Reformas jau nemaz nav
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Viedoklis /
29. februāris
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
Komentāri (25)
anesteeziste 16.03.2013. 11.18
Man šo lasot radās pārdomas par to, ka vēl nebija nekādi izvērtēšanas rezultāti zināmi, kad jau Ķīlis masu medijos deklarēja, ka Latvijas AI viss ir slikti. Bez pierādījumiem, , tikai balstoties uz savu personisko viedokli un pieredzi. Ja jau tas viņam tik labi zināms , nav ko te ņemties ar pārvērtēšanām- sāk tik reformēt!
0
Līksma Puķīna 15.03.2013. 09.03
Nu ko studenti,-atstradajat atzimes par siem komentariem.
0
MVS+, SIA 14.03.2013. 19.15
Borzovs atzīmē vienu piemēru no plašākas tendences pašreizējā izglītības reformu norisē – atbildība arvien vairāk un vairāk tiek koncentrēta pašā ministrijā. To mēs redzējām, kad par VISC vaditāju iecēla kundzīti no ministrijas, AIC studiju programmu novērtējumu arī pārskatīs pati ministrija. Un arī šis.
Neviļus tiešām rodas jautājums: no kurienes pēkšņi ministrijā lai būtu visu kompetenču eksperti nolasījušies?
No otras puses, ja jau pieņemam, ka visa izglītības sistēma tiešām ir sapuvusi, kā godājamais ministrs ir deklarējis, tad neizbēgami visus svarīgos lēmumus ir jālaiž caur Ķīli un ministriju.
(Tas viss gan iegūst tādu mazliet komisku nokrāsu, tieši šodien lasot, ka ministrijā ierosināta disciplinārlieta par nekvalitatīvu likumprojektu sagatavošanu…)
Šis protams, ir apspriežams jautājums. Bet, pieņemot, ka lēmumu pieņem ministrijas komisija, tad neredzu nekādu problēmu, ka tā par padomdevēju izvēlas institūciju, kas tai šķiet uzticama, šajā gadījumā – Vācijas aģentūru, nevis AIKNC.
2
Sandra > MVS+, SIA 15.03.2013. 09.23
“Ļaunuma sakņu” pozicionēšana izglītībā vispār šobrīd ir tāds vadošs sporta veids. IZM ir “pārstūmis” visas problēmas sistēmas laukā. “Sistēma” atbild ar aptuveni to pašu.
Šobrīd AI sistēmas cilvēki konsekventi gandrīz visas problēmas pozicionē IZM, MK, Saeimā un naudas trūkumā. (Savā pusē atzīstot tikai tādas sīkas un it kā nekaitīgas.) Apbrīnojami šķīsti cilvēki! Nekļūdīgi, nesavtīgi, piešķirtos līdzekļus vienmēr izmanto optimāli. Bet tā taču pat teorētiski nevarētu būt…
Piemēram, šajā rakstā ar vienu vieglu un tikai nosacīti pamatotu manevru tiek identificēta “ļaunuma sakne”. Ja paskatāmies bēdīgi slaveno Rivžas izvērtējumu (pat tikai kā pilotprojektu, kuru nevarētu izmantot akreditēšanai), nebūt nešķiet, ka viss ir tik vienkārši. Izskanēja kritika par darba organizāciju, ekspertu izvēli, interešu konfliktiem, kontroles kvalitāti utt. Saeima vainīga? Ķīlis, kurš tobrīd nemaz nebija ministrs? Naudas trūka?
Izskatās pēc plikiem retorikas kariem, kuros katrs mēģina piesegt savu dibengalu. Galu galā nav ne tikai reformas, nav arī reformu konstruktīvas kritikas. Pat tik daudz, lai tiešām varētu pamatoti konstatēt “reformu nav”, kas, iespējams, tiešām ir taisnība.
P.S. Neuzskatu Ķīli par īpaši veiksmīgu reformu aģentu, bet viņa opozīcija, pat atkaujoties no Ķīļa visnejēdzīgākajiem piedāvājumiem, nepārtraukti atsedz pati sevi kā, mazākais, ļoti īpatnu. Un šīs īpatnības nāksies sponsoriem (nodokļu maksātājiem) paskaidrot. Pilnīgi neatkarīgi no Ķīļa faktora.
0
Signija Aizpuriete > MVS+, SIA 15.03.2013. 13.04
——Kaspars “Ļaunuma sakņu” pozicionēšana izglītībā vispār šobrīd ir tāds vadošs sporta veids. ============================================================================ “Problēmu risināšana” – tas jau vairāk kā 20 gadus, no A.Piebalga līdz pat R.Ķīlim, ir ienesīgs bizness ne tikai Latvijā. Mācās, študenti, mācās, tad varēs aitas cirpt vēl ilgi, ilgi:
“….aizvien vairāk nostiprinās tas, ko mēdz saukt par “problēmu risināšanas” pieeju valsts un sabiedrības pārvaldē. Šo pieeju pārstāv arī populārais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs, kurš bieži uzsver savu “no ideoloģijas brīvo” nostāju, kā arī nu jau par modes lietu – arī Latvijā – kļuvušās “tehnokrātu” valdības. Neapgrūtinot sevi ar dziļām ideoloģiskām debatēm, tehnokrātiskā tipa politiķi nodarbojas ar “problēmu risināšanu”, kas paredz pakāpeniskus, situatīvus uzlabojumus, reaģējot uz konkrētām ikdienas problēmām, vadītājam liekot lietā savu labāko izpratni un iztēli. Teiksim, ja budžeta bilancē labā puse nesakrīt ar kreiso, tad ir jāīsteno “konsolidācija”, neatkarīgi no tā, vai esat liberāls vai konservatīvs.”
Mārtiņš Vanags Mazāk jautājumu, mazāk problēmu
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2013&month=3&article=3
0
gundega_heiberga 14.03.2013. 12.57
No datorikas fakultātes dekāna varējām gaidīt vairāk analīzes skaitļos, bet tagad, kad lieta nonākusi līdz prokuratūrai arī runīgums var noderēt, lai saglabātu liecinieka statusu.
2
Rita Lazda > gundega_heiberga 15.03.2013. 19.58
Datorzinībām nav nekāda sakara ar statistiku, bet ļoti liela ar plānošanu. Es gan nezinu kas jums ar to prokuratūru – izskaidrojiet pārējiem.
0
gundega_heiberga > gundega_heiberga 15.03.2013. 20.27
pārējie,
man ar prokuratūru nekas, tāpat kā rakstiņam ar statistiku vai plānošanu.
0
Baiba Eglâja 14.03.2013. 11.08
Pateicība Borzovam. Rakstīt vajag, lai domātu, pēc tam arī – darītu.
Reformas izglītībā nepieciešamas jau gadiem. Ķīlis izmanto tikai vārdu(reformas). Politiķi nāk un iet, problēmas paliek. Problēmu mērs, svars nosakāmspolitiķos? Ķīlis it kā cīnās ar bijušo sastrādāto. gan jau nākamais cīnīsies ar Ķīļa sastrādāto. Bet problēmas paliks joprojām
1
Signija Aizpuriete > Baiba Eglâja 14.03.2013. 11.26
———
‘Goda raksts’ un medaļa par atklātību/glastnostj pienākas arī Andrim Paulam Pāvulam, kas vairs nav aita, bet gan aitu cirpējs! Mācās, juri, macās studenti no vakardienas ķīļiem, kas spēja padomju režīmu sagraut – , kuri spēj PIELĀGOTIES šodienas Aizspogulijai/greizo spoguļu sistēmai:
“Aitkopis: Es mīlu gan šo zemi, gan valsti, bet neieredzu šo režīmu”
http://nra.lv/latvija/90606-aitkopis-es-milu-gan-so-zemi-gan-valsti-bet-neieredzu-so-rezimu.htm
0
Una Grinberga 14.03.2013. 11.01
Autors balstās tikai uz ASIIN darba fukcijām, bet ir aizmirsis, ka Akreditācijas komisijas sastāvs ir mainījies (mazinot augstskolu pārstāvniecību). Līdz ar to teikt, kas nekas nemainīsies, ir pārsteidzīgi. Būs gan kvalitatīvāki programmu izvērtējumi, gan daudzpusīgāka (un mazāk no augstskolām atkarīga) komisija. Savukārt, akreditācijas un izvērtēšanas funkciju apvienošanai zem viena “jumta” un pilnīgai neatkarībai no AI institūcijām nav nekāda politiskā atbalsta (V un NA neatbalstīs!!!) Līdz ar to tas nav iespējams un varbūt pat nav vēlams, jo tas radīs papildus korupcijas riskus un vienpusīgākus lēmumus.
0
Signija Aizpuriete 14.03.2013. 10.44
——-
Reformas jau nemaz nav
============================================================================
Mācās, študenti, mācās pielāgoties – citādi ar plakātiem “Tukšs” vajadzēs vēl ilgi, ilgi staigāt!
“Kažoka: Tendences, kas pārveidos pasauli”
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/kazoka-tendences-kas-parveidos-pasauli-13986475
0
dro 14.03.2013. 10.37
Būs zaudēts laiks un nauda.
1
Signija Aizpuriete > dro 14.03.2013. 10.40
——
Neesi “lūzers”, esi UZVARĒTĀJS! “Pastāvēs, kas pielāgosies” (anti-Rainis):
“Ķīļa uzstādījumu labi saprotu”
http://www.ir.lv/2013/2/20/kila-uzstadijumu-labi-saprotu
0
Aleksejs Dimitrovs 14.03.2013. 08.43
Sāls ir arī tur, ka šī nav vienīgā nozare, kurā neizprot jēdzienus akreditācija un sertifikācija. Latvijā ierēdņi visu grib paturēt savās rokās tāpēc paši cenšas visu akreditēt un sertificēt.
1
Signija Aizpuriete > Aleksejs Dimitrovs 14.03.2013. 10.16
——–
“(..), jo neba jau Vācijas aģentūra strādās par Latvijas algām.”
============================================================================
Neizprot?! Ha,ha,ha, – cirkā jau viens otrs kamielis iedomājās, ka kamieļu dresētāji neizprot esošās sistēmas/iekārtas funkcionēšanas būtību.
Reformēšana jeb “problēmu risināšana” ir visai ienesīgs bizness jau vairāk kā 20 gados, taču viens otrs pilsonītis vēl to nav apjēdzis.
Mācās, študenti, mācās no ķīļiem, sprūdžiem u.c. post-cilvēkiem:
“Ekonomists Jānis Ošlejs: Mērķis ir kļūt bagātākiem, taupīšanai jēgas nav”
http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/3422-ekonomists-janis-oslejs-merkis-ir-klut-bagatakiem-taupibai-nav-jegas
0
Janis 14.03.2013. 08.37
Raksta sāls ir šajā paragrāfā:
—
Latvijas AIKNC (kura vietā nu būs vācu ASIIN), kā zināms, nekādus vērtējošus lēmumus nepieņēma, bet tikai organizēja ekspertu (ārvalstu un vietējo) grupu darbu. AIKNC vadītājam pamatoti var pārmest tikai vienu – ka AIKNC tā arī nav spējis starptautiski akreditēt pats sevi. Taču IZM Akreditācijas komisija vēl jo mazāk ir starptautiski akreditēta. Īstenībā tai par tādu kļūt ir pilnīgi neiespējami. Tādējādi Latvijā līdz šim veiktie programmu/virzienu vērtējumi starptautiski nevar īsti tikt atzīti.
—
Līdz šim veiktie vērtējumi nevar tikt atzīti, BET starptautiska organizācija, kas veic akreditāciju, arī tos nevar atzīt.
Kur loģika?
Sanāk, ka LV studiju programmām nav iespējama akreditācija principā?
Un turpat tālāk tekstā seko:
—
Pozitīvs piemērs te ir Lietuvas Studiju kvalitātes vērtēšanas centrs (SKVC), kas 2012.gadā ir ieguvis starptautisku akreditāciju (visai līdzīgi darbojas konkursā uzvarējusī Vācijas ASIIN).
—
Tad ASIIN neder, pat, ja, tāpat, kā SKVC ir starptautiski akreditēta un darbojas līdzīgi?
2
aldis_grunde > Janis 14.03.2013. 08.53
“Tad ASIIN neder, pat, ja, tāpat, kā SKVC ir starptautiski akreditēta un darbojas līdzīgi?”
Tak izlasi rakstu, galvenā problēma Latvijā ir tā, ka lēmumus pieņem IZM Akreditācijas komisija. Un tieši tas, ka pieņem lēmumus, nevis apstiprina starptautiski sertificētas vai nesertificētas aģentūras lēmumus, kas tomēr ir ekspertu vērtējumus.
0
Signija Aizpuriete > Janis 14.03.2013. 10.37
——–tvverotajs “(..)
Tak izlasi rakstu, galvenā problēma Latvijā ir tā,…..”
============================================================================
“Atkārtošana – zināšanu māte!”
Ikvienam vajag vēlreiz izlasīt, pārlasīt – un pārdomāt:
“Mīti un patiesība par izglītības reformām un Ķīli”
http://www.ir.lv/2012/12/7/miti-un-patiesiba-par-izglitibas-reformam-un-kili
0
garausiitis 14.03.2013. 08.09
OT – piekrītu Tev . Kārtējais stāsts , ka reformām ir tikai nosaukums nevis kāda reāla būtība. Cik var gvelzt muļķības … Skaļi virsraksti bez satura. Konkrētajā gadījumā tā vietā , lai savestu kartība savu “māju” , tiks izmesta nauda radot iluzoru sajūtu , ka nu tik būs , jo ārzemnieki taču… Labs bija piemērs par Lietuvu salīdzinājumam .
Un vispār jau kuro reizi nākas atkārtoties IzM un Ķīļa reformu sakarā , ka nav sistemātiskuma . Notiek viena striķīša paraustīšana, tad otra , bet reālas plānveida sistēmas izglītības sakārtošanai no pašiem pamatiem . Un galvenais, ka beigās tā ir bezjedzīga naudas terēšana … Ir gandrīz pusotrs gads pagājis – matos sagājis ar augstskolām , zinātniekiem , sportistus pirmos principā jau pārņēma citi pārraudzībā . Kur visam tam jēga ?
2
grislits > garausiitis 14.03.2013. 09.06
Nu ja Ķīlim ir uzdevums nostiprināt divvalodīgu izglītību, tad viņš nemaz nevar kopīgu plānu visai sistēmai izstrādāt, jo tādā plānā nebūs iespēju noslēpt to āža kāju. Ķīlis pēc iespējas ātrāk ir jādabūn prom no IM amata.
0
garausiitis > garausiitis 14.03.2013. 10.31
To , ka ar Ķīli būs brīnumi bija jau zināms pašā sākumā , tapēc viss notiekošais tikai apstiprina izteiktās bažas. Ķīlis ir izcils orators un kā jau tas pierasts Latvijā daudzi uz to arī pavelkas. Taču haoss viņa rīcībā komplekta ar dažām personīgām īpašībām reāli visu šo reformēšanos padara par farsu . Žēl ,ka tā ir reālā dzīve nevis datorspēle, tad nekas nebūtu pretī arī pamāžoties.
0
piziks 14.03.2013. 07.40
Beidzot vien “puis’s” ir pateicis kaut ko esenciāli precīzu. Konstruktivi. Bez pašreklāmiski bezsaturiskas ķīlēšanas.
1
0
-7
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > piziks 14.03.2013. 10.31
———
Būtu tikai aitas, tad cirpēji atradīsies!
Jo vairāk “šādu puišu”, jo vairāk darba cirpējiem. Pilnīgi droši apgalvoju – tas Juris “dziesmotajā jampadracī” 1988. – 1991.gg. apzinīgā vecumā dalību nav ņēmis, tāpēc neizprot ne šodienas reformatorus, ne reformācijas būtību.
100%, ka bērnībā nav lasījis “Nezinītis uz Mēness”:
http://www.youtube.com/watch?v=qD9AQORuLYU
0