Kur malku cērt, tur skaidas lec?
Saistītie raksti
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Viedoklis /
14. maijs
Izkāpjot no komforta zonas: ko iegūstam, studējot doktorantūrā?
Komentāri (35)
ilma 15.11.2012. 11.54
Tāds neliels skats uz to, ko sauc par “jaunības gadiem”. Ar šodienas realitāti tam nav nekāda sakara. Tas ir cits stāsts, par citu sociālekonomisko situāciju un pašreizējo skatījumu uz izglītību/zināšanām/pieredzi. Vien tādas atmiņu reminiscences.
197…-gadu beigās aicinājuma un interešu dzīts, ja tā var teikt, pēc “videnes” beigšanas devos stāties Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē. Tie, kas atceras, konkurss tajos laikos bija diezgan “nežēlīgs”. Togad, kad iestājos, bija, laikam 1:10. lai gan jāsaka, pēdējā “videnes” gadā krietni “spiedu” uz iestājeksāmenu zinībām.
Par ko stāsts? lai arī 5 studiju gados gana daudz nācās mācīties, no šodienas skatupunkta, lielu muļķību devu, cauri gadiem man ir iznācis vienmēr iznākt “kā uzvarētājam” tikai viena iemesla dēļ.
Proti, mani toreiz iemācīja DOMĀT, ANALIZĒT UN IZDARĪT SECINĀJUMUS. patiesībā nav pat svarīgi, vai tev jākonspektē Ļeņina vai Krūgmena kopotie raksti. Svarīgi studiju laikā iegūt to, ko sauc par sistemātiskumu un spēju analizēt.
Finālā vien gribu pateikt vienu – daudz ko sniedz konkurence. Tajā skaitā arī iespējā iegūt labu izglītību. Sarp citu, gan pamatskolā, gan vidusskolā mācījos internātskolā, kas pat dziļajos padomju gados skaitījās ne tās labākās izglītības iestādes. Vnk man bija vēlme un interese. varbūt arī šādas tādas dotības, ja reiz izturēju tādu iestājkonkursu.
Šodien? Nav reālas konkurences.
Vismaz manā skatījumā vājajam – arī esošai t.s. augstskolai , ir jāaiziet “pa skuju taku”, ja nesniedz galveno, kas nepieciešams studētgribētāja dzīvei. Bez žēlastības. Cita ceļa nav.
Lai gan, “pa lielam”, uz Ķīļa k-ga aktivitātēm raugos, kā lai maigāk pasaka, pastulbu plosīšanos. Kā zilonim trauku veikalā. nespējot savākt labās lietas un tā atdalīt no pelavām. Tāpat arī vecajiem kadriem nespējot pieņemt laika gaitu un citas realitātes.
2
Baiba Eglâja > ilma 15.11.2012. 14.07
Vismaz viens normāls raksrs. komentētāji lai tik turpina “ēst” savas asprātības. Tam DOMĀT, ANALIZĒT UN IZDARĪT SECINĀJUMUS es pievienošu tikai vienu – augstsk dod arī kontaktus, pazīšanos. šodien laikam vajag tikai stulbeņus, kuri paši nespēj domāt, tikai atsaucas uz visādiem citātiem netā.Te laikam arī tā atšķirība starp vakardienas un šodienas izglītību – pirms kāda laika viens manu gadu ( mēs ar easy1959 dažus gadus laikam vienlaicīgi esam bjijuši LVU) paziņa teica – šodienas augstākās izglītības dotās zināš pēc dažiem gadiem noveco, bet mūsu joprojām ir.
0
ilma > ilma 15.11.2012. 14.41
Tā vien gribās pateikt nelatvisko – yesss!
Vismaz personīgi es no riebīgajiem, mani degradējošajiem, manu trauslo psihi sadragājošajiem gadiem (tostarp studijas padomiskajā LVU)esmu “iznesis”, ja tā varētu teikt – spēju analizēt un izvērtēt informāciju.
Šabrīža situāciju esmu gana iesūcis informācijas ziņā.
Analīzi jau esmu še uzdrukājis.
Personīgi mani esība Latvijā šobrīd “neuzrunā”.
Un nemuldiet – ko Tu personīgi esi darījis? Esmu. Un daudz. Vnk vienreiz pienāk laiks, kad “pietiek”.
0
kulina2 15.11.2012. 11.41
Ministrs ir izvēlējies naudas pārdalīšanas ceļu studiju programmām, jo neviena augstskola negrib nemaz dzirdēt par to slēgšanu, kas, kā trāpīgi norādīja Auziņa kungs, būtu efektīvākais un pareizākais risinājums. Ministrija cer, ka, atņemot naudu nekvalitatīvākajām studiju programmām atsevišķām augstskolām, tās pašas atmirs dabīgā ceļā. Tomēr piekrītu, ka jāslēdz ir skolas ar visām nekvalitatīvākajām programmām. Gan mācībspēki, gan materiāltehniskā bāze ir jākoncentrē spējīgākajās skolās, nevis programmās.
0
gundega_heiberga 15.11.2012. 02.56
Ar to mazumiņu drosmes, kas nepieciešams lai rakstītu PUBLISKāS VIETāS, LU reitingu nepacelt – bet mēģināt vajadzētu, Auziņa kungs.
0
dace_re 15.11.2012. 02.09
nu tā ir решение проблемы усугублением проблемы. Industrija nespēj celt algas – absolventi neiet strādāt – izm nogriež budžetu – nāk vagars ar dakšām saulīti pieturēt.
0
Una Grinberga 14.11.2012. 22.48
“Sastrēgumstundā” ar nožēlu bija jāsecina, ka kaitējumu AI prestižam nodara nevis Ķīļa pētījums, bet katrs AI funkcionāru vārds! Jo vairāk runā AIP, rektori vai studentu pārvalžu pārstāvji, jo zemāks AI reitings sabiedrības acīs.
2
garausiitis > Una Grinberga 14.11.2012. 22.56
Nasing Sp – it kā jau nekas , bet tomēr :) – “Latvijas sabiedriskie mediji ‒ televīzija un radio ‒ pašlaik sasniedz salīdzinoši mazu daļu Latvijas iedzīvotāju, un vidējais skatītāja vecums, piemēram, Latvijas Televīzijas (LTV) pirmajam kanālam ir 60 gadu, bet Latvijas Radio (LR), izņemot LR2, ‒ pamatā virs 55 gadiem, izskanēja no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), kas rīkoja jaunā sabiedriskā elektroniskā medija satura stratēģijas prezentāciju.”
0
bekijja > Una Grinberga 14.11.2012. 23.06
Sanāk, ka Latvijā ir visprogresīvākie seniori pasaulē. Lasa Playboy un balso par izglītības reformām. Šovakar Sastrēgumstundā 85% no tiem 60-gadīgajiem LTV skatītājiem piezvanīja par “jā”.
0
Ieva 14.11.2012. 20.17
Profesors Hazans piedāvāja kritēriju- izvērtēt programmas pēc tā, cik absolventu pēc to beigšanas strādā profesijā. Cik zinu, LU pedagoģijas fakultātē ir bijuši gadi, kad neviens(!) no tās tā gada absolventiem uz skolu strādāt neaiziet.(ja man nav taisnība, gaidu nopublicētu šādu statistiku, jo šo informāciju esmu ieguvis no tiem pašiem LU pedagoģijas fakultātes mācību spēkiem neoficiāli) .
Tāpēc var piekrist Auziņa kungam – skaidas lec, bet vai JEBKURŠ veids, kas samazina iespēju pirkt augstāko izglītību, nav labs? Pie kam runa jau neiet par programmu slēgšanu, bet par valsts finansējuma nepiešķiršanu. Tātad , ja kādai labai programmai nav paveicies, bet tā ir pieprasīta, tā tak var pastāvēt arī turpmāk. Ja absolventiem būs darbs, tad uz to plūdīs arī par maksu.
Manuprāt, pavisam vienkārši kritērijs būtu – apmaksāt tik budžeta vietas, cik absolventu strādā profesijā.(vidējais no pēdējiem trijiem gadiem vai tamlīdzīgi) Tas nosegtu gan kvalitāti (slikti sagatavotu speciālistu neviens darbā neņems), gan kvantitāti (korelēsies ar tautsaimniecības vajadzību pēc noteikta tipa speciālistiem). Un, ja augstskola ražos vulkanologus, tad ne par budžeta līdzekliem, jo Latvijā jau tiem darba vietu nebūs. Savukārt, ja visi absolventi LU pedagoģijas fakultātē kļūs par skolotājiem, tur būs tikai budžeta vietas. Bet, ja pēc skolotājiem pieprasījuma nebūs (nebūs bērnu ko mācīt) nebūs arī budžeta vietu… Tāda vienkārša un dabiska pašregulācija sanāk…
Mani visvairāk pārsteidz tieši rektoru nekonstruktīvā nostāja. Jā ,augstākā izglītība ir nekvalitatīva, pērkama, neatbilstoša, bet nedurieties tai klāt! Jā tā ir slikta, bet mēs paši neko nedarīsim. Kur ir rektoru priekšlikumi? Nešaubos, ja tādi būtu, Ķīļis i nemēģinātu kāpt uz ecēšām.
3
Una Grinberga > Ieva 14.11.2012. 22.44
@Ķīps
Vēl piem. VID varētu uztaisīt vienreizēju akciju – visiem darba devējiem jānorāda darba ņēmēju augstskola, gads un ieņemamais amats. Varētu iegūt informāciju, kas un kur strādā un cik saņem! Būtu perfekts un precīzs pētījums par izglītības sistēmas un programmu efektivitāti. Nezinu pārāk daudz augstskolu, kuras vispār interesējas par savu absolventu gaitām!
0
Liga Krauja > Ieva 15.11.2012. 17.38
Maza kritiska piezime: nav teikts, ka pedagogs, kas macijies par valsts lidzekliem, viennozimigi ar pedagogiju nodarbosies, un otradak – iespejams, ka vulkanologs, kas macijies par personigiem lidzekliem ilgtermina iegus dr. gradu un klus par macibspeku universitate..
0
Ieva > Ieva 15.11.2012. 17.53
Tas ir tikai jautājums par interpretāciju. Ja pedagoģijas fakultātes beidzējs kļūs par IZM inspektoru, tad tā būs specialitāte, ja par pavāru, tad, protams, ne.
Savukārt, ja kāds kūst par mācībspēku uzskaites periodā, un tas ir saistīts ar specialitāti, tad to, protams var ņemt vērā, bet ja, piemēram, ķīmiķis strādās par teātra kritiķi, tad nez vai tam būtu jāpalielina budžeta vietu skaitu ķīmijas fakultātē. Šī pieeja arī atrisinātu mūžīgo jautājumu – ņemt vērā biznesu. Pie šīs pieejas tas notiktu automātiski…
Protams, ka katrai metodei var atrast trūkumus, bet šī ir prasta, kā zirga deķis, un tāpēc reāli darboties spējīga.
Ir oficiāls profesiju katalogs, viss kas vajadzīgs – kuras ir tās programmas, kuru beidzēji attiecīgo vakanci profesijā var aizpildīt. Salīdziniet ārzemju ekspertu piesaisti programmu izvērtēšanai, komisijas, kas izstrādā metodoloģijas, skaita, izvērtē utt. To, cik tas maksā un to, ko tas beigās dod, ja “pareizo” programmu budžeta naudas tērētāji nestrādā specialitātē. Absurds!
0
Baiba Eglâja 14.11.2012. 20.13
Ķīlim ir jādemisionē viena iemesla dēļ – viņš grib pārtraukt reformu – katrā pagastā savu augstskolu. Nopietni? – izglītībā nepiecešamas reformas, tikai reformas izglīt (arī citās lietās) var (drīkst) ierosināt un realizēt profesionāļi. Pie mums to dara politikāņi, kas sevi uzskata par profesionāļiem visās jomās. Pretīgajos pad gados esmu beigusi LU, toreiz māc programmu skaita smazināšana mehāniski nebija aktuāla, jo vispār bija tikai kādas 7 vai 8 augstskolas. Skolotājus gan apmācīja gandrīz visās, divas pat bija pedagoģiskie institūti. Tas laikam tāpēc, ka jau skolās bērnus aicināja apgūt tikai divus amatus – lauksaimnieks un skolotājs. Kur tas novedis, redzam, jūtam… Mācību grāmatas valsts par valsts naudu nevar nodrošināt, bet planšetdatorus katram pirmklasniekam varēs nopirkt. Ieguvums bērniem – nebūs jāmācās rakstīt ar roku. Pirkstu kustības attīstot domāšanu. Ar datoru pat pirkstus nevajadzes daudzkustināt, tikai ātri sist pa pogu… Muļķu vēl nepietiek… Mehāniski samzinot valsts apmaksātas mācību programmas augstskolās tikšot nodarīts liels ļaunums. Bet vai kāds ir mehāniski parēķinājis, cik liels studētgribošo (varošo( skaits ir šogad, būs pēc 3,5 gadiem?
1
Una Grinberga > Baiba Eglâja 14.11.2012. 23.40
KATRAM SKOLĒNAM SAVU RAKSTĀMMAŠĪNU!!!
0
Aleksejs Dimitrovs 14.11.2012. 19.52
Gribētos pajautāt Auziņam cik augstkolas Latvijā spēj kvalitatīvi gatavot fiziķus un šo pašu jautājumu tālāk attiecināt uz pārējām specialitātēm. Tad kāda x pēc mums ir 60 augstskolas?
Kāds ir cēlonis tam, ka Latvijā pēkšņi radās 60 augstskolas? Būs atbilde uz šo jautājumu, būs atbilde arī uz augstākās izglītības kvalitāti
2
Valdemārs Valdemārs > Aleksejs Dimitrovs 15.11.2012. 14.42
Viens no 60 kantoru izcelsmes skaidrojumiem ir vēsturiski aplams pieprasījums jeb tirgus kļūda. Savulaik darba tirgus kā CV ierakstu prasīja bakalaura grādu ekonomikā u.c. soc. zinībās, nešķirojot, kurā universitātē tas iegūts un vai vispār darba aprakstā veicamajiem pienākumiem tāds nepieciešams. Tad nu arī saradās visādi sociālo tehnoloģiju kantori, kas to izglītības papīru par zināmu atlīdzību uzzīmē, pie viena ieraujot nāsīs kaut ko no augstākās izglītības budžeta. Pašlaik tos kantorus močī no visām frontēm – pāri nāk deviņdesmito gadu demogrāfiskā bedre, darba tirgus pārorintējas un pieprasa kvalitatīvu arodizglītību un inženierus. Vienīgā atlikusī cerība ir valsts budžets.
0
Aleksejs Dimitrovs > Aleksejs Dimitrovs 15.11.2012. 16.18
Tas ir viens no iemesliem, tikai Latvijas specifika ir nevis darba tirgus prasība, bet attiecīgo lobiju uzrakstīti un deputātu apstiprināti MK noteikumi, ka piemēram, no tāda un tāda gada par bērnudārza audzinātāju vairs nevar būt bez maģistra grāda, utt. Līdzīgi vēl uzraksta prasības par ierēdņiem un pēc tam atver savu augstskolu diplomu ražošanai, ak jā vēl pasaka, ka padomju augstskolas diplomi neder, jo nav maģistrs vai kāds tur vēl habilitētais…
Vispār jau Latvijas biznesa specifika balstās uz vispirms attiecīgo likumu pieņemšanu, kas garantē pieprasījumu un pēc tam uzņēmējdarbības atvēršanu.
0
Una Grinberga 14.11.2012. 19.47
Nevar nepiekrist Auziņam par to, ka resursi ir jākoncentrē nevis jāizkliedē. Vai Auziņš būs gatavs likvidēt LU Ekonomistus? REA un Banku augstskolā šīs jomas tiek labāk apmācītas. Atceros, kas medijos valdīja, kad Ķīlis pateica, ka augstskolu skaits ir jāsamazina par 2/3.
2
Bulkujānis www.lasma > Una Grinberga 15.11.2012. 00.47
Redziet, tā ir balta patiesība, ka visādu kaktu augstskolu – faktiski diplomu papīra fabriku- ir savairojies par daudz. Par to jau neviens nešaubās, ka tas ir steidzīgi jāmaina. Bet pēc Ķīļa saraksta un loģikas sanāk – vācam studentus laukā no LU dabaszinātnēm un RTU inženierzinātnēm, kur tās programmas tādas “ne visai” un pārvācam uz “kvalitatīvajām” programmām …. teoloģijā. Vai arī, lai brauc visi uz Malnavas koledžu, tur izglītība ir vislabākā.
Bet attiecībā uz Mārci Auziņu – viņš ir Latvijas lielākās augstskolas rektors, un tāpēc tieši viņš vienkārši nevar aicināt kaut ko apvienot zem LU, jo viņam nekavējoties pārmetīs savtīgumu un varas kāri. Tas ir jādara kādam citam.
0
kulina2 > Una Grinberga 15.11.2012. 11.53
Imulai-> Muļķības! Studiju programmas (nevis skolas) vērtējumā ir atbilstoši sadalītas pa nozarēm! Naudu paredzēts pārdalīta nozaru starpā, nevis starp visām programmām. Te kāds laikam nav sapratis reformas jēgu.
0
Una Grinberga 14.11.2012. 19.37
Tomēr pēc ārzemju ekspertu aizbraukšanas, lai izvērtēšana neizskatītos nepabeigta, vietējie eksperti šos punktus vērtējumu tabulās tomēr salika.
—
Tātad datus vietējie “eksperti” ir izdomājuši? Tātad “cepiens” ir par to, ka augstskolas zina, ka dati ir uzģenerēti, bet Ķīlis tos izmanto lēmumu pieņemšanai. Interesanti AIP ir “apguvis” 1 milj. LVL!
1
ineta_rr > Una Grinberga 14.11.2012. 20.34
Phe, ārzemju eksperti, mums bija viens lietuvietis vēl no sarkano laikiem, kas mēģināja runāt angliski, bet diezgan neskaidri. Otrs “eksperts” bija igaunis – runāja skaidrāk, bet angļu valoda kā tāda pat vēl vājāka kā lietuvietim. Pārējie “eksperti” bija vēl kolorītāki vietējie funkcionāri, no kuriem vismaz 1 vispār nebija saistīts ar inženierzinātnēm. Un visi bija skaidri ieinteresēti manu reģionālo augstskolu maksimāli dziļi nogremdēt, lai pašiem dibens drošs.
Kauns, ka neviens uz to vēl nav norādījis, kauns.
0
Signija Aizpuriete 14.11.2012. 19.15
——-Ko vajadzētu darīt? Pēc kvalitātes izvērtējuma rezultātiem vajadzētu koncentrēt skolotāju gatavošanu mazākā skaitā augstskolu, nekā tas ir tagad.
==============================================================================
Alelluja! Pēc 20 gadu ‘skaldīšanas’/reformēšanas nākusi apskaidrība?!
‘Laiks akmeņus izmētāt, laiks savākt’….
Viens ir skaidrs – tā ”koncentrēšana” jaunu aizbraukšanas vilni radīs.
0
Sanšains 14.11.2012. 18.50
“[Rīgas Stradiņa universitātes] rektora Jāņa Gardovska mēnešalga pērn bijusi vairāk nekā piecarpus tūkstoši latu (Ls 67 377 gadā). Kopumā viņam bijuši un palikuši astoņi amati, no kuriem daļa ir algoti, dodot iespēju nopelnīt 100 tūkstošus latu gadā. GANDRĪZ TĀDU PAT ALGU savā amatpersonas deklarācijā uzrādījis arī Latvijas Universitātes rektors MĀRCIS AUZIŅŠ, kurš pilda pat 14 amatu pienākumus (tiesa, visi nav algoti).
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/mara-libeka-latvijas-avize-alkatibai-nav-robezu.d?id=42506198
===========================================
Adekvāti? Jo tajā pašā laikā –
“Pētījums: Trešdaļai Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas apģērba iegādei.”
http://www.ir.lv/en/2012/11/14/petijums-tresdalai-latvijas-iedzivotaju-nepietiek-naudas-apgerba-iegadei
0
bekijja 14.11.2012. 18.32
Prasās tomēr rakt dziļāk.
Ja “eksperti programmas sadalīja trīs grupās – ilgtspējīgās, pilnveidojamās un neilgtspējīgās”, vai šo grupējumu pa taisno tad arī nevar izmantot tālākām diskusijām par AI sistēmas pilnveidošanu?
Vai šis sākotnējais novērtējums un dalījums arī tiek apšaubīts, ja raksta beigās tiek secināts, ka “izejas dati nav korekti” un tiek pieprasīts sākt visu procesu no jauna? Kas īsti domāts ar “izejas datiem”?
Visbeidzot, pie kādiem nosacījumiem vērtējums tiks uzskatīts par apmierinošu, ja tas tiek uzskatīts par neapmierinošu tagad, kad – kā apgalvo Auziņa kungs – to veikušie eksperti ir pieredzējuši un ar zināšanām.
0
garausiitis 14.11.2012. 18.24
Gribēju norādi uz šo rakstu ielikt pie komentiem , Ir pamanījās pats pārpublicēt .
Bet tas jau nav vēl viss – Ķīlis ir paziņojis, ka finanšu pārdale sāksies jau ar nākamo gadu, cik noprotams , tad balstoties uz šo novērtējumu. Tad ko mēs iegūstam ? Principā sviestu , jo nav jau galvenais pateikts – kuras programmas ir vajadzīgas un nozīmīgas valstij . Tad draudzīgi pafinansēsim 11 teoloģijas programmas , bet virkni eksakto lietu ,kas vajadzīgas izmetīsim no finansējuma . Tas ir nopietni ?
0
dace_roze_lmt_lv 14.11.2012. 18.24
Kuru tas vispār interesē, fakts, ka Latvijas izglītība viena no sliktākajām pasaulē, un tā rektora atrunāšanās ir tukša matu skaldīšana.
3
+12
-4
Atbildēt
+2
-10
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@garausiitis > dace_roze_lmt_lv 14.11.2012. 18.28
Latvijas izglītība viena no sliktākajām pasaulē –
kur varētu par to izlasīt ?
0
dace_roze_lmt_lv > dace_roze_lmt_lv 14.11.2012. 19.35
Vai tad Google vairs nedarbojas?
0
gundega_heiberga > dace_roze_lmt_lv 29.11.2012. 19.19
klusais,
mūsu komentāros.
0