Fukušimas AES avārija bijusi cilvēka radīta katastrofa

Komentāri (19)

Janis 05.07.2012. 11.56

Pilnīgi piekrītu par to, ka cilvēka radīta.
Tad, kad tas notika palasīju vairāk par to un atklājās, ka šis reaktora dizains satur drošības risku sevī (izklausās pēc Černobiļas vai ne?), kad pie noteiktiem apstākļiem katastrofa ir neizbēgama.
Tas tika teorētiski aprēķināts jau 1966. gadā un 1971. gadā pierādīts ar eksperimentu.
Vēljovairāk – vienīgā vērā ņemamā AES krīze (1979, http://en.wikipedia.org/wiki/Three_Mile_Island_accident) ASV bija tieši šī paša dizaina defekta rezultāts.
ASV aktīvisti un akadēmiķi uz šo norādīja regulatoram, bet tam svarīgāks bija biznesa lobijs.
Kad Japānā diskutēja par šo ASV kompānijas GE ražoto reaktoru uzstādīšanu, vietējie zinātnieki arī norādīja uz nedrošumu un aicināja pagaidīt dažus gadus līdz atbilstošam Japānas firmu kodolreaktora dizainam.
Arī šeit uzvarēja GE intereses/lobijs.

Secinājums – vairākkārtīga un tīša cilvēka darbība (vai komerciāli izdevīga bezdarbība) noveda pie šīs katastrofas.

Atbildēt

Juris Millers > Janis 05.07.2012. 12.21

Ar “dizaina defektu” to domā to, ka pēc apturēšanas AES vēl ilgāku laiku izstrādā 1-3% no tās jaudas, ko nepieciešams nepārtraukti dzesēt, lai nepieļautu aktīvās zonas izkušanu? Tas nav defekts, tā ir tas kā šīs AES strādā. Tā pat par dizaina defektu varētu nosaukt to ka TEC izdala CO2 vai ka HES izraisa ūdens līmeņa paaugstināšanos upes augštecē.

AES, kas ir lielākas par dažiem megawattiem nav iespējams atdzesēt ar tīri passīvajiem līdzekļiem – tām ir nepiecišama ārējā energopiegāde pēc reaktora apstādināšanas. Tām ir nepieciešama elektroenerģija instrumentu tīklā, lai nolasītu temperatūru un spiedienu aktīvajā zonā. Tāpēc šīs sistēmas tiek vairākkārtīgi dublētas, lai ir pēc iespējas mazāka iespējamība, ka tās visas pārstās strādāt vienlaicīgi.

Kā piemērs ir Fukushima 1ās AES 5tais un 6tais energobloks. Tie atradās citā kompleksa pusē un lai arī viņu sistēmas noskaloja cunami, tomēr tur viens dīzeļģenerātors (no astoņiem) izdzīvoja. Viņu izdevās attīrīt no ūdens, iedarbināt un pieslēgt pie abiem energoblokiem (5tā un 6tā). Pateicoties tam šie abi energobloki izdzīvoja bez bojājumiem un bez radiācijas noplūdes.

Ja cunami vilnis būtu mazliet vājāks un Fukushima teritorijā izdzīvotu vēl viens ģenerātors vai cunami sanestā gružu lavīna ļautu savienot blokus 5,6 ar blokiem 1-4, tad nekādas AES katastrofas nebūtu bijis.

Atbildēt

Janis > Janis 05.07.2012. 12.29

Nē, tur bija runa par to, ka pie noteiktiem apstākļiem tvaiks sakrājas atsevišķās sistēmas vietās un tā spiediens var izraisīt sprādzienu – tieši tas, kas notika Fukušimā.
Dizains vienkārši ir tāds, ka ir šādas vietas, kur sakrāties, kas ir novēršams.

Atbildēt

Juris Millers > Janis 06.07.2012. 13.45

Ir kādas detaļas par to?
Fukušimā nevienā no reaktoriem nenotika tvaika sprādzienu. Sprādzieni bija no ūdeņraža, kas veidojas kodolā, ja to nepietiekoši atdzesē un sākas tvaika-cirkona reakcija (tvaiks no kodola dzesēšanas ūdens un cirkons no degvielas apvalkiem). Divos no reaktoriem šis ūdeņradis ieplūda avārijas dzesēšanas sistēmu caurulēs tvaika vietā un tā tās nobloķēja (tas gan jau bija stipri vēlāk nekā šīs sistēmas būtu varējušas ko noderīgu izdarīt). Un trijos no četriem avarējušos blokos šis ūdeņradis neizplūda caur ventilācijas trubām, bet gan atgriezās atpakaļ ēkā, kur vēlāk arī uzliemoja radot tos lielos sprādzienus un apgrūtinot tālākās AES glābšanas procedūras.

Atbildēt

Juris Millers 05.07.2012. 10.59

Galu galā visu var novest līdz cilvēciskajam faktoram. Kā nekā staciju cilvēki uzbūvēja, tātad cilvēki arī vainīgi.

Tas secinājumu kopsavilkums ir dziļi tendenciozs un maldīgs. Zemestrīču drošība nostrādāja atbilstoši plānam. Cunami drošībā netika paredzēts tik liels cunami, bet jau eksistēja plāni drošības pasākumu stiprināšanai līdzīgiem gadījumiem. Pēc notikuma trūka faktiskās informācijas par norisēm reaktoros (jo elektronika bija applūdusi, bet mehānikai drīz vien vairs nevarēja piekļūt) kas traucēja pieņemt vispareizākos lēmumus. Faktu trūkums noveda pie neskaidrībām komunikācijā ar ārpasauli un lielā laika patēriņā mēģinot faktus iegūt.

Nekādas lielās kļūdas stacijas personāls nepielaida. Viņi izglāba visu ko varēja.

Ja viņiem dažas minūtes agrāk būtu informācija par to, ka nogāzīsies Japānas elektrosistēma, vai par to, ka nāk cunami, kurš ir augstāks par viņu drošības valni, vai par to, ka pilnīgā elektrozuduma gadījumā automātiski aizvērsies arī avārijas dzesēšanas sitēmas vārsti (reaktora hermētiskai noslēgšanai), tad viņi teroētiski varēja būt varējuši izglābt vairāk, izlaist mazāk radioaktivitātes.

Vainot te personālu ir galīgi nevietā.

-2

Atbildēt

grislits > Juris Millers 05.07.2012. 11.20

Es tā kā no raksta sapratu, ka runa nebija par tiešo elektrostacijas personālu, bet par atsevišķiem augstākajiem lēmumu pieņemējiem, kuri tomēr esot lēmumus novilcinājuši vai pieņēmuši neobjektīvi (“ērti pašiem”), kā tas izriet no šī teikuma:

“Neskatoties uz virkni iespēju veikt pasākumus, uzraugošās aģentūras un TEPCO vadība tīši atlika lēmumus, nerīkojās vai pieņēma lēmumus, kas bija ērti pašiem”

Atbildēt

Andis > Juris Millers 05.07.2012. 11.39

Patīkami redzēt, ka Latvijā ir zinošāki eksperti nekā Tokijas Universitātes inženierijas profesors Jotaro Hatamura un vairāk nekā desmit citi šīs valsts ievērojamākie kodolenerģijas un enerģētikas eksperti. Patiesībā – ko tādi japāņi var saprast no kodolenerģijas salīdzinājumā ar mums…

Protams, tas, ka pati milzīgā dabas katastrofa (pati zemestrīce un cunami) šķita bezmaz mazāk nozīmīga, nekā cīņa ar draudošo kodolkatastrofu AESā (ievērojāt – AES, nevis HES vai TEC vai saules enerģijas vai vēja staciju izraisīto katastrofu) nu nekādi nerada šaubas par atomenerģijas drošību. Ne mazākās.

Diemžēl Japāna pašlaik iet maldu ceļu – uz atjaunojamajiem enerģijas resursiem. Iedomājieties tikai, viņu rūpniecības ministrs pat saka: “It is clear that additional cost is necessary to promote greater use of renewable energy and to end our reliance on nuclear plants as soon as possible…” http://www.asiaone.com/News/AsiaOne%2BNews/Asia/Story/A1Story20120704-357173.html

Nu kā tā var, ir taču 21.gadsimts. Latvijas iedzīvotāji draudzīgi nosoda Japānas atpakaļrāpulību.

-7

Atbildēt

Juris Millers > Juris Millers 05.07.2012. 12.09

Hatamuras kunga viedoklis pressē tiek pasniegts smagi sagrozītā veidā. Ja palasa pašu atskaiti (kurā ir arī detalizēts notikumu attīstības apraksts), tad kļūst skaidrs, ka problēmas tika konstatētas aizsargdambja dizainā (neparedzēja tik lielu vilni, jo simtime gadu tāds nav bijis novērots) un augstākstāvošo amatpersonu darbībā ar iedzīvotāju informēšanu/evakuēšanu (amatpersonām ārpus stacijas, nedz TEPCO, nedz valdībā nebija nekādas teikšanas par pašu avārijas kontrolieru darbību – viņi tiem netraucēja darīt savu darbu).

Cunami vilnis nogalināja ap 20 000 cilveku. AES avārija nav nevienu nogalinājusi un tikai pāris AES darbinieki (savas nolaidības dēļ) ir saņēmuši radiācijas devas, kas verētu izraisīt veselības problēmas. Tas, ka ziņu dienesti uzpūta no AES lielāku ziloni nekā no cunami ir tikai uz žurnālistiem vainojams.

-2

Atbildēt

grislits 05.07.2012. 10.35

Nu re! Te tāpat kā Černobiļā pie vainas cilvēciskais faktors.

-1

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Fukušimas AES avārija bijusi cilvēka radīta katastrofa

Komentāri (19)

Saistītie raksti