums ir 1% studeejosho, jo mums ir jaamaksaa, bet citaas valstiis maksaa par doktorantuuru.
1
edge_indran > Anonīms 28.10.2014. 13.54
——
Tajās “citās” jau tāpēc maksā, ka ir “tādas”, kas apmaksā.
Ne velti tak pašmāju bāleliņi traucās uz Ukrainu, laiks arī vietējiem censoņām dabūt kādu, kas apmaksās:
“Latvijai jākļūst par tādu kā Ukrainas «advokātu» ceļā uz Eiropu, jo advokāta pirmais uzdevums – brīdināt savus partnerus par nelāgām sekām iespējamai rīcībai!” http://nra.lv/latvija/politika/112524-cilinskis-maidanam-latvija-palidzes-ukrainai-neatkartot-kludas-eiropa.htm
0
sniega_roze 28.10.2014. 11.46
Būtu labi, ja būtu informācija par autora pārstāvētās iestādes reitingiem gan akadēmiskajā, gan inovāciju jomā, publikācijām un to starptautisko citējamību.
Man liekas, ka labas zāles jau sen izrakstītas gan starptautisko ekspertu, gan pašu Eiropas Komisijas puses. Slikti ir ka palāta, pardon IZM, valsts augstskolas un institūti, neklausās un turpina paši sevi vērtēt un sev dalīt to pašu mazo budžeta naudiņu. Proti, uzturot pusbeigtu ZA struktūru tā vietā, lai integrētos ERA telpā.
Inovācijas jau pašas no sevis neatnāks un arī nauda tās nenopirks, vajag mūsdienīgu inovāciju sistēmu, kuras kvalitāte ir mērāma. Šie kritēriji ir labi zināmi, bet darbi seko lēni. Droši vien arī 1,5 % no IKP un ieguldījums ekonomikā nenotiks, ja neizravēs vecos ri:;žveidīgos un neliks pie teikšanas ERA spējīgus postdokus.
1
edge_indran > sniega_roze 28.10.2014. 12.01
——
sniega_roze:”(..) Droši vien arī 1,5 % no IKP un ieguldījums ekonomikā nenotiks, ja neizravēs vecos ri:;žveidīgos un neliks pie teikšanas ERA spējīgus postdokus.”
http://img12.nnm.me/b/5/e/f/9/93d629a2d2e8c83953a218ad708.jpg
0
edge_indran 28.10.2014. 11.24
——-
Kamēr valsts draudzēties nevēlas – tikmēr notiek lietas trakākas:
“Augstā morāle šai vilcienu sāgā ir tāda, ka katram gribas kļūt par oligarhu, ka jāatstrādā arī pie varas esošo solījumi, ka tautsaimniecības intereses ir mazsvarīgas, ja ir runa par lielu koruptīvu shēmu. Un tas nav nekas, ka vilcienus neražos Latvijā bet piegādās no rūpnīcām citās valstīs, atņemot mūsu cilvēkiem darba iespējas tos ražot Latvijā.”
“Pasažieru vilcienu sāga”: vai ceturtais oligarhs? http://www.pietiek.com/raksti/_pasazieru_vilcienu_saga__vai_ceturtais_oligarhs
0
edge_indran 28.10.2014. 11.18
——– Jānis Načisčionis:”Kad uzņēmēji sāks “draudzēties” ar zinātniekiem?”
===============================================================================
Kā tikai valsts sāka draudzēties – tā lietas notikās, notiek un notiksies:
“1895. gada 31. martā austriešu rūpnieks Oskars Freivirts (vācu: Oscar Freywirth) saņēma Krievijas imperatora atļauja dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu akciju sabiedrību “Fēnikss” (Phoenix). Rūpnīcas būvniecībai tika iegūta zeme Rīgā, blakus Rīgas—Pleskavas dzelzceļam. Projektam tika pieaicināts pazīstams Rīgas arhitekts Kārlis Johans Felsko. 1897. gada beigas rūpnīcā strādāja jau vairāk nekā 2 000 strādnieku. Rūpnīca specializējās preču, pasažieru, ledus vagonu un platformu ražošanā. 1902. gadā rūpnīcā tika izgatavoti aptuveni 7 000 vagoni.” http://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_vagonb%C5%ABves_r%C5%ABpn%C4%ABca
0