Izglītības ministrs – bīstams amats!
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (105)
kristaps_drone 26.11.2012. 11.14
“Vai viņi iedomājās, kāds būtu viņu liktenis, ja atkārtotos okupācija? Kuri būtu tie laimīgie trīs vai četri, kuriem nebūtu paredzēta izsūtīšana un nošaušana?” – ķīlis noteikti izglābtos, jo viņa kangaru partija brāļojas ar SC un pats ķīlis atbalsta krievu valodu.
0
Signija Aizpuriete 26.11.2012. 00.45
——
Ja slikti ar dzirdi, tad par dziesmotās revolūcijas ‘bīdītājiem’ vajag rakstus lasīt:
Aivars Lembergs (Vikipēdijas raksts)
Politiskā darbība
(..)1988. gadā pirmo reizi ievēlēts Ventspils vadībā – par pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. No 1990. gada līdz 1993. gadam bija Augstākās Padomes deputāts un Ekonomikas komisijas loceklis, darbojās Latvijas Tautas frontes frakcijā. Viens no tiem deputātiem, kas 4. maijā balsoja par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Aivars_Lembergs
1
Sandris Maziks > Signija Aizpuriete 26.11.2012. 13.00
edge_indran ——
Kompartijas darbonis, padumjais funkcionars, kuram vel 1991. gada augusta bija jabut pakartam.
0
Sandris Maziks 25.11.2012. 11.54
edge_indran ——–
“Vai IRšu izmeklētāja ļ.cien. A.Brauna maz apjēdz, kāda procesa ietvaros godīgs mazgadīgu bērnu tēvs..”
Vai kompartijas funkcionars tas “mazgadigo bernu tevs”?
Neesmu dzirdejis gan, ka kads pedofilu vai sadistu sauktu par numismatu vai makskeresanas cienitaju.
0
Signija Aizpuriete 25.11.2012. 11.39
——–
”Sabiedrības acīs viņš ir omulīgs un populārs ostas pilsētas saimnieks. Tiesas zālē paveras atšķirīga aina, kas atgādina mafijas filmas, -…”
Krusttēvs Lembergs http://www.ir.lv/2012/11/21/krusttevs-lembergs
==============================================================================
Vai IRšu izmeklētāja ļ.cien. A.Brauna maz apjēdz, kāda procesa ietvaros godīgs mazgadīgu bērnu tēvs 1992.g. (viens 4. maija Deklarācijas parakstītājiem) sāka pārvērsties par gigantisku vis-Latvijas krusttēvu? Slimības cēloņus vajag pacensties APJĒGT, nevis turpināt Latvijas sabiedrību ar ”makulatūru” ārstēt…
0
piziks 25.11.2012. 01.08
ZanEi izdevies labs atgādinājums Koķes sakarā, — iepret Klusajam, kurš vairāķkārt pieminēja Somijas piemērus, Tavs atgādinājums par Koķi liek šo atgādinājumu pastiprināt, — tatad Ķīlis vienigi piesedzas ar “reformatora” mazbiksiņam, faktiski turpinot Koķes līniju Latvijai, — kamēr visapkārt konkurenti izglītibu piedāvā studentiem barterā/bez maksās, tikmēr Koķ-Ķīlis cer Latvijas izglītību atlikušajiem jaunajiem iezemiešiem tirgot par aizņemtu naudu. Nekustamo īpašumu “burbulis” pārsprāga, Latviju gandrīz aizraujot bankrota, tad nu pabalstīsim — atkal?! — nabaga zviedru banksteru labdarus, velkot Latviju uz “izglītības” — mācību maksas un planšetnieku iegādes — kreditiem?! Spoža reformatora šķietamība. Skool!
1
Signija Aizpuriete > piziks 25.11.2012. 11.26
———Gunārs Nāgels:'(..)
Mūsu valsts valdības galvenie uzdevumi ir nodrošināt latviešu tautas fizisko un garīgo izdzīvošanu. Šis darbs var būt arī bīstams.
Vai pašreizējā valdība to saprot?
==============================================================================
To saprata jau tā valdība, kas tika izveidota 1990.g.7.maijā pēc triumfālās LTF uzvaras vēlēšanās. Vai G.Nāgela kungs 2012.g. saprot,kā latviešu tautas glābējam Ivaram Godmanim savu uzticības reitingu no +70 izdevās samazināt līdz pat – 35
(IR speciālizlaidums,2019.nov.-dec.,-9.lpp.) ?
Tādos tempos kā pēdējos 20 gados deldējot latviešu tautas dzīvo un garīgo spēku, kur mēs nonāksim pēc Nacionālā attīstības plāna īstenošanas 2020.g., kur pēc Ķīļā vadībā sastādītā LIAS īstenošanas 2030.g.? Prātiņ, nāc pie varnešiem, kas nākamgad iecerējuši ‘liel-dropi’, lai atzīmētu prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas ietvaros sasniegto:
‘Latvijas Tautas frontes 25.gadadienas pasākumi izmaksās Ls 435 000’
http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvijas-tautas-frontes-25-gadadienas-pasakumi-izmaksas-ls-435-000-13979883
0
Jānis Derkusovs 24.11.2012. 18.04
Ķīlis nevieno sabiedrību , bet šķeļ…Ar metodēm vecām kā pasaule. Izglītības kvalitātei un rektoru algām ir tikai pastarpināts sakars. Ir pārliecība, ka samazinot algas rektoriem, izglītības kvalitātes līmenis pacelsies? Ķīlis lieliski šo lietu var sakārtot ar MK noteikumiem, bet nesakārto taču…Viņš ir sagatavojis kādu normatīvo aktu, kas noteiktu valsts augstskolu rektoru algas līdzīgi kā tās ir noteiktas skolām? Un kāpēc? Jo pieturas pie taktikas, ka masām ir jārada ienaidnieka tēls…
Tieši tāpat kā boļševiki 1917.gada revolūcijā. Tur arī masu naids tika vērsts pret mantīgo šķiru. Ķīlis vienkārši spēlē uz pūļa zemākajiem instinktiem, tai skaitā uz skaudības. Tā arī tiek īstenots princips -skaldi un valdi. Uzkūdot un sarīdot vienu sociālo grupu ar citu. Rektorus ar studentiem, maksas studentus ar budžeta studentiem, skolotājus ar vecākiem…Ciniska manipulācija ar sabiedrības grupām . Jo mērķis attaisno līdzekļus…Kāds tieši mērķis? Nedomāju, ka Ķīlis pats to zina….Viņam vienkārši patīk jukas. Ļeņins arī bija liels socialantropoloģisko eksperimentu cienītājs. Tāpat kā Ķīlis…
Starp citu, vēsturiska atkāpe…Padomju režīms ļoti līdzīgi oficiāli pamatoja 1949.gada deportācijas Latvijā, kas tika vērstas pret pārticīgākajiem zemnieku saimniecību īpašniekiem-budžiem, kuri nežēlīgi ekspluatēja lauku proletariātu un pretojas progresīvas kolektīvās saimniekošanas sistēmas ieviešanai, tas ir kolhoziem.
Arī Ķīlis izmanto ļoti līdzīgas manipulācijas ar sabiedrisko domu.
8
Signija Aizpuriete > Jānis Derkusovs 24.11.2012. 19.19
——–jautajums4 ‘(..)
Arī Ķīlis izmanto ļoti līdzīgas manipulācijas ar sabiedrisko domu.
=============================================================================
Nu,un? Kā saka – ‘Kas nav aizliegts, tas ir atļauts’. Lai izmanto, galu galā 2012.g. vairs nevar tik brīvi un ar tādu vērienu kā 1992.g. reformēt (lasi – lauzt), piesedzoties ar buramvārdiņiem ‘demokrātija’,’reformas’, ‘padomju paliekas’…..
Starp citu, vēsturiska atkāpe – kā izrīkojās austrālieša G.Nāgela piesauktais A.Tentelis u.c. pēc 1934.g.15.maija apvērsuma. Viens fragments no 18. novembra brīvvalsts izglītības sistēmas veidotāja, tautskolotāja ar piecdesmitsešu (56-!) skolmeistarošanas gadu pieredzi – Jāņa Grestes grāmatas ‘Krist un celties’:
‘ (..)Viens tomēr bija visiem kopīgs:griba celt skolu, veidot labāku jaunatni, sekojot jaunlaiku gaišāko pedagoģisko galvu atzinumiem.
Tad nāca 1934.gads. Tas noslaucīja daudz ko. Skolotāju savienību likvidēja. To, kam bija naudas vērtība, pievāca veikli pirksti. Vēsturiskos dokumentus iznīcināja. Aktīvākos darbiniekus padzina. Padzina tos, kurus mēs vienmēr esam uzskatījuši par mūsu skolas greznumu:Kūlu, Rītiņu, Lancmani, Odiņu, Lambertu, Martineli, Āboliņu utt. Padzina simtiem skolu darbinieku, kam bija sakari ar Kūlas vadīto Skolotāju savienību.’ (- 235.lpp)
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 24.11.2012. 19.50
Nē. Nevar. Un nevarēs!
Vienīgais slikti, ka reformas Latvijas izglītības sistēmā tiešām ir akūti ir nepieciešamas. Visās izglītības pakāpēs. Un visas ieinteresētās puses to saprot un ir gatavas iesaistīties. Visas. Izņemot Ķīli, kurš negrib sistēmiskas reformas, bet tikai jandāliņu.
Mums izglītības sistēmu uzlabot vajag nevis sagraut.
Bet Ķīlis Kā Ostaps…Ka tikai kādu vīziju par Noviji Vasjukiem vēl uzburt. Lietus pārdevējs!
0
Sandris Maziks > Jānis Derkusovs 24.11.2012. 20.52
jautajums_4
http://www.ir.lv/blogi/personigie-blogi/mazs-zaglitis
Tas gan bija veltijums Sprudzam, bet Kilim ari deres.
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.11.2012. 12.25
jautajums – Tev vajadzētu tā kā zināt – vai Latvijā kāds ir veicis analīzi par to cik un kādi mums speciālisti ar augstāko izglītību ir vajadzīgi katru gadu .
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.11.2012. 13.05
Tādas nopietnas analīzes nav, vismaz ne tādas, ko varētu par tādu atzīt. Bet darba tirgus analīze, līdz ar to valsts pasūtījuma definēšana, vispār ir Ekonomikas ministrijas, tas ir Pavļuta, kompetence, Izglītības ministrijai būtu jābūt tikai valsts pasūtījuma īzpildītājam.
Bet vispār pēdējos gadus situāciju cenšās regulēt ar budžēta vietu sadalījumu, prioritārās bija tehniskās un inženierstudijas, dabas un eksaktās zinātnes. Lai stimulētu sīkos studēt, ko nopietnāku. Par sociālantropologiem ir jāmācās par savu naudu, lielā daļā arī par politologiem, ekonomistiem, juristiem…Tāpēc jau zviedru augstskolas, kas juristi un ekonomisti trako, cer dabūt valsts finansējumu sev.
0
garausiitis > Jānis Derkusovs 25.11.2012. 13.20
jautājums – un tad nonākam atkal pie pamatizglītības kvalitātes , jo eksaktās lietas nopietni nepacelt , ja nav stabilu pamatu matemātikā, fizikā :)
Interesanti kā Rīgas Ekonomikas augstskola skatās uz savu asociēto profesoru ,kas aizmirsis , ka jāpublicējas ar :)
Bet ja nopietni , tad tracina, ka nav Ķīlim skaidra redzējuma , ko un kā viņš vēlas sasniegt ( par sviestu līdz 2020g. TOP 100 sasniegšanā es nekomentēšu ) .
P.S. Kad gadu ar astīti atpakaļ man teica, ka Ķīlis ir mazohists es pasmaidīju , tagad sāku domāt ,ka vārdi bija patiesi :)
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.11.2012. 13.42
>klusais
Nu es neteiktu, ka mazohists…Drīzāk Benders, vienmēr gatavs sniegt vīziju par Novijiem Vasjukiem, ar ValdiZ fonā kā Kisu jeb otjec ruskoi demokratiji .
Ķīlim ir izteikts Pītera Pena sidroms. Viņš mīt Nekurzemē…
Un par TOP 100 . Pat ja ieguldītu vājprātīgu naudu, kādas Latvijai nav, tas ir utopisks mērķis.Jo tur bez naudas vēl ir ļoti daudz citu aspektu un faktoru Bet Ķīlis mētājas ar skaļiem solījumiem, kuri cilvēkiem, kas ir tālu no šīs jomas, šķiet ļoti atbalstāmi- Jā, viņi ir par. kāpēc nē. Jo nesaprot, ko tas reāli nozīmē.
Ķīlis ir arī sporta ministrs, tik pat labi viņš var apsolīt, ka uz 2020 gadu Latvijas izlase spēlēs Pasaules čempionātā futbolā. Vispār tas ir reālāks mērķis par TOP 100 augstskolās.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 25.11.2012. 13.47
Plāns prasa konkrētību un atbildību. prezentācija ir saukļi, lozungi un muldēšana.
Tu uz banku pēc kredīta uzņēmumam aizej ar prezentāciju …Biznesa plāna vietā…Runās ar Tevi vispār?
Ķīlis ir kņaza Kropotkina sekotājs…Anarhija-kārtības māte
0
harrygebol 24.11.2012. 17.06
Izskatās, ka t.s. atjaunotajā Latvijas Republikā visi izglītības ministri ir baidījušies no tāda likteņa, kāds še ir aprakstīts, un neviens nav neko darījis, lai uzlabotu latviešu tautas zināšanas par sevi – par pasauli, par pasauli sevī un citos. Latgale joprojām nav apgūta teritorija, un rusifikācija lepni soļo galvaspilsētā, un par to gādā arī Izglītības ministrija. Tās Ķīļa reformas, kas jau ir notikušas, vēl dziļāk gremdē (gan etnisku latviešu, gan citu Latvijas tautu) jauniešu latviešu valodas prasmes.
0
Una Grinberga 24.11.2012. 16.40
Ja tādi laiki pienāktu, diez vai kādu no bijušajiem IZM ministriem izsūtītu, jo tie ir gatavi liekties pa jebkādiem vējiem… Pagaidām Ķīli arī nesūtītu, ja nu vienīgi par to, ka viņš ir spējīgs vienot lielu daļu izglītotas un domājošas sabiedrības, kas ir drauds jebkurai sistēmai, kas darbojas pati priekš sevis nevis priekš sabiedrības.
0
Mikelis 24.11.2012. 13.16
Ķīļa kungam un līdzgaitniekiem nekas nedraud, esiet par to droši. Varbūt tikai kāda medaļa vai pateicība.
1
Signija Aizpuriete > Mikelis 24.11.2012. 13.40
——–
Ja neviens no Valsts kontroles revizījām nav nobijies, tad arī Ķīļa teikto nopietni neuztver. Galvenais, ka naudas plūsma netiek ierobežota:
‘Ķīlis: Varbūt nāksies atdot augstskolu novērtēšanā ieguldīto miljonu’
IZM plāno piesaistīt respektablu auditorfirmu, kas pārbaudīs projekta kvalitāti
http://www.ir.lv/2012/11/19/kilis-varbut-naksies-atdot-augstskolu-novertesana-ieguldito-miljonu
0
Māris Bārzdainis 24.11.2012. 12.51
RP un Ķīļa reformas izglītības sistēmā vispār ir ļoti smags trieciens Vienotības prestižam, kurš jau tā ir niecīgs.
Izrādās, ka Vienotības kūrētāji izglītības sistēmā Šadurskis un Druviete nekā nav darījuši, lai kaut ko kardināli mainītu. Kad daži te no Vienotības tagad sāk pamazām ierunāties, ka “reformas jau vajadzīgas”, tad tas tikai apliecina – Vienotība pati atzīst, ka izglītībā viss ir sapuvis un V ir vainīga šajā bardakā.
1
garausiitis > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 12.53
susurs – mosties , pusdienslaiks jau garām :)
0
mary75 24.11.2012. 12.19
Nez kapēc ir sajūta, ka, ja IM mums būtu, piemēram, Dzintars, un reformas ierosinātu NA, studenti būtu organizēti reformas atbalstīt, un daži komentāri būtu ar pilnīgi citu saturu.
Manuprāt, “klusais” ir adekvāti argumenti par reformas trūkumiem, dīvaini, ka mums teologi, lai cik tās programmas nebūtu labas, vajadzīgi vairāk par tehniskajām specialitātēm, un Somijas izglītības sistēma skaitās viena no labākajām, tur būtu, ko pamācīties,tikai, vai tā piemērota Latvijai, jo tur viss balstās uz izglītības iestāžu vadītāju un darbinieku atbildības sajūtu, profesionalitāti, un godaprātu, ar ko mums te tā ir, kā ir.
14
garausiitis > mary75 24.11.2012. 12.26
dzeris – nu cik var atkārtot :
a) reformām ir jābūt sistemātiskām
b) ir jāsāk ar pamatiem – pamatizglītību.
Somiem savulaik bija mērķis apsteigt zviedrus – viņi sāka ar skaidrām vadlīnijām un secīgu rīcību – rezultāts – somiem šobrīd izglītība ir pasaules TOP4 reitingā kopā ar Kanādu,Koreju un Japānu.
Kas ir mums ? Haotiska rīcības imitēšana . Kur ir loģisks plāns ?
Un vēl ieteiktu pievērst uzmanību vienai ļoti būtiskai lietai – ” Mēs vienmēr esam domājuši par taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju izglītībai, pirms domājam par kvalitāti. Mēs nepieļaujam, lai ģimenes fons – kultūras un sociālie faktori – ietekmētu bērnu izglītošanas iespējas ” . Tas nozīmē ko – tikai to , ka visas valsts pilsoņu izglītība ir jāceļ, nevis tikai maksātspējīgo. Šajā nostādnē ir ļoti daudz kas būtisks paslēpts.
0
dro > mary75 24.11.2012. 12.28
dzeris49. Vai Ķīlis iestājas pret teologiem, bet Dzintars pieprasa teoloģijas studijām papildus valsts atbalstu? Vau, vau:)
0
mary75 > mary75 24.11.2012. 12.42
Klusais – es jau arī saku, ka tava kritika, principā, ir pamatota, bet, ideāls variants diezin vai tuvākajā nākotnē būs sagaidāms, un jādara vismaz tas, ko var izdarīt, tai pamatizglītībai var pieķerties arī vēlāk, un tur būs vēl lielāka pretestība, cik zinu Somijā vispār nav iestādes, kas kontrolē skolas un skolotājus, viss balstās uz viņu atbildības sajūtu un gala rezultātu, Latvijā tas nav iespējams, arī tāpēc, ka mums ir krievu un latviešu skolas, bilingvalā izglītība, utt.
Ino – ar to gribu teikt, ka šeit, bieži vien, atbalsts vai kritika atkarīga nevis no tā, ko dara, bet, kurš dara.
Un kas mums “galvenais students” to arī, laikam, zini, NA funkcionārs, kas tos visus protestus pret Ķīli organizē, ar “vecāko biedru” svētību, dabiski.
Un teologiem, manuprāt, valsts atbalstam būtu jābūt mazākam, kā eksaktām zinātnēm, Ķīlim tur kaut kā savāsdāk.
“Vau, vau” norakstīsim uz tavu pārlieko emocionalitāti.
0
Signija Aizpuriete > mary75 24.11.2012. 12.45
———klusais dzeris – nu cik var atkārtot :
a) reformām ir jābūt sistemātiskām
b) ir jāsāk ar pamatiem – pamatizglītību
==============================================================================
‘Atkārtošana – zināšanu māte’ – noder ATCERĒTIES, kā sākās reformēšanas sērga 1992.g., kad A.Piebalgs un ”sarkano diplomu” īpašnieki kopā ar trimdenieku intelektuāļiem uzdarbojās:
– 1992.gada septembrī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Gunārs Meierovics žurnālā ‘Skola un Ģimene’ rakstīja:
‘Jaunais laiks prasa arī radikālu Latvijas izglītības sistēmas pārveidi. Nepietiek tikai ar to, ka vidusskolu nosauc par ģimnāziju, ja nemainās mācību iestādes gars. Liels darbs būs skolotāju pārkvalificēšanas un jauno mācību grāmatu izdošana.’ (Skola un Ģimene,nr.345,09.1992).
– RADIKĀLĀ reformēšana – sākot ar to, ka mainīja skolēnu zināšanu vērtēšanas 5 baļļu sistēmu uz 10, Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta aizliegšanu..utt.utml – un te mēs atkal pēc 22 gadiem esam nonākuši…..Atkal RADIKĀLA reformēšana….
0
garausiitis > mary75 24.11.2012. 12.50
dzeris – traģēdija ir apstāklī ,ka Ķīlis ir gatavs salauzt sistēmu , bet tā arī īsti pats nesaprot ko likt vietā . Es te vēl pieminēšu Sālberga teikto pavasarī Latvijā esot – „Ir valstis, kuras sākumā izmēģina visu nepareizo, lai nonāktu pie pareizā. Somi tā nerīkojas”
Tad kur ir problēma rīkoties gudri ? Paraugs ir priekšā , bet Ķīlis cenšas izoperēt mandeles caur pakaļu .
0
garausiitis > mary75 24.11.2012. 12.52
edge – konkrētika arī nav slikta lieta – ” A.Piebalgs un ”sarkano diplomu” īpašnieki kopā ar trimdenieku intelektuāļiem uzdarbojās ” – par Piebalgu skaidrs, trimdiniekus arī atrastu , vai nevar nosaukt ” sarkano diplomu ” īpašniekus ?
0
mary75 > mary75 24.11.2012. 13.18
Nu tas ir mūžīgais jautājums – vai labāk ir neoperēt tās mandeles vispār, lai pūst tālāk, ar visām sekām, un gaidīt augsta līmeņa speciālistu, kas, iespējams, to izdarīs labāk, vai mēģināt to infekciju novērst, kā nu prot esošais ārsts.
Kritērijs varētu būt rezultāts – vai “slimnieka” stāvoklis, tomēr, uzlabosies, vai pasliktināsies, manuprāt, viss ir tik ielaists, ka, tomēr, varētu sagaidīt, kaut nelielu, uzlabojumu vai remisiju, kuras laikā varētu sagatavoties nākamajai, radikālākai, operācijai.
0
Signija Aizpuriete > mary75 24.11.2012. 13.34
——klusais edge – konkrētika arī nav slikta lieta – ” A.Piebalgs un ”sarkano diplomu” īpašnieki kopā ar trimdenieku intelektuāļiem uzdarbojās ” – par Piebalgu skaidrs, trimdiniekus arī atrastu , vai nevar nosaukt ” sarkano diplomu ” īpašniekus ?
==============================================================================
Varu ATGĀDINĀT tiem, kas par Somijas bezmaksas izglītību sajūsminās – vienu pantu no LPSR Konstitūcijas (šodienas reformu BŪTĪBAS apjēgšanai):
43.pants. Latvijas PSR pilsoņiem ir tiesības uz izglītību.
Šīs tiesības tiek nodrošinātas, nosakot visu veidu bezmaksas izglītību, realizējot jaunatnes vispārējo obligāto vidējo izglītību, plaši attīstot profesionālo tehnisko, vidējo speciālo un augstāko izglītību, kas pamatojas uz mācību saikni ar dzīvi un ražošanu; (..)
garantējot iespēju mācīties skolā dzimatajā valodā; radot apstākļus pašizglītībai.
0
garausiitis > mary75 24.11.2012. 16.48
dzeris – atbilde vienkārša – mandeles vajag operēt pareizi – caur kaklu :) Bet ja Tu esi gatavs sev tās ļaut operēt caur pakaļu , tad vari tā izklaidēties :)
0
garausiitis > mary75 24.11.2012. 16.52
edge – kāds sakars ar konstitūcijas citēšanu ? Starp citu – zinot ,ka Somijas izglītības sistēma ir viena no pasaules labākajām , manuprāt ir diezgan loģiski sajūsmināties par vienu no tās raksturojošajām lietām – to ,ka tā ir bez maksas :)
0
armn > mary75 24.11.2012. 16.57
Klusais, reformām jābūt sistemātiskām jeb sistēmiskām? Manuprāt reformas mums ir bijušas sistemātiskas ar katru jaunu ministru. Tas ko Ķīlis piedāvā šī sistēmiskas (sistēmas) reformas. Un par to viņam cieņa, jo līdzšinējā augstākās izglītības sistēma nenodrišina kvalitatīvu rezultātu. Varbūt Ķīlis ir pārāk gudrs un pārāk atšķirīgs no tā vidsmēra pie kāda esam raduši.
0
Sandris Maziks > mary75 24.11.2012. 22.40
edge_indran ——
Доказательством никчемности ребёнка в российской семье обычно служит криминальная статистика. К примеру, в 2007 году жертвами преступлений в России стали 161,6 тыс. несовершеннолетних, из них 2,5 тысячи детей, увы, погибли. В отношении более 70 тыс. подростков совершены преступления, сопряжённые с насильственными действиями. 8,8 тысяч детей подверглись сексуальным домогательствам. Стоит добавить, что ежегодно пропадает без вести до 20 тыс. российских детей.
http://ttolk.ru/?p=13482
0
Sandris Maziks > mary75 24.11.2012. 22.44
klusais
Isti specuki ne tikai mandeles izgriezt, bet ari komunicet var.
0
piziks > mary75 25.11.2012. 17.23
Dzeri, nu Tu gan esi paviršs & bezatbildigs, — ja tagad nav labi, vai vajag pamēģināt, kas Ķīlim sanāks, jo šis skaļi un spilgti runā, — ja nesanāks, mēģināsim vēl. Tev aizmirsies, ka Ķīlim, viņa stilu vērojot, ir visas iespējas samaitāt arī atlikušos labumus, toties kurš ir pamanījis kadus labumus, ko Ķilis paveicis gada laikā? Deletējis 1 Gruškevicu, aizrotējis 1 ex-Ratnieci vai Ratnieci? Un vēl? Tik vien kā mētājies kā tā flokloristiski brūnā viela pa āliņģi = šurpi turpi bezjēgā. Labi, ka Dombrovskim pietika prāta pēc Ķīļa bļāvieniem akā lekt visus pārējos neaicināt, toties — kā saputojās tikpat bezatbildigi skaļi zatleristu fani! (Budžets pieņemts, nakamgad iespējamas tikai beznaudas reformas, — nekā dalāma un pārdalāma nebūs. AI sistēma nauda grozās liela, bet būtu derējusi, ja jau premjers — vismaz vienreiz! — pie dalīšanas ostās kukulniekus nepielaida. Tik vien tā RP rīcibas “patriotisma”.
0
dro 24.11.2012. 12.14
Ķīlis mācās no pirmskara Izglītības ministru “kļūdām”, tādēļ cenšas atjaunot krievu valodas lomu izglītībā:)
Brīnos par Ķīla atbalstītājiem, kuri viņa “reformas” uzņem nopietni. Pavisam nesen Ķīlis uzstāja uz maksas augstāko izglītību, tagad par “kvalitatīvu” nevis valstij vajadzīgu programmu atbalstīšanu. Kad rektori sāka protestēt pret Izglītības ministrijas ierēdņu audita interpretāciju, tad Ķīlis apvainoja Augstākās izglītības padomi audita viltošanā. Skandalists, otru tādu nav viegli sameklēt:)
1
mary75 > dro 24.11.2012. 14.52
Paskaties spogulī, un tevi pārņems vēl lielāks izbrīns – ieraudzīsi cilvēku, kas spēj nopietni un bez ironijas uzņemt dažu NA biedru iniciatīvas, un uzskatīt, ka Iesalnieks var būt padomnieks kultūras jautājumos, un Parādnieks var būt tas, kas lems par to, atļaut vai neatļaut abortus.
Kas ir Ķīlis salīdzinot ar šiem “ģēnijiem”?
–
0
garausiitis 24.11.2012. 10.51
Un tad tālākais augstākā izglītība – Augstākā izglītība Somijā ir bezmaksas. ” Augstākā izglītība ir bezmaksas. ” – šito pantiņu Ķīlim vajadzētu piekārt pie sienas guļamistabā . Vēl viens pantiņš , ko vajadzētu izlasīt – ” Tev ir iespēja pieteikties studijām kādā no Somijas lietišķo zinātņu augstskolām, lai iegūtu labas kvalitātes izglītību ar augstu pievienoto vērtību. ” – tas lai saprastu , ka nevar būt lielāka ļaunuma par ideju vispārējai maksas augstākajai izglītībai.
Un te latviešu studentes teksts par studijām ,kas norāda virzienu , kur iet – ” Katrā Somijas universitātes piedāvātajā studiju programmā ir ierobežots vietu skaits. Iestājeksāmeni ir diezgan grūti, bet motivācija iekļūt liela. Nav laika slīkt neizlēmībā un mācīties, ko pagadās. Kurš gan jaunietis vēlēsies mācīties grūtajiem eksāmeniem vienalga ko? Mācīsies, kas patīk, vai padodas. Ja iekļūs, turpinās mācīties, jo patīk un padodas. Motivācija studēt saistīta arī ar darba tirgu un studentu dzīves jaukumiem – bezmaksas studijas kārotajā programmā, atlaides sabiedriskajā transportā, izklaides vietās, veikalos.” Jeb īsāk sakot jau nodrillētā tēma – pirmkārt saprotam cik kādas programmas vajadzīgas, otrkārt saprotam ,kuras augstskolas var to nodrošināt ( te noderētu novērtējumi ) , treškārt – konkurss pie iestāšanās un objektīva iegūto zināšanu kontrole ( ir jābeidz tas sviests , ka kursa darbi, kontroldarbi un tml. tiek vienkārši pirkti par naudu ) . Pie visa tā protams var studēt par naudu , bet – diploma saņemšanas kritēriji ir jākontrolē !
Un nobeigumā ieteiktu ieklausīties Somijas izglītības sistēmas radītāja P.Sālberga vārdos –
a ) „Mēs vienmēr esam domājuši par taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju izglītībai, pirms domājam par kvalitāti. Mēs nepieļaujam, lai ģimenes fons – kultūras un sociālie faktori – ietekmētu bērnu izglītošanas iespējas,”
b) Latvijā nav sliktu skolotāju un tiek darīts ļoti daudz labu lietu. Taču reformas ir jāīsteno sistemātiski, lai būtu pozitīvi rezultāti .
P.S. Es varbūt uzsvērtu vārdu sistemātiski.
17
dro > garausiitis 24.11.2012. 11.22
klusais. Latvijā nav sliktu skolotāju…
___________________
Piekrītu gandrīz visam, izņemot šo apgalvojumu. Latvijā bija un ir daudz sliktu skolotāju un nekompetentu pasniedzēju, ko esmu izbaudījis uz savas ādas. Man sarkanajam diplomam pietrūka dažu punktu /bija piedzimuši 2 bērni, tādēļ bija nopietni jāstrādā, bet pārlikt dažus eksāmenus nelikās svarīgi/. Pēc dienesta CA biju kļuvis tik stulbs, ka bija jādomā kā izvilkt kvadrātsakni, tādēļ devos uz sagatavošanas kursiem, kuri man nedeva itin neko, jo pasniedzēja uzreiz piedāvāja risināt vissarežģītākos uzdevumus. Pēc mēneša kursus pametu. Nākošajā gadā mācības neatsāku, jo atvēris auditorijas durvis, ieraudzīju to pašu pasniedzēju. Tā arī nebūtu ieguvis augstāko izglītību, ja draugs mani pavasarī nebūtu aizvilcis uz saīsinātajiem kursiem. Matemātiku rakstiski noliku uz 4, bet vārdiskajā uz 5. RPI skaitļošanas mašīnas /pamatā Minsk 22/ pasniedza tāds “ģēnijs”, kurš, pats sapratis ka nejēdz neko no priekšmeta, aizlaidās…. Līdzīgas situācijas varētu aprakstīt par vispārējo izglītību, kad mācījās mani bērni.
0
garausiitis > garausiitis 24.11.2012. 11.38
lno – par labajiem skolotājiem bija Sālberga vārdi :) Es arī nepiekrītu apgalvojumam , bet tajā pašā laikā es norādiju , ka uzsvars ir jāliek uz vārdu sistemātiski . Domāju ,ka Sālbergs drīzāk domāja ,ka Latvijā ir arī labi skolotāji. Bet ne jau tajā sāls – sāls ir apstāklī , ka reformas ir jāsāk no apakšas .
Ja par pasniedzējiem – ir visādi stāsti , arī man , bet tajā pašā laikā bija fenomenāli pasniedzēji … Starp citu mans konflikts augstskolā bija tieši par mācību vielu :) , atļāvos rektoram pateikt , ka māca nevajadzīgas lietas :) Bij vēl otrs konflikts ar filozofijas pasniedzēju , tas beidzās ar parunāšanos pirmajā daļā :)
0
dro > garausiitis 24.11.2012. 11.49
klusais. Bij vēl otrs konflikts ar filozofijas pasniedzēju , tas beidzās ar parunāšanos pirmajā daļā :)
_________________________
Nu filozofijas sakarā ir daudz komisku momentu. Kad gāju uz kandidāta minimumu, pasniedzējai uzdeva jautājumu par pretī RPI degošajam uzrakstam “Partija svinīgi paziņo…” Pasniedzēja atbildēja, ka tas nav politbiroja uzstādījums, bet vietējo censoņu izdomājums. Kad nākošajā dienā atnesa partijas programmu, pasniedzēja nenosarkusi atgaiņājās: Partija jau sen atbrīvojusies no voluntārista Hruščova…
0
Una Grinberga > garausiitis 24.11.2012. 17.16
@klusais
Šādi reformēt Latvijas AI pašlaik nav iespējams, jo pirmkārt ir jāsakārto profesionālā izglītība, lai tie, kas nav spējīgi nokārtot grūtos iestājeksāmenus augstskolās, varētu iegūt profesiju. Arī AI dažās jomās vēl nav tik katastrofāla – pietiek ar lielāku vieslektoru skaitu un starptautiskiem pētījumiem, lai izglītības līmenis izlīdzinātos ar pārējo pasauli. Kas ir katastrofa? Tad tas ir uzblīdušais augstskolu administratīvais sektors un kvalitātes sadrumstalotība. Un pa lielam tas ir vienīgais, ko šajā situācijā var darīt, jo no gaisa mums miljards nenokritīs, ko varēsim iedot pa daļai katrai no 60 augstskolām. BET līdz nākamajam ES fondu periodam ir jākonsolidē AI iestādes, lai ES naudu var ieguldīt efektīvi, nevis pa drusciņai iedodot katrai augstskolai. Jau 10 gadus esam izniekojuši simtiem miljonu, ieguldot ES naudu neefektīvi AI, kas pat nespēj apturēt kvalitātes strauju krišanos.
0
garausiitis > garausiitis 24.11.2012. 17.44
NaSp – un kur mēs ko dzirdam par profesionālo izglītību? Tā vispār ir aizmirsta. Par AI – esmu jau rakstījis daudzkārt – pirmkārt mums jāsaprot kādas programmas un kādā apmērā mums vajag – un tikai tad jāmeklē kā to panākt. Vai Stratēģiskās komisijas šefam nebija laika aizdomāties, ka stratēģiski vajadzēja saprast kādi speciālisti un kādā apjomā vajadzīgi valstij?
0
andris902 > garausiitis 24.11.2012. 18.14
Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem, atsaucoties uz spēkā esošiem plānošanas dokumentiem (Valdības deklarācija, Valdības rīcības plāns, informatīvais ziņojums “Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai”), Izglītības un zinātnes ministrija sagatavoja prezentāciju, kurā atspoguļots reformu plāns augstākajā izglītībā. Septembra mēnesī šis plāns tika prezentēts Valsts prezidentam, koalīcijas Saeimas frakcijām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, darba devēju un augstskolu pārstāvjiem. Pie vairākiem šī plāna punktiem jau rit aktīvs darbs – ministrija ir izstrādājusi un valdībā apstiprinājusi grozījumus studiju virzienu akreditācijas kārtībā, izstrādāti un koalīcijas partneriem iesniegti vērtēšanai grozījumi Augstskolu un Izglītības likumos. Tie paredz plašāku Eiropas Savienības valstu valodu lietojumu un augstskolu pārvaldības maiņu.
Neskatoties uz to, publiskajā komunikācijā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka izglītības un zinātnes ministrijai nav reformu plāna reformām augstākajā izglītībā.
Lai ļautu pārliecināties par pretējo, ministrs Roberts Ķīlis 20 minūšu prezentācijā iespējami kodolīgi vēlreiz izstāsta iecerēto reformu plānu. Vienlaikus ministrija strādā šī paša pasākumu plāna „birokrātiskas versijas”, kas tiks apstiprināta tuvākajā laikā.
http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=Lh6ySXwiaS0
0
bekijja > garausiitis 24.11.2012. 19.11
Klusais: tie Salberga atzinumi NAV par augstāko izglītību, tie ir par pamata un vidējo.
0
piziks > garausiitis 24.11.2012. 21.09
ZanE, info, protams, citēta pareizi. Toties pats Ķīlis nav spējigs novadīt/realizēt nevienu reformu. “Trakais profesors” varētu būt vienīgi rūpīgi uzmanāms/pieskatāms publicitātes skaļrunis/megafons nopietna, loģiska, secīga ministra (vai premjera, ja atbilstoša ministra nav pa rokai draudzīgajās partijās) vadībā. Pie laba skolotāja tik haotisks skolnieks pat skautu kopā par līderi netiek, — tādu skautu kā Ķīlis 3 priedēs būtu jāmeklē zemessargu bataljonam, a mums augstskolu vien esot 54… vai cik nu tur…
Klusais istajā brīdī atgadināja par somu pieeju, — izglītības namu būvēt no pamatiem: vispirms sakārtojot zemākos stāvus, nevis sākot uzreiz ar augstāko. Protams, Ķīlim… vai tiem, kuri spaida Ķīli kā televizora pulti, svarīgākas ir taupāmās vai pelnāmas naudas apjomi, kuri ir AI sistēmā, ne ierindas skoliņās un bērnudārzos.
0
garausiitis > garausiitis 24.11.2012. 21.45
Sleepwalker – manuprāt vairākkārt atgādināju ,ka izglītība sākas ar pamatizglītību . Ķīlis mētājas kā pendele īsti nesējot parādīt ar ko sākt. Somi sāka ar pamatizglītību , kas pavilka vidējo un rezultātā arī augstāko . Jautājums diezgan precīzi noformulēja problēmas ,kas sākas pēc 5 klases , kad parādās nopietnākā formā eksaktās zinātnes. Nebūs labas pamatizglītības – nav variantu labai augstākajai izglītībai – to nu vajadzētu saprast.
0
andris902 > garausiitis 24.11.2012. 21.47
….Ķīļa lielākais trūkums šajā situācijā – nav spēcīgas komandas, kas spētu izstrādāt un īstenot reformas…vai nobremzēt aplamības…pieņemu,ka tādu komandu būtu grūti izveidot, jo sastrādāties ar Ķīli būtu problemātiski….
…par reformām AI bija nobriedusi arī Koķe…interesanti palasīt arī komentētāju reakciju – “Koķe pieļauj augstāko izglītību tikai par maksu”
http://www.ir.lv/2010/4/9/kokje-pieljauj-paariet-tikai-uz-maksas-augstaako-izglitiibu
…un kārtējo reizi nepieciešams atgādināt, kādi mums bijuši Izglītības ministri….15 ministri 22 gadu laikā!…
Andris Piebalgs
Jānis Vaivods
Jānis Gaigals
Māris Grīnblats
Juris Celmiņš
Silva Golde
Māris Vītols
Kārlis Greiškalns
Kārlis Šadurskis
Juris Radzevičs
Ina Druviete
Baiba Rivža
Tatjana Koķe
Rolands Broks
Ŗoberts Ķīlis
0
bekijja > garausiitis 24.11.2012. 22.57
Klusais: Vai Latvijai ir laiks gaidīt, kad tiks pabeigta sākumskolas un vidusskolas reforma un reformētās sistēmas pirmie beidzēji būs sasnieguši augstskolas vecumu? Kāpēc esošo skolu absolventi izvēlas studēt ārzemēs un ārzemju skolās iekšā tiek?
0
piziks > garausiitis 25.11.2012. 01.06
ZanE, = labas atgādinājums Koķes sakarā, — iepret Klusajam, kurš vairāķkārt pieminēja Somijas piemērus, Tavs atgādinājums par Koķi liek šo atgādinājumu pastiprināt, — tatad Ķīlis vienigi piesedzas ar “reformatora” mazbiksiņam, faktiski turpinot Koķes līniju Latvijai, — kamēr visapkārt konkurenti izglītibu piedāvā studentiem barterā/bez maksās, tikmēr Koķ-Ķīlis cer Latvijas izglītību atlikušajiem jaunajiem iezemiešiem tirgot par aizņemtu naudu. Nekustamo īpašumu “burbulis” pārsprāga, Latviju gandrīz aizraujot bankrota, tad nu pabalstīsim — atkal?! — nabaga zviedru banksteru labdarus, velkot Latviju uz “izglītības” — mācību maksas un planšetnieku iegādes — kreditiem?! Spoža reformatora šķietamība. Skool!
0
garausiitis > garausiitis 25.11.2012. 12.04
Sleepwalker – laikam nemāku paskaidrot :) Tas ko mēģinu pateikt slēpjas apstāklī , ka reformas ir jāveic iepriekš visu nopietni izplānojot . Nekur neteicu ,ka nevajag reformas augstākajā izglītībā , bet norādu ,ka jāstiprina visa izglītības piramīda . Visu var protams veikt paralēli un tas arī ir jādara , bet jādara pieturoties kādam skaidram un loģiskam plānam nevis haotiski . Kur ir tas Ķīļa reformu plāns ? Pārdalīt naudu starp studijām ?
Un tad par izglītības kvalitāti vidējās mācību iestādēs – te man ir bijusi pašam saskarsme . Mazais puika man mācās 1.ģimnāzijā un tur tiešām īpašu problēmu nav , bet tas ko man ir nācies redzēt kādā Imantas skolā ( nesaukšu vārdā ) to grūti loģiski izskaidrot – fizikas stundas sastāv no 40 min. uzdotās vielas atprasīšanas un 5 min. paiet pasakot kādu vielu jāapgūst mājās uz nākamo stundu – to var nosaukt par nācīšanu ? Tādi skolu beidzēji spēj kaut kur sakarīgi tālāk mācīties ?
0
bekijja > garausiitis 25.11.2012. 13.12
Klusais: Nepiekrītu. Esi kādreiz kādu pārmaiņu procesu īstenojis? Pārmaiņas ir pakāpenisks process, kas sastāv no vairākiem soļiem un katrs nākamais solis ir atkarīgs no lēmumiem, kas pieņemti iepriekšējā. Tāpēc jelkāds detāls reformu plāns a priori nav iespējams.
Bez tam – iesākumā ir nepieciešama vienošanās par reformas mērķi. No AIP puses vispār nav pilnīgi nekādas vīzijas par to, kā vajadzētu izskatīties Latvijas augstākajai izglītībai Latvijā. Pat par Auziņa piedāvāto vīziju AIP nav diskutējusi. Savas nav. Ķīļa nepatīk…
Un vēl – ir jāmaina domāšana, ka reforma ir kas ārkārtējs un reizi 100 gados notiekošs. Pasaules attīstības temps ir tāds, ka izdzīvot spēj tikai tie, kas spēj pielāgoties. Augstskolām (un visām citām izglītības iestādēm) pašām ir nemitīgi jāatīstās un jāpilnveidojas. Ja tās tā darītu, arī Latvijā šobrīd būtu vismaz viena Tartu Universitātei līdzvērtīga augstskola.
0
garausiitis > garausiitis 25.11.2012. 13.38
Sleepwalker – nesatraucies – esmu darījis daudz ko un dažādos virzienos . Varbūt tas ir arī pariemeslu ,kapēc uzmanīgi pieeju nepārdomātām rīcībām . Viens piemērs no dzīves , kas raksturo nedaudz atšķirīgas pieejas – šogad pārgājiena laikā uz Roņiem salūza viena takelāžas lieta uz jahtas ,ostā vajadzēja mastā ( 17 m) uzvilkt cilvēciņu , lai salabo . Uz jahtas bija alpinisti un es kā slinks būdams viņus norīkoju darbam , iedevu speciālās bikses , viņi ilgi pētija un teica , ka drošībai vēl speciālu sistēmu uzsies , es pasmaidīju … Bet kur ir jautājuma sāls – viņi daudz nopietnāk apzinājās sekas , kas var būt , ja nedod Dievs kaut kas notiek – lūk tā ir atbildīga pieeja , kas kardināli atšķiras no Ķīļa šova .
P.S. Esmu dzīvajā redzējis kā nokrīt no masta un nositas cilvēks … ( tas bija Dānijas ostā )
0
Una Grinberga > garausiitis 27.11.2012. 00.32
@klusais
Somi sāka ar pamatizglītību , kas pavilka vidējo un rezultātā arī augstāko
—
Turpināsim ražot kvalificētus studentus pasaules augstskolām un attīstītām valstīm? No Latvijas jau neaizbrauc sliktākie, bet labākie. Ja būs vairāk labu un vēl labāku, tad aizbrauks vēl vairāk! Ir jāreformē visa sistēma, sākot ar sāpīgākajām problēmām katrā posmā, lai mums vairāk talantīgu jauniešu paliktu tepat Latvijā.
0
garausiitis > garausiitis 27.11.2012. 10.36
NaSp – un sāksim reformas ar maksas ieviešanu visai augstākajai izglītībai :) Vai tā nebija pirmā Ķīļa ideja reformu sakarā?
0
garausiitis 24.11.2012. 10.50
Un atkal par to pašu – vai Ķīlis ir reformators vai haotisks tipiņš ,kas trako , jo pats īsti nesaprot kā panākt rezultātu.
Nav jābūt asociētam profesoram , lai saprastu , ka māju ( izglītību ) jāsāk būvēt no pamatiem . Jebkurš normāls cilvēks sākot šādu pārbūvi ( es te pat nerunāju par cilvēkiem ar akadēmisku izglītību ) pirmkārt iepazītos ar citu pieredzi un nesāktu haotiski kaut ko mēģināt uz savu galvu. Nevienam nav noslēpums , ka uz šo brīdi lielisks piemērs izglītības sistēmas reformēšanai ir blakus – Somija . Ar ko sāka Somija – ar pamatizglītības reformu . Reformai bija pavisam vienkārša doma – lai katram bērnam būtu pieejama laba izglītība. Ja vēlamies būt konkurētspējīgi, mums nepieciešams izglītot ikkatru. Tas viss radās dēļ nepieciešamības izdzīvot. Praktiski tas nozīmēja – Valsts skolas skolēniem no 7 līdz 16 gadiem organizēt vienā vispārizglītojošo skolu (peruskoulu) sistēmā. Skolotāji no visas valsts deva savu ieguldījumu nacionālās mācību programmas izveidē, kura piedāvāja vadlīnijas, nevis instrukcijas. Resursi tika sadalīti vienmērīgi. Pamatskolām kļūstot arvien labākām, kvalitāte cēlās arī vidusskolai (10. līdz 12. klase). Otrs svarīgais lēmums tika pieņemts , kad reformatori pieprasīja, lai par valsts līdzekļiem katram skolotājam būtu maģistra grāds – gan teorija, gan prakse – kādā no astoņām valsts universitātēm. Līdz ar to skolotāji drīz vien nonāca tādā pat sabiedriskajā statusā, kā ārsti un juristi. Reflektanti sāka pārpludināt skolotāju mācību programmas, un ne tādēļ, ka algas būtu bijuša ļoti augstas, bet dēļ tā, ka šo amatu padarīja pievilcīgu neatkarība un cieņa. Trešais solis – atbrīvojot no pēdējiem „regulējumiem no augšas”. Politikas pārvaldība novirzījās pilsētu domju rokās. Nacionālā mācību programma saturēja vairs tikai vispārīgas vadlīnijas. Bērnu sijāšana pēc spējām un šķirošana grupiņās, tika likvidēta. Visi bērni – spējīgākie un mazāk spējīgie – mācāmi vienās klasēs, ar lielu skaitu speciālo pedagogu, nodrošinot, ka neviens bērns netiks atstāts novārtā. Kontrolējošās institūcijas slēdza savas durvis , uzticot atbildību un arī kontroles funkcijas skolotājiem un direktoriem.
Somijā neeksistē neviens tests, kas būtu norīkots no augšas, izņemot vienu eksāmenu vidusskolas pēdējā mācību gada beigās. Nav nekādu ranga tabulu, salīdzināšanas vai konkurences starp studentiem, skolām vai reģioniem. Somijas skolas finansē valsts. Izglītības sistēmas aģentūrās strādājošie cilvēki, kuri veic koordinēšanas darbus, sākot no nacionālā līmeņa valsts amatpersonām līdz vietēja līmeņa vadītājiem, ir pedagogi, nevis biznesa pārstāvji, militāristi vai politikāņi-karjeristi. Katrai skolai ir vieni un tie paši nacionālie mērķi, kā arī līdzvērtīgas iespējas skolotāju ziņā, jo tie visi ir universitātēs sagatavoti pedagogi. Rezultātā somu bērniem ir iespēja iegūt vienlīdz labu izglītību neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo nelielā lauku ciematā, vai pilsētā.
Tā ir bāze uz kuras tiek būvēta tālākā struktūra .
3
Una Grinberga > garausiitis 24.11.2012. 17.02
@klusais
Kuri tieši Ķīļa plāni vai aktivitātes ir pretrunā ar to, ko Tu mini par Somiju?
– saturam nosaka prasības, bet skolotāji paši izvēlas mācīšanas metodes;
– lauku skolas kļūst par daudznozīmes centriem, maksimāli tuvu atrodoties dzīvesvietai;
– skolotāju algas tiek piesaistītas kvalitātei (stimulējot skolotājus papildināt kvalifikāciju);
– tiek plānota satura vienkāršošana (atbrīvošanās no pārklāšanās dažādos priekšmetos un no nevajadzīgām tēmām dažos priekšmetos) un skolēnu ikdienas slodzes mazināšana (lai var koncentrēties uz kvalitāti un pamatīgāku pamatlietu apguvi)
Lai cik arī jocīgi nebūtu, bet Ķīlis nav tas, kurš vēlas revolūciju visās izglītības jomā – viņš novērtē esošo sistēmu, uzstāda konkrētus mērķus un iedarbojas ar risinājumiem uz konkrētām esošās sistēmas nepilnībām. Mums pamatskolas un vidusskolas izglītība nav tā sliktākā pasaulē. Es uzskatu, ka tā ir viena no labākajām, jo intelekta un spēju ziņā mūsu skolēni ir spējīgāki par daudzu citu valstu skolēniem. BET problēma ir vājāko skolēnu pedagoģiska “ignorēšana” un nepietiekam dzīves prasmju apguve (kas atspoguļojas vienkāršu, sadzīvisku dzīves gudrību pārzināšanā un tālākās izglītības apguves procesā), un to var koriģēt arī esošās sistēmas ietvaros.
0
garausiitis > garausiitis 24.11.2012. 17.27
NaSp – Ķīļa filmiņu noskatījies ? Manuprāt nu jau gads apkārt – ir kādas izmaiņas pamatizglītības jomā ? Manuprāt bla,bla ,bla ….
0
Jānis Derkusovs > garausiitis 24.11.2012. 19.17
>nspecial
Nu bet skaidrs, ka konkrēti mērķi…Ķīlis paziņoja, ka maģistratūra un doktorantūra būs tikai angļu valodā, bet vienlaikus paziņoja, ka angļu valodas mācīšana no 1.klases no 2013,gada 1.septembra, kā bija paredzēts, tiek atlikta uz nezināmu laiku, jo finanšu nepietiek…Kur konsekvence?
Un nav taisnība, ka mums pamata un vidējā izglītība ir līmenī. Mēs vēl neko ir rezultāti līdz 5 klasei un tad, kad sākās algebra, ķīmija, fizika līmenis dramatiski krīt, ko pierāda arī starptautiskie pētījumi-OECD.Un tāpēc arī augstskolās jaunieši iestājās ar zemu sagatavotības līmeni, kas , savukārt, izraisa lielu atbirumu pirmajos semestros. Kā arī orientē jauniešus uz karjeru, kur maizi pelna ar mēles kulstīšanu.
Un ko tad Ķīlis ir paveicis vispārējā izglītībā pa gadu?
0
Kristīne 24.11.2012. 10.17
Acīmredzot Naumovam un pārējiem treknajiem rektoriem studentu vidū sevišķas autoritātes nav. Tādu audzēkņu skaitu (apmēram simts) uz ielas izvestu jebkurš lauku vidusskolas direktors.
0
Sandris Maziks 24.11.2012. 09.37
Pelēkais Vilks
“Nacionāla Valsts ir starptautisko normu nopietns pārkāpiens”
Vai Tieslietu ministram obligati jabut krievvalodigam melnadainim, komunistam un sodomitam? Raksts bija par cakareto izglitibu, bet ne par tieslietam.
0
dzintarz 24.11.2012. 04.10
Izglītības ministrs – bīstams amats!
===============
Tieslietu ministrs visbīstamākais…
Tāpēc “rullez” neLatvijas neAdvokātu lozungs “Mēs Par Tiesisku Valsti”.
Ne velti šo bezjēgas amatu jau nez kuŗo gadu “iešķiebj” kādam no NA..
Nacionāla Valsts ir starptautisko normu nopietns pārkāpiens.
Labi, ka šo pretrunu izprot (ūrlījas ādmainisus neskaitot)
0
Māris Bārzdainis 23.11.2012. 22.45
Rektoru algas
• Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš – Ls 99 400
• Rīgas Tehniskā universitātes rektors Leonīds Ribickis – Ls 70 700
• Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns – Ls 35 900
• Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis – Ls 37 000
• Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis – Ls 105 000
• Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns (amatā ievēlēts no 2010. gada decembra) – Ls 27 900
• Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš – Ls 36 900
• Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs – Ls 42 500
• J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis – Ls 32 000
• Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens – Ls 20 100
• Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš – Ls 34 700
• Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas rektore Dace Markus – Ls 64 200
• Rēzeknes augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks (amatā ievēlēts no 2010. gada aprīļa) – Ls 24 100
• Ventspils augstskolas rektors Jānis Eglītis (amatā ievēlēts no 2011. gada februāra) – Ls 20 500
• Vidzemes augstskolas rektore Vija Daukšte – Ls 20 800
• Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs (amatā iecelts no 2010. gada decembra) – Ls 34 300
• Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas rektors Egils Leščinskis (amatā iecelts no 2011. gada aprīļa) – Ls 12 800
Tas, ka MA rektors Naumovs vada šos “neapmierinātos jaunos māksliniekus”, ir sevišķi ciniski un nelietīgi. Mākslas novērtējums vispār ir ļoti subjektīva lieta. Akadēmijā Naumovs ir izveidojis savu impēriju, kur viss un visi ir atkarīgi no viņa. Paklausīgie tiek atbalstīti visādos veidos, bet ja atradīsies kāds, kas ies pret rektoru, tad to var norakt vienā rāvienā, jo gala vērtējums un tālākais ceļš mākslas pasaulē lielā mērā būs atkarīgs no Naumova. Nu tāds kā Padegs, protams, sev atradīs ceļu, bet cik tādu ir? Liels vairums ir viduvējības, kas nu lekties vispār nav ieinteresēti.
Starp citu, Naumovs, kā mākslinieks, ir ļoti ērti iekārtojies – lielais rektora atalgojums, kā arī pārējās ekstras, ļauj viņam turēt augstas cenas uz saviem darbiem, jo dēļ izdzīvošanas gleznas pa lēto nav jāpārdod. Ir ļoti daudz tik pat labu un vēl labāku mākslinieku, kas tagad spiesti pārdot savas bildes par 100 – 200 LS ( Karagodins, Vinters ), bet Naumova darbu lētāk par 1000LS grūti dabūt. Naumovs, smieklīgi gan skan, patreiz ir dārgāks par vecmeistaru Ubānu ( protams, ja neskaita viņa 20 – 30 gadu kubisma darbus ).
Tādu pašu impēriju padomju gados ap sevi MA bija izveidojis I. Zariņš, kurš bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kam padomju vara atļāva gleznas pārdot par valūtu ārzemniekiem.
6
piziks > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.10
Susur/Bruņiniek, varbūt tā ir pamuļķo, mazizglītotu puirceju problēma, — ja jau maksa par pašreklāmas/PR atbalstītiem produktiem, nevis tādu meistaru darbiem, kuri jāpārzina, jāsaprot?
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.31
——–susurs (..)
Tādu pašu impēriju padomju gados ap sevi MA bija izveidojis I. Zariņš, kurš bija viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kam padomju vara atļāva gleznas pārdot par valūtu ārzemniekiem.
==============================================================================
Atļāva pārdot?! Džemmai Skulmei un Maija Tabakai arī ‘atļāva’, jo ārzemniekiem jau kaut kādu štruntu ‘Ļeņins uz bruņmašīnas’ iesmērēt nevarēja. Un ne jau Zariņš tukšā vietā kaut ko veidoja – pirms viņa arī cilvēki strādāja un radīja, nevis lauza un reformēja….
0
Māris Bārzdainis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.49
M. Tabaku labāk nevajadzētu pieminēt, tur cits, daudz bēdīgāks stāsts – viņai bija dēliņš ilgi un smagi slims ( multiplā skleroze ) un visa valūta tika izlietota slimības ārstēšanā. Viņa komunistiem meslus nemaksāja.
0
Jānis Derkusovs > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 00.26
Susur
Ķīlim tikai vēl uz bruņmašīnas uzrāpties…Izspļauts Iļjičs oktobrī…Tas arī bija liels sociālantropoloģisko eksperimentu mīlētājs. Šķiru ciņā saucējs pret bagātajiem…rektoriem. Kad šitādi Kūlas dedzinātāji no reformātoriem tiek pie teikšanas, tas nopietnas nepatikšanas ir neizbēgamas.Pēc tad daudzas paaudzes mēģina no piestrādātiem s****m tikt ārā.
Rektoru algas un augstākās izglītības kvalitāte ir divas pilnīgi dažādas lietas. Es labi pārzinu nozari, ar visām peripētijām un intrigām. Un neticu vairs nevienam Ķīļa vārdam. Demagoģija un meli. Lozungi, manipulācija, skaldi un valdi princips…Ko šeit spilgti nodemonstrē tieši Tu, Susur…
Kur problēmas Ķīlim kā ministram ar MK noteikumiem sakārtot valsts rektoru algu lietas? Bet nekārto taču…Tā vietā mēģina iznīcināt Latvijas augstāko izglītību.
Lai nu Ķīlis pie katra sava video bloga pieliek , cik tas nodokļu maksātājiem izmaksājis. Un jā, es zinu cik…
0
dzintarz > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 04.17
klau, (p)ežnīk, kur izsniedz to lēto naudu par FSB datbāes replicēšnu.
0
dro > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 08.53
susurs. Ja jau gribēji pieminēt kādu cīnītāju pret komunismu, tad ne jau Tabaku vajadzēja atcerēties, kura par politiku neinteresējas, ja neskaita neveiksmīgo mēģinājumu startēt saeimas vēlēšanās, bet Fridrihsonu, pie kura ieradās pat Indijas sūtnis čekistu pavadīts, lai iegādātos akvareli. Kad sūtnis jautāja par cenu, tad Fridrihsons, ignorējot čekistu žestus, atbildēja, ka viņam naudu nevajag, bet kā maksu lūdza kādu /grāmatu autoru netceros/. Kad Fridrihsons Rīgas vēstures muzejā ierīkoja kārtējo ekspozīciju, tad bez apstājas”nodarbojas ar pretpadomju aģitāciju”, par ko viena otra režīmam lojāla dvēsele bija ļoti sašutusi – kas tad šim trūkstot – nauda nākot kā pa reni:)
0
Māris Bārzdainis 23.11.2012. 19.38
Zinot to, cik visi studenti ir atkarīgi no augstskolu vadības un rektoriem, ir zemiski un nelietīgi Naumovam dzīt ārā audzēkņus un vēl pašam to visu kūrēt. Redzot šo visu neadekvāto histēriju no trekno rektoru puses, rodās pārliecība, ka RP un Ķīlis ir uz pareizā ceļa.
12
Jānis Derkusovs > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 19.52
Nū…Treknie rektori? Naumovs ir drusku ar lieko svaru.
Vai tas nozīmē, ka jūs, progresīvie reformisti, diskriminējat cilvēkus pēc ārējā izskata?
Pēc kā vēl? Pēc vecuma, pēc dzimuma, pēc rases?
Nokaunies, zatlerist!
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 20.25
——–susurs (..) , rodās pārliecība, ka RP un Ķīlis ir uz pareizā ceļa. ===============================================================================
Pat pazīstamais NA ideju mecenāts uzņēmējs Vilis Vītols ir IZM un Ķīļa nodomus ar ‘zemi nolīdzinājis’:
‘(..)ko vienkāršības labad saukšu par IZM dokumentu, – satur būtisku ļaunprātību.’
http://la.lv/index2.php?option=com_content&view=article&id=359896:prdomas-par-nacionlo-attstbas-plnu-2014-2020-gadam-&layout=print&tmpl=component&Itemid=
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 20.54
susurs – ka nevajag nu muldēt. Man krievu laikos pašam bija nosacīts konflikts ar fakultātes vadību , jo atļāvos publiski kritiski izteikties par mācību saturu . Nekas nenotika, fakultāti pabeidzu ar sarkano diplomu un neviens neko sliktu neizdarīja , pēc tam pat paliku strādāt fakultātē.
Drīzāk varbūt atver acis un padomā vai Ķīlis patiešām adekvāti uzvedas un manuprāt “rotaļājas” ar nozari,kur nevajadzētu eksperimentēt, pārāk nu nopietna.
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.13
———klusais susurs – (..)
un manuprāt “rotaļājas” ar nozari,kur nevajadzētu eksperimentēt, pārāk nu nopietna.’
=============================================================================
Nopietna apmēra sastrutojis augonis, kas sprāgs ar vai bez iejaukšanās ar ķīli, skalpeli vai cirvi. Sarkano dimplomi īpašnieki t.s. perestroikas, dziesmotās revolūcijas un ‘šoka terapijas’ reformu laikā tādas (ne)nopietnas lietas, eksperimentējot bez apjēgas, sastrādāja,- ka tagad vēl daudziem, jo daudziem IZM ministriem nāksies nākt un iet, bez apjēgas par situāciju un tās risinājumu ceļiem. Nacionālās attīstības plāns 2014.- 2020.g. visspilgtāk apliecina esošās izglītības sistēmas saražoto ”produktu” IQ/sprietspējas līmeni. Ar tādiem kadriem pat krievu komunismu neuzcelt, kur nu vēl rietumu labklājības valsti uzcelt….
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.55
edge – Tu maz zini ,kas ir sarkanais diploms un par ko tādu deva?
0
Kalvis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 21.59
Reformu partija ar Sprūdža un it sevišķi Ķīļa pūlēm ir parādījusi, ka reformas var pārvērst par jautru vodeviļu.
Reāli jau Ķīļa reformas īstenot nav iespējams, lai cik labi tās būtu domātas.
Kungs pilnībā ignorē, Latvijas izglītības sistēmas īpatnību – nav nekādas apjēgas ko un cik Latvijas darba tirgus pieprasa un tāpēc augstskolas daļēji izpilda sociālās funkcijas.
Ķīlis,laikam, mēģina te realizēt kādu klasiskās izglītības reformu (Hārvarda vai) un pārējo neredz,negrib, vai nespēj redzēt.
Ja nu , gadījumā tās reformas īstenotu, tad bezdarbs jaunatnes vidū, iespējams, sasniegtu 50%.
Bet, ja sāk publiski skaidrot attiecības, ko un kurš viltojis, sagrozījis u.t.t., tad var teikt, ka reformas beigušās pirms sākšanās.
0
andris902 > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 22.16
…vai mazputnam būtu statistika, cik jau šobrīd bezdarbnieku rindās ir diplomēto jauniešu?….
-“Kungs pilnībā ignorē, Latvijas izglītības sistēmas īpatnību…. augstskolas daļēji izpilda sociālās funkcijas.”
…vai tā tam būtu jāpaliek?….un reformas AI nav nepieciešamas?….
0
Signija Aizpuriete > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.27
——–klusais susurs – (..)
Nekas nenotika, fakultāti pabeidzu ar sarkano diplomu un neviens neko sliktu neizdarīja , pēc tam pat paliku strādāt fakultātē.
==============================================================================
Kur ir tā valsts, kas deva – un,kuras sistēmai izdevās pielāgoties? Neviens neko neizdarīja, neviens neko nedarīja……
Tagad tika Briselei jālūdzas ”veiksmes stāsta” īstenotājiem ar ‘sarkanajiem diplomiem’, lai pabaro? Kaut ko jau atmetīs…..
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 23.11.2012. 23.43
edge- bišķi nesapratu … mēs par izglītību runājam vai par ideoloģiju ? Es beidzu eksakto augstskolu …
0
piziks > Māris Bārzdainis 24.11.2012. 12.09
Susur, nu i kritērijs, — patracināji nabaga lumpenīšus ar augstskolu rektoru ienakumu sarakstu un… = uzreiz vesels bars, kas dzīvu Ķīli neredzējuši, bļauj, ka Ķīlim taisnība, un tikai vienīgi dedzīgais, haotiskais, uz secīgu/pakāpenisku darbu nespējīgais Ķīlis būs augstakas izglītības.lv īstais iemiesojums?! Vai rektoru algu samazināšana atrisinās visas problēmas AI? Ne, vai ne? Vai iespējams 100% paļauties uz Ķīļministrijas rīcību AI izvērtēšanā? Visticamāķ, ka nē. Vai Ķīlis līdz šim kaut ko logiski reformejis un Ķīļa reformēto kādi nopietni vertētāji par labu esam atzinuši? Laikam tačū nē, — vai ne?
Ja īsi, pilnībā piekrītu pēdējās dienās izskanējušajam sauklim šai sakarā:
“reformām — jā, Ķīlim — nē!”
Un, ja Kīlis nelabo savas kļūdas, toties organizē savu fanu pulciņu, tad diez vai tas liecina par Ķīļa reformu labajiem nodomiem.
0
andris902 > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 23.02
….ko, nu?….
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/444445-eksperti_par_aip_augstskolu_studiju_kvalitates_izvertejumu_nepardomats_projekts
0
garausiitis > Māris Bārzdainis 25.11.2012. 23.42
zane – neko :) atliek noskaidrot cik ticami ir/nav dati uz kuriem balstoties ir sazīmēts patreizējais tusiņš :)
0
disassociative 23.11.2012. 18.30
Pašreizējā valdošā koalīcija, neatbalstot izglītības sistēmas kardinālu pārveidi, atklātā tekstā ir pateikusi sabiedrībai, ka izglītoti ļaudis Latvijai nav vajadzīgi. Bet tik mazai tautai kā mēs ir tikai viens ceļš – gudri, izglītoti, erudīti un inovatoriski cilvēki. Šim nolūkam jāizmēž gan skola, gan izglītības ministrija. Un pamatīgi. Un jāpārņem Somijas izglītības sistēma. Pie tam absolūti nav svarīgi, cik tas maksā. Šajā nozarē ir vērts ieguldīt milzu summas, aizvācot tās no visādiem bezjēdzīgiem izdevumiem un naudas izmešanas renstelē. Šobrīd ir jāiegulda milzu līdzekļi izglītībā un kultūrā. Tā ir mūsu visu nākotne. Mums ir vajadzīga vesela un gudra tauta, pretējā gadījumā vienkārši izmirsim.
2
Janis > disassociative 23.11.2012. 18.48
Izglītības ministriju jau Ķīlis “izmēza”.
Kāpēc tu domā Ratnieks tā protestē? Jo viņa māmiņu “aizrotēja”
Un Gruškevica lieta, u.c. klusāk no skatuves novākti ZZS/TP “ierēdnīši”.
0
Signija Aizpuriete > disassociative 23.11.2012. 20.32
——-j_zalitis Izglītības ministriju jau Ķīlis “izmēza”.
Kāpēc tu domā Ratnieks tā protestē? Jo viņa māmiņu “aizrotēja”
Un Gruškevica lieta, u.c. klusāk no skatuves novākti ZZS/TP “ierēdnīši”.
==============================================================================
Izcili reformatora panākumi, tikai šitā ”izmēšana” reto sajūsmina, jo kaut kādu pozitīvu rezultātu kopš 1992.g. sāktajām izglītības sistēmas reformām kaut kā nejūt. Pašreizējā notikumu gaita liecina, ka pienākusi arī centīgā ‘mēzēja’ Ķīla un viņa padoto kārta saņemt pelnīto par reformēšanu.
Izmetīs vai iznesīs uz pleciem studenti liel-reformatoru?
0
Janka, Janic 23.11.2012. 18.28
man liekas visi ministri no reformas partijas biistami lembem , pa vienam nepaartraukta šuupošana ….lembe rok visur kur var uzrakt , valdiiba taču jaagaaž jebkaadiem paņeemieniem , lai beidzot piepildiitos viņa sapnis ,sarkanie trubas zemnieki koaliiķijaa ar kremļa sateliitu….
1
Sandris Maziks > Janka, Janic 24.11.2012. 00.22
Ebenemezers
“man liekas visi ministri no reformas partijas biistami lembem”
Man savukart liekas, ka vini ir bistami pasi sev, ka pertikis, kura rokas nonakusi pistole. Lembim bistama ir likumiba un tiesiskums, bet ne klaunu varza, kas uzmanibas piesaistisanai uzvedas stulbi ka atraidita apvitusi nodzita prostituta.
0
Santa Vanga 23.11.2012. 18.14
Reformu atbalstītājiem- http://www.gudratauta.lv/
2
dzerkaleliva > Santa Vanga 23.11.2012. 18.29
Kā gan savādāk, jebkuriem reformatoriem ir sajūsmas, ideālisma, pozitīvisma un fanātisma pārņemts atbalstītāju pulciņš, pūlis, milzu pulks un daļa tautas. Kā gan savādāk? Kāds taču arī balsoju par RP ar sajūsmu un ticību, ne?
——————————–
Pats, duraks, kādreiz jaunībā tāds esmu bijis līdz matu galiņiem, reformators, ideālists un korupcijas apkarotājs, līdz punktu tam visam pieliku pēc savas dalības lietussargu revolūcijā un pasaules finanšu krīzes atnākšanas Latvijā. Katrs no šiem ideālistiem reiz pieliks tam punktu un smaidīs par savu bērnu naivumu un ideālismu. Tāpat, kā katrs no mums reiz mirst un dzimst atkal jauni.
0
dzerkaleliva > Santa Vanga 23.11.2012. 18.31
Cilvēkam jāiziet visi attīstības posmi. Ja kāds jaunībā nav bjis ideālists, tad man žēl viņa, tad tas ir miris patērētājs. Ja kāds vecumā joprojām ir naivs ideālists, tad tur ar kaut kas nav kārtībā, vai nu viņš galmā dzīvo.
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 17.56
Ķīlis arī piedalījās, maskējies.
http://itvnet.lv/article/zinas/297700.jpg
Reformas ir vajadzīgas reformatoriem, īpašie reformatoru reformu salāti.
0
dzerkaleliva 23.11.2012. 17.54
Fotoreportāža: studenti gājienā protestē pret Ķīli
http://www.delfi.lv/news/national/politics/fotoreportaza-studenti-gajiena-proteste-pret-kili.d?id=42851432
0
Edmunds Zālīte 23.11.2012. 17.20
kāds apēdis vēstures brošūru un palaidis purkšķi.
0
Janis 23.11.2012. 17.08
Īsti nesapratu, ko autors vēlas pateikt.
Tas ir brīdinājums vai draudi Ķīlim/valdībai?
3
+2
-6
Atbildēt
+6
-8
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Janis 23.11.2012. 21.00
———
Atgādinājums, lai ATCERĒTOS!
– Vaira Vīķe-Freiberga: „Dari, ko darīdams, apdomā galu”
(..)
Report.: Vai mēs Latvijā varam runāt par žanru – politiskā komēdija?.
Vaira Vīķe-Freiberga: „Katrā ziņā es domāju – latviešiem nav lielas nepieciešamības skatīties meksikāņu seriālus, mēs jau varam vērot, kas notiek mūsu pašu valstī.’
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/312686-vaira_vikefreiberga_dari_ko_daridams_apdoma_galu
0
Sandris Maziks > Janis 24.11.2012. 00.38
j_zalitis
Tas varetu but ari bridinajums, jo studentu lieta, taisna un cieta. Tiem var nepatikt ekskrementesana ar izglitibu. Kilim deretu atcereties, ko RPI studenti izdarija ar Arvida Janovica pieminas plaksni.
0
Sandra > Janis 24.11.2012. 17.13
Varbūt tas bija izmisuma sauciens kampaņā par marihuānas legalizāciju?
0