Es tikai iesaku Nāgelam uzmanīgi izlasīt Grendes runu Dziesmu svētkos Austrālijā. Un ja viņš vēlas kopā ar Grendi gulēt uz grīdām skolās Dziesmu svētku laikā – tad uz priekšu – lai guļ! Bet mēs dziedājām un dejojām bez koučiem un turpināsim to darīt arī turpmāk.
Pēc Grendes apstiprināšanas kultūras ministres amatā Latvijā ir radies jauns jēdziens – “kultūras cilvēks,” kam ir tikai nosacīta līdziba ar jēdzienu ” kulturāls cilvēks”, bet ar kura palīdzību šobrīd tiek novilkta strikta robeža starp Latvijas radošajiem kultūras ļaudīm un tik pat radošiem ļaudīm, kuri, darbojas tādās nozarēs, kurās ir nepieciešamas ķīmiķa, mediķa, pedagoga utt zināšanas caur kurām, protams, arī tiek radīts, taču ne tādas vērtības, kuras mēs esam pieraduši apzīmēt ar vārdu salikumu – latviešu kultūra.
Un šajā situācijā izrādās, ka – nozares, kurās, lai strādātu, ir nepieciešamas ķīmiķa, mediķa, vai pedagoga utt zināšanas, var pārvaldīt jeb kurš daudz maz spējīgs administrātors, kurš iecelts attiecīgas ministrijas ministra amatā, bet to nozari, kuras robežās tiek kopts latviešu kultūras mantojums un tiek radītas jaunas kultūras vērtības, var administrēt tikai no šīs vides nācis cilvēks, jo tikai šāds cilvēks spējot saprast īsto ” kultūras drēbi,” lai arī pats kā administrators ir tīrā viduvējība. Pauls, piemēram :) Vai tas nav sviests, šāda iedomība, kuru demonstrē viena otra mūsdienu latviešu kultūras autoritāte? :) Tas, ka talantīgi cilvēki mēdz būt arī egocentriķi un vispār savādnieki, tas nav noslēpums, bet tādas ir viņu privātās dzīves privilēģijas un tikai. Ir robežas, pie kurām ir jāmāk apstāties.
Pasaulslaveniem māksliniekiem tā robeža būtu Grende, ko viņi nedrīkstēja kritizēt, nez, kapēc gan, ja viņa pati nostādija sevi smieklīgā situācijā ar saviem izteikumiem un darbībām?
Kas viņa tāda ir, izņemot to, ka NA biedre un nejauši tikusi par KM, par kuru daudziem bija vienkārši jākaunas un jāsmejas?
dzeris49 . Zini, kas ir tas smieklīgākais? Tas, ka pēc Grendes atstādināšanas Žagars vēl nav atjaunots amatā. Arī par šiem iemesliem, kādēļ operas direktors netiek atjaunots amatā, premjers klusē.
Nu tas tikai apstiprina to versiju, ka ne jau Žagara dēļ Grendi atstādināja, un ne jau Žagaru aizstāv Dombrovskis, Grende vienkāsrši absolūti neder šim amatam, un pati sevi diskreditēja.
Kristap,nekas nav prom. Nožēlojami, ka Ministru prezidents nostājies diedelnieku puesē, kurus sāka apkarot Kultūras ministre, saprotot, ka naudu var izdot tikai to nopelnot. Vienotība izdeva milzu naudu par nekur nederīgu reklāmu, kas netraucēja Kremļa draugiem pārņemt Rīgu. Aizstāvot diedeleniekus un izškērdētājus Valdis Dombrovkis patiesībā aizmirsis kas sarīkoja Dziesmu svētkus.
Mezavilks, Mezavilks… Dziesmusvētku sakarā Žanetas kultūras sasniegums bija nespēja tos samaitāt, kaut par velti gribēja iedabūt 7000 ielūgumniekus tais svētkos, — visvairāk tieši tos, kuri par velti neko tur nebija pelnījuši.
….Mežavilk….par Dziesmu svētku sarīkošanu, nu gan – labāk paklusē!….pasaki paldies Latvijas sabiedriskajai TV, kura šogad nostrādāja perfekti un radīja jaunu raidījumu ciklu….tas, kas izskatās no ārpuses lieliski, nebūt nav Grendes nopelns….bet iekšpusē – tāds bardaks ar Dziesmu un deju svētku organizēšanu un norisi – vēl nekad nav bijis….
Par Dziesmu svētkiem ir jāpateicas ne jau kultūras ministrei, bet gan dalībniekiem, kuri ieguldīja personiskos līdzekļus un laiku, lai šāds pasākums varētu notikt, bet par “lielisko organizēšanu” radās daudzi jautājumi – pārskatiet diskusijas uzreiz pēc Dziesmu svētkiem. Ne jau par visu dalībnieki un skatītāji bija sajūsmā.
Iespringt ir jēga tādēļ, ka šis bija tikai izmēģinājums. Izmēģinājums tam, kā ar pietiekamu finansējumu un dažiem bezkompleksainiem meļiem var noņemt jebkuru valstsvīru/valstssievu. Ja mēs ar notikušo samierināsimies, tad drīz vien visos kaut ko nozīmējošos amatos būs tikai un vienīgi diriģentu shēmām paklausīgas skrūvītes. Un, kad tas būs noticis, tad būs jau par vēlu iespringt. Tāpēc labāk iespringstam jau tagad.
gribu pievērst visu uzmanību – mūsu portāla “melnā avs” dissidente ir progresējis gan stilā, gan vārdu un epitetu izvēlē. Redz ko nozīmē, kad mežonis nonāk starp cilvēkiem…
Ar vien mazāk dissidente komentos parādās vārds “anāls”. Lai gan, patiesību sakot, jāpavēsta, ka viņa komentos var iegūt daudz svarīgu informāciju, Nu, piemēram, mēs varam uzzināt “anālās atveres” var būt “izļurgātas”, “izjātas”, “bezizmēra” un vēl “čekistiskas”.
Ar vien retāk viņa komentos var redzēt vārdu salikumu – “čekistiskie pidrillas”.
Dissidentem parādījies arī humoriņš – jā agrāk viņš teiktu, ka Dombrovski “jānolaiž parašā” un “jāuztaisa inkvizīcija anālajā atverē”, tad tagad viņš tiek cauri ar elegantu humoru teikdams – “Domrovskis ar Zaharniju cietuma kamerā spēlēs kuģu kaujas”.
Ievērības cieņu pelna arī dissidente zinības medicīnā un anatomijā. Agrāk mums likās dīvaina Žagara dīdīšanās sēžot, bet tagad mēs zinām diagnozi – pie vainas ir Operas vadītāja “izļurgušā taisnā zarna”.
Es vienam ārstam reiz prasīju, ko nozīmē tādi komentāri, cik slims ir tāds cilvēks, vai tas nav bīstami sabiedrībai un vai ir ārsējams?
Atbilde bija – labāk lai tādi “dīvaiņi” izlādējās portālā, nekā iet pa ielām un plosa mazgadīgus zēnus. Tur ir nopietna bērnības vai jaunībsdienu trauma, tādi cilvēki esot uzskaitē un, ja viņi tik sēž mājās pie klaviatūras(kurai”nav pieskāries neviens pidrilla”), tad tas ir pozitīvi.
Ārstēt varot ļoti vienkārši – jāpaņem elektrības vads un viens gals jāiebāž slimniekam tajā vietā, kuru viņš visvairāk piemin, bet otrs gals jāpieslēdz pie sprieguma.
Izveseļošanās gadījumu procents esot ļoti augsts.
Tā nu sanācis, ka kultūrā jezga. No malas izskatās, ka pie vainas, šķiet, ir ministres (nu jau bijušās) padomdevēji. Bet to, ka viņa bija pirmā Latvijas kultūras ministre, kas saprot, kā rodas nauda un kāda ir tās vērtība, gan nebūtu jāklasificē kā trūkums. Bet nesaprašana par naudas rašanos un vērtību gan ir trūkums, kas piemīt vairākumam kultūras darbiniekiem.
Redz, par to jau arī ņemšanās. Kultūru, atšķirībā no desas, nevar izteikt un saprast tikai naudas vērtībā.
Par Nacionālās Operas izdevīgumu Latvijas nodokļu maksātājiem nav pat vērts veikt smalkus aprēķinus, lai secinātu, ka tā nav ekonomiski izdevīga.
Tāpat kā Dziesmu svētki,Latvijas Universitāte, Latvijas zinātne kopumā un daudzas citas institūcijas. Šādi domājot vispār ekonomiski izdevīgāk būtu, ja nebūtu Latvijas valsts (padomā tikai – uz knapiem 2 miljoniem jāuztur savs parlaments, valdība, policija, veselības aizsardzības sistēma utt).
Ja Nacionālā Apvienība ir tā, kas aizstāv šādu pozīciju, es jau teiktu, ka viņi ir kaut ko pārpratuši par to nacionālo lietu..
šis ir demagoģisks siloģisms. Ja kultūras vēr’tība, proti, operas vērtība nav naudā izsakāma, tam varētu piekrist, ja vien opera un māksla vispār varētu pastāvēt bez naudas. Bet diemžēl tā nevar. Par ko cienījamās rakstnieces bargi patētiski ķengāja ŽJG? – par to, ka viņa nedod naudu. Tāpēc atrada viņā bezgala daudz trūkumu , kuri, viņuprāt,padara ŽJG par nederīgu ministri. Vai jūs nesaredzat fundamentālu pretrunu savā argumentācijā? Tas, ar ko šie “kulturālie” kooperatori nodarbojas, ir visprastākais mobings – vienu pasludina par grēkāzi un vajā bez žēlastības, izdzenot no savas “kopienas”. Nožēlojama un barbariska rīcība.
Raksta autoram paldies.
kas tur daudz jaasaprot – dodiet naudu un paejiet malaa, kad elite naak!
“Я снимался в советских фильмах. Поэтому естественно, что я стремлюсь к сотрудничеству и сейчас. В 2003-м и 2007-м мы организовали гастроли Большого театра в Риге. И Театр Станиславского и Немировича-Данченко гостил у нас. Наши спектакли, и оперные, и балетные, за эти годы много раз показывали в Москве. Все это происходило в непростой политической обстановке, однако удавалось найти деньги не только в России, но и в Латвии, и не только государственные, но и частные. Когда я стараюсь убедить людей, порой далеких от музыкального театра, в необходимости финансировать такие проекты, я говорю: в любой стране опера, балет и симфоническая музыка — это площадки, на которых встречаются политическая и бизнес-элита. Это наилучшее место встречи для них.
— То есть опера продолжает оставаться лицом государства?
— Конечно! Так всегда было: императорский театр служил витриной империи, остается он витриной и демократического государства. Оперу надо содержать так, чтобы она блестела”
Ļoti nepareizi ir piesaukt ārzemju valsts darboņus kuri it kā nenāk no pareizās vides un kļūst par kultūras ministriem. Cilvēks kurš izmācījies par zobārstu vai studējis jurisprudenci var būt nācis no senas izglītotas ģimenes kurā mūždien ir augsti vērtēta un izprasta glezniecība, literatūra, arhitektūra un muzika. No ģimenes kurā ir stingri ieaudzināts patriotisms un godīgums. Krievu pirmsrevolūcijas tirgonis Ščukins nopirka Pikaso un Matīsa darbus vēl pirms gleznotāji kļuva pasaulslaveni, tagad tie darbi ir Ermitāžā in Puškina muzejā. Tādu piemēru nav mazums visā pasaulē. Vot tak!!! Tā kā ne tikai tie kuri krov meškami proļivaļi :)
nāgels palaizija grendei pakaļu, pat hermani padauzīja. āksts. pienākums izpildīts. kā krievi saka – mūsējos sit. vajag steigties palīgā, un pie vienas vietas, ka grende sista par lietu. nu nav viņa pilns rublis. nav. un nevajag viņu salīdzināt ar Claudia Schmied
Nav ideālu cilvēku un Žanetai Jaunzemei-Grendei var atrast daudz trūkumu, tomēr vienu vajadzētu novērtēt – viņas rīcībā nav savtīgu interešu un viņas rīcību nevada bailes zaudēt savu vietu. Viņa ir talantīgs un spējīgs cilvēks, kas visu savā mūžā ir nopelnījusi pati un ministres postenī nonāca likumsakarīgi, kad bija pierādījusi sevi sabiedriskā darbā. Drosmīgi lēmumi nav šīs valdības stiprā puse. Dombrovskim vajadzēja novērtēt, ka vismaz viens no viņa ministriem ir uz tādiem spējīgs. Divi miljoni (arī manas) naudas, kas neplānoti iegrūsti operā prasa kaut vienu atbildīgo. Manuprāt, to varēja izmaksāt lauku koru un deju kolektīvu diriģentiem, vai tam pašam KKF.
Ja tā godīgi, kultūras joma nav sakārtota jau no laika gala. Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas. Par Kultūras aliansi – radošo savienību sadarbību sabiedrība zināja, bet, ko personificē Gobzems?
Droši vien Jums nenāktu par sliktu iepazīties ar viņas iepriekšējā darba vietā strādājošo uzskatiem. Cik nu man nācies dzirdēt – pārāk lielas nožēlas vis nebija.
“Žanete Jaunzema-Grende ministra postenī nonāca likumsakarīgi…”
Izrādās, lai kļūtu par ministru no NA, nepieciešams aizstāvēt pozīciju, ka SC jābūt valdībā.
Interesanti.
PS
Grende ir tipiska karjeriste, kurai vienalga kurā partijā būt – galvenais tikt augstā amatā. Gribēja jau varbūt no Vienotības, bet tur tāda konkurence (sevišķi jau starp bābām).
NA acu aizvēršana uz Grendes simpātijām pret SC liecina par lielo liekulību nacionāļu rindās. Šeit tiešām bija mugurkauls jāparāda, bet nekā – SC atbalstošu cilvēku nominēja par prezidenta kandidātu un iecēla par ministri.
Kauns!
Susur, — neko citu tik ļoti nav gribējusi aizmirst un citiem neteikt NA, ka Jaunzeme-Grende vispirms bija komjauniete Akantjeva. NA likās, ka tas nav svarīgi. Fizkultūrieti viņi tomēr publiski ieciest iemanījās.
TB/LNNK ir bijuši ne tikai komjaunieši, bet 1.maija demonstrācijas balss – Tabūns. Citās partijās okupācijas režīma skrūvītes un stukači nav mazāk. Visa 4.maija Latvijas Republika viņu rokās. Kolaborantu vieta pie siles ir fundamentāla problēma Latvijas politikā.
“Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas.”
kaa nu ne: “Advokāts Aldis Gobzems ir nekaunīgi izmantojis jau eksistējošu, bet oficiāli nereģistrētu nosaukumu, un formāli nodibinājis organizāciju “Kultūras alianse”, kas kopš tās dibināšanas nav veikusi nekādu darbību kultūrpolitikas jomā. Šobrīd no viņa puses notiek apzināta manipulācija ar sabiedrisko domu, laižot klajā juridiski korektus (jo organizācija ar tādu nosaukumu ir nodibināta), bet pēc būtības nekorektus (jo publiski līdz šim zināmajai Kultūras aliansei nav nekāda sakara ar A. Gobzema dibināto organizāciju) apgalvojumus par A. Gobzema izveidotās “Kultūras alianses” darbībām. Līdz šim Alda Gobzema dibinājums nav interesējies par kultūrpolitikas jautājumiem un piedalījies kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Nav zināma un skaidra advokāta Alda Gobzema darbības motivācija, taču tā rada iespaidu par politisku manipulāciju, nevis par kultūras nozares interešu aizstāvību.”
Pārāk lielas nožēlas iepriekšējā darba vietā nebija droši vien tāpēc, ka arī tur ŽJG prasīja strādāšanu, nevis draugu kafijas dzeršanu, gudru muldēšanu un draugu bīdīšanu.
Kāda nozīme specialitātei, ja cilvēkam ir izpratne par kultūru gan šī vārda plašākā, gan šaurākā nozīmē, pietiekami plašs redzesloks un viņš prot komunicēt ar sabiedrību, viņš var strādāt.
Grendei no tā nebija it nekas.
Un “vadīt” galīgi nenozīmē iecelt amatos savus partijas biedrus un atlaist cilvēkus, kas nepatīk, kā to darīja Grende, tas ir plašāks jēdziens.
Tonijs Bērks ir beidzis Sidnejas universitāti, kur viņš ieguva mākslas bakalauru un arī jurista bakalauru. Tātad viņam ir pat veselas divas augstākās izglītības un par tēmu. Un kur šeit tiek salīdzināta Grende? Par Austriju – baņķieris bez operas apmeklējuma nevar pastāvēt – nezin vai Grende pa visu dzīvi bija apmeklējusi operu un kultūras pasākumus… :D
Autors pieminēja citātu par autoritāti – tad nu Grendei tās nu gan nav.
Precīzi, vēl tikai vajadzēja nokomentēt cik populāras (bieži sastopamas) ir Kultūras ministrijas kā tādas un jo sevišķi, ja to pamatfunkcija ir celtniecības vadīšana.
Īstenais iemesls Grendes atlaišanai jau ir – ministrs nedrīkst būt par izsmieklu.
Kāda var būt autoritāte nozares vadītājam, ja tas sen kļuvis par apsmiekla objektu?
Viena no ŽJG zārka naglām sabiedrības acīs bija tieši Austrālijas vizītes laikā sarunātais. http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3136
“Tad es ik pa laikam domāju, nu interesanti, jāpalasa kaut kas no Raiņa. Induli un Āriju es izmocīju, un man likās, ka es nepazīstu nevienu cilvēku, kas ir izlasījis Induli un Āriju, bet izrādās, ka arī mūsdienās cilvēki lasa Raini.”
Par darījumiem operā droši vien daudzi nevar spriest- vai sākotnējais finansējums ir vai nav pietiekams (jo papildus finansējumu vēlāk prasa daudzas iestādes), kā arī par to, vai nozarē notiek sakārtošana vai nē, bet kultūras ministrs, kam ir grūtības līdz galam izlasīt Raiņa lugu… Es tiešām nezinu, kā ir Austrālijā, vai tiešām tur ietu cauri šādas lietas.
Latvijā tagad daudzi lasa Lato Lapsas vēsturisko, jau 21. gadsimta, drāmu par Induli (Bukanu) un Āriju (Dombrovsku). Mazāk — Raiņa “Induli un Āriju”.
Tomēr — pirms Saeimas nākamgada vēlēšanām derētu izlasīt vai pārlasīt abas (gan Raiņa, gan Lapsas versijas) un klāt vēl arī saistītos — literāros, vēsturiskos un politekonomiskos — avotus.
:)
P.S. Punkts, vienīgi Austrālijas latviešiem abas versijas neaktuālas jau šogad.
>punkts
“Viena no ŽJG zārka naglām sabiedrības acīs bija tieši Austrālijas vizītes laikā sarunātais.” – nevajag pārspīlēt, jo šo interviju reti kurš Latvijā ir redzējis. Un neko TĀDU jau viņa tur nepateica, un par to Raiņa lasīšanu viņai ir pilnīga taisnība. Tā ka nu tā nebija un nav nekāda nagla zārkā.
No tiem, kuri protestē pret viņu kā kultūras ministri, daļa izlasīja. Arī es par šo epizodi uzzināju vai nu interneta komentāros vai tviterī.
Un atšķirībā no pārmetumiem, kas dažkārt ir situācijas subjektīva interpretācija, citreiz – iespējams, no konteksta izrauti teksti, šis nu bija pilns citāts draudzīgā medijā..
Izlasīja tikai un vienīgi tāpēc, ka jau diezgan ilgi notika mērķtiecīga ŽJG “norakšanas” kampaņa, kur katrā viņas runā meklēja neveiksmīgus teikumus, kurus tad izvilka no konteksta un pūta no mušas zilonoi. Un arī tad galvenokārt izlasīja paši “racēji”, savstarpēji uzbudinoties.
Komentāri (50)
ilmisimo 16.09.2013. 20.17
ekonomikai jābūt ekonomiskai.
Kultūrai- kultūriskai un kultiskai.
2
guna_sniedzina > ilmisimo 16.09.2013. 23.31
…un lamam – aplamam :)))
0
ilmisimo > ilmisimo 17.09.2013. 14.42
TT ..
Jā.
Vismaz kamēr lamas nau apguwuschi Teorētisko Tītargalvību.
0
guna_sniedzina 16.09.2013. 19.22
Kas Bērziņam ir matiem? Viņš taču bija ar pliku galvu.
Vai kādu TV reklāmu noskatījās?
0
Timurs Čuntonovs 16.09.2013. 16.08
Es tikai iesaku Nāgelam uzmanīgi izlasīt Grendes runu Dziesmu svētkos Austrālijā. Un ja viņš vēlas kopā ar Grendi gulēt uz grīdām skolās Dziesmu svētku laikā – tad uz priekšu – lai guļ! Bet mēs dziedājām un dejojām bez koučiem un turpināsim to darīt arī turpmāk.
0
buchamona 16.09.2013. 14.21
Pēc Grendes apstiprināšanas kultūras ministres amatā Latvijā ir radies jauns jēdziens – “kultūras cilvēks,” kam ir tikai nosacīta līdziba ar jēdzienu ” kulturāls cilvēks”, bet ar kura palīdzību šobrīd tiek novilkta strikta robeža starp Latvijas radošajiem kultūras ļaudīm un tik pat radošiem ļaudīm, kuri, darbojas tādās nozarēs, kurās ir nepieciešamas ķīmiķa, mediķa, pedagoga utt zināšanas caur kurām, protams, arī tiek radīts, taču ne tādas vērtības, kuras mēs esam pieraduši apzīmēt ar vārdu salikumu – latviešu kultūra.
Un šajā situācijā izrādās, ka – nozares, kurās, lai strādātu, ir nepieciešamas ķīmiķa, mediķa, vai pedagoga utt zināšanas, var pārvaldīt jeb kurš daudz maz spējīgs administrātors, kurš iecelts attiecīgas ministrijas ministra amatā, bet to nozari, kuras robežās tiek kopts latviešu kultūras mantojums un tiek radītas jaunas kultūras vērtības, var administrēt tikai no šīs vides nācis cilvēks, jo tikai šāds cilvēks spējot saprast īsto ” kultūras drēbi,” lai arī pats kā administrators ir tīrā viduvējība. Pauls, piemēram :) Vai tas nav sviests, šāda iedomība, kuru demonstrē viena otra mūsdienu latviešu kultūras autoritāte? :) Tas, ka talantīgi cilvēki mēdz būt arī egocentriķi un vispār savādnieki, tas nav noslēpums, bet tādas ir viņu privātās dzīves privilēģijas un tikai. Ir robežas, pie kurām ir jāmāk apstāties.
3
ligakalnina > buchamona 16.09.2013. 16.16
Pasaulslaveniem māksliniekiem tā robeža būtu Grende, ko viņi nedrīkstēja kritizēt, nez, kapēc gan, ja viņa pati nostādija sevi smieklīgā situācijā ar saviem izteikumiem un darbībām?
Kas viņa tāda ir, izņemot to, ka NA biedre un nejauši tikusi par KM, par kuru daudziem bija vienkārši jākaunas un jāsmejas?
0
buchamona > buchamona 16.09.2013. 17.07
dzeris49 . Zini, kas ir tas smieklīgākais? Tas, ka pēc Grendes atstādināšanas Žagars vēl nav atjaunots amatā. Arī par šiem iemesliem, kādēļ operas direktors netiek atjaunots amatā, premjers klusē.
0
ligakalnina > buchamona 16.09.2013. 18.04
Nu tas tikai apstiprina to versiju, ka ne jau Žagara dēļ Grendi atstādināja, un ne jau Žagaru aizstāv Dombrovskis, Grende vienkāsrši absolūti neder šim amatam, un pati sevi diskreditēja.
0
ivetao2007 16.09.2013. 13.45
Kristap,nekas nav prom. Nožēlojami, ka Ministru prezidents nostājies diedelnieku puesē, kurus sāka apkarot Kultūras ministre, saprotot, ka naudu var izdot tikai to nopelnot. Vienotība izdeva milzu naudu par nekur nederīgu reklāmu, kas netraucēja Kremļa draugiem pārņemt Rīgu. Aizstāvot diedeleniekus un izškērdētājus Valdis Dombrovkis patiesībā aizmirsis kas sarīkoja Dziesmu svētkus.
3
piziks > ivetao2007 16.09.2013. 13.59
Mezavilks, Mezavilks… Dziesmusvētku sakarā Žanetas kultūras sasniegums bija nespēja tos samaitāt, kaut par velti gribēja iedabūt 7000 ielūgumniekus tais svētkos, — visvairāk tieši tos, kuri par velti neko tur nebija pelnījuši.
0
andris902 > ivetao2007 16.09.2013. 14.17
….Mežavilk….par Dziesmu svētku sarīkošanu, nu gan – labāk paklusē!….pasaki paldies Latvijas sabiedriskajai TV, kura šogad nostrādāja perfekti un radīja jaunu raidījumu ciklu….tas, kas izskatās no ārpuses lieliski, nebūt nav Grendes nopelns….bet iekšpusē – tāds bardaks ar Dziesmu un deju svētku organizēšanu un norisi – vēl nekad nav bijis….
0
Rihards Sprincis > ivetao2007 16.09.2013. 14.26
Par Dziesmu svētkiem ir jāpateicas ne jau kultūras ministrei, bet gan dalībniekiem, kuri ieguldīja personiskos līdzekļus un laiku, lai šāds pasākums varētu notikt, bet par “lielisko organizēšanu” radās daudzi jautājumi – pārskatiet diskusijas uzreiz pēc Dziesmu svētkiem. Ne jau par visu dalībnieki un skatītāji bija sajūsmā.
0
Kristīne 16.09.2013. 13.21
Ko tur vairs iespringt… Prom ir, un miers.
1
B Enter > Kristīne 17.09.2013. 17.27
Iespringt ir jēga tādēļ, ka šis bija tikai izmēģinājums. Izmēģinājums tam, kā ar pietiekamu finansējumu un dažiem bezkompleksainiem meļiem var noņemt jebkuru valstsvīru/valstssievu. Ja mēs ar notikušo samierināsimies, tad drīz vien visos kaut ko nozīmējošos amatos būs tikai un vienīgi diriģentu shēmām paklausīgas skrūvītes. Un, kad tas būs noticis, tad būs jau par vēlu iespringt. Tāpēc labāk iespringstam jau tagad.
0
Māris Bārzdainis 16.09.2013. 13.11
gribu pievērst visu uzmanību – mūsu portāla “melnā avs” dissidente ir progresējis gan stilā, gan vārdu un epitetu izvēlē. Redz ko nozīmē, kad mežonis nonāk starp cilvēkiem…
Ar vien mazāk dissidente komentos parādās vārds “anāls”. Lai gan, patiesību sakot, jāpavēsta, ka viņa komentos var iegūt daudz svarīgu informāciju, Nu, piemēram, mēs varam uzzināt “anālās atveres” var būt “izļurgātas”, “izjātas”, “bezizmēra” un vēl “čekistiskas”.
Ar vien retāk viņa komentos var redzēt vārdu salikumu – “čekistiskie pidrillas”.
Dissidentem parādījies arī humoriņš – jā agrāk viņš teiktu, ka Dombrovski “jānolaiž parašā” un “jāuztaisa inkvizīcija anālajā atverē”, tad tagad viņš tiek cauri ar elegantu humoru teikdams – “Domrovskis ar Zaharniju cietuma kamerā spēlēs kuģu kaujas”.
Ievērības cieņu pelna arī dissidente zinības medicīnā un anatomijā. Agrāk mums likās dīvaina Žagara dīdīšanās sēžot, bet tagad mēs zinām diagnozi – pie vainas ir Operas vadītāja “izļurgušā taisnā zarna”.
Es vienam ārstam reiz prasīju, ko nozīmē tādi komentāri, cik slims ir tāds cilvēks, vai tas nav bīstami sabiedrībai un vai ir ārsējams?
Atbilde bija – labāk lai tādi “dīvaiņi” izlādējās portālā, nekā iet pa ielām un plosa mazgadīgus zēnus. Tur ir nopietna bērnības vai jaunībsdienu trauma, tādi cilvēki esot uzskaitē un, ja viņi tik sēž mājās pie klaviatūras(kurai”nav pieskāries neviens pidrilla”), tad tas ir pozitīvi.
Ārstēt varot ļoti vienkārši – jāpaņem elektrības vads un viens gals jāiebāž slimniekam tajā vietā, kuru viņš visvairāk piemin, bet otrs gals jāpieslēdz pie sprieguma.
Izveseļošanās gadījumu procents esot ļoti augsts.
0
ekmanis 16.09.2013. 13.06
Tā nu sanācis, ka kultūrā jezga. No malas izskatās, ka pie vainas, šķiet, ir ministres (nu jau bijušās) padomdevēji. Bet to, ka viņa bija pirmā Latvijas kultūras ministre, kas saprot, kā rodas nauda un kāda ir tās vērtība, gan nebūtu jāklasificē kā trūkums. Bet nesaprašana par naudas rašanos un vērtību gan ir trūkums, kas piemīt vairākumam kultūras darbiniekiem.
3
Rihards Sprincis > ekmanis 16.09.2013. 14.20
Redz, par to jau arī ņemšanās. Kultūru, atšķirībā no desas, nevar izteikt un saprast tikai naudas vērtībā.
Par Nacionālās Operas izdevīgumu Latvijas nodokļu maksātājiem nav pat vērts veikt smalkus aprēķinus, lai secinātu, ka tā nav ekonomiski izdevīga.
Tāpat kā Dziesmu svētki,Latvijas Universitāte, Latvijas zinātne kopumā un daudzas citas institūcijas. Šādi domājot vispār ekonomiski izdevīgāk būtu, ja nebūtu Latvijas valsts (padomā tikai – uz knapiem 2 miljoniem jāuztur savs parlaments, valdība, policija, veselības aizsardzības sistēma utt).
Ja Nacionālā Apvienība ir tā, kas aizstāv šādu pozīciju, es jau teiktu, ka viņi ir kaut ko pārpratuši par to nacionālo lietu..
0
katzchenjulja > ekmanis 17.09.2013. 08.12
šis ir demagoģisks siloģisms. Ja kultūras vēr’tība, proti, operas vērtība nav naudā izsakāma, tam varētu piekrist, ja vien opera un māksla vispār varētu pastāvēt bez naudas. Bet diemžēl tā nevar. Par ko cienījamās rakstnieces bargi patētiski ķengāja ŽJG? – par to, ka viņa nedod naudu. Tāpēc atrada viņā bezgala daudz trūkumu , kuri, viņuprāt,padara ŽJG par nederīgu ministri. Vai jūs nesaredzat fundamentālu pretrunu savā argumentācijā? Tas, ar ko šie “kulturālie” kooperatori nodarbojas, ir visprastākais mobings – vienu pasludina par grēkāzi un vajā bez žēlastības, izdzenot no savas “kopienas”. Nožēlojama un barbariska rīcība.
Raksta autoram paldies.
0
Eriks Grube > ekmanis 17.09.2013. 10.41
kas tur daudz jaasaprot – dodiet naudu un paejiet malaa, kad elite naak!
“Я снимался в советских фильмах. Поэтому естественно, что я стремлюсь к сотрудничеству и сейчас. В 2003-м и 2007-м мы организовали гастроли Большого театра в Риге. И Театр Станиславского и Немировича-Данченко гостил у нас. Наши спектакли, и оперные, и балетные, за эти годы много раз показывали в Москве. Все это происходило в непростой политической обстановке, однако удавалось найти деньги не только в России, но и в Латвии, и не только государственные, но и частные. Когда я стараюсь убедить людей, порой далеких от музыкального театра, в необходимости финансировать такие проекты, я говорю: в любой стране опера, балет и симфоническая музыка — это площадки, на которых встречаются политическая и бизнес-элита. Это наилучшее место встречи для них.
— То есть опера продолжает оставаться лицом государства?
— Конечно! Так всегда было: императорский театр служил витриной империи, остается он витриной и демократического государства. Оперу надо содержать так, чтобы она блестела”
http://www.vremya.ru/2010/127/10/258307.html
0
Inese 16.09.2013. 12.56
http://www.youtube.com/watch?v=I8piMHsOya4
0
dace_ampermane 16.09.2013. 12.08
Ļoti nepareizi ir piesaukt ārzemju valsts darboņus kuri it kā nenāk no pareizās vides un kļūst par kultūras ministriem. Cilvēks kurš izmācījies par zobārstu vai studējis jurisprudenci var būt nācis no senas izglītotas ģimenes kurā mūždien ir augsti vērtēta un izprasta glezniecība, literatūra, arhitektūra un muzika. No ģimenes kurā ir stingri ieaudzināts patriotisms un godīgums. Krievu pirmsrevolūcijas tirgonis Ščukins nopirka Pikaso un Matīsa darbus vēl pirms gleznotāji kļuva pasaulslaveni, tagad tie darbi ir Ermitāžā in Puškina muzejā. Tādu piemēru nav mazums visā pasaulē. Vot tak!!! Tā kā ne tikai tie kuri krov meškami proļivaļi :)
0
Līga Lētiņa 16.09.2013. 11.34
nāgels palaizija grendei pakaļu, pat hermani padauzīja. āksts. pienākums izpildīts. kā krievi saka – mūsējos sit. vajag steigties palīgā, un pie vienas vietas, ka grende sista par lietu. nu nav viņa pilns rublis. nav. un nevajag viņu salīdzināt ar Claudia Schmied
1
dro > Līga Lētiņa 16.09.2013. 11.55
Nav paveicies ar tēvu – dumjš un rupjš kā zirga deķis:)
0
dro 16.09.2013. 11.28
Lielisks raksts:)
1
peerku > dro 16.09.2013. 16.37
Tiešām? Es nesapratu, ko autors peļ un ko uzteic konkrētajā Latvijas “kultūras cilvēku” kontextā. :(
0
Eleonora Maisaka 16.09.2013. 11.26
dzeris49
Par kultūru jau nu gan zatļerasti varējāt turēt savas žaunas. Jūsu kuļtur-muļtur ir “jaunais vilnis”
0
Pauze 16.09.2013. 11.26
Nav ideālu cilvēku un Žanetai Jaunzemei-Grendei var atrast daudz trūkumu, tomēr vienu vajadzētu novērtēt – viņas rīcībā nav savtīgu interešu un viņas rīcību nevada bailes zaudēt savu vietu. Viņa ir talantīgs un spējīgs cilvēks, kas visu savā mūžā ir nopelnījusi pati un ministres postenī nonāca likumsakarīgi, kad bija pierādījusi sevi sabiedriskā darbā. Drosmīgi lēmumi nav šīs valdības stiprā puse. Dombrovskim vajadzēja novērtēt, ka vismaz viens no viņa ministriem ir uz tādiem spējīgs. Divi miljoni (arī manas) naudas, kas neplānoti iegrūsti operā prasa kaut vienu atbildīgo. Manuprāt, to varēja izmaksāt lauku koru un deju kolektīvu diriģentiem, vai tam pašam KKF.
8
valdis > Pauze 16.09.2013. 11.37
Ja tā godīgi, kultūras joma nav sakārtota jau no laika gala. Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas. Par Kultūras aliansi – radošo savienību sadarbību sabiedrība zināja, bet, ko personificē Gobzems?
0
Rihards Sprincis > Pauze 16.09.2013. 11.48
Droši vien Jums nenāktu par sliktu iepazīties ar viņas iepriekšējā darba vietā strādājošo uzskatiem. Cik nu man nācies dzirdēt – pārāk lielas nožēlas vis nebija.
0
Māris Bārzdainis > Pauze 16.09.2013. 12.04
Ieva Nikoleta Dāboliņa
“Žanete Jaunzema-Grende ministra postenī nonāca likumsakarīgi…”
Izrādās, lai kļūtu par ministru no NA, nepieciešams aizstāvēt pozīciju, ka SC jābūt valdībā.
Interesanti.
PS
Grende ir tipiska karjeriste, kurai vienalga kurā partijā būt – galvenais tikt augstā amatā. Gribēja jau varbūt no Vienotības, bet tur tāda konkurence (sevišķi jau starp bābām).
NA acu aizvēršana uz Grendes simpātijām pret SC liecina par lielo liekulību nacionāļu rindās. Šeit tiešām bija mugurkauls jāparāda, bet nekā – SC atbalstošu cilvēku nominēja par prezidenta kandidātu un iecēla par ministri.
Kauns!
0
Eleonora Maisaka > Pauze 16.09.2013. 12.11
susurs
Var jau izraut no konteksta jebko, tomēr nekas tā nepārliecina, kā šis http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2011_11/32999/zatlusakovs-large.jpg
Un ne jau par smukām brillēm zatļerasti pielūdz savu elku, bet par fašistiskā-neostaļiniskā valsts apvērsuma mēģinājumu.
0
piziks > Pauze 16.09.2013. 12.17
Susur, — neko citu tik ļoti nav gribējusi aizmirst un citiem neteikt NA, ka Jaunzeme-Grende vispirms bija komjauniete Akantjeva. NA likās, ka tas nav svarīgi. Fizkultūrieti viņi tomēr publiski ieciest iemanījās.
0
efeja60 > Pauze 16.09.2013. 21.21
TB/LNNK ir bijuši ne tikai komjaunieši, bet 1.maija demonstrācijas balss – Tabūns. Citās partijās okupācijas režīma skrūvītes un stukači nav mazāk. Visa 4.maija Latvijas Republika viņu rokās. Kolaborantu vieta pie siles ir fundamentāla problēma Latvijas politikā.
0
Eriks Grube > Pauze 17.09.2013. 10.19
“Jautājums, vai paši kultūras cilvēki deleģēja Gobzemu īstenot akcijas. Nekur par to nav bijis informācijas.”
kaa nu ne: “Advokāts Aldis Gobzems ir nekaunīgi izmantojis jau eksistējošu, bet oficiāli nereģistrētu nosaukumu, un formāli nodibinājis organizāciju “Kultūras alianse”, kas kopš tās dibināšanas nav veikusi nekādu darbību kultūrpolitikas jomā. Šobrīd no viņa puses notiek apzināta manipulācija ar sabiedrisko domu, laižot klajā juridiski korektus (jo organizācija ar tādu nosaukumu ir nodibināta), bet pēc būtības nekorektus (jo publiski līdz šim zināmajai Kultūras aliansei nav nekāda sakara ar A. Gobzema dibināto organizāciju) apgalvojumus par A. Gobzema izveidotās “Kultūras alianses” darbībām. Līdz šim Alda Gobzema dibinājums nav interesējies par kultūrpolitikas jautājumiem un piedalījies kultūras nozarei svarīgu jautājumu risināšanā. Nav zināma un skaidra advokāta Alda Gobzema darbības motivācija, taču tā rada iespaidu par politisku manipulāciju, nevis par kultūras nozares interešu aizstāvību.”
http://www.makslinieki.lv/aktualit%C4%81tes/Kas-ir-Kult%C5%ABras-Alianse/
0
B Enter > Pauze 17.09.2013. 17.22
Pārāk lielas nožēlas iepriekšējā darba vietā nebija droši vien tāpēc, ka arī tur ŽJG prasīja strādāšanu, nevis draugu kafijas dzeršanu, gudru muldēšanu un draugu bīdīšanu.
0
ligakalnina 16.09.2013. 11.21
Kāda nozīme specialitātei, ja cilvēkam ir izpratne par kultūru gan šī vārda plašākā, gan šaurākā nozīmē, pietiekami plašs redzesloks un viņš prot komunicēt ar sabiedrību, viņš var strādāt.
Grendei no tā nebija it nekas.
Un “vadīt” galīgi nenozīmē iecelt amatos savus partijas biedrus un atlaist cilvēkus, kas nepatīk, kā to darīja Grende, tas ir plašāks jēdziens.
0
Rita Lazda 16.09.2013. 11.16
Tonijs Bērks ir beidzis Sidnejas universitāti, kur viņš ieguva mākslas bakalauru un arī jurista bakalauru. Tātad viņam ir pat veselas divas augstākās izglītības un par tēmu. Un kur šeit tiek salīdzināta Grende? Par Austriju – baņķieris bez operas apmeklējuma nevar pastāvēt – nezin vai Grende pa visu dzīvi bija apmeklējusi operu un kultūras pasākumus… :D
Autors pieminēja citātu par autoritāti – tad nu Grendei tās nu gan nav.
1
Eleonora Maisaka > Rita Lazda 16.09.2013. 11.24
whateva
“Tātad viņam ir pat veselas divas augstākās izglītības un par tēmu.”
Kultūras ministram divas augstākas, vismaz, Satiksmes un VARAM, tur gan izglītība nav vajadzīga, pietiek būt nekaunīgam un alkatīgam riebeklim.
0
Aleksejs Dimitrovs 16.09.2013. 11.15
Precīzi, vēl tikai vajadzēja nokomentēt cik populāras (bieži sastopamas) ir Kultūras ministrijas kā tādas un jo sevišķi, ja to pamatfunkcija ir celtniecības vadīšana.
0
gstrazds 16.09.2013. 11.08
Īstenais iemesls Grendes atlaišanai jau ir – ministrs nedrīkst būt par izsmieklu.
Kāda var būt autoritāte nozares vadītājam, ja tas sen kļuvis par apsmiekla objektu?
6
+10
-20
Atbildēt
+15
-14
Atbildēt
+6
-7
Atbildēt
+12
-5
Atbildēt
+5
-6
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
@Eleonora Maisaka > gstrazds 16.09.2013. 11.12
Dāvids Vikmanis
Jums, fekāliju stumdītājiem, zvēriskiem rusofīliem latviešu nīdējiem, nekad neizdabāsi.
0
Rihards Sprincis > gstrazds 16.09.2013. 11.42
Viena no ŽJG zārka naglām sabiedrības acīs bija tieši Austrālijas vizītes laikā sarunātais. http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=3136
“Tad es ik pa laikam domāju, nu interesanti, jāpalasa kaut kas no Raiņa. Induli un Āriju es izmocīju, un man likās, ka es nepazīstu nevienu cilvēku, kas ir izlasījis Induli un Āriju, bet izrādās, ka arī mūsdienās cilvēki lasa Raini.”
Par darījumiem operā droši vien daudzi nevar spriest- vai sākotnējais finansējums ir vai nav pietiekams (jo papildus finansējumu vēlāk prasa daudzas iestādes), kā arī par to, vai nozarē notiek sakārtošana vai nē, bet kultūras ministrs, kam ir grūtības līdz galam izlasīt Raiņa lugu… Es tiešām nezinu, kā ir Austrālijā, vai tiešām tur ietu cauri šādas lietas.
0
piziks > gstrazds 16.09.2013. 12.09
Punkts!
Latvijā tagad daudzi lasa Lato Lapsas vēsturisko, jau 21. gadsimta, drāmu par Induli (Bukanu) un Āriju (Dombrovsku). Mazāk — Raiņa “Induli un Āriju”.
Tomēr — pirms Saeimas nākamgada vēlēšanām derētu izlasīt vai pārlasīt abas (gan Raiņa, gan Lapsas versijas) un klāt vēl arī saistītos — literāros, vēsturiskos un politekonomiskos — avotus.
:)
P.S. Punkts, vienīgi Austrālijas latviešiem abas versijas neaktuālas jau šogad.
0
kristaps_drone > gstrazds 16.09.2013. 14.28
>punkts
“Viena no ŽJG zārka naglām sabiedrības acīs bija tieši Austrālijas vizītes laikā sarunātais.” – nevajag pārspīlēt, jo šo interviju reti kurš Latvijā ir redzējis. Un neko TĀDU jau viņa tur nepateica, un par to Raiņa lasīšanu viņai ir pilnīga taisnība. Tā ka nu tā nebija un nav nekāda nagla zārkā.
0
Rihards Sprincis > gstrazds 16.09.2013. 15.23
No tiem, kuri protestē pret viņu kā kultūras ministri, daļa izlasīja. Arī es par šo epizodi uzzināju vai nu interneta komentāros vai tviterī.
Un atšķirībā no pārmetumiem, kas dažkārt ir situācijas subjektīva interpretācija, citreiz – iespējams, no konteksta izrauti teksti, šis nu bija pilns citāts draudzīgā medijā..
0
B Enter > gstrazds 17.09.2013. 17.18
Izlasīja tikai un vienīgi tāpēc, ka jau diezgan ilgi notika mērķtiecīga ŽJG “norakšanas” kampaņa, kur katrā viņas runā meklēja neveiksmīgus teikumus, kurus tad izvilka no konteksta un pūta no mušas zilonoi. Un arī tad galvenokārt izlasīja paši “racēji”, savstarpēji uzbudinoties.
0