Eiroparlaments atbalsta Lietuvas pievienošanos eirozonai

33

Komentāri (33)

Jānis Silakalns 17.07.2014. 15.24

Народ, нашла новую фишку по заработку — просто читать смс и получать за это деньги, я в день зарабатываю от 15 баксов просто читая смс, времени не занимает вообще и возраст не имеет значения. Попробуйте сами, вам понравиться этот вид заработка. Вот ссылка – http://hec.su/bLL

0
0
Atbildēt

0

Ieva Aile 17.07.2014. 09.51

Tādejādi, uzskatu, ka Eiropas Savienības glābšanai ir nepieciešams upurēt EIRO. Turklāt, pretēji valdības un LB fiziķu un ģeogrāfu paustajam, milzu ieguvumus un eirozonas attīstības perspektīvas neredz ne tikai „neizglītoti” tumsoņas kā šī raksta autors, bet arī Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs, kurš pirms neilga laika laikrakstam Finacial Times paziņojis, ka mēģinājumi vairāk integrēt eirozonu nozīmēs Eiropas Savienības galu. Te gan jāpiebilst, ka teorētiski eiro (un daļu no sejas) ir iespējams saglabāt kādā daļā no EZ, piemērām, Vācijā, Benilux valstīs, Austrijā, Somijā. Tomēr šādai eirozonai redzu ļoti ierobežotu jēgu, turklāt un arī tam būtu nepieciešams valstu iedzīvotāju atbalsts.

http://www.makroekonomika.org/

0
0
Atbildēt

2

    Ieva Aile > Ieva Aile 17.07.2014. 14.18

    Lai Latvija nekļūtu par Eiropas atbrīvoto terotoriju (kam?), kuras pamatiedzīvotāji ir to pametuši fiziskās izdzīvošanas nodrošināšanai un, kuras likteni nosaka šeit no jauna iepludināti svešinieki, mums ir nepieciešama strauja tautsaimniecības attīstība. Šāda attīstība bez būtiskām, pārdomātām, sistēmiskām valdības, uzņēmumu un mājsaimniecību investīcijām produktīvā ražošanā, infrastruktūrā, zināšanās, u.c. jomās nav iespējama. Mēģinājumi visādos NAPos un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs iestāstīt, ka šāds „izrāviens” iespējams eirozonā ar mums iedalīto nožēlojamo daļu no smieklīgā ES budžeta ir nelietīgi meli ar nolūku iznīcināt Latvijas valsti.

    Latvijai ir nepieciešami visi monetārie un fiskālie instrumenti, lai novērstu deindustializācijas un kredītburbuļu sekas un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Ticība, ka vāja ražošanas attīstība un eksportspēja, un importa iespiešanās praktiski visās tautsaimniecības jomās, kas ir radījusi pastāvīgu krasi negatīvu ārējās tirdzniecības bilanci, augstu bezdarbu un depopulāciju, pazudīs līdz ar eiro ieviešanu, padara šāda veida ekonomiku par teoloģijas paveidu. Dombrovska, LB un Pavļuta ministrijas ekonomistu vietā man būtu briesmīgs kauns tādas muļķības sludināt. Turklāt patiesība taču agri vai vēlu tik un tā nāks gaismā. Diemžēl mums – pārējiem, iespējams pārāk vēlu.

    Vilnis Zakrevskis, M.Econ., Dipl.Ing.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Ieva Aile 17.07.2014. 14.20

    Pat tiem, kuriem „Ubi bene eibi patria” un, kas kā eiropieši bez tautības un savas valsts sapņo staigāt pār robežām paceltu galvu būt, vajadzētu uzdot sev jautājumu, cik liela ir varbūtība, ka Eiropas tautas masveidā atteiksies no sava valstiskuma? Cik liela ir iespēju, ka Vācija vai Somijā atraus ievērojamu sava budžeta daļu (ASV federālais budžets aptuveni ceturtdaļa no IKP), lai veicinātu Latvijas vai Grieķijas konverģenci? Par kādu solidaritāti un kopdarbību var būt runa, ja piemēram Vācija daudzkārt ir deklarējusi, ka eirozona nav transfēru savienība? Tas nozīmē, ka Vācija negrasās pārdalīt savus ienākumus līdzīgi kā to dara, piemēram, Rīga, atbalstot nospiedošo vairumu reģionu ar zemiem ienākumiem.

    http://www.makroekonomika.org/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam