Infografika: Šķiro stiklu – saudzē dabu

Vismaz Ozolniekos cilvēki gatavi šķirot atkritumus tikai aizdomīgi tie savācēji necenšas urnas mainīt , rezultātā viss pārbāzts . Tagad kopš cits atkritumu savācējs izskatās šķirošanai likts punkts .

Man aizdoma ( mana fantāzija ),ka ar to šķirošanu nav īsti tīri . Iespējams kāds uzņēmums dabon sertifikātu ,ka šķiro noliek urnas u t t un saņem naudu no kāda ES fonda , bet reāli ar to šķirošanu neaizraujas .

Par stiklu , dažadas (eļļas ,alus )pudeles metu taj konteinerī

Muļķības, jau rakstīju, ka atkritumu šķirošana ir novecojusi, pagājušā gadsimta teorija. “Šķirotie” atkritumi vienalga ir jāpāršķiro (jo kā atšķirt “stiklu” no “stikla”- stiklu, kuru drīkst likt tvertnē “stikls” no stikla, kuru nedrīkst likt tvertnē “stikls”) un automātiskās līnijas to izdara daudz labāk. Mūsdienās elektronika, devēji neko nemaksā. Spektrometru var uzbūvēt mājās par pārdesmit eiro.. Savukārt, atkritumi, kā tādi, ir ideāls izejvielu avots. Metāli, piemēram- jārok raktuves dziļi zem zemes, rūda jābagātina, jāpārkausē- a te viss gatavs, liec domnā un taisi jaunas lietas. Tāpēc īstenībā par atļauju savākt atkritumus šitajiem kantoriem būtu jāpiemaksā iedzīvotājiem, ne otrādi.

Atkritumu šķirošanas teorija ir kļuvusi par pagātnes karogu “zaļajai domāšanai”, kuras doktrīna pati par sevi jau sen būtu jāpārskata, jo šībrīža variantā tā rada vairāk zaudējumus, kā ieguvumus. Idejas par tehnoloģiski dārgajiem zaļajiem enerģijas ieguves vai pārstrādes variantiem nav attaisnojušās. Tā kā bijusi dārga, tā palikusi, un redzamu “zaļumu” vienalga nenodrošina. Tāpēc būtu jānāk jaunai teorijai, kas konsolidē pasaules attīstības un dabas aizsardzības problēmas, nevis tās konfrontē…