Vai var piespiest iemīlēt fiziku un ķīmiju?
Saistītie raksti
Radars /
3. jūlijs
Radars Latvijā
Intervija /
19. jūnijs
Rezultātam jābūt laimei
Raksts /
24. aprīlis
Man kauns
Raksts /
24. aprīlis
Uzturēt vai izturēt?
Komentāri (43)
Dace Vilciņa 05.05.2014. 23.36
Cien. Izglītības un zinātnes ministrija! Cien. izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete! Cien. Valsts prezidents Andris Bērziņš!
Kā atrisināt šo dilemmu? Varbūt sākt ar nelielu soli pareizajā virzienā – ieviesot vakara vai neklātienes studijas Latvijā eksaktajās nozarēs?
Pirmkārt, Latvijā ir ļoti grūti iegūt labi apmaksātu darba vietu šajās nozarēs. Pat ja fizika ir sirdslieta, lielākajai daļai cilvēku uzreiz pēc vidusskolas jau jānodrošina sev dzīvesvieta, ēdiens un citas pamatvajadzības. Tātad ir jāstrādā, parasti masu nozarēs.
Otrkārt, diemžēl, pat tad, kad cilvēks ir jau nostabilizējies finansiāli, un būtu reāli gatavs studēt matemātiku vai fiziku, to var atļauties tikai neklātienes formā. Kura Latvijā vispār nemaz šajās nozarēs neeksistē!!! Tad par ko mēs vispār runājam? Tātad, ja neesmu 18-gadīgs pie vecākiem dzīvojošs students, manas izredzes studēt šīs nozares Latvijā ir nulle!!!
0
katzchenjulja 16.01.2014. 15.44
Visu cieņu Vjačeslavam Dombrovskim. Doma izklāstīta loģiski un saprotami. Un nav iebildumu pret fizikas kārtīgu mācīšanu vai ķīmijas mācīšanu. Bet fiziku un ķīmiju māca jau tagd, tikai eksāmeni nebija jāliek. Mācīja kā nu kurš skolotājs prata un gribēja. Bet par eksāmenu principā nav iebildumu, taču ir liels iebildums pret 2017.gadu, t.i. šodienas 10.klasniekiem jau būs jāliek obligāts eksāmens! Šie desmitās klases skolnieki tiek likti uz upura altāra, jo lielākais pusgads jau pagājis. Vēl skolas tikai švunkojas un nekas 10. klases gaitā nemainīsies. Ar to es domāju – netiks atstādināts no darba neprasmīgs, vienaldzīgs bērnus vai sevi nīstošs, nelaimīgs un tādēļ neproduktīvs skolotājs. Viņš novilks tādā pasā’garā vismaz līdz gada beigām – un skat, gads būs zaudēts. Skolotājs neko necietīs, jo jau iepriekš sliktās sekmes norakstīs nevis uz savu pedagoģisko neprasmi vai nevēlēšanos, bet gan uz to – ka skolēni tagad tādi – nekādi-atmiekšķētām smadzenēm, humanitāri, ar kuriem nav vērts nemaz ķēpāties venam riktīgam dzelžu meistaram fiziķim. Man sāp sirds par šādiem gadījumiem. Un tas nav izgudrots “pekstiņš”.
1
oskaar > katzchenjulja 17.01.2014. 02.47
>brisila
Nu ja- ja līdz šim gan fiziku, gan ķīmiju nelaimīgajiem bērniem ir mācījuši kaut kādi tirliņi, tad no kurienes gaidīt kaut kādas zināšanas?
Man vispār nav skaidrs- kā mūsdienās bērns var iegūt normālu izglītību bezmaksas skolā- ja skolotāja alga ir kaut kādi nožēlojami ubagu graši. Tātad par skolotāju var būt tikai persona, kuru uztur kāds cits- laulātais draugs, mīļākais, bagāti vecāki vai kas vēl?
Kāda ir fizikas vai ķīmijas skolotāja alga? Vai ar to skolotājs var uzturēt ģimeni?
Bet varbūt es kļūdos- un fizikas un ķīmijas skolotāji saņem milzu algas, ar kurām bez problēmām var nodrošināt labu pārtikšanu gan sev, gan savai ģimenei?
Man bija izcils fizikas skolotājs. Un galīgi bezjēdzīga ķīmijas skolotāja. Droši vien viņi saņēma vienādu algu- tas bija tālajos sociālisma laikos. Šķiet, ka šobrīd valsts skolās atalgojuma sistēmā nekas būtiski nav mainījies.
0
emb_riga 15.01.2014. 07.59
Labs raksts.Ideja laba.Bet vai nākamam muziķim to vajag?Par skaitļiem.14,7% no IKP ražošana Latvijā ticama,bet 20,9% Vācijā izraisa dziļas šaubas.Un ja nu tā arī ir,tad mūsu rezultāts nav nemaz tik slikts.
1
Andris > emb_riga 15.01.2014. 10.25
Vari paskatīties CIA World Factbook.
Tur rāda RŪPNIECĪBAI Vācijā 30,5%, bet Latvijā 25,7%.
https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/gm.html
Starpība starp Latviju un Vāciju ir tie paši 5%, tātad raksta dati ir ticami.
Acīmredzot ražošana ir tikai daļa no rūpniecības.
0
marchaeva 14.01.2014. 23.43
Visu cieņu tādiem uzņēmumiem kā vācu Valmieras stikla šķiedrai Valmierā un amerikāņu GroGlass Rīgā, bet tomēr darba vietu skaita ziņā daudz gudrāk izvēlei starp fiziku un ķīmiju būtu pievienot arī IT, jo tas ir reāls labi apmaksātu kvalificētu darba vietu ģenerators.
0
Jānis Derkusovs 14.01.2014. 22.26
Es nezinu,vai iemīlēt ķīmiju un fiziku var ar centralizēto eksāmenu. Šaubos.
Varbūt iezubrīt kaut ko, bet vai būs jēga…
Nu somu izglītība vairs tik spoža neskaitās, bet tomēr..
1)Somi ielika reālu naudu laboratorijās, tai skaitā materiālos, ķimikātos, un arī reāli un intensīvi tos izmantoja mācību procesā. Ļauj bērniem rīkoties un fīrēties, nebaidoties, ka kaut ko salauzīs, jo ja sīkie piebeigs, tad pirks jaunu. Bet pie mums taču tos slavenos ES fondu kabinetus kā muzeja eksponātus tur, jo vairāk jau neviens nedos…
2)somiem pedagogiem ir pieklājīgas algas, līdz ar to ir sabiedrībā respektējama profesija. Par pedagogiem mācās spējīgi cilvēki, nevis tādi, kuri nekur citur nevar iestāties. Un sagatavoti tiek ļoti kvalitatīvi.
Tātad somi māca mīlēt fiziku ar ķīmiju ar lieliskām mācību laboratorijām, kabinetiem, praktiskajiem eksperimentiem labi sagatavotu un apmaksātu pedagogu metodiskajā vadībā.
Bet IZM ar tādiem niekiem kā somi nekrāmējas, risina situāciju radikāli-eksāmens! Un ko tas eksāmens dos? Ko?
Sīkajiem vidējās atzīmes nograus? Jo ko tad tik sistemātiskās zinātnēs kā ķīmija un fizika var gada laikā iespēt(līdz 2015.). Korekti tad būtu sīkos no 6.kl. nopietni mācīt, tad varbūt viņi arī 12.kl. kaut ko fizikā un ķīmijā jēgtu.
Kārtējās stulbās un nesagatavotās reformas.
IZM ēst nedod, bet ļauj tikai kādas Potjomkina sādžas pabūvēt…
2
oskaar > Jānis Derkusovs 28.01.2014. 04.15
>jautajums_4
Kā Jums pašam bija ar ķīmiju un fiziku? Vai beidzāt skolu tais laikos, kad tie vēl bija skolas beigšanas eksāmenu sarakstā, jebšu jau vēlāk? Un cik zinošs šajās disciplīnās jūtaties šobrīd?
Varu pastāstīt par sevi- beidzot skolu un kārtojot šos eksāmenus, no ķīmijas es nejēdzu absolūti neko, bet fiziku pārzināju perfekti.
Mācoties tālāk- zināšanas ķīmijā man absolūti nebija vajadzīgas. Bet jāsaka, ka droši vien dzīvē būtu noderējušas.
—————
Eksāmens, protams, nav nekāds zināšanu līmeni paaugstinošs faktors.
Jūs sakāt “Sīkajiem vidējās atzīmes nograus”. :( Jūs pats kas esat- “Lielais”? Kuram atzīmes nograut vairs neviens nevar?). Kādam mērķim tad “Sīkajiem” tās vidējās atzīmes ir vajadzīgas? Skaistai liecībai, ko parādīt māmiņai un tētim???
Varbūt padomājiet par “Sīkajiem” nopietnāk- par to- kam vispār domātas atzīmes, par skolotājiem, par sava bērna zināšanām fizikā un ķīmijā, par visvisādiem speciālistiem- kuri projektē kaut ko cilvēkiem derīgu (automašīnas, lidmašīnas, kuģi u.t.t..), par visu to, ko Jūsu paša “Sīkais” ar laiku varētu sasniegt!
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 30.01.2014. 11.34
>Andrejs
1)Normāli man ir ar fiziku un ķīmiju. Esmu beidzis matemātikas klasi, licis eksāmenus fizikā un ķīmijā ne tikai beidzot vidusskola, bet arī studējot RTU, toreiz Politehniskajā institūtā.
2)Jā, es esmu lielais,un manējie no skolas ir ārā-jau un vēl studenti.
3)Vidējā atzīme var būt svarīga, iesniedzot dokumentus augstskolā, īpaši konkursā studijām ārvalstīs. Un tas nekas, ka studijas galīgi nebūs saistītas ar ķīmiju un fiziku.
Un, kāpēc ir nepieciešams bērnus nevajadzīgi tramdīt?
Un ja viņi tiek mācīti dzīvei, tad ko dos eksāmens?
Kāpēc somi līdz tik spožai domai par eksāmenu nav aizdomājušies, bet krāmējas ar laboratorijām un eksperimentiem, lai padarītu eksaktos priekšmetus pievilcīgus?
0
oskaar 14.01.2014. 22.20
Visā tekstā pats svarīgākais man šķiet
“Taču jaunais eksāmens ir tikai neliela daļa no virknes pasākumu, kurus īstenos Izglītības un zinātnes ministrija lai stiprinātu dabaszinību pasniegšanu un apguvi.”
Gribētos tad arī redzēt to pasākumu virkni realizējamies dzīvē.
1
katzchenjulja > oskaar 16.01.2014. 16.05
Pilnīgi pareizi!
Bet ir liels risks, ka vispirms nāks eksāmens. Tad sekos vaimanas par katastrofālajiem rezultātiem. Trešā fāze būs domāšana un deguna urbināšana.
Ceturtā izdomās jaunu metodiku. Piektajā – sludinās iepirkumus, sestajā sāks “pilotēt eksperimentu”, utt, utt.
0
Dace 14.01.2014. 21.32
Kādam vispār ir reāli dati par to, cik procentuāli no tādu vai citu sferu beigušajiem ir nodarbināti, un, nodarbināti daudz maz savā sfērā? Jo citādi, te dažs labs izrunājās par “sociālajiem bezdarbniekiem” un ko vēl ne, bet kāda ir realā situācija, ne sabiedrībā radītie mīti par bezdarbnieku sociologu, politologu, filologu? Datus studijā!
0
Zane 14.01.2014. 20.31
Īsts skolotājs pratīs radīt interesi gan par fiziku,gan ķīmiju arī it kā “bezcerīgā” skolniekā.
Skolai ir jābūt PIRMAJAM SOLIM uz skolnieka izpratni, ka nevis “patīk,nepatīk” ,bet gan – VAJAG !Tam perdelim gan no datoriem,gan televīzijas,gan ievazātās subkultūras smadzenes ir sajātas jau no pirmsskolas,tādēļ attīstība virzībai uz pieaugušu domāšanu ir bremzēta.Ja skolā nebūs ielikta “sēkliņa” ar fizikas un ķīmijas,rasēšanas pamatiem,tad faktiski tas jaunietis būs ar Valsts līdzdalību APZAGTS tālākajai profesijas,mācību u.c. izvēlei,kad viņam sāks nobriest patiesais aicinājums.
1
Baiba Eglâja > Zane 14.01.2014. 21.04
Kāpēc lietojat to Būs? – būs ar Valsts līdzdalību – to taču brīnišķīgi jau šodien lieto tie “valdības vīri”, sola, ka būs, bet valdību pat nespēj izveidot.
Spikere šodien esot teikusi, ka valdībai savstarpēji esot jāstrādā, bet tautas labā jau tai laikam nekas nav jādara… Tie pad kolhozi esot bijuši briesmīgi, bet tur vismaz katram neprašam brigadieris norādīja, kas un kā darāms. Tagad visi ir saimnieki. Visiem tak arī vajag augstāko izglītību. Tas laiks jau laikam apturēts, kad katrā pagastā gribēja izveidot augstskolu, ar dažām bija par maz, grūti tak izbraukāt tālu pēc zināšanām… Un nu kā tad katrs muļķis varēs kļūt par bakalaura grāda nesētāju, ja būs iepriekš jāliek eksāmens fizikā un ķīmijā.
0
Annija 14.01.2014. 19.43
Dabā viss ir vienots, tajā nav atsevišķi ne ķīmijas, ne fizikas, ne matemātikas, ne arī bioloģijas. savukārt dažiem viltīgiem pipariem labpatikās visu izmētāt un sadalīt pa neskaitāmām nozarēm, kur vieni nejēdz, kas notiek otrajā galā. Tas ir absurds. Mākslīgi, pie tam, apzināti un mērķtiecīgi, sarežģīta pasaules izzināšanas izpratnes metode, lai jauktu cilvēkiem galvas, un tie turpinātu būt vidusmēra dunduku līmenī, jo tādējādi mūs ir viegli slaukt un virzīt turp, kur vēlas šī 300. gadu vecā nelietīgā projekta autori un viņu turpinātāji!
1
ieva_berga > Annija 14.01.2014. 21.27
Uldi Sēne kārtējo reizi nav izdzēris psihiatra nozīmētās zāles un turpina rakstīt savus murgus tālāk.
0
ieva_berga 14.01.2014. 19.06
Pag, kā tad kāds taisās studēt “dabas zinātnes” bez ķīmijas? Gribūtu redzēt kā viņi kaut ko sapratīs no procesiem dabā ja nezinās elementāras lietas no ķīmijas – molaritāti, pH utt. Vismaz man to mācijas skolā ķīmijas stundās.
LV izglītība vismaz vidusskolā jābūt pēc iespējas plašākai – tas bija smieklīgi ka kāds no maniem skolas biedriem visusskolā izvēlējās dziedāšanu fizikas vietā :)
Bet kopumā problēma ir pavisam citur. Jauniešiem vēl nepielec (vai pielec par vēlu) ka pēc 18. gadiem vairs mamma viņus nebaros un na haļjavu nekas nenotiks. LV jāveido sistēma kas ārti atpazīst talantīgus jauniešus un bīda tos tālāk (labs piemērs ir gan Lielbritānija gan ASV). Tas ir pilnīgs sviests kas notika pēdējos 20 gadus – gaišākie prāti ķīmijā, fizikā un matemātikā pēc visusskolas aizgāja ekonomikā un biznesā, pārējie (ar maziem izņēmumiem) aizpildijas tukšās vietas. Tādi kas knapi pabeidza visusskolu – salīda pāri palikušanās biologu, pedagogu un citās studijās.
Reālākis variants ir vairākpakāpju centralizēti ekāmeni katrā no visusskolas klasēm, pēc kopējiem rezultātiem novērtēt jaunieti un bīdīt tālāk tur kur viņam labāk sanāk, ne tur kur lielāka alga. Beidzot jāsāk runāt ka tas ir prestiži būt inženieram, ķīmiķim un ārstam.
Un pēdējais – ministra kungs, aizcērtiet tās nelaimīgās 101 LV augstskolas, nu nav vajadzīgas LV 2 augsskolas kas māca medicīnu, 10 kas kas pedagoģiju un 30 kas juristus (vismaz pa Valsts naudu noteikti nē). Pietiks ar 4 lielām augstsolām Rīgā, 1 Jelgavā un pāris reģionālajām (kā Rīgas augstskolu filiāmēm).
0
Baiba Eglâja 14.01.2014. 18.42
Fizika un ķīmija nav jāmīl, bet bez to zināšanu apguves nevar būt arī humanitārais. Tikpat muļķīgi jau virsrakstā tādi “humanitārie speci” var likt – Centralizēts eksāmens ķīmijā vai fizikā sekmēs eksakto zinātņu attīstību. Tas specs gan namaz neiedomājas, kā zinātņu attīstību var ietekmēt kaut kāds eksāmens… Domāt nemācēšana. Nemācījās fiziku un ķīmiju, lai kaut vai eksāmenu noliktu…
0
Annija 14.01.2014. 18.40
Kad ķīmijas skolotāji spēs atbildēt uz tik interesantu jautājumu, kā: – ko, pie joda, Skabeklis dara 6. grupā, ja pēc skolā mācītā, tam jāatrodas 2. grupā – , tad arī varbūt bērniem sāks patikt ķīmija. Mums māca, ka ķīm. per.elementu tabulu neesot iespējams matematizēt, taču, dīvainā kārtā, akadēmiskās zinātnes neatzītie krievu zinātnieki to spēj! Mums pat spēj “iemācīt” tik neloģisku lietu, kā 2×0=0 , kaut patiesībā 2cilvēki x 0cilvēku=2cilvēki ! Lai ķīmījas skolotāji atbild, ko tabulas beigās dara inertās gāzes? Kāpēc oriģinālajā Mendeļējeva tabulā, kuru slēpj no pasaules sabiedrības, ir redzama 0. grupa, kurā krieviski ierakstīts “ēters”? – Kad būs atbildes uz šiem jautājumiem, pie tam, skar;īgi argumentēti, tad sekos vēl vesela rinda pretrunīgo jautājumu, kurus mēs izliekamies neredzam! Mūsdienu zinātne, neskatoties uz saviem kompjūteriem un debesskrāpjiem, ir pilna ar meliem un absurdu! Mēs joprojām dzīvojam tumšajos viduslaikos!
2
ieva_berga > Annija 14.01.2014. 21.36
Tad kad “ēteri” atradīs un izpētīs, tad arī tur viņu ieliks. Vienkārši Mendeļejevs ticēja ka pastāv “ēteris” un rezervēja tam vietu.
Protams ka 2×0=0, paskaties kas sanāk ja nulli paivairo 2 reizes, nulle vien sanāk.
Kas tad tie par tādiem neatzītiem krievu zinātniekiem? Pats vai? Ja nezināji tad pastāv vismaz 100 Mendeļējeva tabulas paveidi, sākot no niķveida, līdz pat 3D.
0
Andris > Annija 15.01.2014. 02.12
Uldi, mērvienības Jūsu vienādojumā arī neštimmē. Ja kreisajā pusē ir cilvēki x cilvēki, tad labajā pusē var būt tikai kvadrātcilvēki!
0
ritvars_kl 14.01.2014. 17.47
Muļķīgs raksts.
0
Ieva 14.01.2014. 17.25
Uz Viesturu. Ir bijuši gadi, kad no Latvijas Valsts Universitātes Pedagoģijas fakultātes beidzējiem neviens(!) uz skolu strādāt neaiziet. Varbūt, ka pēdejos gados situācija ir uzlabojusies, bet jebkurā gadījumā skolā jauno skolotāju tikpat kā nav. Savukārt, viena no IZM “reformām” bija atlaist skolotājus praktiķus bez pedagoģiskās izglītības- tajā pašā laikā atbalstot “iespējamo misiju”- tas ir- skolai piesaistot jauniešus bez pedagoģiskās izglītības….
Skolotāju algas ir tik zemas, ka skolā tiešām var strādāt tikai misionāri. Tāpēc studiju programmu kvalitātes uzlabošana neko nedos. Mēs varam sagatavot izcilus skolotājus… citām nozarēm.
Lai cik merkantili tas neskanētu, izglītības kvalitāti lielā mērā nosaka skolotāju algas. Nevar prasīt izcilus rezultātus, ja ar IZM noteiktajām algām skolotāji ir iekļuvuši trūcīgo kategorijā. Tie, kas gudrāki un varošāki, aiziet citur, tur, kur darbiniekam ir tiesības, var nopelnīt normālu algu, un, kur ievēro darba likumdošanu utt.
1
austrisv > Ieva 15.01.2014. 15.18
Kam tad ir liel;ākas algas nekā skolotājam ar pieredzi un darba stāžu. Es piemēram, strādājot VID lieliski redzēju ka skolotājiem ir lielākās algas attiecīgajā pilsētā. Tāpat arī ārstiem.
Skoltājiem piemaksā par gatavo
sanos stundām. Kam vēl par to piemaksā?
Skolotājiem ir garākais vasaras atvaļinājums? kam vēl ir tik garš atvaļinājums, pie tam vienmēr vasarā. par brīvdienām rudenī nedēlu, tad zZiemassvētkos 2 nedēla sun pavasarī vēl nedēļa, nemaz nerunāsim. Cita vaina- paskatieties kāds ir tas skolotāju kontingents??? Kādi pensionāri tur sēž un turpina sēdēt!
0
Ansis 14.01.2014. 17.17
Kad studeju RTU, tad sapratu, ka Fizika ir daudz vienkāršāka, kad esi iemācījies integrēšanu un atvasināšanu (diferenciāļus). Tad vairs nav jakaļ galvā simtiem formulu, bet tikai jāsaprot lietas būtība un katrā nozarē jāzin 1 vai 2 pamatformulas – visu pārējo var iegūt atvasinot vai integrējot.
Vai vajag visiem Fizikas vai Ķīmijas ekesāmenu? Nu nezinu – nav jau nekāda jēga kādam sociālistam (topošajam žurnālistam vai filologam) baigi prasīt fiziku, vai ķīmiju – viņi tāpat studēs un kļūs par sociālajiem bezdarbniekiem (pirms pāris mēnešiem, kad bija diskusija par soc nodrošīnāšanu žurnalistiem, tad tur skanēja smieglīgi mazi cipari)
Dažās nozarēs studēt gribošie bērni droši vien nemaz neapjēdz, ka viņiem fizika un ķīmija varētu noderēt – kā piemēram – mūziķiem, māksliniekiem, mediķiem, automehāniķiem utt
Cik atceros no savas bērnības/jaunības – skolā popularajiem bērniem mēdz būt attieksme – fui fizika, fui ķīmija – tur jau neko nevar saprast. Un ja nemaz negrib un nemaz nemēģīna, tad nemaz arī neuzzina, ka tur nekā sarežģīta nav. Godavādrs – vieglāk nekā krievvaloda vai solfedžo – pēc personīgās pieredzes saku!
0
kadrija 14.01.2014. 16.45
Eksāmens pats par sevi neko nemainīs. Vajag mainīt studiju procesu. Studiju saturu un skolotājus. Lai sagatavotu labu skolotāju vajag 8 -10 gadus. Kamēr tas nav izdarīts, izmaiņu nebūs.
Sociālās zinātnes nav ‘vieglākais ceļš’. To mācīšanas līmenis ir zems.
0
janazakovica 14.01.2014. 15.04
kapec ne..? pederastus lezbijietes mozaiku praidus jau piespieda..iemileet…palicis tirais sikums..fizika un kimija..
0
austrisv 14.01.2014. 14.34
“Protams, liela daļa izdarīja savu izvēli par labu vieglākajam ceļam. Arī es pats tajā laikā biju vidusskolnieks un izvēlējos nemācīties ķīmiju. Tagad, pēc 20 gadiem, es nožēloju savu tā laika izvēli.”
Pilnībā var piekrist ministram šajā ziņā, jo dzīve un labi apmaksāts darbs nedrīkst būt kaut kādiem tukšu salmu kūlējiem, kuri iegūst psihologa, sabiedrisko attiecību vai politologu iozglītību vien. tas ir vieglākais ceļš nenoliedzami, jo nav jāpiepūlas un tā tagad arvien vairāk notiekot ESW valstīs. ne jau par velti no 3. pasaules valstīm tiek iepirkti eksakto zinību ieguvēji, bet kādi no viņiem var būt inženieri?
Pēdējais laiks arī latviešiem arvien vairāk piesaistīt viņus pie eksaktajām zinībām.
Es personiski priecājos, ka manā mācību laikā bija jāapgūst gan fizika gan ķīmija. Super labas un saprotami priekšmeti, it seviški, ja palaimējas labi šo zinību skolotāji! bet, vai tādi vairs skolās ir?
Manējai piemēram, bija pašai jālaužas iekšā matemātikā, jo arī pabeidza vidusskolā humanitāro klasi, bet dzīvē izvēlējās tādu profesiju, kurā bez matemātikas nekā! tad nu dabūja no jauna visu apgūt un pamatīgi. Skolnieki jau izvēlas vieglāko ceļu, bet dzīvē daudz nesasniegsi, ja dosies vien pa labi iestaigātiem lielceļiem. To vēlas lielākā daļa.
0
ligakalnina 14.01.2014. 14.02
Beidzot izdarīts tas, kas sen bija jāizdara.
īsti nezinu, kā ir tagad, bet, katrā ziņā vajadzētu palielināt valsts finansēto vietu skaitu eksaktajās zinātnēs augstskolās, kaut uz sociologu – psihologu vietu samazināšanas rēķina, jo normālu tehnisku specialistu trūkums akūti jūtams.
0
Ieva 14.01.2014. 13.11
Argumentēti un skaidri izklāstīts viedoklis.
Pilnīgi piekrītu ministram.
Kā citā pavedienā rakstīju – radot izvēles brīvību pēc devītās kases, mēs nevis palīdzam bērniem, bet ievilinam tos slazdā. Tad izvēles kritērijs ir nevis domas par tālāko karjeru, bet par to, kur vieglāk un mazāk. Tāpēc daudzi pēc vidusskolas beigām vai nu kož pirkstos, vai tomēr aiziet studēt eksaktos virzienus, tā kļūstot par sliktiem studentiem, ja vien neieliek lielu darbu, lai neesošos pamatus kompensētu.
Manā sarakstā šī savulaik notikusī “humanizācijas” reforma ir viena no daudzajām IZM reformām, kas pasliktināja izglītības kvalitāti. Nu, paldies Dievam, tā tiks atsaukta.
5
normundskr > Ieva 14.01.2014. 15.57
Kopumā, es esmu par to, lai tiktu mācītas dabaszinātnes.
–
Bet, man ir aizdomas, ka šobrīd mēs mazliet šaujam garām mērķim tāpat, kā tas notika 90. gadu sākumā (kad es arī biju vidusskolnieks).
–
Toreiz mēs bijām izbijuši padomju cilvēki, kas nezināja, kas ir brīvība. Dabaszinātnes padomju laikā tika mācītas skolā tāpēc, lai sagatavotu darbaspēku rūpnīcām. Tāpēc, iegūstot neatkarību, mūsu gudrākie prāti saprata, ka mums ir nepieciešama daudz plašāka humanitārā izglītība, kas, principā, bija taisnība.
–
šis mērķis tika realizēts, samazinot dabaszinātņu mācīšanu, un padarot to par izvēles lietu. Tai pat laikā – vai tas nozīmē, ka humanitārās lietas sāka mācīt kvalitatīvākā līmenī? Man ļoti grūti spriest, es tad vairs skolā nemācījos. Spriežot pēc tā, kādas manipulācijas tālākajos gados ir notikušas ar sabiedrību, tad šis līmenis nebija pietiekošs.
–
Nu un tagad būtu jāizvairās pieļaut tādu pašu kļūdu, akli samazinot humanitāro izglītību tikai tāpēc, ka mums vajag darbaspēku ekonomikas attīstībai. T.i., ja arī humanitāro daļu izglītībā samazina, tad kvalitātei ir jāaug.
–
p.s.
nevajag domāt, ka programmētāji prot veidot labus un pārdodamus produktus. Pārdošana, dizains – tas ir par cilvēkiem, ne par fiziku/ķīmiju/matemātiku. Stīvs Džobss neprogrammēja, viņš veidoja dizainu un pārliecināja. Tai pat laikā, viņš būtu nulle, ja viņam nebūtu inženieru, kas viņa fantāzijas spēja īstenot.
0
Kristīne > Ieva 14.01.2014. 16.48
“Nu un tagad būtu jāizvairās pieļaut tādu pašu kļūdu, akli samazinot humanitāro izglītību tikai tāpēc, ka mums vajag darbaspēku ekonomikas attīstībai. ”
===
Varbūt der izskatīt iespēju, ka ļautiņi augstskolā apgūst 2 augstākās izglītības (primāro un sekundāro). Ja nejaucu, šāda prakse ir, piem., Vācijā. Tas ļautu arī izvairīties no lamatām, ko rada speciālistu pārlieku šaura specializācija.
0
Ansis > Ieva 14.01.2014. 17.23
Ja skolnieks nav skolā mācījies fiziku vai ķīmiju … tad viņš vienkārši nespēs parvarēt eksaktajās jomās (vismaz RTU vai LU vai LLU) pirmo kursu, kas pēc būtības ir nedaudz padziļināta vidusskolas atkārtošana. Ta ka līdz pašas specialitates studijam nemaz netiks.
Nu vai arī cītīgi jamācas pašmācības ceļā pirms staties augstskolā.
0
ilzedrukmane > Ieva 15.01.2014. 15.13
diskusijā iederas
http://www.izglitiba-kultura.lv/viedokli/kas-sodien-ir-izglitiba-jeb-ko-negativu-es-ka-skolotajs-saskatu-sava-profesija
0
normundskr > Ieva 15.01.2014. 16.32
.
to: zasandra
–
Tiešām labs raksts!
–
Gribēju vēl piebilst divas lietas par humanitārā un ekonomikas saistību.
–
1. Manuprāt, ir ļoti svarīgi būt laimīgam (un prasmes, kas nepieciešamas, lai dzīvotu laimīgi, patiesībā, būtu svarīgākais, ko iemācīt skolā), jo tas atbrīvo iekšējos resursus. Cilvēks, kas ir nelaimīgs, daudz tērē savu problēmu risināšanai, un nevar būt ilgtermiņā produktīvs (enerģiju var tērēt arī problēmu noslēpšanai vismaz no sevis – darbaholisms šādā gadījumā ir bieži redzēts, bet vadzis agri vai vēlu lūst).
–
2. labs produkts būtībā ir cilvēka personības atspoguļojums, lai to radītu, kā minimums, emocionālā inteliģence palīdz. Un mēs esam maziņi, mēs nevaram kā ķīnieši ražot širpotrebu, un cerēt, ka mums izdosies viņus izkonkurēt ar masu un cenu. Tāpēc mums ir vajadzīgi labi produkti.
0
varbūt ka tā 14.01.2014. 12.57
Demagogs ne darītājs
0
Inese 14.01.2014. 12.55
Izglītībā un zinātnē neatbilstoši izlietoti vismaz 6,9 miljonus latu no ES fondu līdzekļiem http://www.delfi.lv/news/national/politics/izglitiba-un-zinatne-neatbilstosi-izlietoti-vismaz-69-miljonus-latu-no-es-fondu-lidzekliem.d?id=44036467#ixzz2qMx5kWSY
0
Kristīne 14.01.2014. 12.20
“Gribu uzsvērt, ka skolēniem, kuri mācās humanitārajās programmās un mācās apvienoto priekšmetu “Dabaszinības”, arī eksāmens būs jākārto dabaszinības saskaņā ar apgūstamo programmu, nevis ķīmijā vai fizikā”
===
Tas varētu būt OK tikai kā pārejas variants.
0