Kā palīdzēt Latvijas zinātnei pildīt tās uzdevumus

Kaspar, nu kur tad Jūs palikāt ar savu atbildi, lūdzu. Tā gribējās uzzināt tās nabadzīgās valstis ar perfekti organizēto zinātnes finansēšanu, kuras atvēl zinātnei vēl mazāku % no IKP, bet salīdzinājumā ar kurām Latvijas zinātnieki ir katastrofāli.
Klusums ēterā, ipv4 un pat ipv6 adrešu telpā…laikam jau būs jāsaka kā Cimmermaņu Robertam:
The answer my friend
Is blowin’in the wind
The answer is blowin’ in the wind.

P.S. Starp citu, tas pats Slava Kačejevs, kurš atstāja atzinīgu komentāru augstāk, fiziķis teorētiķis otrajā paaudzē, ir diezgan stipri nekatastrofāls.

Īstenībā Latvijā ir pasaules klases zinātnieki, kas dara tādas lietas, kuru dēļ visbagātākās Eiropas valstis būtu gatavas viņiem dot pilsonību un lielu labklājību.

Nav labi tik pārdroši izdarīt spriedumus, ja nav pilnas informācijas par situāciju. Reālā dzīve un valsts politiku īstenošana ir lieta, ko nevar iemācīties tikai no grāmatām, taču, protams, pie cita finansēšanas un motivācijas mehānisma mēs uzzinātu par mūsu zinātnieku sasniegumiem.

Pieteik atgādināt, ka Gagarins nebūtu ticis ārpus Zemes gravitācijas lauka bez latviešu zinānieku radikālas palīdzības. Pasaulē un tepat Latvijā iz pasaules klases zinātnieki. Tada avīze ka LATVIAS AVĪZE pieķēza savas lappuses ar naudas izškērdētājie čeksistu aģentiem ģinamo, bet daudzi tās rakstāītāji ir tik lieli muļķi, ka nepēj atšķirt sālskābi no sērskābes, virpu no frēzes utt. Vienīgais Pulicera premijas laureāts ar latviesū izcelsmi ir beidzis Prinstonas universitāti un tikkai tad ķēries pie žurnālistikas apgūšanas. Te Latvija avīžu un žurnālu rakstītāji nespēj redzēt pat savu degungalu. Latvijas Ordeņu kapitulā nav neviena zinātnieka. Mans piedāvājums vēl VVF bija akadēmiķis Tālis Millers, pasaules klases lietpratējs nanotehnoloģijā, bijis izcils sportists un ir vērā ņemams muzikas pazinējs. Tādu Kapitulam nevajadsēja. Tur tika ieliks bijušais komunistu ideologs. Tas ir tikai viens gadījums. Vai vēl vērts pieminēt kā zinatnieki meta naudu muļķs Kalvīša valdibas tautpatijiešiem. Kamēr izglītība nebūs Latvijas prioritāte Nr 1, tikmēr velti sapņot par Latvijas labklājību. Ar muļķiem nevar grāvi izrakst, kur vēl Latviju uzcelt!

Loti pardomats raksts.
Nauda kas pieskirta zinatnei NEDRIKST sadalit “zinatniekiem” kam ir augsti administrativie amati, bet gan nevadoties no ta kas ar piekirto naudu veikts ieprieks, kadas ir bijusas publikacijas un kada “svara” zurnalos.
Jauzsak pasniedzeju dalisana “petniecibas” un “apmacibas” plusmas, lai katrs varetu darit to kas labak padodas. Jauzsak studentu ranking sistemas izveidosana beidzot augstskolu, lai darba devejam butu lielaka skaidriba par to “kas ir kas”. Pasreiz augstskolas ir tiesam “apsestas” ar viduveju zinasanu arzemnieku piesaistisanu, butiba bez konkursa, tas “ienes” naudu bet iedragas Latvijas augstakas izglitibas prestizu, ja sie cilveki netiks rupigaki atlasiti. Vairak par to http://www.ir.lv/2011/4/5/augstakas-izglitibas-reformai-jabut-radikalai-bet-racionalai
Paldies.
ugis gruntmanis

Salīdzinot ar pieredzi ārpus LV, mūsus zinātniekiem liels laiks paiet graužoties cauri birokrātijas un atskaišu kalniem. Pašai zinātnei atliek ierobežots laiks. Kā mazināt to? No otras puses, projektu pieteikumu rakstīšana finansējumam (no LV/ESF/ERAF) ir vairāk kā punktu vākšanas spēle ne kā pēc būtības kvalitatīvāka un konkurētspējīgāka projekta sagatavošana. Piemēram – lai konkurētu, jāsola N publikācijas, kautr arī normāli zinātnē nevar paredzēt cik raksti tiks pieņemti publicēšanai augsta ranga konferencēs. Bet ir jau arī citas, ķeksīšu līmeņa konferences. Kāda latiņa, tādi rezultāti.

Patīkami, ka jaunie cilvēki sāk runāt par zinātnes un izglītības problēmu būtību un daži jautājumi ir rakstā ir ļoti labi. Žēl tikai, ka diskusijas nav nekādas.
Pilnīgi piekrītu, ka “Tomēr notiekošajā nevar vainot Latvijas zinātniekus, bet gan pētniecības un izglītības finansēšanas sistēmu”. Tomēr šo sistēmu veido paši zinātnieki. Kā piemērs ir sākotnēji ieviestā prasība, ka administratīvos amatus zinātnē nevar ieņemt liekas pēc 65 gadiem, ko OSI Lukevics veiksmīgi taranēja un mūsu pensionāru zinātne traucas tālāk uz savu loģisko galu. Domāju, ka kādam ir jādemonstrē sabiedrībai kāda ir mūsu zinātnes vadības institūciju vecuma struktūra. Atradīsies ne viena vien komiteja, komisija, utt, kur vidējais vecums būs 70 gadi. Tad par kādiem efektivitātes rādītājiem var runāt?!

Prieks, ka mūsu jaunie zinātnieki par dzimteni neaizmirst un piedāvā vērtīgu skatu no malas! Šī skaidra analīze ļoti palīdzējusi @Skepticafe 29.08. rīkoto paneļdiskusiju par mediju un zinātnes attiecībām pacelt augstā līmenī. Mērķi nosprausti, ir jāstrādā.

„…Latvijā no valsts un ES līdzekļiem arī tieši finansē pētniecības projektus un sadarbību ar uzņēmējiem…”
Tad nu gan Latvijā uzņēmējiem ir zelta dzīve, ja par viņu problēmu risināšanu samaksā Latvijas valsts un ES.

Es vairāk sliecos domāt, ka ir nevis nepareiza augstskolu finansēšana, bet nepietiekama patentu un sākotnējās komercializācijas finansēšana. Lai arī zinātniskā aktivitāte novecojušā personāla dēļ samazinās, daudzas inovatīvas idejas ir radītas, bet neviens neprot un trūkst finansējuma tās pārnest ražošanā. Tāpat arī mums nav tik daudz lielu uzņēmumu, kas spētu finansēt pētniecību un atļauties vēl atlikt pārdesmit miljonus komercializācijas uzsākšanai. Es arī saskatu riskus mācību kvalitātes samazināšanai, ja mācību process ir jāvada pētniekam, kuram var trūkst elementāru pedagoģisku prasmju.