“Bruegel” ekonomists: Latvija ir ļoti dārgs veiksmes stāsts

dzerkaleliva > Linda St?pniece 03.04.2013. 12.26

Tieši tā un vēl veselīgāka tā kļūs ar EURO ieviešanu. Iešu padzert pienu un kļūšu vēl veselīgāks, ceru ekonomika arī. Slava EURO, veselīgai ekonomikai un veiksmes stāstam!

+2

-3

Atbildēt

0

lebronj2356 > Linda St?pniece 03.04.2013. 13.51

“Veselīga” ekonomika pie mums būs tad, kad labumi tiks sadalīti solidāri ieguldītajam..pašlaik ir ļoti tālu no tā. Naudai ir vērtība, resursiem +/- arī, cilvēka darbam nav vērtība…

+2

-1

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Linda St?pniece 03.04.2013. 14.18

Uldi, vai tad Latvijā nebija Parex?

+3

-3

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Linda St?pniece 03.04.2013. 14.20

Turklāt islandieši bankas neglāba, mēs glābām, tātad mums bija finanšu krīze.

+3

-5

Atbildēt

0

Sandris Maziks > anda_gerdena 03.04.2013. 18.11

Gudrinieki
“Ja LVL devalvētos par milzu 50%, tad benzīns nevis kļūtu 2x dārgāks, bet tikai apm 10-20% dārgāks”

Vajadzētu tomēr dažiem rakstiem norādīt vecuma ierobežojumus, ka piemēram šim, 10+, lai vecāki pieskatītu savus pirmskolniekus un neļautu rakstīt komentārus par ekonomiskām tēmām.

0

-1

Atbildēt

0

dzerkaleliva > Sandris Maziks 03.04.2013. 12.20

Jā un pilnīgi pareizi, Islande nav nekāds veiksmes stāsts, viņi ir tādi paši lūzeri kredītņēmēji, parādu nemaksātāji, nevis kā Latvija visu godīgi līdz pēdējam USD un EURO godīgi samaksā saviem izpalīdzīgajiem aizdevējiem.
—————-
Viņi kretīni uzmeta baņķierus un tagad lūdzas, lai uzņem EURO zonā un tāpat kā krievu fašisti grieķi no Kipras, skrēja uz Maskavu aizdevumu 2008.gadā prasīt.
—————-
Nost ar Islandi, lai dzīvo Latvijas veiksmes stāsts un EURO!

+2

-5

Atbildēt

0

Sandris Maziks > Sandris Maziks 03.04.2013. 13.25

sarkaniem kaput
Zimbabvei starptautiskie aizdevēji vairākas reizes visus parādus ir atlaiduši, un tad. Dzīve tiem nēģeriem nav neko labāka kā krievijā.
Salīdzinājumam, Singapūra, Malaizija, Koreja, Taivana.

+4

-1

Atbildēt

0

dzerkaleliva > Sandris Maziks 03.04.2013. 14.37

Jā, man arī nēģeri nepatīk. Nēģeriem vieta Āfrikā, nevis Eiropā un Latvijā. Nost ar Zimbabvi Latvijā, nekādas parādu atlaišanas! Celsim un atbalstīsim Singapūru, Malaiziju, Koreju (kuru D vai Z?) un Taivānu Latvijā, apmaksāsim visu un par visiem! Viens par visiem un visi par vienu! Lai dzīvo pilnīga un godīga parādu atmaksa, lai dzīvo veiksmes stāsts un EURO!

0

-6

Atbildēt

0

Sandris Maziks > Sandris Maziks 03.04.2013. 18.14

sarkaniem kaput
“Jā, man arī nēģeri nepatīk. Nēģeriem vieta Āfrikā, nevis Eiropā un Latvijā”

Tad jau ar Balkānu nēģeriem mums nebūtu pa ceļam.

0

0

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dzerkaleliva 03.04.2013. 11.16

sarkaniem kaput
Kāpēc nemēģini gūt panākumus http://rus.delfi.lv/. Tur ļoti vajadzīgs īsts eksperts, kurš auditorijas debilismam, nabadzībai, tumsonībai un veselības problēmam atklās īstos vainīgos.

+3

-2

Atbildēt

0

dzerkaleliva > dzerkaleliva 03.04.2013. 12.14

Izskatās, ka tev ir kaut kas pret veiksmes stāstu, pret bankām, baņķieriem un partiju? Vai esi lūzeris kredītņēmējs, kurš cer uz godīgo pilsoņu palīdzību tavas alkatības apmierināšanai? Varbūt esi arī pret euro? Tad tev pašam vieta delfi.rus un Īrijā sēnes lasīt.

+2

-4

Atbildēt

0

Sandris Maziks > dzerkaleliva 03.04.2013. 13.22

sarkaniem kaput
“Izskatās, ka tev ir kaut kas pret veiksmes stāstu, pret bankām, baņķieriem un partiju?”

Man nekas nav. Es taču neesmu jobanais krievu matrozis Železņaks, tu jau te viņu pārstāvi.

+2

-3

Atbildēt

0

dzerkaleliva > dzerkaleliva 03.04.2013. 14.39

Nost ar jobano krievu matrozi Železņaku! Lai dzīvo ARTICULUS1OO! Lai dzīvo veiksmes stāts un EURO!

+1

-3

Atbildēt

0

Jânis Bankoviès > kristaps_drone 03.04.2013. 10.55

Ciniķi, kādas alternatīvas Latvijas situācijā 2008.gadā ( protams PArex jūdus glābt gan nevajadzēja)?

Labi uzmestu zviedrus visu nahren nodevalvētu, zviedri uzmestu lūpu kā tagad UKR( no insaideriem info, ka stāsts ir par ārprātīgi neganto mešanu no vietējo puses) un notītos, kas aizņemtu SWE, DnB,SEB,NORDEA un vispār zviedru kapitāla vietu?
Kas būtu tik azartisks lai riskētu aizpildītu vakuumu pie šāda “prīkvela”? Kīnieši, indieši, arābi( tā ir labākā kompānijas daļa, kas vismaz teorētiski varētu ieguldīt),bet vai viņiem nav labākas vietas kur ieguldīt, Ķīnai – āfrika, štati, Indijai- GB, štati, āfrika,Arābiem – visa pasaule kas patērē naftu.
Kas tad paliek? Jautājums Jums ciniķi, kas aizpildīdu aizejošo SWE radīto tukšumu LV ekonomiskajā telpā? Es ceru ,ka tāds Antiņš Jūs neesat ,ka teiksiet, ka to aizpildīs LV valsts kapitāls ( no kā gan LV kapitāls to naudu ņems?).

+6

-3

Atbildēt

0

kristaps_drone > kristaps_drone 03.04.2013. 11.23

>Wat
Nekrītīsim galējībās. Devalvēt par 50% noteikti nevajadzēja, pietiktu ar lata peldošo kursu saprāta robežās, bet kas attiecas uz PAREX – banku glābt, varbūt, arī vajadzēja, bet ne jau tos bankas žīdus.

+3

-7

Atbildēt

0

Linda St?pniece > kristaps_drone 03.04.2013. 11.36

kas te pretvalstisks? kārtējā ekonomista, kurš neko nesajēdz, spriedelējumi. un kārtējais pierādījums, ka Latvija ir izvēlējusies veiksmīgu krīzes atrisinājumu, iedama savu ceļu, nevis klausot kaut kādus neizglītotus ekonomistus, kuri, starp citu, paredzēja Latvijai bankrotu.

+9

-7

Atbildēt

0

kristaps_drone > kristaps_drone 03.04.2013. 12.39

Uldi, kurā valstī – Latvijā vai Islandē – cilvēki pēc iziešanas no krīzes dzīvo labāk, ko? Tu esi smagi cietis smadzeņu skalošanas rezultātā vai pats piederi pie skalotājiem?

+6

-6

Atbildēt

0

Andis > kristaps_drone 03.04.2013. 13.32

Tu gribi teikt, ka pirms krīzes atšķirība starp Latviju un Islandi bija mazāka? Kuram te smadzenes izskalotas… ja jau reiz esam pārgājuši uz tiešiem tekstiem?
Paskaties atpakaļ uz saviem tekstiem – NEVIENS arguments neder. Bet turpini tik vālēt, it kā tev būtu kaut nedaudz taisnības.

+6

-4

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > lismanis 03.04.2013. 14.10

Kāpēc no Islandes neaizbēga 50%? Turklāt Latvijā bija jādevalvē tikai par 15%.

+3

-3

Atbildēt

0

lismanis > lismanis 03.04.2013. 14.44

tāpēc, ka viņu valūta nebija piesaistīta eiro.

+2

-3

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Jânis Bankoviès 03.04.2013. 14.08

Islandi sagrāva banku bankrots, Latviju tāpat.

+2

-2

Atbildēt

0

Jânis Bankoviès > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 09.59

Vēl Tev ,Edak, piebildīšu, jamiem vēl tiesu darbi ar NL un GB nav beigušies, jo GB un NL saviem pilsoņiem tomēr ir samaksājuši tos ISL paspēlētos cipariņus, tā ka vēl jau nekas van teikts kā beigsies ISL stāsts, GB un NL jau nav nekādi nelgas.

+6

-3

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 14.07

Kāpēc Islandei būtu jāapmaksā privātā biznesa zaudējumi?

+3

-4

Atbildēt

0

Iluta Jurēviča > Iluta Jurēviča 03.04.2013. 17.04

Vēl būtiska atšķirība starp LV un ISL. Islande ir suverēna valsts un zin savas starptautiskās tiesībās, ka nekāda GB vai NL nevar piespiest maksāt privātā biznesa kasjakus :) I neceri, ka ISL tiem GB+NL maksās kautko!

+4

-1

Atbildēt

0

lebronj2356 > Una Grinberga 03.04.2013. 10.30

Nasing, Tu pats esi bijis ārpus Rīgas ?:) Nodzeršanās, minimālās algas un neticama nabadzība + štruntīgi ceļi(kaut gan tik sliktas ielas, kādas Rīgā šogad ir neesmu nekad redzējis) !

+9

-2

Atbildēt

0

AUTOEXEC.BAT > Una Grinberga 03.04.2013. 11.14

krix … Nodzeršanās, minimālās algas un neticama nabadzība + štruntīgi ceļi
———————————————————————

Nu nevajag, nevajag … ir arī tādas vietas, kur dīvu var doties, kā ļaudis saimnieko un dzīvo.
Un vēl – 50% no emogrācijas problēmas , manuprāt, ir kaut kāda maniakāla iedoma, ka citādāk NAV iespējams nopelnīt. Kamēr ar to slimo krievvalodīgie – man nav pretenziju, lai tik brauc uz visām 4-ām. Bet ja šo viedokli kultivē starp latviešiem, tad nu toč gribas dažiem labiem muti aizlīmēt.
Protams, nav šaubu, ka daudziem nebija citas izvēles, bet manuprāt vismaz 50% varēja palikt, varbūt matemātiski pelnīt mazāk, bet reāli dzīvot cilvēcīgāk.

+8

-3

Atbildēt

0

Una Grinberga > Una Grinberga 03.04.2013. 11.17

@Krix
Un treknajos laikos bija labāk? Liesajos laikos laukos ceļi ir vairāk saremontēti nekā treknajos, kad nauda ceļiem bija savas 5 reizes vairāk. Mazāk dzēra? Bija mazāka nabadzība? Nu, nevajag!

+7

-3

Atbildēt

0

lebronj2356 > Una Grinberga 03.04.2013. 11.39

ARTs, ja ar visiem aizbraukušiem mums joprojām ir ~15% bezdarbs, kādi tad būtu rādītāji, ja 50% no aibraukušiem būtu palikuši. Nav jau fiziski kur tiem cilvēkiem strādāt un arī darba devējiem ir jākonkurē nevis tikai darba ņemējiem….Par to mazāk pelnīšanu – cenas diemžēl Latvijā ir pieskrūvētas tuvu Rietumu standartam vai pat šur tur tos pārsniedz – manuprāt kā minimums, lai spētu pildīt darbu un uzturētu sevi pie veselības un kādām izaugsmes spējām ir 500 ls uz papīra. Un pat pie tādas naudas pie mūsu cenām, tev nebūs iespēja nopirkt un uzturēt auto vai savu mitekli! Kādēļ sevi nodzīt, ja “uzņēmējs” negrib vai nespēj vismaz to samaksāt. Minimālā alga ir parodija ar skumju realitātes piegaršu…Turklāt aizbraucēju nauda “silda” vietējo vārgo pirkspēju. Pelnīt vienmēr protams var vairāk, bet vai tādēļ jāraujās no agra rīta līdz vēlam vakaram pa vairākiem darbiem. Kamēr Latvijā valdīs izkropļots brīvais tirgus nekas labs nav gaidāms….

+6

-3

Atbildēt

0

Una Grinberga > Una Grinberga 03.04.2013. 12.00

@Krix
Pelnīt vienmēr protams var vairāk, bet vai tādēļ jāraujās no agra rīta līdz vēlam vakaram pa vairākiem darbiem.
—
Šis teikums arī ir tā sāls visam: gribam labi dzīvot un daudz saņemt, bet maz strādāt. Izslavētais latviešu čaklums ir palicis vairs tikai latviešu dainās! Pirms minēt bagāto valstu piemērus, vajadzētu arī iedziļināties tajā, kā šīs valstis ir nonākušas pie turības, un koncentrēt uzmanību uz to, jo Latvija ir tikai ceļa sākumā.

+5

-5

Atbildēt

0

lebronj2356 > Una Grinberga 03.04.2013. 13.47

Sev var strādāt arī 12-14 stundas, bet nav jēga plēsties kā negudram, ja saņem grašus, bet starpība ripo pa Rīgas ielām džipa veidolā ar darba devēju pie stūres…Runa ir par to, ka pie mums ir Eiropas cenas, bet tajā pašā laikā ļoti mazas algas – kur paliek starpība ?! Otrkārt, ja visi strādās, jo garas stundas, kas veidos ģimenes un izglītosies, lai veidotu “pievienoto vērtību”. R Eiropa pēc II p.k. bija totāli sasista, kaut vai tā paša Vācija, tā kā veidošanas laiks viņiem nebūt nav tik ilgs, arī LV ir atguvusi neatkarību jau teju 22 gadus, kas nav maz…Nezin kāpēc latviešu darbinieks ārzemēs strādājot līdzīgu darbu un pušu neplēšoties saņem vairāk ? – darba ražīgums pārbraucot robežai aug ?:)

+5

-2

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Una Grinberga 03.04.2013. 14.00

Šis teikums arī ir tā sāls visam: gribam labi dzīvot un daudz saņemt, bet maz strādāt. Izslavētais latviešu čaklums ir palicis vairs tikai latviešu dainās!
———
Tu dirsējs! Cilvēki strādā vairākos darbos, pa 12-14 stundām dienā, bet tik un tā nevar savas dzīves kvalitāti uzlabot dēļ mazās algas un lielajiem darbaspēka nodokļiem. Viņi ir sliņķi? Tad kāds nav sliņķis? Kurš strādā 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā? Pēc 1905.gada prasās.

+6

-5

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > Una Grinberga 03.04.2013. 14.04

Darba ražība ir atkarīga no tehnoloģijām, organizācijas un darbaspēka apmācības, tā kā darba ražība ir uzņēmēja atbildība.

+5

-3

Atbildēt

0

Una Grinberga > Una Grinberga 03.04.2013. 15.16

@Krix
Jā, 22 gadi nav maz. Bet salīdzini dzīves līmeni 1994.gadā un šodien. Progresu neredzi?
Vai R-Vācijā sabiedrībai darba un motivācijas ziņā domāšana bija “sačakarēta” pēc 2.PK tāpat kā Latvijā pēc 50 gadiem Padomju jūgā? Varbūt būtu vērts paskatīties uz Vācijas dzīves līmeni 1967.gadā… Tik pat labi kā mūsdienās? Nemaz nerunājot par to, ka Latvija ekonomiski bija atpalikusi par 20-30 gadiem 1990.gadu sākumā salīdzinājumā ar Rietumu pasauli.
Un patiesība vien ir par to darba ražīgumu! To ko 100 cilvēki Latvijā gaterī dara, dara daži cilvēki Zviedrijā, spaidot pogas un arī saņemot normālu algu. Nesen uz sniega laiku sanāca būt Holandē. Kā tu domā, kā viņi tīrīja sniegu? Ne jau 10 cilvēki ar lāpstām tīra 50m ietves. Stumjamais motora sniega tīrītājs un otrs cilvēks ar automātisku sāls bērēju. Narvesen tipa veikalā ar lielu cilvēku apgrozījumu bija uzstādītas pašapkalpošanās kases. Tādu piemēru ir daudz! Tādēļ tādos darbos, kur tiešām vajag cilvēka roku un smadzeņu darbu, cilvēki saņem normālu atalgojumu, jo visus vienkāršos darbus dara tehnoloģijas.

+5

-3

Atbildēt

0

lebronj2356 > Una Grinberga 03.04.2013. 15.50

Protams pirktspēja 94jā bija daudz mazāka. Tomēr būtu interesanti apskatīt, kādas tad bija cenas 1.nepieciešamības precēm pret to laiku algām, domājams secinājumi būtu interesanti. Pavisam droši zināms, ka 94jā nebija tādu parādu, ne valstij, ne arī privātpersonām, bezdarbs noteikti nebija ~15% apmērā, šis tas jau arī vēl nebija nopri(h)vatizēts…Domāju, ja varētu atgriezties tajā 94jā un daudz ko izdarīt savādāk, nebūtu šodien pie pussasistas siles kāda mums ir tagad. Īsts brīvais tirgus ir, ja ir pārdevēji, pircēji un konkurence – tāds Latvija vēl nekad nav bijis, jo vai nu nav priktspēja, vai nu pārdevēji daži vai viens, vai nu kādu lobē. Atļaušos minēt, ka VFR pēc kara saņēma Māršala programmas palīdzību mūsu zviedru augļotāju finanšu injekciju vietā. Speciālisti izbeidzoties okupācijai mums bija labi, zinātnes bāze arī, tas viss kopā ar padomju rūpniecības monstriem ir pakāsts vai pa lēto notirgots kādam ārzemēs.

Par to automatizāciju – kāda velna pēc LV kādam kko ieguldīt, ja var baltos neģērus pa lēto izdarbināt un peļņu kabatā – tipiska vietējā “biznesa” domāšana. Daļēji arī saprotams, jo likumus maina 2x gadā….

+5

-3

Atbildēt

0

Una Grinberga > Una Grinberga 03.04.2013. 16.41

@Krix
Gribi dzirdēt personisku stāstu par dzīves līmeni 1994.gadā? Tad klausies. Siltais ūdens bija tikai 2x mēnesī – parējā laikā sildījām lielā katlā uz gāzes plīts. Pārtika tika pirkta Centrāltirgū reizi nedēļā (vēlākajos gados vairumtridzniecības bāzē), jo tuvumā veikalā nemaz neko īpašu nevarēja nopirkt. Īpašs gardums bija banāni, ko no tirgus atveda retāk kā reizi nedēļā. Jauns apģērbs netika pirkts – vai nu tika atrast ģimenes ietvaros vai arī humpalās. Mammai alga bija 40Ls mēnesī. Ceļojums bija skolas ekskursija vai arī brauciens uz laukiem (protams, strādāt). Piedod, bet nevēlos atgriezties tajā laikā – pat mūsdienu pieticīgi apstākļi spēj nodrošināt labāku dzīves līmeni!
Ja gribās ideālu modeli, tad Baltkrievija varētu vislabāk atbilst Tavām prasībām – visiem darbs, sociālās garantijas un valsts konktrolētas cenas.

+2

-3

Atbildēt

0

piziks > Una Grinberga 03.04.2013. 17.17

Dikembe, redz:

http://www.lbas.lv/upload/stuff/201210/ekspertize_darba.speka.razigumu.ietekmejosie.faktori_r.karnite_9.2012.pdf

Arī runas par LV zemo darba ražigumu ir vienigo valdošo mīts, lai attaisnotu savu un savējo neprasmi strādāt/vājo menedžmentu. Pat atlikušais LV darbaspēks ir bieži labāks par direktoriņiem rīkotājiņiem.

+1

-2

Atbildēt

0

piziks > Una Grinberga 03.04.2013. 17.20

Nasing, nestāsti pekstiņus: pamēģini tagad kaut ko iepirkt vairumbāzē, — Tavi agrākie Vienotības čomi to visu aizklapēja, sagribot kāst nodokļus. Kaut kā … daudz nav sakāsuši.

+1

-3

Atbildēt

0

Una Grinberga > Una Grinberga 03.04.2013. 18.52

@OT
Ak, Žēlīgais, pasargi! Vai Tu uzskati LBAS vadoņu klišejiskās frāzes un neloģisku CSP datu apkopojumu par pētījumu LV ražīgumam un konkurētspējai? Biju labākās domās par Tevi!

+1

-2

Atbildēt

0

kristaps_drone > lebronj2356 03.04.2013. 10.35

“Iekšējā davelvācija ir zīmīga vēl citā veidā – tā parāda, ka valstij neinteresē tās iedzīvotāji, bet gan investori un rādītāji” – precīzi! Bet grāmatvežus jau cilvēki neinteresē.

+5

-8

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > putekliic 03.04.2013. 13.49

Varētu padomāt, ka Latvijas IKP kritums – lilākais pēc 2.pasaules kara pasaulē, nav dramatisks?

+3

-5

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > putekliic 03.04.2013. 13.51

Tie , kuri saņem mēnesī zem 300 vispār zaudēja darbu un palika bez ienākumiem.

+3

-5

Atbildēt

0

Ansis > Aleksejs Dimitrovs 05.04.2013. 11.33

Pilnībā piekrītu –
tā vietā, lai mazinātu privātpersonu kreditēšanu, valdība tikai ieviesa Ātro kredītu licenzēšanu – lai samazinātu konkurentu ienākšanu saviem čomiem piederošajā biznesa nišā.

Par budžeta deficītu – itkā gan ir tas likums, kas neļauj lielu deficītu – labi jau tas ir. Bet kā šī valdība pieņēma to likumu, tā nākošā var izmainīt – iekļaujot budžeta paketē ar miljoniem lapu – izmainīs un neviens pat nepamanīs.

Un paskatieties, kas notiek – pensionāri dīc pēc indeksācijas, skolotāji, mediķi gaida algu pieaugumu, ceļiem nepieciešams palielināt finansējumu, zinātne dzīvo bez naudas, Pabriks gaida armijai 2%IKP utt.
Kopumā to var nosaukt par katastrofālu neatbilstību starp sabiedrības gaidām un reālajām finanšu iespējām. Tur nekāda pakāpeniska gaidīšana uz IKP pieaugumu nevar šo neatbilstību atrisināt.
Ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas ekonomikas sistēmā, lai izlīdzinātu šo neatbilstību:
1) jāpadara dārgāks imports, ceļošana uc valūtas aizsūtīšana uz ārzemēm
2) jāsamazina dzīvošanas pamatvajadzīvu dārdzība Latvijā – vismaz dzīvokļu cena/īre un siltuma izmaksas
(gan samazinot cilvēkos pedējos gados iepotēto priekšstatu, ka jādzīvo dārgos jaunos dzīvokļos, pat ja nespej to atļauties, gan siltinot ēkas un modernizējot apkures sistēmas)
3) par ES fondiem nevis jābūvē ērtības (veloceliņi, ceļojumi uz ārzemēm, lazeršovi Kombuļos) , bet gan infrastruktūra uzņēmējdarbības attīstīšanai, darbavietu radīšanai
4) jamazina ienakumu nevienlīdzība – jāmazina Politiskās barotnes, progresīvais ienākuma nodoklis, lielāks īpatsvars patēriņa nodokļiem un mazāks darbaspēka nodokļiem.

Un pa visu to starpu der atcerēties, ka Latvija beigs pastāvēt kā latviska valsts, ja turpināsim šo “bezbērnu” politiku. Pilnīgs absurds to risināt ar mākslīgo apsēklošanu (pārāk dārgi, pārāk mazs efekts) – pirmkārt jau jānodrošina jaunās māmiņas, bērnudārzi utml.

0

0

Atbildēt

0

Guncītis > andris902 03.04.2013. 10.33

Grieķija un Kipra ir vēl dārgāks neveiksmes stāsts.
Čīkstētāji un nīgruļi nav jāņem vērā.

+8

-4

Atbildēt

0

Ansis > andris902 03.04.2013. 16.06

Latvijas “veiksmes” stāsts ietvēra bezdarba palienināšanos līdz 20%.
Latvija šoti veiksmīgi tika no viņiem vaļā, ļaujot tiem aizbraukt uz Īriju, Lielbritāniju utt.

Kā Jūs domājiet – kur Eiropa grūdīs 20% bezdarbniekus, ja šāds veiksmes stāsts tiks realizēts visā Dienvideiropā reizē īsā laikā ???

Piedevām – Latvija veiksmīgi izbrauca strauji palielinot ES fondu apguvi un strauji palielinot eksportu.
ES Dienvidvalstīm šādas iespējas praktiski nebūs, jo ES fonfi nākamajā planošanas periodā smazināsies (ES budžets tiek samazināts).
Arī eksportu palielināt būs aizvien grūtāk, jo taupība notiek gandīz visā ES vienlaicīgi.

p.s. Un tas no kā Jūs šeit visi tik ļoti baidāties, jau praktiski notiek – DEVALVĀCIJA – baidieties!!!
Nu labi – nav īsti pareizi to saukt par devalvāciju – Eiro kursa un līdz ar to Lata kursa samazināšanās pret USD un citām valūtām.
Tāka to Krievijas gāzi un Arābu naftu jau mēs tāpat pirksim dārgāk – pat ja netiek samazināts lata kurss pret Eiro.
Šis Eiro kursa kritums mums gan sadārdzinās energoresursus, tomēr pasargās no importa pārtikas, ķīniešu precēm un cita ārpusES importa.

+3

-1

Atbildēt

0

Ligiña Doniña > andris902 03.04.2013. 18.36

…vai mums pašiem savu Smirnovu un Ošleju trūkst?…. ———————–
Ošlejs ir eksportētājs, kuram pateicoties nauda ienāk LV. Tieši šādi cilvēki šobrīd ceļ Vilkam asti. Ja viņš nepūš Dombrovska/Godmaņa stabulē tas nenozīmē, ka Ošlejam nebija un nav taisnība. Ar eiro ieviešanu būs tie paši sud..,kas ar krīzes pārvarēšanu, kā āmen baznīcā.

+2

-2

Atbildēt

0

inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 09.14

cilvēki ir lielāka bagātība par tavu gāzi…
tagad nāksies ievest jaunus ļaudis-imigrantus…

+8

-15

Atbildēt

0

esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 09.40

Fantastiski. Devalvācijas gadījumā nebūtu emigrācijas?

Pārsteidz, cik daudzi devalvācijas fani nesaprot, ka reālie iedzīvotāju ienākumi pie devalvācijas samazinātos vēl “labāk” kā pie t.s. “iekšējās devalvācijas”, piedevām automātiski tiktu devalvēti arī uzkrājumi – kuri pie Latvijas izvēlētā modeļa palika pilnīgi neskarti…
Vinnētāji būtu tie, kam uzkrāti EUR, USD utml., vai arī nauda saguldīta nekustamajā/zeltā u.c. Kā likums, tie nav ierindas cilvēki.
Kopumā – devalvācijas faniem “otrā pusē zāle zaļāka”.

+17

-6

Atbildēt

0

lebronj2356 > ligakalnina 03.04.2013. 09.48

Raiti, kas zaudē vairāk – tie, kam ir 50 tūkstoši vai tie, kam ir 1 tūkstotis ? Atbildi un sapratīsi, ka zaudētāji pamatā būtu bagātie, kas no t.s. iekšējas devalvācijas ļoti ieguva, jo par kapeikām varēja algot darbaspēku, par kapeikām nopirkt īpašumu !

+8

-11

Atbildēt

0

esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 09.56

@ Krix

>>>> ka zaudētāji pamatā būtu bagātie >>>>

Tici man, bagātie NEBŪTU zaudētāji nevienā gadījumā:) Ja nu tie, kam tā bagātība mantota vai citā veidā “nokritusi no gaisa”. Tāpēc jau viņi ir bagātie, ka sajēdz kā naudu nopelnīt un saglabāt – sen jau viss ir saguldīts īpašumos, biznesā, zeltā un citur, kur nauda ir relatīvi drošībā un turklāt – ienes jaunu naudu. Netur saprātīgi cilvēki būtiskas summas skaidrā naudā, kur nu vēl latos.

Toties lauku pensionārei tie gadiem krātie 2000 LVL, kurus nodevalētu uz pusi – būtu uh kur sāpīgi…

+14

-3

Atbildēt

0

inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.09

mīnusu licējiem!
devalvācija būtu bagāto slogs!
latvijas versijā ciestu zviedru pensionāru noguldijumi,ko nedrīkst pieļaut nekādā gadijumā!

+7

-8

Atbildēt

0

inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.12

raitim
pensionāre tika pazemināta, jo pensiju indeksācija un solītā paaugstināšana nenotika!

+5

-5

Atbildēt

0

esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.16

>>>
latvijas versijā ciestu zviedru pensionāru noguldijumi,ko nedrīkst pieļaut nekādā gadijumā!>>>

Nezināju, ka zviedru pensionāri savu naudu skaidrucī latos glabā:)

+10

-5

Atbildēt

0

inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.24

raitim
Nezināju, ka zviedru pensionāri savu naudu skaidrucī latos glabā:)

viņi caur bankām un fondiem glabāja ķieģeļos un cementā pierīgas purvu ciematos!

+4

-7

Atbildēt

0

esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.31

>>>viņi caur bankām un fondiem glabāja ķieģeļos un cementā pierīgas purvu ciematos! >>>

OK, ja gribi, var arī tā, ka šie glabāja naudu pierīgas purvu pļavu ciematos. Un tagad atbildi uz jautājumu, kā tev liekas, vai Latvijas iedzīvotājam, kurš paņēmis krītu 100’000 EUR, pļavu ciemata mājas iegādei, nebūtu jāatdod šie 100’000? Būtu – tai pašai zviedru bankai vai arī tai institūcijai, kura šo parādu pārņēmusi… Jāatdod būtu visticamāk EUR (a alga ta latos!), kuri maksātu nemaz ne 0,71 Ls, bet jau teiksim 1,15 Ls par vienu eiro…
Piedevām šī hipotētiskā kredītņēmēja reālie ienākumi būtu kritušies par 15, 30, 50% (whatever – cik jau nu stipri valdība būtu atļāvusies Latu devalvēt). Visticamāk ap 95% kredītņēmēju nespētu šīs saistības pavilkt – rezultāts – emigrācija, paliek kredītsaistības uz ilgiem gadiem utt.

Kur tad tava idille?

+11

-3

Atbildēt

0

dzerkaleliva > ligakalnina 03.04.2013. 10.45

Jā, šitie kretīniskie kredītņēmēji, taču arī izraisīja mums to krīzi. Labi dzīvot lūk sagribēja! Aizņemoties un neatdodot, lai godīgie nodokļu maksātāji apmaksā šo neprātīgo izšķērdētāju izpriecas. Pie tam lūk vēl viņiem bankas vainīgas, lai saka paldies tām bankām, ka vēl nav izmesti no tām platībām, dēļ ķīlas vērtības krituma un neatbilstības aizdevumam. Lūzeri, izšķērdētāji, spekulanti, krāpnieki un krīzes izraisītāji ir tie kredītņēmēji. Figu viņiem palīdzēt, devalvēt un citus vājprātus pielietot. Vajag viņiem visu atņemt un aizdzīt darbā uz Īriju, lai lasa sēnes, lai vergo un atmaksā savus kredītus, kretīni! Lai dzīvo stabils euro un veiksmes stāsts! Nost ar lūzeriem, devalvētājiem un kredītņēmējiem! Lai dzīvo bankas, baņķieri un partija!

+3

-8

Atbildēt

0

inara_baumane_la_lv > ligakalnina 03.04.2013. 10.46

raitim
īslandē, saprotot, procesa bezjēdzību, visu uzkrāva bankām!
latvijā bankas izpildija saistības pret zviedru tantiņu kapitāla piaugumu, paņemot nedevalvēto latu no latvijas tantiņām!
p.s.
kredītu atmaksa klasiskā izpratnē faktiski nenotika,tie ciemati pamesti,pat centrā ēkas tukšas un pamestas!

+5

-8

Atbildēt

0

esmeralda_se > ligakalnina 03.04.2013. 10.59

Islandes sāga gan ir pazudusi no avīžu pirmajām lapām, tomēr vēl nebūt nav galā, ja kas:)

+5

-2

Atbildēt

0

piziks > ligakalnina 03.04.2013. 12.40

Dzeri, par Islandi ģeotermālās enerģijas sakarā Tev noteikti taisniba.
Bet.
Pasaki, lūdzu, kurš/kuri ir tie, kam izdevās elektroenerģijas cenu uzskrūvēt tik augstu, kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss?

+6

-1

Atbildēt

0

piziks > ligakalnina 03.04.2013. 12.42

Edmund, tad pacenties noskaidrot, ka Swed-, SEB utt. utml, lielākie akcionāri ir tieši zviedru pensiju fondi, bet nedzen demagoģiju par ķiegēlu uzglabasanu purvos.

Kad premjers Dombrovskis Stokholmā zviedru valdoniem teica, ka: “Lai bezatbildigi aizņemtos, ir jābūt kādam, kas bezatbildīgi aizdod.”

Dombrovskis bija diplomātisks, — neticu, ka tik neapdomīgs un negudrs. Zviedri aizdeva ļoti atbildigi, aideva tīši, — Latvijas nelaime pirms Dombrovska bija LV valdibas ļaušana zviedriem aizdot tā, kā zviedri gribēja: LV ļāva Latviju zviedru banskteru tankiem sabraukt vispirms, bet pēc tam ar glumi smaidīgu ģīmi uzdevās par Ziemeļvalstu aizdevējiem, lai pamuļķu grabtos kredītus atdotu visa Latvija — nevis kreditgrābēji bankrotētu un pa mici dabutu paši cūcigie kreditētaji — zviedru banksteri/bankbanditi un zviedru pensijfondi, kas aiz tiem.

+5

-2

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.30

Latvijā nebija vajadzības devalvēt par 50%, bet par 15%. Ekonomists saka, ka Islandē krīzes starta punkts bija sliktāks, nekā Latvijā, bet nedevalvējot Latvija, cieta daudz vairāk, nekā Islande.

+3

-7

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.38

Jāatdod būtu visticamāk EUR (a alga ta latos!), kuri maksātu nemaz ne 0,71 Ls, bet jau teiksim 1,15 Ls par vienu eiro… Piedevām šī hipotētiskā kredītņēmēja reālie ienākumi būtu kritušies par 15, 30, 50% (whatever – cik jau nu stipri valdība būtu atļāvusies Latu devalvēt)
———–
Raiti, tu jau te trīskāršoji zaudējumus. Patiesībā eiro maksātu 83 santīmus un tie arī būtu visi zaudējumi. Jo devalvācija bija nepieciešama tikai par 15%.

+4

-7

Atbildēt

0

Ieva Priedenfelde > ligakalnina 03.04.2013. 13.41

raitis_licitis Islandes sāga gan ir pazudusi no avīžu pirmajām lapām, tomēr vēl nebūt nav galā, ja kas:)
——–
Sāga ir pazudusi tāpēc, ka tas ir īstais veiksmes stāsts pret lācīša pseido veiksmed stāstu.

+4

-8

Atbildēt

0

Ojārs > ligakalnina 03.04.2013. 15.41

Pasaki, lūdzu, kurš/kuri ir tie, kam izdevās elektroenerģijas cenu uzskrūvēt tik augstu, kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss
—————–
Kampars! Tā bija Kampera ideja kā “likumīgi” nokāst naudu no visiem iedzīvotājiem, tajā skaitā pensionāriem un citiem trūcīgajiem

+4

-4

Atbildēt

0

Ansis > ligakalnina 03.04.2013. 15.51

Kur idille?

Common!!!
Reali mēs ka sabiedrība kopumā un daudzi spekulanti un daudzi kreditņēmēji atsevišķi paņēmām no ārvalstīm daudz aizņēmumus un ieguldījām pieRīgas purvu mājiņās. Reāli tie ir mūsu ka sabiedrības un šo atsevišķo darboņu un daudzo kredītņēmēju zaudējumi.
Pasaules finanšu krīze izraisīja “plašās naudas” strauju samazinasanos un pateicoties ne visai pārdomatam Parekss glabsanas planam mums ka sabiedrībai kopumā nacās lielu daļu šīs naudas atdot ļoti īsā laikā.
Piedevām vēl iepriekšējo valdību trekna tērēšanās un dzīvošana uz parāda ekonomikas izaugsmes periodā.

Tur patīkami un idilliski risinājumi nevarēja būt nekādā variantā. Jautajums ir tikai – kā šos sabiedrības zaudējumus pārdalīja!??

Godmaņa-Dombrovska iekšējā konsolidācija paredzēja strauji samazināt valdības tēriņus, un cerēja, ka tas samazinās cenu un algu līmeni Latvijā un tādā veidā Latvijas ražotāji atgūs konkurenci, atjaunos ekonomikas izaugsmi utt. Godmaņa valdība pieņēma, bet nespēja realizēt, bet Dombrovskis sekmīgi planu realizēja. BET … neīstenojās cerības par cenu un algu samazinajumu – tā vietā tika samazināts nodarbinato skaits. Ekonomika konkuretspēju atguva pateicoties eksportam, kas protams ir viennozīmīgi labi – tieši šo eksporta pieaugumu es uzskatu par vienīgo veiksmi visā šaja murgā.

Kā tad pārdalījas sabiedrības zaudējumi?
Šaja variantā NĪ burbuļa pūtēji kā reiz saņēma mazākos zaudējumus – drīzāk varētu teikt, ka viņi nesaņēma gaidīto peļņu, tāpēc nespēja atdot kredītus ar procentiem, tāpēc bankas neieguva visu planoto utt.

Tad privātie eiro kredītu ņēmēji savu mājokļu iegādei tika pasaudzēti kredītu ziņā un ja nepazaudēja darbu, tad tika cauri sveikā.

Bet valdības ar šo plānu ļoti lielu daļu zaudējumu uzkrāva plašām masām (izņemot pensionārus) – visvairāk jau valsts nodarbinatajiem un pārējiem caur nodokļiem.

Kā zaudējumi tiktu pārdalīti devalvācijas gadījumā?
Krietni lielaka zaudējumu daļa tiktu uzkrauta tieši Eiro kredītu ņēmējiem – gan tiem, kas būvēja, gan tiem kas pirka šīs purvu mājiņas – kas būtu tikai godīgi. Vēl zaudējumi būtu latu uzkrājumu īpašniekiem, fiksētu latu ienākumu guvējiem – bet šie zaudējumi tiktu izsmērēti vienmērīgak – ne tikai skolotajiem, ārstiem un no darba atlaistajiem, bet vienmērīgāk gan pa pensionāriem un visiem strādājošajiem.
Piedevam – attiecīgi lētaki uz kādu laiku kļūtu vietejie pakalpojumi un preces, kamēr imports sadardzinatos gandrīz momenta – līdz ar to daudz straujak tiktu nobremzēts imports (kas arī 2008. gadā bija pirmais krīzes pārvarēšanas uzdevums, lai nobremzētu LB rezervju samazināšanos un apritē esošo latu apjoma samazinašanos)

Un tas ir tikai jau runajot par situāciju, kāda tā bija savārīta līdz 2008. gadam. Ne tikai Kalvītis un Šlesers, bet jau kopš neatkarības atjaunosanas mēs virzījāmies uz šo krahu – jo īpaši strauji kopš ~2000. gada, kad sakam sapņot par iestāšanos ES.
Es pieņemu, ka 90-to sākumā fiksēts lata kurss bija pareiza izvēle – droši vien ka to hiperinflaciju savaldīt šis palīdzēja.
Bet vismaz ap 2000. gadu jau šo vajadzeja mainīt uz peldošu lata kursu un nekāda ziņā nevajadzēja liberalizēt privātpersonu kreditēšanu. Tas tikai ļāva mums straujāk palielināt dzīves dardzību – piedevam iebraukt milzu parados – gan valdības, gan vēl jo vairāk privātpersonu.

Domāju, ka īstais veiksmes piemērs ir Polija un Čehija – viņi neiebrauca šādā NĪ burbulī, tados parados – attiecīgi viņiem “treknajos gados” nebija tik straujš IKP pieaugums, bet viņiem arī nebija tik straujš kritums – Polijai vispār nebija IKP kritums (salīdzinajumā Latvijai ap -24% IKP). Protams, ka mums patreiz ir lielāks IKP pieaugums – bet tas ir tikai pateicoties šim milzīgajam kritumam – mēs jau neesam sasnieguši pirms krīzes līmeni.
Tiesa – gods, kam gods – patreizējā IKP izaugsme ir daudz ilgtspējīgāka – daudz lielākā mērā balstīta uz eksportu!

+4

-1

Atbildēt

0

Sandris Maziks > ligakalnina 03.04.2013. 18.40

Optiskais Tēmeklis
O.T, vēl viens “матрос Железняк”. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/ru/7/7d/Gelezn.jpeg
Nav Latvijā atrisinātas tādas brēcošas problēmas, kā ZP un SC, joprojām mūsu planētas gaisu maitā Latvijas Pederastu Partijas/Latvijas ceļa(tādi paši) poci, bet nē, tagad iesim šturmēsim Zviedrijas bankas.

+1

-2

Atbildēt

0

Sandris Maziks > ligakalnina 03.04.2013. 18.45

Optiskais Tēmeklis
“kaut lielu daļu elektroenerģijas Latvijā saražo — uz Daugavas — izteikti lētais un atjaunojamais resurss?”

Opāāāa. Lai dzīvotu kā Irānā un Venecuēlā, kur benzīns pa dažiem santīmiem litrā, Latvijā elektroenerģija būtu jādod patērētājam par pašizmaksu vai lētāk.

+1

-2

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam