Just and reasonable*

“Un nav godīgi slēpt savas neizdarības ar neesošām ES prasībām, gatavojot lielas izmaiņas tarifos un elektrības cenās.”
Tikai jāpiekrīt šai frāzei un gribās piebilst vēl vairāk, ka mūsu postpadomju situācijā un uzņēmumu vadībā, jo sevišķi valsts un pašvaldības monopoluzņēmumos ir ļoti tālu līdz labai pārvaldībai un tieši šo uzņēmumu pakalpojumu tarifos tiek apslēptas visas neizdarības. Te Latvenergo nav vienīgais.

Un vēl. Nebūdams LATVENERGO darbonis, tomēr centos nostāties viņu aizstāvībā par Starta un Pamata tarifiem. Nezinu, varbūt varēja arī kaut kā labāk risināt šos tarifu jautājumus (kas ir tik gudrs, lai saka – kā?), taču nenoliedzami arī pašreizējā izpildījumā tie zināmā mērā sasniedza divus mērķus: rosināt mazāk patērēt un taupīt elektroenerģiju, kā arī nedaudz atvieglot mazajām (mazturīgajām) mājsaimniecībām elektrības rēķinus.
Pret tirdzniecībā bieži pielietotām vairuma atlaidēm, jo vairāk pērk, jo zemāka cena, neviens neiebilst kā diskriminējošām. Attiecībā uz enerģiju daudzi runā par nepieciešamību taupīt un te arī retais kāds iebilst. Bet, lai motivētu taupīt galīgi neder apjoma atlaides, tieši pretēji šajā gadījumā labāk der “anti-apjoma atlaides”, kaut kas līdzīgs tagadējiem LATVENERGO tarifu plāniem, jo tos, kas naudiņu rūpīgi skaita un kam tās ir tā pamazāk, motivē censties iekļauties tajās 1200 kWh/gadā. Arī tiem, kam tas lāgā neizdodas (tai skaitā arī man), tas ir zināms atspaids, jo augstākais – Pamata tarifs ir jāmaksā tikai par šai normai pāri ejošajiem desmitiem vai simtiem kWh.
Par to, ka šie tarifi esot diskriminējoši un ne vienmēr šīs atlaides saņem tie, kam tās visvairāk pienākas. Jā nekas nav pilnīgs (nobody perfect!), bet vai tādēļ jāizgāž vanniņa ar visu bērnu? Arī apjoma atlaides ir diskriminējošas tiem, kas nevar atļauties uzreiz iegādāties vairumā, lai arī kā gribētos zemāku cenu. Un velti noniecināt par nepilnīgu sociālo atbildību tādēļ, ka atrodas tādi, kas nepelnīti to izmanto. Atrodas arī tādi, kas nepelnīti izmanto bezdarbnieka un maznodrošinātā pabalstus. Cīnāmies pret to, vai atceļam pabalstus vispār?

Rakstā ļoti patika: “Kur te brīnums, ka viena stulba sabiedrības aptauja atrada dažas vecas mēbeles, kuras ilgojās pēc stabiliem, bet absurdiem padomju tarifiem!” – labi rūkts!!
Bet par to elektroenerģijas tirgus liberalizāciju esmu visai piesardzīgs – vai maz tā mums būs izdevīga, vai tikai lielajiem ārzemju enerģijas ražotājiem. No kurienes šāda piesardzība? Pagājušā gada nogalē LATVENERGO lasu energoblogā par norisēm kaimiņvalstīs: http://www.energoblogs.latvenergo.lv/2011/12/22/isi-par-norisem-lietuvas-un-igaunijas-energetikas-sektora-5/ “Äripäev informē arī par to, ka Igaunijā pēc gada atvērsies elektroenerģijas tirgus un elektrības cenas pieaugs aptuveni divas reizes.” Upss! Kas mūs sagaida? Nebūtu nekāds brīnums, ka kaut kas līdzīgs, jo rūgta pieredze mums jau ir bijusi ar cukura tirgus liberalizāciju. Sak, pie mums nav izdevīgi ražot, pārāk dārgi, jo citur varot saražot daudz lētāk. Noticējām, aiztaisījām savas cukura rūpnīcas. Cukurs kļuva lētāks? Nu nē taču, 2 – 2,5 reizes dārgāks!

Zariņš, kas nu uzmeties par SC ruporu, un itkā aizstāv tautu, šo pieeju taču apstiprināja.
Par elektrību jāmaksā tik, cik tā maksā, bet Kampara proponētā metodoloģija gan ir jocīga. Galvenokārt jau mājsaimniecību jēdziena jaunizgudrošanā, kas Latvenergo interpretācijā ir skaitītājs, kā rezultātā ir ģimenes , kuru dzīvokļos ir gan vairākas mājsaimniecības, un arī garāža un kūtiņa ir pastāvīga mājsaimniecība. Bez tam vairāku paaudžu lielās ģimenes ir tāda pati mājsaimniecība, kā neprecējies vīrs spēka gados. Tā ir loterija- kā nu savulaik tie vadi tika savilkti.. Iznāk ka atlaides ir formālas – uz mājsaimniecību, ne uz cilvēkiem vai to sociālo stāvokli. Bet vispār jau labi, ka manai kazai un mocim ir atlaide. No kazas mājsaimniecības uz savu atvilku vadu kafijkannai..

Galvenais kas manuprāt pietrūkst ir apziņa, ka dalība procesos (kaut vai rakstot raklstus un tos komentējot)var ietekmēt rezultātu.
konkrētā situācija diemzēl ir tālu no teorētiskā modeļa kādā būtu jānotiek ” uzraudzībai un regulēšanai”
Tarifa stuktūras komponentes vairumā ir noslepenotas zem komercnoslēpuma un parastam interesentam nepieejamas analīzei un vērtēšanai, savukārt tiesas spriedumā es lasu, ka tiesai arī nav pieejami pirmdokumenti un SPRK arī tos nav pārbaudījusi.
Un kam gan vajadzīgas ” sabeidriskās uzklausīšanas sanāksmes” ja tajās nekādus argumentus nevērtē ! vai varbūt kāds gaidīja, ka izskanēs aicinājumi tarifus paaugstināt straujāk ?!?!??!