Ko mums sola Ignalina/Visagina?

Atkal jau:
Radiation leak at U.S. nuclear facility. http://www.reuters.com/video/2013/02/23/radiation-leak-at-us-nuclear-facility?videoId=241295314&videoChannel=1

Sīkumi! Un galvenais – tas taču tik tālu. Galu galā vēsture rāda, ka kodolenerģētika ir droša.

Tas tā starp citu – Germany’s Nuclear Waste Headache. http://www.spiegel.de/fotostrecke/photo-gallery-germany-s-nuclear-waste-headache-fotostrecke-93458.html

Mums noteikti jabuve Baltijas valstim kopiga kodolspekstacija Visagina.
(Bet ja kads atrodas Kremla dienesta, tad laikam lidz muza galam…)

“Neapšaubāmi, ka Visaginas AES projekts savā tagadējā veidolā, visticamāk, slēpj virkni neatrisinātu problēmu” – tas ir pateisībā pat ļoti apšaubāmi, jo projekts ir labi pārbaudīts un nav nekāds eksperementālais reaktors. Tas, ka parastā tauta neko nesaprot no ātomreaktoru dizainu niancēm neko neizsaka par to drošību.

Praktiski visas AES pasaulē glabā atkritumus tā saucamajās “īslaicīgajās” glabātuvēs. Īslaicīgās tās ir un desmitgadēm. Ilglaicīgās glabātuves pasaulē ir tikai dažas – tās tiek veidotas stabilās klintīs un AES uz turieni sūta jau pārdesmit gadus atstāvējušus un stipri mazak bīstamus atkritumus.

Lietuvai tā glabātuve nav jāveido – tai daudz racionālāk būtu noslēgt līgumus ar esošajām glabātuvem jaunas sekcijas izveidei kaut kur alpu kalnu stabīlajā sekcijā.

Elektrību pārdod par elektrības vairumtirdzniecības cenām. Nekāda speciālā cena AES nav paredzēta.

AES ir sevi pierādījušas kā ārkārtīgi drošas. Trīs lielākās avārijas to tikai pierāda:
* Černobiļa – partijas ielikteņi eksperimentēja ar to, kas notiks, ja AES atslēgt drošības iekārtas un dzesēšanu, turklāt atteicās pārtraukt eksperimentu, kad zinātnieki brīdināja, ka reaktora stāvoklis nav plānotajos rāmjos. Visas AES, kas būvētas vai rekonstruetas pēc 86tā gada ir projektētas tā, lai šāda vai līdzīga tipa avārija notikt vairs nevarētu.
* Fukushima – viena no lielākajām zemestrīcēm un cunami viļņiem vēsturē trāpa ~10 AES, tikai vienā no tām rodas problēmas ar dzesēšanas iekārtām kas noved pie viegli gaistošo materiālu izplūšanas, visa smagā radiācija paliek reaktora korpusā, ir daži ievainotie AES strādnieki, bet neviena bojā gājušā no radiācijas. Tajā paša laikā vairāki desmiti sirmgalvju iet bojā no evakuācijas stressa un vairāk kā 20 000 cilvēku iet bojā no zemestrīces un cunami.
* Three Mile Island – mehānisks bojājums reaktorā, reaktors sakūst, notiek neliela gaistošo vielu noplūde reaktora telpās, radiācijas līmenis jau pie AES norobežojuma nepārsniedz normu.

Vēsture rāda, ka AES ir ļoti, ļoti drošas stacijas. Daudz vairāk cilveku vēsturiski ir gājuši bojā no akmeņogļu staciju putekļiem (kas izraisa vēzi) un HES dambju pārrāvumiem.

Upsalas kodolfizikas doktors…

Nu, nu..
http://turbotruba.wordpress.com/

Garmataino “puķu bērnu” replikācija. Draugotājs, apdrošinātājs un slēpotājs..

Siltuma izmantošana no liela izmēra AES man šķiet veiksmīgi nekad nav īstenota un nav tā, ka neviens nebūtu mēģinājis. Ja nemaldos arī sākotnējais plāns Ignalinas AES paredzēja vēl divus, kopā četrus, blokus, kur AES kompleksā būtu arī apsildāmas siltumnīcas, bet atcēla plānu. No mazizmēra reaktoriem siltumu gan laikam ņem.

Attiecībā uz kodolatkritumiem – neviens netaisās bāzt kodolatkritumus tajā pašā vietā vai Daugavas krastos. Runa šobrīd var būt tikai par ģeoloģiski stabiliem klints slāņiem, bet otra ideja glabāt atkritumus biezos māla slāņos man šķiet nopietni šobrīd uztverta netiek, bet eksperimenti pasaulē gan jau notiek.

Šobrīd praktiski visas pasaules izlietotā kodoldegviela stāv viena vai otra veida “īslaicīgajā glabātuvē” – nevienam ēst pagaidām neprasa. Un par degvielas glabāšanas laika posmu – jāņem vērā ka bieži uzskaitītie “desmitiem tūkstoši gadu” ir tad, ja ņem vērā plutoniju-239, kas uz maizes smērējams nav, bet kaitīguma ziņā nav no bīstamākajiem. Jau pēc 300 gadiem no izlietotās degvielas izzūd krietni aktīvākie cēzijs-137 un stroncijs-90 – jo kaitīgāki, jo ātrāk sabrūk.

Bet attiecībā uz leišu referenduma rezultātiem, es nedomāju ka rezultāti atspoguļo “informētas” sabiedrības viedokli – prasīts tika tikai “jā/nē” formā, tāpēc to, vai balsotāji spēja savu viedokli sakarīgi pamatot (“TAKŠ VAR UZSPRĀGT” neskaitās), mēs nezinām. Piedevām, kad ES stājoties Lietuvai pieprasīja slēgt strādājošo Ignalinas AES, tad apmēram tie paši 60% laikam gribēja, lai AES turpina darbu. Ignalinas AES RBMK reaktors pēc jebkura standarta ir nedrošāks par Visaginas AES piedāvāto GE/Hitachi ABWR modeli, tāpēc nešķiet loģisks balsojums no “informētas” sabiedrības viedokļa.

Naudas jautājums ir svarīgs, bet jāņem vērā, ka pēc jebkuras prognozes reģiona enerģijas pieprasījums kāps un papildus jaudas būs nepieciešamas jebkurā gadījumā. Tā kā biržas enerģijas cena mēdz nebūt tā lētāka un alternatīva ir iegādāties no Krievijas, tad AES visticamāk ir sakarīgs papildus bāzes jaudas avots, it īpaši ja ņem vērā ka jauna ABWR reaktora darba mūžs ir kā minimums 60 gadi – vairāk kā pietiekami, lai ieguldītie miljardi atpelnītos. Šī paša iemesla dēļ domāju, ka ne gudri, ne arī iespējami, būtu aplikt AES ar kādu OIK komponenti – AES enerģijas pašizmaksa ir gana zema un ja AES strādā, tad tās saražoto tīkla operatori paņem pilnībā jebkurā gadījumā.

Ja runā par lidmašīnu avārijām un teroristu uzbrukuma draudiem, jau citi ir pieminējuši, ka pastāv Daugavas kaskādes avārijas (piem. pavasarī) risks, šāds negadījums nozīmētu relatīvi Latvijai lielus cilvēku upurus. Un ja salīdzina cik daudz cilvēku dzīvības spēj izdzēst viens lidmašīnas nolaupīšanas gadījums un cik cilvēki ir gājuši bojā Fukušima Daiči AES negadījuma rezultātā, tad teroristu uzbrukums AES šķiet muļķīgs no pašu teroristu viedokļa, jo lielāku skādi var sastrādāt “vienkāršākos” veidos.

Ko autors piedāvā vietā ? Ar Krievijas gāzi vien nepietiek ? Pirkt enerģiju no Kaļiņingradas AES ? Tā būs droša un nekad nesabruks ?
Daudzreiz jau ir teikts – kas kontrolē enerģētiku, tas kontrolē visu.
Līdz šim nav skaidrs, kapēc katra Baltijas valsts nevar būvēt savu mazjaudīgāku AES personīgai lietošanai, lai kompensētu iztrūkumu tad, kad būs tam gatava ?
Ar ko somi atšķiras no mums ? Atomledlaužus būvēt drīkst, bet nelielas jaudas AES nedrīkst ? Atkal “starptautiskie biznesmeņi” neļauj ?
Nav kadru apkalpošanai ? Vēl stulbāku ieganstu mūsdienu globalizācijas laikā vairs nevar atrast ?
Riski ? Ja sabruks Daugavas HES, tad Rīgai par maz neliksies.. Iespēja tikpat liela kā postoša zemestrīce un cunami mūsu platuma grādos.

Gal;igu kretinsimu pauž daudzas plašaziāns, kuru žurnalist nepēj atškirt saālskabi no sērskābes. Tikēr tadu idiotu nav Francija, kurkads pussimts reaktoru ražo vismaz 75 % valsti vajadzīgaš enerģijas. Vai Somi, kuri meklē veit savai trešajai kodolemerģijais stacijai. Bet letiņi lai labāk rij akmeņogļu un gāzes atkritumus, kas arī ir radioaktīvi. Kamēr Latvijai pašai nebūs sava kodolspēkstacija un Railbaltika, tkmēr esam Gazpom alias puķina tuvās ārzemes. Žel ka tik daudz latviešu ir apķēziti ar čekas ģinamo. ka vairs nesaprot kas ir kas.

Taisnība, visi aspekti ir jāapsver, svarīgi ir gan tas, ka 1 litra biodegvielas ražošanai jāiztērē 1 litrs parastās, gan tas cik liela varbūtība ir Rīgas izdzīvošanai, ja Rīgas HES ietrieksies Boings, gan tas, cik trakas sekas var būt tad, kad Visaginas AES būs tikpat stulbi operatori, kā Černobiļā…
Jo vairāk šādu rakstu, jo vairāk sabiedrība informēta par precīzāk tā var spriest. Labs piemērs ir tā sauktā zaļā enerģija- tad kad izver plusus un mīnusus un sarēķina, cik tas mums izmaksā un, kas no tā nopelna, tad attieksme mainās.

AES maksā milzīgu naudu, tāpēc noteikti kārtīgi jāizvērtē, visi iespējamie varianti. Bet ja tomēr izlemj, ka vajag, tad jābūvē Latvijā sava. Man nav nekas pret lietuviešiem, bet grūst pusi Latvijas budžeta kaimiņvalsts ekonomikā, enerģētikā, infrastruktūrā un zinātnē un pretim saņemt tikai AES tvaiku mākoni un smukas runas par Baltijas vienotību un enerģētisko neatkarību? Piedodiet par izteicienu, bet man tas šķiet stulbi!

>>> Visagina/Ignalīna ir jau radījusi lielu daudzumu ilglaicīgo (desmiti tūkstošu gadu) radioaktīvo atkritumu un jaunā atomstacija tos radīs vēl vairāk. …
Kāds būs starptautiskais mehānisms, lai piespiestu Lietuvas valsti izveidot šo atkritumu glabātuvi un uzņemties atbildību par tās uzturēšanu nākamos 3000 (trīs tūkstošus) gadu?
=========
Jautājums par nullēm: cik ilgi tie atkritumi droši jāuzglabā – desmitiem tūkstošus gadu vai trīs tūkstošus gadu? Ja kādam tiešām interesētu, kas konkrētajā vietā notiks pēc tūkstošiem gadu – tad tas ir nevis Lietuvas politiķu, bet gan ģeologu jautājums. Viņi var pateikt, kas notiks ar tektoniskajām plātnēm, kurās vietās krāsies nogulumieži vai pieaugs spiediens uz atstātajiem konteineriem, kur var vai nevar iekļūt pazemes ūdens, utml.

Otrkārt, Richard A. Muller (Bērklija universitātes profesors, kurš pazīstams ar savām videolekcijām fizikā) apgalvo, ka atkritumi rada reālu apdraudējumu tikai apmēram pirmajos 300 gados. Runa ir par laiku, kas nepieciešams, lai sabruktu šķelšanās produkti ar īsu un vidēji ilgu dzīves laiku (Cēzijs-137, Stroncijs-90), nevis nenormāli ilgo laiku, kas vajadzīgs lai sasniegtu fona radiāciju. Millera modelis aplūkoja riskus, kas saistīti ar atkritumu daļēju noplūdi. Kodolatkritumu uzglabājamais laiks ir viena no lietām, ko fiziķi varētu objektīvi novērtēt un skaidrot daudz plašāk, lai neinformētu pašpaļāvību vai iracionālas bailes aizstātu ar konkrētām zināšanām.