Jauna energoapgādes sistēma Latvijā

Komentāri (22)

marta_k83 02.04.2014. 11.44

OIK dubultā aplikšana elektroenerģijas ražotājiem “NETO” norēķinu sistēmā !

Tātad pieņemam , ka es likumīgi noslēdzis līgumu ar Sadales tīklu, ar savu 11 kW vēja ģeneratoru piecas dienas un naktis vējam intensīvi pūšot , nododu elektroenerģiju Latvenergo tīklā , bet pārējas 25. dienas spīd tikai saule un mans 11 kW vēja ģenerators … stāv mierā ! Bet mēneša patēriņam man vasarā pietiek ar divu dienu laikā 11 kW vēja ģeneratora saražoto elektroenerģiju , tātad mans NETO norēķins ir ar pārpalikumu , kas aiziet uz tumšajiem un garajiem ziemas vakariem . BET ( kā saka Godminis) es 25. dienas šajā mēnesī x saņemu “mazumiņu” elektroenerģijas no latvenergo , par ko man kā galalietotājam jāmaksā OIK un visi citi pieskaitījumi , bet tai pašā laikā Latvenergo manu 11 kW vēja ģeneratora enerģiju notirgo citiem galalietotājiem par ko viņiem , kā galalietotājam, atkal jāmaksā OIK un visi citi pieskaitījumi. Manas trūcīgas pamatskolas matemātikas(aritmētikas) zināšanas uzrāda – OIK dubulto aplikšanu elektroenerģijas ražotājiem NETO norēķinu sistēmā.

Pilnīga sū..da būšana iznāktu , ja es to pašu elektroenerģijas daudzumu ražotu ar savu 11 kW saules bateriju , kas darbojās tikai diennakts gaišajā un pārsvarā saulainajā laikā , šo elektroenerģiju es “dāvinu latvenergo”, jo uzkrāt vēl nemāku, bet vakarā ( diennakts tumšajā laikā ) es patērēju tikai un vienīgi latvenergo elektroenerģiju , par ko maksāju kā galalietotājs OIK un visi citi pieskaitījumus. Tātad mani ar OIK apliek dubultā tāpat , kā gadījumā ar vēja ģeneratoru , bet par visu “NE to” elektroenerģijas apjomu mājsaimniecībā .

Ko varam secināt – Likums ir pilnīgs “BĒ” vai arī Latvenergo ir veiksmīgi izlobējis peļņas bāzi savai alkatībai , tāpat kā iepriekšējos gados , kad par privāpersonas vai juridikskās personas izbūvētos elektroenerģijas piegāde un sadales infrastrūktūras objektus ( kābeļus , elektrolīnijas, transformatorus u.c.) latvenergo pārņēma savā bilancē , t.i. piesavinājās svešu mantu lielos apmēros par to NEKO nesamaksājot !

* Mikroģeneratora definīcija:

Mikroģenerators – elektroietaise (tai skaitā aizsardzības un pārveidotāju iekārtas) maiņstrāvas elektroenerģijas ražošanai ar 1 fāzes vai 3 fāzu darba strāvu līdz 16A (attiecīgi 3,68 un 11 kW), kas paredzēta paralēlam darbam ar zemsprieguma sadales tīklu.

**(3) Elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu piemēro tikai norēķiniem par mājsaimniecības lietotāja patērēto elektroenerģiju, bet nepiemēro norēķiniem par saņemtajiem sadales sistēmas pakalpojumiem vai citiem normatīvajos aktos noteiktajiem maksājumiem.

Atbildēt

sausins > marta_k83 02.04.2014. 22.53

Daudzas problēmas rodas no tā ka mēs visi ieskaitot likumdevēju mēdzam sarežgīt vienkāršas lietas ! Deputāti pieņemot likumus reāli neapzinās kā viņu sabalsotās normas darbosies dzīvē, tāpat kā ministri nesaprot par ko pieņem lēmumus, jo vai gan citādi vairākums to, kas pirms neilga laika balsoja par mājsaimniecību patērātāju “iegrūšanu tirgū”, pēkšni mainītu savu viedokli un atzītu to par kļūdainu.

Domāju ,ka konkrētajā gadījumā pietiktu ar vienkāršu aritmētisku piemēru lai viestu skaidrību tajā par ko netto norēkinu sistēmas dalībniekam būs vai nebūs jāmaksā, jo jātzīstas ka arī es no minētajiem noteikumiem to nevaru saprast !

Atbildēt

sausins 02.04.2014. 09.48

Mums vajag mācīties no zviedriem kā lobēt savas intereses !

Atbildēt

Juris Dzelme 01.04.2014. 13.40

mums ir vnk primitīva un smiekļiga izpratne par atjaunojamiem un zaļajiem enerģijas veidiem. daži biznesmeņi nespēj padomāt vairāk kā nopirkt kāddu vējaratu un izspiest OIK :P

bet varētu izveidot kādu tehnoloģiski modernu celulozes(koksnes) reaktoru, no koksnes ražotu gāzi un pasūtītu pie velna gazpromu…

-1

Atbildēt

Ieva 01.04.2014. 10.56

Šobrīd lauksaimniecība Latvijā attīstās straujiem soļiem. Bet ir viens “bet”. Tā ir lielražošana. Milzīgi, lauki, fermas, daudz un dārga tehnika… Vēl atlikušie lauki īpašumi, dažu hektāru pļaviņas, meža noras turpina aizaugt. Aizaugt ar kārkliem, alkšņiem, apsēm, bērziem, ko tad nu varēt izmantot. Nemaz nerunājot par cirsmām, zariem, celmiem. Un aug daudz. It sevišķi Latvijā, kur meži aizņem vairāk, kā lauki. Bez tam svarīgs ir arī enerģijas atdeves, jeb lietderības koeficients. Vecajās malkas krāsnīs tas ir zems- faktiskai kurināšana ir neefektīva. Bet jaunajās, lielajās koģenerācijas stacijās… Tā kā perspektīva ir. Vajag tikai gribēšanu. Bet to nosit Gazprom lobijs…

Sibīrijas izsūtītie stāstīja, ka tur malku taisot tikai no rezgaļa – malku zāģē līdz egles pirmajiem zariem, pārejo, lai nekrāmētos, pamet. Mēs tā nedaram, bet pametam zarus un celmus. Varbūt, ir pienācis laiks izmantot arī tos?

-1

Atbildēt

esmeralda_se > Ieva 01.04.2014. 11.23

Lietuvā acīmredzot, nav tik stipra Gazproma. Saldus, Dobeles, daļēji Liepājas rajonu šķeldu izpērk leiši, vairumu citu novadu – eksportējam uz Skandināviju. Mazdruscīt nokurinām paši, turklāt pilsētās, kur kurina šķeldu, kā likums ir zemāki apkures tarifi.

Mūsu nopirktie bāleliņi savukārt apgalvo, ka šķelda ekonomiski neefektīva. Dīvaini gan, 2x pārkrauta, pārvesta pāri Baltijas jūrai tā pēkšņi kļūst efektīva, turklāt pie zemākas elektrības cenas (Zviedrijā).

Atbildēt

Ieva > Ieva 01.04.2014. 11.41

Pie mūsdienu tehnoloģijas attīstības noteikti ir tehnoloģija, kas koksnes pārvēršanu enerģijā veic efektīvi. Vajag tikai apdomīgi visu apsvērt, piesaistīt zinātniekus utt. Tāpat var tikt galā ar dūmgāzēm, kas jau tā ir daudz nekaitīgākas, kā sadedzinot ogles.

Tāda hi-tech koksnes dedzināšana būtu Latvijas sasniegums, pie kam dedzināmais materiāls tai būtu dabūjams, apejot mājai ap stūri…

Vajadzētu tikai gribēt…

Atbildēt

janis17 > Ieva 01.04.2014. 12.41

Tādas tehnoloģijas ir un šķelda un skaidas tiek eksportētas.

http://balticexport.com/?article=wt-terminal-pieaug-skeldas-eksporta-apjomi-uz-skandinaviju&lang=lv

Tātad, kas notiek –

politiski tiek pieņemts lēmums TEC 2 kurināt ar gāzi un maksāt gazpromam 1,5 MEUR DIENĀ.

Līdz ar to Latvijā rodas šķeldas pārpalikumi, ko eksportē uz Zviedriju.

Mums ienāk nauda, ko pārskaitam uz maskavu!

Protams, ka šķeldu transportēt, pārvest, pārdot var tikai lētāk, nekā uz vietas iegūtās enerģijas cena. Līdz ar to ekonomiski zaudējam.

Reāli tās pilsētas, kas kurina ar šķeldu, dzīvo ļoti stabili. Nauda paliek apkārtnes mežsaimniekiem, atgriežas pilsētā…

Atbildēt

janis17 01.04.2014. 10.48

Nu nebūs Latvijā nekas no tā, kamēr gazpromisti, iteristi uzpirks lēmējus un maksās konkrētu ciparu par mūsu sēdēšanu uz gāzes adatas.

Biokurināmais dotu reālas darba vietas un papildus miljardu Latvijas ekonomikai, ko nepārskaitītu uz krieviju par gāzi.

Šo miljardu gazproms nopelna atmetot kapeikas konkrētai cilvēku grupai…

Tos cilvēkus daļēji var visbiežāk redzēt Dinamo spēlēs, dažus izsvilpj, dažus sauc par garantiem, kampējiem, lācīšiem, bet tur tā spice tusē!

-1

Atbildēt

Ivars Ozols 01.04.2014. 10.27

Ekonomikas ministrijai ir jāveic ārkārtas enerģētikas nozares izvērtējums ņemot vērā dabasgāzes augušo cenu un iepirkšanas saistības. Nešaubos, ka koksnes kurināšana ir izdevīgāka un ilgtspējīgāka nekā gāze.

Nepieciešams tikai valsts atbalsts projektam, tāpat kā jebkuram citam liela mēroga infrastruktūras projektam.

-1

Atbildēt

janis17 > Ivars Ozols 01.04.2014. 10.53

Jau sen viss ir izvērtēts, tikai nav neviena, kas ievieš dzīvē!

Koksnes izmantošanai enerģētikā (siltuma un elektribas ražošanai) ka arī ēku siltināšanai ir jāklūst ne tikai par energoapgādes sistēmas attīstības uzdevuma sastāvdaļu, bet arī par ekonomiskās attīstības un importa/eksporta bilances uzlabošanas sastāvdaļu. Jo šie pasākumi ne tikai attīstītu vietējo ražošanu un radītu jaunas darba vietas, bet arī varētu

kļūt par potenciāliem eksporta stimuliem.

http://www.lvaf.gov.lv/faili/petijumi/AER_iespeju_izvertejums_2020_gala_atskaite2.pdf

-1

Atbildēt

Ivars Ozols > Ivars Ozols 01.04.2014. 11.14

Varbūt ir pieejams jaunāks pētījums, bet tas, kuru norādīji ir no 2008. gada, kas ir balstīts uz, jaunākais, 2007. gada datiem. Šobrīd ir krasi mainījusies dabasgāzes cena, tāpēc tie dati vairs nav aktuāli.

Bez aktuāla ekonomiskā pamatojuma nav iespējams attīstīt nozares uzņēmumus un veikt liela mēroga valsts projektus.

P.S. Tajā 2008. gada EM pētījumā ir vairāki grafiki, kuros dati ir ielikti sekselī, izvilkti ērtākie trendlaini ar 3. kārtas polinomiem un paziņots, ka parādība ir aprakstīta. Interesanti būtu apskatīties, cik ļoti tās EM prognozes izpildījās pēc 2008. gada.

-1

Atbildēt

janis17 > Ivars Ozols 01.04.2014. 12.28

Dabasgāzes cenai ir tieksme mainīties, tātad katru mēnesi mēs analizēsim pa jaunam stratēģisku lēmumu pieņemšanu? Kopš 2007. gada gāzes cena nav īpaši mainījusies. Un, ja pēkšņi krievi paziņos, ka 5us gadus dos mums gāzi par velti, tad jūs moskaļu urlas gavilēsiet? Laikam neproti lasīt, vai nesaproti, ka PIE JEBKURĀM GĀZES CENĀM ir stratēģiski pareizi izmantot SAVUS, NEVIS SVEŠUS RESURSUS! http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/6/6c/Natural_Gas_Price_Comparison.png

http://www.diena.lv/pasaule/gazprom-par-tresdalu-paaugstina-gazes-cenu-ukrainai-14050493

Atbildēt

Ivars Ozols > Ivars Ozols 01.04.2014. 14.40

Par velti ir tikai siers slazdā. Un atlaides gāzei arī ir tikai citādāk noformulētas saistības, gan politiskās, gan finansiālās. No tā arī izriet, ka cena ir izsakāma gan €, $ vai RUB, gan politiskajās sekās. Tagad ES beidzot ir novilkusi rozā brilles attiecībā pret Krieviju un redz, cik izmaksā sadarbība ar totalitāru valsti. Tas liks pārvērtēt atbalsta programmas alternatīvo, t.sk. koksnes enerģijai, bet lai pārvērtētu ir jābūt iniciatīvai no dalībvalstīm, ko var uzsākt ar aktuālu tirgus pētījumu veikšanu.

Atbildēt

Inese 01.04.2014. 10.07

Un neviena cīpara par biokurināmā ekonomisko efektivitāti.

-3

Atbildēt

egfoto > Inese 01.04.2014. 19.26

Tieši tas pats uz mēles.

Viss tik smuki, tik ne vārda par to cik tas izmaksā.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam