KP par tirgus sadali ar 64 000 eiro soda “FMS Software”
Saistītie raksti
Viedoklis /
5. aprīlis
Vai publisko personu līdzdalības kritēriji kapitālsabiedrībās kavē Latvijas attīstību?
1
Komentāri (22)
Anna Gaigule 08.01.2014. 16.29
Ja lietotāji gatavi pirkt slēgtā koda programmatūru, tad viņi ir absolūtā piegādātāja pakļautībā. Ņemot vērā kopējo Latvijas praksi valsts un pašvaldību institūcijās, FMS varētu apvainoties — “visi tā dara, bet kāpēc soda mūs?”.
Kad pieņems likumu, ka par nodokļu maksātāju naudu iegādātai sistēma drīkst būt tikai atvērtā pirmkoda programmatūra, tad pamazām pakalpojumu cenas atbildīs reālajām izmaksām.
2
oskaar > Anna Gaigule 09.01.2014. 01.19
Nu- ar atvērtā koda programmatūru varētu būt tikpat lielas ķibeles.
Uzliekot kaut kādu atvērtā koda programmatūru parasts cilvēks ir lielākā ķezā nekā ar slēgto!
Nopērkot slēgto, viņam pārdevējs dod kaut kādas garantijas, piedāvā kaut kādu servisu.
Installējot Atvērto- “dzelžu” īpašniekam nākas paļauties uz to speciālistu, kurš solās visu sakārtot tā, lai tas strādātu normāli.
Man nav nekādas iebildes pret atvērtā koda programmatūru, bet ir jāsaprot, ka tās tiek piedāvātas lietotājam “Kā Ir!”. Un neviens nedod garantijas, ka tās darbosies tieši tā, kā tām darboties ir paredzēts. Var gadīties arī kļūmes.
Ja par nodokļu maksātāju naudu valsts institūcijas varēs iegādāties (kāda tur iegādāšanās- tās taču ir par velti!) tikai atvērtā pirmkoda programmatūru, tad jārēķinās ar to, ka:
1. dokumentu apritē iestāsies bardaks, jo atvērtā pirmkoda programmatūras nespēj NOPIETNI strādāt ar MS Office dokumentiem.
2. kaut kādi jautri puiši ar droši vien labām prasmēm datoru jomā no nodokļu maksātāju kabatām izsūks vairāk naudas, nekā to šobrīd izsūc Microsoft.
Varbūt, cienījamais nesapratāt?- tās būs Apkalpošanas Izmaksas!
P.S.- ja lietotāji ir gatavi uzstādīt atvērtā koda programmatūru, tad viņi ir absolūtā šī uzstādītāja pakļautībā- ja vien paši nav speci programmēšanā.
0
Anna Gaigule > Anna Gaigule 09.01.2014. 18.02
Visādas ķibeles var būt ar jebkādu programmatūru. Bet monopola izveide ar atvērtā pirmkoda programmatūru gan nav iespējama.
Kods ir pieejams visiem un lielākais spēlētājs ir labākais, nevis nekaunīgākais. (Pasekojiet līdzi konkurentu cīņām: OpenOffice pret LibreOffice, Debian pret Ubuntu pret RedHat, SystemV pret Upstart pret Systemd, u.t.t. u.t.jpr.)
0
Alise 08.01.2014. 12.15
Vienmēr esmu uzskatījis, ka aizliegums ražotājam noteikt dīleriem pienākumu savu preci izplatīt par vienu konkrētu cenu, nebūtu uzskatāms par konkurences ierobežojumu.
Diez vai konkurence ir jāveicina starp vienu un to pašu produktu pie dažādiem dīleriem. Konkurence ir jāveicina starp dažādu ražotāju līdzīgiem produktiem. Būtu sodāma rīcība, ja vairāki grāmatvedības programmu ražotāji vienojas, piemēram, ka nelaidīs cenas zemāk par tik un tik, vai ja tie sadala tirgu, piem., viens ņem Latvijas Daugavas labo krastu, otrs kreiso, vai kā tamlīdzīgi.
Kādēļ gan ražotājs nevarētu noteikt, piemēram, ka tas savai precei vēlās visur vienādu gala cenu un servisa nodrošinājumu?
Piemēram, kādēļ Lāču maize nevarētu noteikt tirgotājiem, ka viņi vēlas, lai konkrēts maizes izstrādājums visur maksā vienādi, piem, 2,99 EUR. Lāču maizei tak nav jākonkurē ar Lāču maizi, lai viņi konkurē ar citiem maizes ražotājiem. Un veikaliem, savukārt būtu jākonkurē, nevis kurš lētāk no ražotāja preci izspiedīs, bet ar servisu, veikala iekārtojuma ērtumu, veikala darba laiku un tādām lietām.
0