Netaisnīgās budžeta vietas

Es pabeidzu LU fizmatus budžeta grupā un tagad studēju doktorantūrā Eiropā. Kad pabeidzu vidusskolu man nebija problēmu iestāties budžeta grupā jebkurā no universitātēm, bet es izvēlējos fizmatus tāpēc, ka gribēju. Ja budžeta vietu nebūtu, tad man nebūtu iespējas studēt par saviem līdzekļiem. Tāpēc, atvainojiet, kuram nav nepieciešamas budžeta vietas? Jā, bija man kursā daži kursabiedri, kas no sākuma sacīja, ka iestājās tikai tāpēc, ka tika budžetā (maksas vietu mums nemaz nebija) Vēlāk, kad viņi nevarēja tikt galā ar studijām, viņi izstājās. Bet toties daži no viņiem vēljoprojām darbojas zinātnē. Neplānoti Latvijas valsts ieguva dažus zinātniekus! Šaubos, ka Ķīļa kungs var nodrošināt PR kampaņu fizmatu fakultātei tādā līmenī, ka studenti skriešiem skries tur studēt. Bet zinātnei atņemt budžeta vietas laikā, kad tāpat neviens īsti neraujas tur studēt, neliecinātu par tālejošu domāšanu. Ja Jūs vēlaties reformas, tad drīzāk var mēģināt ietekmēt vai motivēt studentus izvēlēties ne tik populāras, bet valsts attīstībai nepieciešamas profesijas ar budžeta vietu skaita palīdzību.

Autora salīdzinājums ar ārzemēm ir diezgan “vārgs”. Piemēram, Vācijā studenti par izglītību maksā 1100 EUR gadā. Tajā pašā laikā eksistē organizācijas, kas piešķir studiju maksu sedzošas stipendijas aptuveni 10-15 procentiem studentu. Vēl jo vairāk – studentiem, kas audzina bērnu par studijām nav jāmaksā. Kā arī, ja students pabeidz universitāti laikā un ir starp 10% labāko studentu, tad viņš saņem atpakaļ visu samksāto naudu! Vai Latvijas valsts var nodrošināt šāda veida atbalstu, kas būtībā daudz neatšķiras no budžeta vietām?

Dīvains šķiet arī apgalvojums, ka Latvijā nabagie maksā par turīgo izglītību. Visi maksā par to, lai talantīgi cilvēki varētu studēt bez maksas! Tur nav nekādas saistības ar to, kurš ir bagātāks vai nabagāks. Ja bagātu vecāku bērns ir ģēnijs, viņš arī ir pilntiesīgs tikt finansēts par valsts naudu. Visticamāk, šādi bērni pat nemācīsies Latvijā. Vai tad Jums nav zināms, kur studē vairākums Latvijas augstāko amatpersonu un bagāto uzņēmēju bērnu? Ne jau LU fizmatos vai RTU. Tāpēc ir lieki satraukties, ka viņi aizņems kādu no budžeta vietām.

Ķīļa reformas piekritēji par piemēru, kāpēc šāda reforma ir vajadzīga, vienmēr min to slinko studentu, kas budžetā mācās tikai “ķeksīša dēļ”. Bet vai tas ir vienīgais iespējamais piemērs?

Es piedāvāju citu piemēru. Iedomāsimies gudru potenciālo studentu, kas ar labām atzīmēm beidz, teiksim Rīgas 1. ģimnāziju. Ko mēs šim studentam piedāvājam? Tas ir cilvēks ar lielisku potenciālu, kas valsts labā varētu darīt ļoti daudz. Kā mēs viņu motivēsim 1) izvēlēties augstskolu Latvijā un 2) mācīties tieši tajā specialitātē, kas viņam vislabāk padodas (un kur viņš visvairāk labuma spēs dot valstij)? Protams, shēma ar kredītiem viņam nākotnē varētu izrādīties izdevīga, bet brīdī, kad sāk mācības, viņam nav zināms, kur viņš strādās un vai šī joma būs tajā brīdi valstī vajadzīga. Līdz ar to viņš faktiski ir izvēles priekšā – vai uzņemties kredītsaistības Latvijā vai par to pašu naudu studēt ārzemēs. Un šeit mēs nonākam pie citiem kritērijiem – kvalitātes. Vai Latvijas augstākās izglītības sistēma spēj konkurēt ar citām?

Tas, vai piedāvāt studentiem budžeta apmaksātas vietas vai likt ņemt kredītus, fakstiski ir filosofisks jautājums: vai izglītība ir cilvēka individuāls ieguldījums vai arī kopīga tautas interese izglītot un izmantot savu tautiešu spējas? Pirmajā gadījuma cilvēks pats apmaksā savas studijas no saviem nākotnes ienākumiem, bet otrajā – tauta kopumā caur nodokļu sistēmu apmaksā izglītību saviem jauniešiem. Kura filosofija mums kā tautai liekas pieņemamāka? Man ļoti gribētos, lai Ķīļa kungs un viņa piekritēji to publiski apspriestu pirms pieņemt kaut kādus lēmumus, jo pasaulē strādā abi varianti.

Bet ir viens cits jautājums, kas ir daudz svarīgāks par finansējumu un citiem jautājumiem par izglītības formu – par saturu. Kā mēs uzlabosim studiju kvalitāti augstskolās? Bez kvalitātes nestrādās ne viens, ne otrs finansējuma modelis. Un diez vai pietiks ar prasību augstskolām tikt starptautiski novērtētām. Nederēs arī vairants vienkārši iedot vairāk naudas. Mums ir vajadzīga nopietna diskusija par to.

Piekrītu tiem, kuri saskata nepieciešamību mainīt augstākās izglītības finansēšanas kārtību Latvijā, jo esošā nestimulē augstskolas piedāvāt konkurētspējīgas mācību programmas.

Tā nemotivē pasniedzējus un kropļo jauno cilvēku izvēli.
Ceru, ka Ķīļa kga nodoms tiks īstenots kārtīgi apdomājot un plaši paskaidrojot, jo izskatās, ka patreizējās diskusijas ir “galīgi auzās”.

“Ekonomistos” arī tagad ir konkurss,un daudz maksas vietas. Vai tad tādēļ tur ir kvalitatīva izglītība?

AI kvalitāte ir sāls. Bet par to nerunā. Tapēc, ka tur nevar ‘ātri’. Un tāpēc sarunas par ‘budžeta vietām’. Nu, labi, atņems budžeta vietas. Ietaupījums aizies AI konkurētspējas celšanai? Diez vai. Valsts vienkārši atteiksies no vēl vienas funkcijas, turpinot iekasēt N. Jeb arī paturēs budžeta vietas? Kas mainas AI kvalitātē? Nomirs mazie. Paliks LU, RSU, RTU un vēl tur kaut kas. Kāds tam vietu skaitam sakars ar kvalitāti?! Gaidot godo…gaidot uz konkurences maģisko pieskārienu

Raksta autors ir ļoti iedvesmojies no žurnālā The Economist paustajām idejām par maksas augstāko izglītību. Esmu par reformu Latvijas augstākajā izglītībā, iespējams, pat ieviešot maksas izglītību, bet, manuprāt, nav īsti godīgi tieši šos argumentus no Lielbritānijas un ASV piemērot Latvijas gadījumā. Autors apgalvo, ka budžeta vietu likvidēšana ir taisnīga un pamatota, jo izglītības finansēšanā būtu jāpiedalās tikai tiem, kas studē, jo, saņemot šo izglītību, viņi vēlāk pelnīs vairāk nekā tie, kam šādas izglītības nav.

Pirmkārt, Latvijā nav tik ļoti noslāņojusies sabiedrība kā Lielbritānijā, kur iekļūt augstskolā ir grūti, ja neesi nācis no attiecīga sociālā slāņa un līdz ar to no turīgas ģimenes. Lielbritānija ir valsts, kur Eiropā ir vislielākais kontrasts starp visbagātākajiem un visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem, turklāt arī valsts, kur šai starpībai ir vismazākā tendence sarukt. Turklāt tur ir milzīga loma sociālajam statusam un ja tu esi dzimis working class ģimenē, tad to var atpazīt uzreiz tava runas veida, un tev ir grūti intervijā augstskolā konkurēt ar kādu citu, kas no bērna dienām ir “pareizi” audzināts un ir saņēmis kvalitatīvu un bieži maksas pamata un vidējo izglītību.

Latvijā, lai gan, protams, vieglāk augstskolā iestāties ir tiem, kas nāk no labi situētām ģimenēm un droši vien no galvaspilsētas, tik stipras sabiedrības noslāņošanās nav, tāpēc šķiet pārāk mākslīgi runāt par to, ka nabagais maksā par bagātā izglītību budžeta vietu gadījumā, par to neko nesaņemot pretim. Latvijā noteikti ir daudz studentu, kas nav vai nebūtu varējuši mācīties par savu vecāku naudu, bet kuriem nav bijis problēmu tikt uzņemtiem universitātē, pat ja vecāki nav turīgi. Materiālais līmenis Latvijā mazākā veidā atspoguļo intelektuālo sagatavotību un zināšanu bagāžu, nekā tas ir Anglijā. Tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc mazāk turīgajiem vajadzētu iebilst pret budžeta vietām, ja arī viņu bērniem potenciāli būtu iespēja studēt budžeta vietā. Šajā ziņā valsts pienākums ir nodrošināt visiem Latvijas bērniem kvalitatīvu vispārējo izglītību.

Bet vēl lielāks pretarguments tam, ka tiem, kas nevēlas vai nevar studēt, nekādā veidā nebūtu jāpiedalās maksāšanā par augstāko izglītību, ir tas, ka augstākā izglītība ir nevis prece, bet vērtība, kas dod labumu visiem iedzīvotājiem. Labums, ko nes izglītota sabiedrība, ir milzīgs, bet Latvijas gadījumā īpaši būtu jāmin latviešu valodas izkopšana un attīstīšana augstā akadēmiskā līmenī, šo valodu faktiski lietojot dažādās jomās. Protams, ka Lielbritānijā šādu apsvērumu nav, jo angļu valoda ir dominējošā zinātnē, literatūrā un citās jomās. Mūsu valodai nav tādas vietas pasaulē, bet tā ir viens no mūsu kultūras lielākajiem balstiem, un arī tie, kas nav ieinteresēti gūt augstāko izglītību, no tā gūst ja ne reālu, tad morālu labumu. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par citām izglītotas sabiedrības priekšrocībām, no sasniegumiem zinātnē un labiem profesionāļiem labumu tieši vai netieši gūst visi.

Vispār šīs iecerētās reformas aspektā tiek dzirdēts tikai par budžeta vietu likvidēšanu, bet nekas nav teikts par to, kā tieši tiks uzlabota augstākās izglītības kvalitāte. Vēl ir arī jautājums, vai daudzi studiju kredīta ņēmēji necentīsies izvairīties no atmaksas, saņemot daļu ienākumu aploksnē un oficiāli uzrādot tikai minimālo algu, ja tiks noteikti (gluži pamatoti) ierobežojumi, no kādas summas kredīts ir atmaksājams.

Kur ir konkrēti argumenti ar pamatojumu? Lozungu līmeņa programma vienai jaunizceptai runasvīru partijai un propogandas raksts skolas avīzes līmenī. Kvalitāte uzlabosies no tā, ka studētgribētāji varēs iegūt papildus kredītsaistības. Izteikti acīmredzama cēloņsakarība :)

Patlaban studēju vienā no reģionālajām augstskolām, pirms tam nolauzu vienu semestri fizmatos. Jā, starpība bija graujoša, piemēram, fizmatos matemātikās ar grūtībām dabūju 4, kamēr reģionālajā augstskolā dabūju 9 ar tikai mērenu cenšanos, jāpiebilst, ka vaina nevis pasniedzējā, bet studentos, jo ģimnāzijā tā pati pasniedzēja/skolotāja prasīja krietni vairāk, bet tad droši vien trīs ceturtdaļas no kursa varētu atskaitīt.
Vēl drausmīgāks ir tikai fakts, ka diez vai pie vainas būtu studentu stulbums vai slinkums – daudzus skolotāju (īpaši matemātikā) nedrīkstētu laist bērniem tuvumā. Man bijuši vismaz trīs šādi skolotāji dažādos priekšmetos un pēc tam labajiem skolotājiem attiecīgajos priekšmetos bija patiešām gadiem jānopūlās gan ar mani, gan maniem klasesbiedriem, lai mēs vispār pārstātu klaji ienīst tos priekšmetus un visus to pasniedzējus kā sugu.
Runājot par budžeta vietu ietekmi, ja Ķīļa sistēma būtu bijusi pirms dažiem gadiem, kad tikko pabeidzu ģimnāziju, būtu iestājies tur, kur gribēju – LU austrumu studijās -, jo vislabākie rezultāti bija tieši svešvalodās, bet viduvējie latviešu valodas (reāli literatūras) rezultāti neļāva tikt budžetā, kamēr eksaktajos, dabaszinātņu un inženierzinātņu priekšmetos sekmes bija konsistenti labas (bet ne izcilas).
Tikai trešdaļa studentu studējot par valsts līdzekļiem? Ne jau tehniskajās nozarēs, kur it kā tik ļoti trūkstot speciālistu! Zinu par situāciju divās universitātēs un vienā augstskolā – visur katrā tehniskajā programmā ir kādi 60 studenti budžetā un 1-3 par privātiem līdzekļiem, un arī tikai pirmajā kursā, pēc tam visi ir budžetā un vēl paliek parasti pāri kāda vietiņa, ko aizrotē uz vecākiem kursiem vai vēl kaut kur. Ja nogriezīs budžeta vietas, bail iedomāties, kas notiks. Es būtu vai nu iestājies jau pieminētajās austrumu studijās (sirds lieta, turklāt lētāk nekā jebkura tehniskā programma) vai vispār izvēlējies studēt ārzemēs.
Kā blakus problēma jāmin globālā vēlme pēc bakalauriem un maģistriem, lai arī vairumā gadījumu šie izglītotie darbinieki dara darbu, kam pietiktu ar gudru profskolas vai pat vidusskolas beidzēju. Saprātīgākais skaidrojums, ko esmu dzirdējis ir tas, ka augstākā izglītība norādot uz spēju patstāvīgi mācīties un piederību augstākam sabiedrības slānim, kas darba devējam arī neesot mazsvarīgi.

Jāmaina ir ne tikai Augstskolu sistēma, bet visa mūsu izglītības sistēma. Mācos RTU, budžetā, un nenoliegšu, ka bieži vien domāju par to, vai tas vairāk nav koledžas līmenis, vai tiešām universitātes! Bet to nevar sakārtot, cerot uz studentu čaklumu. Mans piedāvājums ir attīstīt tehnikumus un koledžas, atstājot Universitātes zinātnei. šis mazai atkāpei.

Bet runājot par budžeta vietām, daži domu graudi, kas tiek aizmirsti: ne jau visi, kas maksā, ir tik ļoti uzcītīgi, tāpat ķeksīša pēc arī daži maksātāji pabeidz.
Cik daudzi ir aizgājuši mācīties tehniskās zinātnes, tikai tāpēc ka netika sociologos vai ekonomos, ir prāvs skaits, jo pieredze rāda, ka izvēlas to šķietami vieglāko ceļu. Budžeta vietu RTU dažās fakultātēs paliek pāri, jo nav cilvēku, kas uzdrošinātos ko tādu mācīties. Cik daudz jauno studentu apzinās, ka atalgojums nāk ar smagu darbu, nevis “pabīdot pāris projektiņus”. Varu apgalvot, ka budžeta vietas ir tehniskās izglītības galvenā reklāma jauniešu vidē. žēl, bet tā tas ir.
Hmm, kā tad Eiropā ar bezmaksas izglītību var celt Universitātes līmeni, varbūt ir jāņem piemērs no Eiropas?
p.s. Salīdzinājums par dzīves līmeni Eiropā un izglītības cenu Latvijā – smieklīgs. Vai tas bija domāts kā: “Mēs esam letiņi un mums tik un tā par kaut ko ir jāmaksā!”

—–
Uz priekšu vēža gaitā, jeb ”idiotizācijas ceļš” (I.Šuvajevs.) – to Latvijā, manuprāt, spilgti raksturo jau neskaitāmās pseido-reformas 1990-os gados. Toreiz pārāk daudzi pārāk viegli pieņēma ne tikai pašmāju ‘nasing spešalu’, bet arī t.s. ”autrumkrastiešu desanta” propagandistu sludināto: ”(..)Latvijai, pieņemot brīvā tirgus principus, ir jāpieņem arī tas, ka šis tirgus pats visus procesus regulē. Tas, ka man nepatīk tā vai cita mūzikas forma, tas vai cits ēšanas veids, ģērbšanās utt., nozīmē vienīgi to, ka man ir tiesības brīvajā tirgū šos pakalpojumus nepieņemt un produktus nepirkt. Tas, kas iedzīvotājiem nav vajadzīgs, ātri izzudīs pats no sevis.” Kārlis Streips (‘Lauku Avīze. 24.02.1995.).

Tā problēma, ka mācās par velti tikai diploma dēļ ir sastopama tikai tajās programmās, kurās ir daudz budžeta vietu. Studiju programmās, kurās, piemēram, uz 100 cilvēkiem ir tikai 8 budžeta vietas vai mazāk tādas problēmas nav novērojamas, jo budžetā ir jātiek un tas prasa darbu. Nemotivētam, neieinteresētam studentam to būs grūti izdarīt.

Manuprāt vienīgais veids kā celt augstākās izglītības līmeni Latvijā ir atteikties no muļķīgā ierobežojuma, ka lekcijām jānotiek latviešu valodā un tur kur tas vajadzīgs jāpieaicina vieslektori no ārzemēm(nelaime tikai tā, ka tas prasa naudu, kuras augstskolām nav).

Pāreja uz pilnīgu maksas augstāko izglītību ir vēl viens solis ceļā uz banku sapni – katru cilvēku padarīt par kredītu vergu. Ja šobrīd spēcīgākie jaunieši varēja studēt budžeta grupās un nelīst parādos, tad pēc šīs reformas bankas varēs sist plaukstiņas un priecāties, ka visi spēcīgākie prāti ilgus gadus ļaus bankām papildus pelnīt. Ar izglītības kvalitāti šim projektam gan nekā kopīga nav.

Kas mainīsies Raudsepa satiktā studenta mācībās? Ja viņa galvenais iemesls bija “mācīties par velti”, tad tagad tā vietā stāsies “parādu taču atlaidīs”. Kā valsts kontrolēs, strādā savā profesijā, vai ne?

Tāpat krīt cauri arguments, ka nabagajiem nav jāskolo bagātie un ka pēc šīs reformas tā vairs nebūs. Kurš tad cits maksās par tiem dāsnajiem studiju kredītiem, ko izsniegs valsts?

Es arī vēlos pārmaiņas AI sistēmā, taču šī reforma grasās pārsaukt finanšu ministra portfeļa mapē ailīti “Studiju programmu budžeta vietas” par “Finansējums studiju kredītiem”.

P.S. Raudsepa kungs, pie “Citu valstu pieredze rāda, ka labākus rezultātus iestājeksāmenos gūst jaunieši no relatīvi turīgām ģimenēm.” derētu atsaukties uz kādiem pētījumiem, ja nav slinkums.

Izcils raksts un skaidrojums!
No vienas puses valsts riskē atsakoties no budžeta vietām bet no otras- valsts nav tik bagāta lai apmaksātu izglitibu tiem kuri nevēlas mācities un nedotu iespēju tiem kuri patiesi to vēlas. Pie visām šī reformām svarigākais ir sakārtot to kvalitāti, lai studenti redz jēgu tam par ko viņi maksā!

Katrā ziņā, Ķīļa kungam ir ko mācities no P.Raudsepa:) Izglītibas ministram jebkuras pārmaiņas vajadzētu izskaidrot šādā veidā vai citādi bet studentiem / pasniedzējiem klātienē (jautājumi/atbildes). Protestu galvenais iemesls ir nevis paredzētā izglitibas sistēmas reforma bet gan skaidrojuma un komunikācijas trūkums!

Principā, ideja ir pareiza.
Jo sen zināms fakts – tas, kas neko nemaksā, tam arī nav nekāda vērtība.
Ja cilvēks par ko maksā, viņš tiesīgs pieprasīt arī kkvalitāti un interesēties, kur aiziet viņa nauda, Ķīļa modelis celtu gan izglītības kvalitāti, gan vērtību.
Ļoti žēl, ja V, kā izskatās, aizies pa populisma ceļu, un augstākā izglītībā nekas nemainīsies, ne tikai attiecībā uz budžeta vietām.
Bet, tā ka tur arī apgrozas liels daudzums valsts naudas, un tērēta tā tiek ne pārāk caurskatāmi un lietderīgi, un taisni tāpēc daudzi ieintersēti šo sistēmu saglabāt, baidos, ka Ķīļa reformas saņems lielu pretestību un nesaņems politisko atbalstu, tāpat, kā tas bija ar Auderi, kurš vienīgais mēģināja nopietni ķerties klāt med. sistēmas sakārtošanai.
Un varētu jau dibināt arī kādus fondus nabadzīgu, bet, talantīgu absolventu atbalstam, tāpat, att. uzņēmumi vai iestādes varētu apmaksāt tiem vajadzīgo specialistu apmācību, utt.

Vispār jau idejas ir ļoti pareizas. Taču man nav skaidrs, kā šī sistēma ar subsidētajām profesijām varētu darboties Mākslas akadēmijā.

Strādāt “apgūtajā” specialitātē viņš arī netaisījās.. Viņa vienīgais studiju mērķis bija saņemt diplomu
——————
He. Interesenti var papētīt mūsu Ministru kabineta locekļu izglītību un salīdzināt ar nozarēm, kas tiem ir uzticētas;) Pavļuts (ekonomikas ministrs) – klavierspēle, Jaunzeme-Grende (kultūras ministre) – fizkultūras skolotāja, Vilks (finanšu ministrs) – ģeogrāfijas skolotājs, Sprūdžs (VARAM) – laikam vēl tikai kaut ko studē, Straujuma (zemkopības ministre) – matemātiķe.

Slaughter – PartII

Laba ideja. Studentiem kam nav budžeta vietas nebūs jāņem aizdevumi no bankām, un, atlaižot kredītu konkrētās profesijās strādājošajiem, var efektīvāk virzīt cilvēkus uz šīm profesijām. Nevis bezmaksas izglītot inženierus, kuri pēc tam strādā par birokrātiem. Vienīgi, vai studenti, uzsākot mācības zinās, kuras būs tās izredzētās profesijas, pēc 3-4 gadiem. jo mūsu valstij ir tā pašvaki ar ilggadējiem plāniem.