Gunāra Astras konkursu pagarina – jauniešiem pamaz zināšanu

Komentāri (22)

intars_busulis 31.05.2013. 17.11

Latvijas vēsture ir samērā divkosīga, pats gadu mācījos Latvijas skolā un tiešām biju sašokēts ko māca tur. Tā visa ir sausa informācija, par dziļo vēsturi jau ir grūti strīdēties jo rakstības latviešiem nemaz tik sena nav.Toties par vēsturi kas ir tikai 200 gadus veca jau vaig mācīt pareizi. Tikai tur arī ir daudz fakti noklusēti. Un par šodienas vēsturi vispār nevar runāt tur ir safabricējumi pat mēneša nesenos notikumos. Latvijas valsts vēsturā starp 1918 un 1939 gadu ir diezgan pretrunīga informācija ar lieliem plankumiem. Gunārs Astra jau ir pa visam jaunas vēsture. Un Vikpēdijs jau nav nekāda pasauļu zinības naba, tur ļoti daudz kā nav. Bet Vikpēdijs dod iespēju baltos plankumus aizpildīt, tikai vai to kādam Latvijā vaig? Vai tad pēc konkursa šo cilvēka vēstures materiālus nedrīkst tur ievietot? Un autoru tiesības jau ir spēkā kamēr autor elpo un Vikpēdijs jau nav komerciāls avotu nesējs tātad uz to nevar atiecināt autortiesību pārkāpumus. Un kas slikts ja kāda darbi tur tiks publicēti? Tas jau tikai norāda ka šis autors ir vērtība un viņam ar to ir jālepojas. Un valsts vēsture nevar būt komercnoslēpums. Intresanti vai Gunārs Astra ir kāds bubulis ka to tā te uzsverat, par Latvijas suverinitāti cīnījās dadzudzi kuri jau ir miruši.

-1

Atbildēt

juhans 31.05.2013. 15.47

“Jauniešiem skolās par maz māca vēsturi…”.
Kā īsti palika ar Latvijas vēstures mācīšanu? Vēstures skolotāji taču iestājās PRET to kā klints.

Atbildēt

Signija Aizpuriete > juhans 31.05.2013. 16.16

——
Pret ko tad iestāties, ja 4.maija repubļikā vēstures poļitiku nosaka tie paši vecie “vēži”, kas karjeru uztaisīja jau LPSR laikos? Pat jaunie censoņas tā piesardzīgi uzvedas, kad runa ir par baisi briesmīgā padomju okupācijas periodu 1960-1990.gads:

“Mūsu monitorings atklāj, ka gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū ir samazinājies atbalsts uzskatam, ka Latvija tika okupēta un ka pievienošanās PSRS ir negatīvi vērtējams fakts.(..)
….kad runājam par tā saukto vēlīno padomju laiku – no 60. līdz 80. gadiem –, kas ir relatīvs stabilitātes un izaugsmes periods.”
Komunikācijas zinātņu doktoru, sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns

http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=381513:ja-atmia-nevar-bt-vienda-t-var-bt-vienojoa-vai-ir&catid=95&Itemid=439

Atbildēt

lebronj2356 31.05.2013. 12.49

Zinot plašsaziņas vēstures grāmatas/skolu mācību literatūru nebrīnos par tādām lietām – vnk štrunti salīdzinot piemēram ar I Latvijas mācību literatūru – varbūt tam skolotājam tādas grāmatas vajadzēja publicēt i-netā, nebūtu autortiesībniekiem kur piekasīties ! Un vikipēdiju lieto tāpēc, ka tas ir moderns un ērts zināšanu apgūšanas veids – vajadzēja IZM padomāt vai nav vērts izveidot interaktīvu, virtuālu apmācības/literatūras avotu sistēmu izveidot sliktas kvalitātes lēta iesējuma ik pārgadu mācību grāmatu vietā ?

Atbildēt

dro > lebronj2356 31.05.2013. 12.53

Krix. Kļūdījās – vajadzēja par Otomāru Oškalnu vai Imantu Sudmali:)

Atbildēt

lebronj2356 > lebronj2356 31.05.2013. 13.06

lno, par vēsturi esmu zinošs, bet par pirmo dzirdēts gaužām maz, Sudmalis gan vairāk piesaukts….Varbūt tad par Pelši vai Vosu ?

Atbildēt

Signija Aizpuriete > lebronj2356 31.05.2013. 15.58

——-
Vēsture atkārtojās…..šoreiz kā farss? Kas tad šodienas “brīvās un neatkarīgās” laikā dzimušos 20+ gadīgos piesaista LV, ja tie G.Astras piesauktie robežstabi ir novākti?

“A kto takoj Ojar Vacietis?” To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24.kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram.
Viņam ir 24 gadi. Dzimis un uzaudzis Latvijā. Latvietis? Maksimāli uzlabots latvietis. Viņu pie šīs zemes saista tikai robežsargi. Robežsargi viņu notvēra Kurzemes jūrmalā – ceļā uz Zviedriju. Tas nebija vienīgais šāds gadījums šā gada deviņos mēnešos Latvijas piekrastē.”
http://gunarsastra.wordpress.com/2011/12/18/gunars-astra-pedejais-vards/

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam