Bezmaksas izglītība – kurš kuru muļķo?

Pie visa ir vainīga, tāpat kā tautsimniecībā, kultūrā, arī izglītības jautājumu nesakārtošanā, atļaušos teikt pat apzinātā, ir tā vispārīgā – totālā
visu jautājumu politizēšana, visas valsts pārvaldes pārvešana par bezjēdzīgu,
stulbu politiskās cīņas lauku,un visbezjēdzīgākais,visstulābākais ir tas, ka šis neprāts notiek vienas, valdošās koalīcijas partiju starpā,kas reizēm pilnīgi palalizē valdības, tas struktūrvienību darbu, padarot par ķīļniekiem
savu TAUTU – bērnus, skolniekus, studentus, izglītības,kulūras, zinātnes darbiniekus, paralizējot pat viņu darbu.
Kas vainīgs ??? Domāju vispirms mēs paši – vēlētāji, mūsu nesaprātīgā,
bezjēdzīgā uzticēšanās pašvaldību, Saeimas vēlēšanās kandidātu izvēlē.
Mēs nonāksim, ja nepiespiedīsim Saeimu mainīt vēlēšanu pamatstrukūru, ka mums ir vienīgā izvēle – piedalīties vēlēšanās un balsot par vienas partijas
sarakstu vai nepiedalīties vēlēšanās. Patreizējā Latvijas sabiedriski -politiskajā sitūacijā ir tikai divi ceļi
– atdot varu kreisajiem /’SC’, Ždanokai, Rubikam/,
– Pārveidot vēlēšanu sistēmu.
Bet patreizējā situācijā, tiešām izeju nesaskatu. Noziedzīgajā, varas
uzurpētajā “Vienotībā’ – pašiem savā starpā nav vienotības /alkatība, meli,
“shēmošana” un daudz kas cits/. Kur tālāk ???
Redziet, V.Kalniņas k-dze, vispirms ir jāpasaka pašam,varas jubilāram,
premjeram V.Dombrovskim, Pietiek dzīt muļķi, jāsāk strādāt pēdējā varas gadā, vai arī,
kā teica manā jaunībā – jāiet “ganīt cūkas”.

Kurā brīdī vecāki ir sadomājušies, ka visam ir jābūt bez maksas? Pat padomju laikā vecāki pirka burtnīcas, vāciņus, krāsas, maksāja par ekskursijām, brīvpusdienas bija tikai kolhoznieku bērniem, kas strādāja kolhozā. Liekas, ka dažiem vecākiem galvenais ir nevis bērna izglītība, bet kaut kāda kasīšanaās par 2 latiem gandrīz vai sporta dēļ.

Paldies Dievam, ne urlu valodā!

jāteic, diemžēl vai par laimi mani bērni izmācījās, nebaudot “bezmaksas izglītības” privilēģijas. Es vai traka varēju palikt, ka grāmata, kas bija jāiegādājas vecākajam bērnam, vairs nederēja jaunākajam (lai gan abi apmeklēja vienu skolu) un nederēja arī radu bērniem (kuri apmeklēja citu skolu). Es nespēju noskatīties, ka darba burtnīcā, kas bija obligāti jānopērk, tika izdarīti viens-divi ieraksti (lai gan nedomāju, ka manējie bija pēdējie sliņķi).

Un tomēr, es neapskaužu šā brīža skolēnu vecākus, kuri vispār vairs nesaprot, kas (ne)būtu jāpērk, un arī skolas, kas ka-tik-kaut-kas-nenotiek dēļ atsakās pat no ekskursijām.

Ikvienam ir skaidrs, ka, nospraužot mērķi, ir jāparedz gan mērķa sasniegšanas ceļi, gan arī resursi. Diemžēl šo ābeci (un tā ir ābece) mūsu funkcionāri (un ne tikai izglītības jomā) nav apguvuši. Laikam skolā slikti mācījās.

*
Un kādā valodā ir portāla for-skola.lv nosaukums?