Starp plānu un vīziju
Saistītie raksti
Analīze /
8. jūlijs 2020
Septiņu gadu plāns
Viedoklis /
29. novembris 2019
Vai universitātes spēj attīstīties?
Viedoklis /
25. jūnijs 2019
Nākamās desmitgades Rīgas teritorijas plānojums – arhaisks un nereāls?
Komentāri (37)
lukass_0101 16.08.2012. 12.48
calis.lv/forums/tema/18185456-latvija-tas-zviedru-draugi-un-vinu-bankas/
bank.lv/publikacijas/averss-un-reverss/nekustama-ipasuma-tirgus-bums-un-ta-ietekme-uz-tautsaimniecibu/4465
http://www.contrahour.com/contrahour/files/TheSwedishBankingCrisisRootsandConsequences.pdf
tagad laiki ir mainījušies, bijušie padomju ļaudis nokļuva brīvajā pasaulē, un, nesagatavoti baudot daudzus un dažādus labumus, iegrābās arī dažās neparedzētās problēmās – visa kā pa lēto iztirgošanas, visa kā savēlēšanas, visādu muļķību un puspatiesību gūzmas medijos, Bankā Baltija, Parex bankā, Komercbankā, pazaudēja pārsimt miljonu, paši aizņēmās ja ne gluži 20, tad 15 miljardus ne vienmēr ar nodrošinājumu, lai tiktu no tiem kredītiem vaļā, ja nu kas, un daudzos procesos braši bija klāt draugi zviedri ar savām bankām un pārējie. Brīnumainā kārtā ne tikai sabiedrotie un draugi, bet arī ārzemju latvieši, kas bija iejutušies savu mītnes zemju gatavajā, ja sakārtotajā dzīvē ar sev atrastu vietu tajā, nevarēja vai negribēja no daudzām muļķīgām kļūdām Latviju atturēt. Piemēram, banku krīze kā tāda ziemeļvalstījs jau bija bijusi 1992.gadā. Informācija ir spēks, zinies. Mācīties no citu kļūdām ir gudrāk nekā no savējām. Ja ir, protams, kas par tādām pastāsta. Nu tādas vispārzināmas lietas. Varbūt kāds arī kaut ko kaut kur lokāli stāstīja, bet tika pārbļauts
1
Signija Aizpuriete > lukass_0101 17.08.2012. 00.20
——–Raimis (..)
tagad laiki ir mainījušies, bijušie padomju ļaudis nokļuva brīvajā pasaulē, un, nesagatavoti baudot daudzus un dažādus labumus, iegrābās arī dažās neparedzētās problēmās – …
==============================================================================
‘Iegrābušies’ ir arī t.s. brīvās pasaules ļaudis – grieķi, spāņi, īri, portugāļi un īslandieši. Grābšana – tā ir ierasta metode šodienas banksteru kontrolētajā sistēmā:
‘ The $800 Trillion Scandal: How Banks’ LIBOR Lies Affected You ‘
Banking scandals have grown so common that perhaps folks have simply run out of outrage. Or maybe the numbers are just too huge to wrap our mortal heads around.
http://www.dailyfinance.com/2012/07/09/the-800-trillion-scandal-how-banks-libor-lies-affected-you/
0
Signija Aizpuriete 16.08.2012. 10.33
——–
‘Plāni – tas nav nopietni, galvenais ir plānošana / Plans are nothing; planning is everything.’
Dwight D. Eisenhower
– Kamēr pilsonīšu domas riņķo ap NAP, tikmēr eirokrāti var mierīgi īstenot savas ieceres:
‘Eiro ieviešanas laikā papildu finansējums 961 378 latu apmērā būs nepieciešams Iekšlietu ministrijai ar skaidrās naudas apmaiņu saistītajiem drošības pasākumiem un Satiksmes ministrijai 1,455 miljonu latu apmērā ar skaidrās naudas apmaiņu saistīto papildu darbu nodrošināšanai Latvijas Pastā.’
http://www.diena.lv/latvija/politika/drosibas-pasakumiem-eiro-ieviesanas-laika-plano-atvelet-nepilnu-miljonu-latu-13962926
0
māsa 15.08.2012. 21.54
Paredzēt nākotni!!! Ir vai nav cilvēkam lemts?
Pirmkārt, jāprecizē nākotnes definīcija. Procesus, kuri iestiepjas tuvā (atkal – ko nozīmē tuva nākotne!) nākotnē ar noteiktu kļūdas % iespējams prognozēt. Piemēram, laika ziņas nākošai dienai. Nedēļai – jau liek pasmaidīt, bet mēnesi uz priekšu paredzēt nav iespējams. Tādos gadījumos cilvēki savus paredzējumus vispārina – iestāsies vasara, rudens, ziema. Tie ir pavisam cita līmeņa pareģojumi, kam ar meteorologu praktisko darbu gandrīz nav nekāda sakara.
Ar šo es tikai aicinu padomāt.
Gaisā – lido, pa zemi staigā, bet ūdenī peld. Ierēdnim, kurš prasmīgi prot peldēt, kurš kraulā pārvar resora izvirzītos uzdevumus, likt to pašu atkārtot gaisā? Likt lidot!
Kas iznāks? Vīzija, latviski – ierēdņa sapnis!
2
Signija Aizpuriete > māsa 15.08.2012. 23.10
——indulisri Paredzēt nākotni!!! Ir vai nav cilvēkam lemts?
==============================================================================
‘The best way to predict the future is to create it.’ Peter Drucker
Tā nākotne, par kuru nesen prezidents A.Bērziņš izteicās (pārmaiņas, ko nespējam iedomāties) – tā jau šodien tiek veidota. Ne jau pēc kādā NAP plānā ierakstītā valsts pārvaldē strādājošajiem jārīkojas – viņiem savs boss, kam sava plānošana:
‘Ārsts nodokļu nemaksātājiem – septiņas reizes dārgāk’
VM cer ieviest jauno sistēmu no 2013. gada jūlija,…..(IR.lv)
p.s. Anti-komunistisko nemieru 25. gadadienas priekšvakarā pārdomām par 1987.g.23.augustā neiedomājamo pārmaiņu īstenošanos – pārdomām:
ПЛАНИРОВАНИЕ И ДЕЛАНИЕ ИСТОРИИ
http://www.zinoviev.ru/ru/articles/zinoviev-delanie-istorii.html
0
ArmL > māsa 15.08.2012. 23.27
Būs slapjš rudens un auksta ziema. More nap, less wrk :)
0
juhans 15.08.2012. 18.04
Nespēju gan šobrīd atrast tik daudz laika, lai rūpīgi izlasītu 58 lappuses garo plānu, bet izlasīju domubiedru gara darbu. Manā izpratnē tā ir tāda kā reklāmas lapa (bez jebkāda seguma) vārdam “zaļš”, kurā vietu vietām parādās nesaprotamas frāzes, piemēram “…videi draudzīgi iekārtotas Latvijas skolas…”. Kas ar to gribēts izteikt? Kāpēc tieši skolām jābūt videi draudzīgām? Kā tas izpaudīsies? Nezinu, kad un vai būs laika lasīt pašu lielo plānu, bet, ja tas ir līdzīgs šai vīzijai…
0
bekijja 15.08.2012. 16.59
Pie esošajiem pasaules attīstības tempiem, 2012.gadā prognozēt, kas būs 2020.gadā, būtu aptuveni tāpat, kā 1960.gadā prognozēt 2012.gadu – vienalga ar kādiem zinātniskiem, statistikas u.c. datiem nekādas precīzās prognozes vienkārši nav iespējamas. NAP ir labs dokuments jau kaut vai tāpēc, ka atzīst katra Latvijas iedzīvotāja nozīmi un līdzdalību valsts atīstībā. Un piedāvā veidot Latvijā tādu vidi, kas katram iedzīvotājam iedod iespēju pašam sevi attīstīt un darboties. Tālākais jau katra paša galvā, rokās, kājās…
No raksta nerodas iespaids, ka autore būtu NAP kārtīgi izlasījusi. Šķiet, Uplejas kundze nav arī pamanījusi, ka NAP izstrādes gaitā jau līdz šim bijušas vismaz divas iespējas ikvienam iesniegt savus priekšlikumus, uzlabojumus un izteikt kritiku. Ja pieņemam, ka valsti veidojam visi kopā, tad taču arī savas valsts nākotnes vīzijas izstrādē katram vajadzētu līdzdarboties. No kurienes tāda akla uzticēšanās politiķiem un ierēdņiem? PKC priekšā būtu jānoņem cepure – NAP izstrāde līdz šim noritējusi gana atklāti un caurspīdīgi. Līdz ar ko tas ir tikai un vienīgi tik labs, cik paši esam to veidojuši (vai ne-veidojuši).
Kas attiecas uz pārāk optimistiskiem mērķiem – viens Nobela prēmijas laureāts reiz teica: mērķim ir jābūt augstam. Jo augstāks mērķis, jo vairāk cilvēks sasniedz (pat, ja pašu mērķi varbūt arī neizdodas sasniegt).
3
Signija Aizpuriete > bekijja 15.08.2012. 17.08
——-
Par to niecīgo atalgojumu, ko saņem plānu rakstītāji – neko labāku nevar prasīt (ja pieņemam, ka valsti veidojam visi kopā – no Ventspils oligarhiem līdz pat Daugavpils bomžiem):
‘ Jaunā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas detalizācija izmaksās 80 000 latu, šodien preses konferencē informējis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe, ziņo biznesa portāls “Nozare.lv”
http://www.7guru.lv/zinas/jauna-sabiedriska-medija-koncepcijas-detalizacija-izmaksas-80-000-latu
0
Gita ex. Bundzēna > bekijja 15.08.2012. 17.18
Plānu esmu izlasījusi no A līdz Ž, tāpat kā domubiedru vīziju. Turklāt esmu lasījusi arī NAP melnrakstu, kas bija pieejams vasaras sākumā. Esmu pietiekami ilgus gadus žurnālistikā, lai zinātu, ka ir jāizlasa dokumenti, par kuriem raksta.
Par katra ieguldījumu – šis ir mans ieguldījums oficiāli paredzētās sabiedriskās apspriešanas laikā. Katram būtu savs ieguldījums jāveic pēc savām spējām, un es to daru kā žurnāliste publiskā telpā, veicinot diskusiju.
0
Signija Aizpuriete > bekijja 15.08.2012. 23.21
——-Sanita Upleja (..)Esmu pietiekami ilgus gadus žurnālistikā, lai zinātu, ka ir jāizlasa dokumenti, par kuriem raksta.
==============================================================================
Vai žurnālisti arī plānošanas zinātnes teoriju ir apguvuši – zina kaut ko par plānošanas darba struktūru, tās elementu loģisko secību (esošā situācija;vīzija;mērķi;uzdevumi;rīcības;lēmumi)? Mūsu ministri, diemžēl, uzvedas kā tas ‘Nezinītis uz Mēness’ (nezina to, kas jāzin LU Ekonomikas un vadības fakultātes 1. kursa studentam-?! ):
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš:
‘– Cik ilgi vizionēsim? Nu cik ilgi? Ir “Latvija – 2030” izvirzītie mērķi. Visu cieņu – tur salikts iekšā viss. Vai tiešām gribam uztaisīt vēl vienu tikpat nereālu programmu? Kā vienu no lielākajām neveiksmēm es nosauktu to, ka pusgada laikā nav izdevies pārliecināt ministrus, ka uzdevumu līmenim Nacionālās attīstības plānā ir jābūt pietiekami konkrētam. Kabineta locekļi uz to nebija gatavi parakstīties. Teica: nē, Mārtiņ, šādu konkrētību negribam redzēt. To diemžēl nebiju spējīgs atspēkot.’
Krieviņš nespēj pārliecināt ministrus
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=357046:krievi-nespju-prliecint-ministrus-ka-uzdevumiem-nap-jbt-konkrtiem&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
Māris Miglāns 15.08.2012. 15.33
Un kādēļ atkal izklausās – čukča ņečital, čukča slišal? Vai vispār kāds no visgudrajiem, ar savu vispareizāko viedokli, ir pieķēries klāt un arī nopietnāk palasījis? Kaut vai paskatījies, kas ir tie cilvēki, kas taisa šo plānu?
1
Vineta Ungailo > Māris Miglāns 16.08.2012. 10.06
palasot rūpīgāk, mati cēlās stāvus no šausmām. un noskaidrojot, kas ir autori, tiešām bija reāls šoks, kā cilvēki ar tādu izglītību un potenciālu (vismaz uz papīra) spējuši radīt tādus murgus.
0
ritvars_kl 15.08.2012. 14.34
Absurdākais visā šajā lietā ir tas, ka ir tikai vīzijas bet nav kaut cik pamatotu prognožu, kuras balstītos uz skaidru esošā stāvokļa diagnozi un zinātnisku analīzi. Kā parasts, beidzot sākam jaunu un skaistu dzīvi.
1
Signija Aizpuriete > ritvars_kl 15.08.2012. 17.05
——
‘Loģiski, Vatson!’ – mēdz reizēm pateikt Š.Holmss. Pievērsiet tak’ uzmanību tam, kas ir – tam, kas ir noticis pēdējo 20 gadu laikā! Apžēliņ’, ja kāds vadonis-auseklītis dziesmotās revolūcijas laikā būtu kādu vīziju un/vai prognozi par 2012.g. reālijām izteicis.Tad viņu nevis Jēkaba ielas namā uz rokām/pleciem ienestu, bet pa taisno iekšā Daugavā iemestu. Vispār fantastika, kā padomijas laiku cilvēki ir izmainījušies, ka nespēj apjēgt skaisti sarakstītā sacerējuma (propagandas) būtību!
0
Ieva 15.08.2012. 14.22
Tad vīziju, mērķus nevajag? Nevajag tāpēc, ka to izstrāde ir patreizējās politiskās konjuktūras diktēta un neņem vērā iespējamās kolīzijas? Tā iznāk pēc Sanitas Uplejas raksta.
Nepiekrītu! Mērķus vajag, bet tos vajag gan reālistiskus. Citādi tādas absolūtas pasakas pieaugušajiem vien sanāk. Piemēram, nez vai no absolūtās katastrofas augstākajā izglītībā kļūsim par izglītības eksportētājvalsti.
Protams, ka NAP ir politiskās konjuktūras diktēts, protams ka tas ir tikai plāns, par kura izpildi neviens Latvijā nav un nebūs atbildīgs. NAP ir tikai vīzija, salīdzinot ar tās pašas Saeimas pieņemtajiem likumiem, kurus tak arī var nepildīt (Vēlēšanu tēriņu ierobežošanas likums utt)
Labāk ir, lai mērķis ir, kaut slikts, nekā, ja tā nav vispār. Ja pasakas patīk lieliem un maziem, kā to pierāda, piemēram, filma “Betmena atgriešanās”, kāpēc lai NAP nebūtu?
Tāpēc NAP ir labs un derīgs, tikai nevajag pārspīlēt tā nozīmi… Un nav jau tik svarīgi, kas konkrēts ir teikts par vienu vai otru nozari. Labāks vai sliktāks – izlasīsim un noliksim plauktā- turpat kur 2007-2013 gada NAP. Vai varbūt kādam liekas, ka šoreiz būs savādāk?
0
tuba76 15.08.2012. 12.54
personīgi esmu ļoti skeptiski noskaņota pret šādu plānu veidošanu vispār…
Man gan šķiet, ka attīstības plāns ir ārkārtīgi svarīgs, jo tiek nosprausti mērķi, svarīgākie uzdevumi un ieskicēti ceļi kā tos sasniegt. Bez tiem valsts attīstība būtu kā tajā pasakā, kur vienus un tos pašus ratus gulbis vilka gaisā, vēzis atpakaļ, līdaka uz ezeru ūdenī. Cita lieta ir – cik nopitni sastādītāji pret to attiecas un cik aktīva ir sabiedrības līdzdalība šo plānu sastādīšanā – ja tā ir aktīva, tad plāns ir mazāk populistisks un grūtāk maināms politiskajām partijām pie varas stūres mainoties.
Mans vīrs ir ekonomists un viņa hobijs ir šādu plānu taisīšana – ģimenes un viņa uzņēmuma līmenī. Mums abiem ir viduvēji ienākumi zviedru līmenim, bet pateicoties viņa ekonomista saimniekošanas veidam un nākotnes plāniem, mēs gan daudz strādājam, gan arī labi atpūšamies – nupat atgriezāmies no 4 nedēļu atvaļinājuma pie Vidusjūras, neskatoties uz to man ir iespēja palīdzēt radiem Latvijā – bērniem ar skolas drēbēm, mammai ar medicīnisko aprūpi utml.
Plāns ir svarīgs – tas ir virziena rādītājs. Pamēģiniet nonākt vēlamā vietā bez mērķa un bez virziena rādītājiem. Ja vajag – var izmest arī līkumu, bet virzienu zināt ir svarīgi.
6
Signija Aizpuriete > tuba76 15.08.2012. 13.11
——-Vita personīgi esmu ļoti skeptiski noskaņota pret šādu plānu veidošanu vispār…
===============================================================================
Cienītājai ieteiktu pajautāt savam cienītajam vīram-ekonomistam, lai izskaidro kā tirgus ekonomika funkcionē. Būs pieprasījums pēc plāniem – būs arī piedāvājums. Liel-plānu sacerētāji un rakstītāju konsultanti tiek dāsni atalgoti un spožas karjeras LV taisījuši, jo vairākums Latvijas iedzīvotāju 22os gados nav spējuši ‘atkost’ tos trikus, kas tiek atklāti rādīti. Būs jāturpina maksāt…..
p.s.Domāšanas vingrināšanai/smadzeņu kustināšanai:
“Manuprāt ir būtiski spēt vienoties par tādiem risinājumiem, kas, iespējams, nav izdevīgi mums katram konkrēti un pašlaik, bet kas var sniegt kopīgu labumu.”
Asoc. prof. Roberts Ķīlis (Latvija2030 redakcijas grupas vadītājs)
http://www.latvija2030.lv/page/238
0
tuba76 > tuba76 15.08.2012. 13.52
edge_indran – ok – es ļoti labi saprotu, cik kaitinoši ir redzēt, ka “pie siles” tikušie lej ūdeni un par to iekasē skaistu naudu. Ja godīgi – es nemaz nezinu par šādu plānu eksistenci Zviedrijā, jo personīgi mani sāk mākt žāvas tikai dzirdot vārdus – plāns, attīstība, budžets… Tāpēc mana vīra apsēstība ar plāniem un budžetiem ir viena no viņa īpašībām, kuru dēļ es viņu dievinu :-) Domāju, ka daudzi Latvijā ir tādi kā es, bet tad ir arī tādi apsēstie kā mans vīrs, kuri var šo briesmīgo tēmu pārgremot mums – parastajiem saprotamā veidā, lai arī mēs varētu paņemt iespēju izteikties. Tā tas Zviedrijā notiek ar politisko partiju programmām, budžetiem utml – tās ķidā kā autori, tā pretinieki, eksperti, žurnālisti – raksta komentārus un rakstus pilnas avīzes tādā veidā, ka arī citi, kam politika un ekonomika interesē mērenākā veidā, sajūt aicinājumu iesaistīties diskusijā. Nacionālās attīstības plānu var uztaisīt tikai profesionāļi, bet tam jābūt saprotamam visai tautai, jo tauta būs tā, kas to realizēs vai tam uzspļaus.
0
Signija Aizpuriete > tuba76 15.08.2012. 16.54
——–Vita ‘(..)Man gan šķiet, ka attīstības plāns ir ārkārtīgi svarīgs, jo tiek nosprausti mērķi, svarīgākie uzdevumi un ieskicēti ceļi kā tos sasniegt…’
==============================================================================
Pilnīgi droši apgalvoju – Vita bērnībā nav lasījusi ‘Nezinītis uz Mēness’, tāpēc S.Uplejas raksta kopsavilkuma teikuma jēgu par ‘rožaino scenāriju’ (rozā brillēm) neapjēdz.
http://www.youtube.com/watch?v=qD9AQORuLYU
0
Gita ex. Bundzēna > tuba76 15.08.2012. 17.25
Es, Vita, piekrītu, ka lietas ir jāplāno kā valsts, tā ģimenes līmenī, un to es arī savā ģimenē daru. Turklāt es rakstā nesaku, ka nevajag plānot vispār. Es domāju, ka tam ir jābūt daļai no politiskā procesa un Saeimas līmenī, kā tas ir, piemēram, Dānijā, kur partijas parlamentā vienojas par atsevišķu nozaru vai jomu ilgtermiņa plāniem, un pie tiem arī turas, jo ir parakstījušās zem tā. Man ir iebildumi pret ierēdņu līmeņa plāniem un dīvainiem skaitļiem, kas ir rauti nezin no kurienes. Es saprotu, ka jūs savā ģimenē plānojat, kad un kādus atvaļinājumus, lielos pirkumus, izglītību bērniem, dzīvesvietas uzlabojumus varat atļauties tagad un ko gribēsiet nākotnē. Taču diezin vai jūs savā ģimenē plānojat, ka 2020.gadā viens otru cienīsiet par 20% vairāk, vai informāciju smelsieties no tādas un tādas un vides. Taču NAP tādas lietas tiek plānotas.
0
bekijja > tuba76 15.08.2012. 18.32
Ja Jums, Sanita, ir pieejami Dānijas reģionu attīstības plāni, tad redzēsiet, ka tie ir diezgan līdzīgi NAP. Reģioniem ES līdzekļu sadalē Dānijā ir samērā liela teikšana, īpaši kas attiecas uz ekonomikas jautājumiem un uzņēmējdarbības, izglītības un inovāciju jomām. Tāpēc NAP līdzīgus dokumentus Dānijā drīzāk varēs atrast tieši sajā līmenī. Un tos nebūt negatavo politiķi, bet gan profesionāļi, kas strādā reģionu administrācijās. Šādi dokumenti tiek izstrādāti sadarbībā ar reģiona uzņēmējiem, izglītības u.c. iestādēm un to izstrāde notiek ļoti līdzīgā procesā, kā līdz šim tapis NAP.
Kas attiecas uz NAP mērķiem, tad Dānijai, protams, nav nepieciešams savos plānošanas dokumentos iestrādāt savstarpējās cieņas, sadarbības, līdzatbildības, solidaritātes un līdzdarbības principus, jo tie dāņu sabiedrībā veidojušies gadsimtiem ilgi un ir daļa no nācijas mentalitātes un gara. Bez šīm lietām Dānija diez vai būtu tāda, kāda tā ir šodien. Vai Latvijā ir visi šie priekšnosacījumi sabiedrības un valsts harmoniskai attīstībai?
0
tuba76 > tuba76 16.08.2012. 10.26
Ārprāc, Sanita, tikai tevis dēļ pagooglēju pēc zviedru dokumentiem – piedod nav īsti laika tos pārlasīt. Bet viena atziņa, ko esmu Zviedrijā iemācījusies – politiķiem ir jāredz tālāk kā mums vienkāršajiem cilvēkiem – viņiem ir jānosprauž vīzijas, kurām seko sabiedrība. Tāpēc ir bīstami valstij politiķi, kas neredz tālāk par savu virtuvi. Vizionāru idejas var likties dumjas, bet ar laiku tās tiek pieņemtas sabiedrībā, kas virza sabiedrību noteiktā virzienā. Pirms kāda laika visiem likās drausmīgs tiesību ierobežojums smēķēšanas aizliegšana noteiktās vietās – tagad tie ierobežojumi liekas norma. Un jā – var plānot lielāku cieņu sabiedrībā u.c. morālās vērtības – tas ir sākums.
Piemēri: Nacionālais uzdevumu plāns pret rasismu, neiecietību, homofobiju undiskrimināciju http://www.riksdagen.se/sv/Dokument-Lagar/Forslag/Propositioner-och-skrivelser/En-nationell-handlingsplan-mot_GO0359/?text=true
Zviedrijas nacionālā reformu programma 2011: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/nrp/nrp_sweden_sv.pdf
Ja kas – mēs ģimenē arī plānojam iecietību utml – varbūt ne tik formāli un tīri spiestā kārtā, un mazliet ar novēlošanos, bet bērni izaug un dabū sev otras puses tik pēkšņi, ka rodas vēlēšanās – kaut es par tādiem satricinājumiem būtu padomājusi agrāk – pirms tie kļuva īstenība :-)
0
Anna Gaigule 15.08.2012. 12.20
Šādus plānus raksta tie, kas ar savām rokām neko nedara. Un tad sāk dzīvot ķeizariņu ilūzijās, ka tā būs (un kāds to darīs), jo es tā esmu teicis.
Patiesībā, vienīgais, ko var ieplānot, ir darāmais, pieņemot to, kas var notikt. Bet vai tad šādu plānu var sagatavot tie, kas paši neko nedara?
1
Signija Aizpuriete > Anna Gaigule 15.08.2012. 12.59
——–
Šos plānus raksta tie, kam galva labi strādā – viņiem pat pašiem nav ‘aitas jācērpj’. Augsta klase, mācās, študenti, kā plānus rakstot var pa karjeras kāpnēm uz augšu tikt:
‘ Cilvēks ir manipulāciju objekts ‘
http://www.diena.lv/arhivs/cilveks-ir-manipulaciju-objekts-10897946
0
dace_roze_lmt_lv 15.08.2012. 11.18
Направление хорошее, но еще лучше этот план разгромил в хвост и в гриву уважаемый Юрий Алексеев, главный редактор русского голоса в Латвии “ИмхоКлуб”. Читайте:
Пение дайн с легким французским акцентом:
http://imhoclub.lv/material/chista-porzhat
Статья понравилась всем, и многие ее перепубликовали. Здесь тоже хорошие комментарии, даугавпилчане не боятся латышей:
http://www.nasha.lv/rus/blog/blog-sections/latvia/109619.html
0
janazakovica 15.08.2012. 10.25
ieredni zin..ja vini sanem naudu tatad viniem jaimtee darbiba..ciadi var izmest no darba un beigas skaistajai karjerai…vel tikai truuka sauklu..pjatiletku za tri goda..udarnim trudom..
0
Una Grinberga 15.08.2012. 10.02
Nevar nepiekrist autorei, un jo īpaši par to, ka dokuments neņem vērā politisko sistēmu un opozīcijas viedokli (lai kāda tā arī nebūtu, bet arī viņiem var būt daža laba vērā ņemama doma, ko vajadzētu paredzēt NAP, jo NAP nav valdības deklarācija, bet valsts plānošanas dokuments!).
Droši vien paturpinot autores domu, tā arī nav skaidrs, kuras ir valsts pamatfunkcijas/ pamatscenārijs (ko īsteno neatkarīgo no krīzēm vai pacēlumiem); kuras ir ilgtermiņa prioritātes (ko īsteno kā pirmās pie papildus līdzekļiem (gan ES nauda, gan valsts budžeta ieņēmumi)); un kuras ir mazāk svarīgas īstermiņa prioritātes, kas rada pievienoto vērtību ilgtermiņa prioritātēm, bet bez kurām var arī iztikt liesos gados.
Pašlaik viss ir kiš-miš – NAPā valsts pamatfunkcijas nav jāliek iekšā, jo tās ir jāīsteno lai kāda arī nebūtu koalīcija un valdība; tā pat arī ilgtermiņa prioritātes ir jāspēj īstenot bez jebkādas ārējas finanšu palīdzības (ja nu ES vai eirozona sabrūk, utt.)
Tāpat arī būtu nepieciešams NAP pielikumu papildināt ar NAP 2007-2013 analīzi, kas pamato, kuri pasākumi varētu būt efektīvi un no kuriem būtu jāatsakās, ja nākotnes prognozes ir tītas drūmos toņos.
0
mary75 15.08.2012. 09.07
Viss turpinās un, vismaz šinī ziņā, nekas nemainās.
Kantoris papīrus raksta, naudu par to saņem, tātad, strādā.
Cik dažādi plāni un prožekti jau nav sarakstīti un aizmirsti, cik naudas par to nav samaksāts attiecīgiem kantoriem, un kāds tos vispār atceras, kur visi palikuši?
Mums savulaik bija pat E lietu ministrija, kurai arī bija grandiozi plāni uz papīra, bija kāda tur integrācijas ministrija ar Kastenu priekšgalā, kurš gan vairāk bija tendēts rakstīts īsziņas meitenēm, bet, bt, arī dažādas programmas, plānus, utt kantoris sarakstījis tonnām, kāds var nosaukt kaut vai minimālo reālo šo iestāžu “darba” rezultātu?
Cik “valsts attīstības”” plāni jau bijuši, kur tie visi ir?
Šinī valstī neviens ierēdnis vai amatpersona neatbild pat par to, ka ar savu darbu vai bezdarbību pārkāpj likumu un nodara zaudējumus valstij, kur nu vēl par uzrakstīto, “rakstnieku” mums daudz, darītāju tā pamaz.
0