Nav noskaidrots, ar ko piesārņota Ičas upe (papild.) 15

Komentāri (15)

카지노사이트 14.01.2020. 05.58

… [Trackback]

[…] Read More to that Topic: ir.lv/2013/10/25/icas-un-aiviekstes-upju-piesarnojuma-vaino-toksisku-vielu/ […]

0
0
Atbildēt

0

cbdadverts 19.12.2019. 04.19

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2013/10/25/icas-un-aiviekstes-upju-piesarnojuma-vaino-toksisku-vielu/ […]

0
0
Atbildēt

0

dang ky fun88 17.12.2019. 01.10

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2013/10/25/icas-un-aiviekstes-upju-piesarnojuma-vaino-toksisku-vielu/ […]

0
0
Atbildēt

0

google orospulari 18.09.2019. 00.53

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2013/10/25/icas-un-aiviekstes-upju-piesarnojuma-vaino-toksisku-vielu/ […]

0
0
Atbildēt

0

ineta_rr 26.10.2013. 20.37

Kaut kā spokaini. Ja nu notiek īsta nelaime? Mēs te visi atstiepsim pekas pirms vispār dienesti atjēgsies, ka notikusi nelaime, un apziņošanas sistēmu ar visu šunapraidi varēsi vienīgi par bēru mūziku izmantot.

Kā var nedēļas laikā nespēt noteikti ķīmisko piesārņojumu? Cik no skolas gadiem atceros, process apmēram šāds – ieliek paraugu krāsniņā, sadedzina un ar spektrogrāfu pārbauda ķīmiskos elementus liesmā. Pēc idejas smagos metālus tā var izķert momentā, ar fosfātiem varētu būt grūtāk, jo droši vien būtu jādedzina, piemēram, upes ūdenī izmērcēti tamponi vai kas tamlīdzīgs, taču tas neprasa nedēļu. Cita lieta būtu ar bioloģisko piesārņojumu, kā kultivēšana prasītu laiku.

Vai valsts sponsorētā laboratorija BIOR kaut kur publicē šādu analīžu atskaites, lai tauta un eksperti var redzēt, kas tiek ar mūsu naudu finansēts un kāda no tā ir jēga?

0
0
Atbildēt

0

Aleksejs Dimitrovs 26.10.2013. 09.29

Kāds tur brīnums, ka vietējais traktorists izmazgāja savu pesticīdu smidzināmo iekārtu grāvī. Parasta lieta. Neparasts ir tas vai tā grāvja apkārtnē ir zemnieki, kam ir tādas iekārtas un kādas ķimikālijas tajā rajonā lieto. Domāju, ka tas saraksts, ņemot vērā reģiona specifiku, nemaz nav tik garš lai 1 dienas laikā nevarētu pārbaudīt.
Cits stāsts ir par vides pārvaldēm, kur pēdējā projekta ietvaros iepirka dārgas “pārvietojamās laboratorijas”, kuras 2 gadu laikā ne reizi nav izmantotas, bet projekts bija simtos tūkstošu. Shēmot mēs protam, liekas, ka tas nebija Sprūdža laiks, precīzi nezinu.

+2
0
Atbildēt

0

marchaeva 25.10.2013. 22.43

Ar indi! Kas tur nav skaidrs. Sauktu arī lauksaimniecības atbalsta naudas iepirktu ķimikāliju.
Aiviekste ietek Daugavā. Un kreisā krasta Rīgas iedzīvotāji dzer Daugavas ūdeni. Tāpat pilsētas uz leju no Aiviekstes ietekas Daugavā. Indes nosaka Universitāšu fizikas un ķīmijas sertificētās laboratorijās kvalificēti zinātnieki, kas strādā ar verificētu aparatūru. Zinātnei vajag arī finansējumu!
Tā jau nav.

Tad nu jāprasa Vācijai, Somijai vai Zviedrijai palīdzība. Katrai jānosūta pāris beigto zivju.
Vai nu skaidrs?

+2
0
Atbildēt

0

Kristīne 25.10.2013. 12.01

Pat, ja pie vainas nebūs kāds uz Monsanto piedāvātās slinkuma adatas uzsēdies zemnieks, skaidrs ir tas, ka LV lauksaimniecība ir kļuvusi “attīstītāka” jeb citiem vārdiem – izstrādājumi, kaut varbūt dažādāki un garšīgāki, ir daudz sūdīgāki gan pēc ražošanas prakses, gan, visdrīzāk, arī pēc sastāva.

+3
-1
Atbildēt

4

    esmeralda_se > Kristīne 25.10.2013. 12.24

    Loģiski. Praktiski nav iespējams izkontrolēt cik un kādus pesticīdus/herbicīdus/insekticīdus utt. draņķus lauks ir pieredzējis veģetācijas sezonā, pat ja kāds to gribētu. Rezultātā viss tiek “liets” ar rezervīti, jo nauda jau tiek saņemta par ražas kilogramiem un tonnām.

    Tajā pat laikā jāatzīst, ka tie bioloģisko saimnieku lauciņi, ko ir gadījies redzēt pa Latviju braukājot, 95% gadījumu izskatas diezgan nožēlojami, un ražība tur ir reizes zemāka, kā parastās intensīvās l/s gadījumā. Loģiski, ka arī produkcijas cenām ir jābūt citā līmenī.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Līga Lētiņa > Kristīne 25.10.2013. 13.17

    varbūt jums abiem nevajag izteikties par lietām , no kurām sajēdzat mazāk kā cūka no aviācijas.
    vispirms noskaidrojiet, kādu herbicidu sastāvā ir dotā viela, tad ražotājus , cenas, pieejamību.
    klauni gatavie.

    +2
    -4
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Kristīne 25.10.2013. 13.34

    “Dotā viela” nav zināma, un rakstā ir tikai izteikta hipotēze, ka tas ir glifosāts (būtībā Monsanto “raundaps”, kuru tagad jau drīkst ražot arī citi).
    Pat tad, ja zivis ir nobeidzis kas cits, problēma pastāv gan saistībā ar pārlieku indēšanu sk. http://www.tvnet.lv/zala_zeme/zala_dzive/482820-uz_vienu_graudaugu_sejuma_hektaru_latvija_104_kg_pesticidu , gan saistībā ar pārlieku mēslošanu sk. http://financenet.tvnet.lv/zinas/479070-ek_sak_pret_latviju_parkapuma_proceduru_par_meslosanu_lauksaimnieciba , kas veicina ūdeņu aizaugšanu un skābekļa badu tajos.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    esmeralda_se > Kristīne 25.10.2013. 20.50

    >>>>Marthas_father varbūt jums abiem nevajag izteikties par lietām , no kurām sajēdzat mazāk kā cūka no aviācijas.
    vispirms noskaidrojiet, kādu herbicidu sastāvā ir dotā viela, tad ražotājus , cenas, pieejamību.
    klauni gatavie.>>>

    Hm, kādēļ tāda nepamatota augstprātība? Neticēsi, bet es zinu kas ir glifosāta preparāti, kam un kā tos lieto, cik tie maksā, pavisam nesen esmu pircis un pielietojis (hektāros, ne mazdārziņā) – konkrēti “Taifūnu”, bet senāk arī klasisko “Raundapu”. Zinu arī šo to kā glifosātus rudenī puslegāli pielietot nedaudz citam mērķim, nekā tas sākotnēji ticis paredzēts – ja pats kaut ko no tā visa zini, tad sapratīsi, par ko runāju:)
    Vienīgā preparātu grupa, ar ko nav sanācis darboties, ir fungicīdi – tas tiesa, no tiem neko daudz nezinu.
    Tā kā nevajag te iedomāties ka esi vienīgais gudrais cūku aviators.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Dancis 25.10.2013. 11.37

Vides aizsardzības iestāde reti strādā (publiski arī nav redzama), tāpēc rodas iespaids, ka nerīkojas operatīvi.

+4
0
Atbildēt

0

silvija_vitina 25.10.2013. 09.17

labi, ka vismaz tik daudz ir konstatēts, ka pie vainas ir toksiskas vielas, nevis, piem., zivju došanās kolektīvā pāsnāvībā.

bet, ja nopietni, šis ir kārtējais apliecinājums valsts institūciju nespējai ātri (varbūt pat ne ātri, bet vispār) reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tās imitē savu darbību ikdienas režīmā – kaut ko pārbauda, pārbīda kaut kādus papīrus, “apgūst budžetu” tām atvēlētajā apjomā utt., bet, ja kas notiek, bezspēcībā plāta rokas. UN galvenais CER, ka gan jau galu galā viss būs labi! Ar šādu cerību tad arī dzīvosim.

+7
0
Atbildēt

1

    Kristīne > silvija_vitina 25.10.2013. 13.05

    “labi, ka vismaz tik daudz ir konstatēts, ka pie vainas ir toksiskas vielas”
    ===
    Patiesībā tas gan laikam ir gandrīz acīmredzams secinājums, jo otra iespēja ir skābekļa trūkums ūdenī – vairāk iespēju laikam nav…

    +3
    0
    Atbildēt

    0