Emigrācija – slogs vai attīstības veicinātāja?
Saistītie raksti
Viedoklis /
7. jūnijs
No emigrācijas uz imigrācijas valsti – kādu labumu tas var dot Latvijas ekonomikai?
1
Dzīve /
25. oktobris 2023
Glābiņš
1 no 2 miljoniem /
8. marts 2023
Māra Agilara, tējas ceremoniju vadītāja
Dzīve /
7. septembris 2022
Bēgot no ierobežojumiem
Dzīve /
24. augusts 2022
Ar metālu sirdī
Komentāri (26)
Signija Aizpuriete 11.10.2011. 09.12
—–
”Valstij aktīvi jāseko saviem pilsoņiem” –
– Viss notiek. Jaunākais piemērs iz Vācijas, ko tur vietējie ‘neo’ atklājuši :
Germany Accused of Spying With Trojan Malware
Germany is using spy software that violates the country’s constitution and is full of security problems, a hacker group alleged.
Calling it Trojan horse malware, Hamburg-based Chaos Computer Club (CCC) said it can control hardware on people’s computers…
http://feeds.bignewsnetwork.com/?rid=49276866&cat=0b761d844c35f1be
0
Dmitry 11.10.2011. 07.08
Paldies autoram par rakstu un labiem ieteikumiem.
Emigrācija vai cilveku mobilitate tikai palielinās un visā pasaulē. Tas nav nekas slikts bet tas ir katostrofāli tādai mazai valstij kā Latvijai. Un galvenais ir nevis tas ka emigrē, bet ka neatgriežas.
labas domas par latviešu skoliņu lielāku pieejamibu ārvalstis, jo tādas iespejas nav, vecāki vai viens vecāks labi ja ar saviem bērniem runā latviesu valodā (domats par tiem kuri dzimuši ārvalstis bet piem viens vecāks ir latvietis), bet tas nenozimē ka runā ari bērni (piem Dānijā).
Svarīgi ir ari koncentreties uz tiem, kuri ir izbraukuši mācities, strādāt…un ir doma atgriezties. Darba biržas, jebkāda informācija par darba iespējām Latvijā, būtu vērtiga. jo nereti cilvēkiem liekas, ka darbu neatradis Latvijā esot kādā citā valsti. Tas attiecas ari uz tiem kuri aizbraukuši studēt.
Būtu labi izveidot vienotu www telpu kur būtu iespējams ielikt savus CV tiem kas meklē darbu (gan Latvijā dzivojosie, gan ārvalstis). ka ari uņēmumiem būtu plašākas iespējas atrast darbiniekus, ja viņi ir pietiekami atvērti šādā veida iespejām.
0
juris_jakobsons 10.10.2011. 18.03
Atnāca rudens, aizpūta latviešus, kārtējais raksts, kurš ir “izdevies” un lagocentriski (ka tikai “mums”, nedomājot par indivīdu, kā atsevišķi domājošu, esošu personu), totalitāri uzpūsts nekas…
1
Signija Aizpuriete > juris_jakobsons 11.10.2011. 00.09
——-
Ir arī citi rakstītāji, kas domā – Ilze Bērziņa, žurnāliste:
Eiropas plašumi nevilina – darāmā pietiek Latvijā
”Ņemot vērā šogad veiktās tautas skaitīšanas provizoriskos rezultātus, laika posmā no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, iedzīvotāju skaits valstī kopumā samazinājies par 419,2 tūkstošiem cilvēku jeb 18,1%.
Mirušo pārsvars pār jaundzimušajiem šajā aprēķinā ir 69,2 tūkstoši cilvēku jeb 3%. Atlikušie 15% jeb 349,6 tūkstoši cilvēku aizbraukuši peļņā uz ES valstīm. Šo visai skarbo statistiku ikviens var redzēt arī dzīvē, braucot pa Latvijas reģioniem, kuros galvenokārt palikuši sirmgalvji un mazi bērni. Tomēr, rūpīgāk pameklējot, izdodas atrast jaunus cilvēkus, kuri nedomā par aizbraukšanu, bet gan cenšas veidot atraktīvu un pievilcīgu dzīves vidi sev un citiem tepat, Latvijā.”
http://www.esmaja.lv/?lapa=raksts&id=4497
0
piziks 10.10.2011. 15.49
Tipiņ, tie, ko Tu sauc par kolonistiem, faktiski/visticamāk ir kādreizējo kolonistu un okupantu pēcteči, kam nevar prasīt atbildēt par senču nodarījumiem, — toties viņi, labi no šejienes redzot Krieviju un tur notiekošo, šeit no Krievijas glābjas, nevis tiecas uz to.
Vienīgais, ko šim sociāli diezgan agresīvajam sabiedrības slānim nevajadzētu ļaut, — nevajadzētu viņiem no Latvijas taisīt paralēlo, sev ērtāko un padomismā/sovetismā viņu idealizēto sociālistisko Krieviju Rubika mērcē.
0
kristaps_drone 10.10.2011. 15.28
Viena piebilde par repatriāciju: vajag visiem spēkiem veicināt vēl vienu repatriācijas virzienu – uz austrumiem, lai padomju laika kolonisti atgriežas savās mājās, tad būs par vienu iemeslu/stimulu vairāk latviešiem atgriezties mājās – nu jau latviskā Latvijā.
0
martins_spravniks 10.10.2011. 14.53
Bail sagaidīt brīdi, kad valstij nebūs nākotnes tautas kvalitātes un skaita mazināšanās dēļ. Tai pat laikā ļoti daudzi politiķi par to vienkārši nedomā.
2
piziks > martins_spravniks 10.10.2011. 15.01
Starptautisko aizdevēju pārstāvis Gabriele Džudiče pērnruden un pērnziem vairākas reizes mudināja Dombrovski un Vilku pievērsties ilgtspējīgiem risinājumiem: acīmredzami = Džudičem pietika informācijas un pamatots bija viņa ekspertu brigādes viedoklis: līdzšinējie LV valdības pasākumi ir vairāk īstermiņa… kā pārspīlēti augstie darbaspēka nodokļi, kurus vairāk bail pazemināt, baidoties — nevis zinot –, ka zemāki mazāk stimulētu melno un pelēko ekonomiku.
0
martins_spravniks > martins_spravniks 10.10.2011. 15.14
Iepējams, ierēdņu korpuss uztur mītu par pelēko ekonomiku, bet ja atklājas, ka visi pelēkajā ekonomikā strādājošie sen vairs nav Latvijā? Tāpat ar mūsu regulētājiem, pārbaudītājiem, kuri arī nopietni mazina konkurētspēju? Bet kā mainīt domāšanu?
0
Ieva 10.10.2011. 14.11
Savulaik Eiropas zemēs Latvijas televīziju varēja skatīties izmantojot Viasat. Daudzi to izmantoja, nokārtoja abonēšanas iespējas šeit, bet skatījās tur. Vienā brīdi Viasat pārtēmēja starus, un nu Latvijas televīziju var skatīties tikai Latvijā. Ārzemju skatītāji pārslēdza kanālus uz vietējo televīziju vai – Krievijas- jo krievu valodu vismaz sākumā saprata labāk kā angļu, un tā ir visur pasaulē.
Un saite pātrūka…
Tīri praktisks solis būtu atbildīgajām instancēm vienoties ar skandināvu Viasat par plašāki apraides zonu. Uzlikt staru uz cita pavadoņa, maksāt īri vai tamlīdzīgi.
Tik vienkārši un pragmatiski, taču tam būtu pavisam konkrēts efekts- aizbraucēji paliktu Latvijas informatīvajā telpā.
Protams, var jau turpināt praktizēt emigrantu-mājās-aicināšanas braucienus ar dzīvošanu lepnās viesnīcās.
2
Ieva > Ieva 10.10.2011. 14.46
Taisnība, bet ideja tā pati.
Lattelekom interneta TV , piemēram, neraida ārpus Latvijas
(t.i IP adreses, kas nav Latvijas, nedarbojas)
0
Dmitry > Ieva 11.10.2011. 06.34
Nedomāju ka tāds Viasat ir galvenais. ja ir vēlēšanās uzzināt ko vairāk par savu valsti / palikt informacijas telpā, iespējas ir daudz – internets, laikraksti, twitter utml. Iespējas ir vairak nekā tam pietiek laika:)
0
piziks 10.10.2011. 14.05
Nulle, toties vismaz 120 000 palicēju tiek bezdarbnieku pabalsti un bez bez līdzekļiem palikušo ilgstošo bezdarbnieku statusi.
0
piziks 10.10.2011. 13.44
Kamēr šis raksts un autora viedoklis netiek papildināts ar LB analītiķa vai kāda cita finansu gudrinieka pārskatu, cik miljonu Ls/eiro katru gadu Latvijā iesūta ārstrādājošie un cik no šim naudas tiek līdz Valsts Kasei, tādam viedoklim pietrūkst dienišķās maizes garšas un vērtības.
Rodas aizdomas, ka tiem, kas par darbaspēka eksportu/izspiešanu no Latvijas atbildīgi, kauns no/par ārstrādājošo pienesumu ekonomikā. Ja skaļi to atzītu, vēl redzamāki būtu slinkums un inertums ekonomikas attīstīšanā un stimulēšanā, jaunu darbavietu skaita palielināšanā Latvijas iekšpusē. Veģetēšana uz Eirovecvalstu ekonomikām un sociālā nodrošinājuma sistēmām ir tagadējai Latvijai izdevīgāka. Rentablāka.
0
disassociative 10.10.2011. 13.41
Varu iedomāties, kāda pa..ļa šeit iestātos, ja pēkšņi vienā dienā Latvijā atgrieztos visi pusmiljons emigrējušo ļaužu. Bezdarba procents trīskāršojas, bankas lido ar kredītu nemaksātājiem, sociālo pabalstu prasītāju skaits trīskāršojas. Šobrīd, lai cik tas traģiski neizklausītos, emigrācija ir vienīgais glābiņš. Ja vēl kāds parēķinātu, cik lielas naudas summas ieplūst Latvijas ekonomikā no emigrantiem, neviens pat nemēģinātu emigrējušos mēģināt dabūt atpakaļ.
6
+4
0
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@piziks > disassociative 10.10.2011. 13.53
Alias, 2008.g. vien Latvijā ārpusnieki iesūtīja 280 milj. latu no vienas īrijas, 2009.g. — 300 miljonus eiro/210 milj. latu no ārpusdarba valstīm kopā. Kādēļ te lai kāds no LB — Rutkaste? — neprecizētu šos skaitļus un nepaanalizētu visu, kas šiem uzzināms par iesūtījumu tālāko sadalījumu. Cik no šim summām veido PVN daļu? Cik lielu daļu Latvenergo un Rīgas Siltuma ienākumu nodrošina ārpusnieki, kas palīdz saviem bērniem un vecākiem? Faktiski… man =/IR aizdomas, ka, ja šī ārpuses nauda neienāktu, tagadējie elektro, siltuma/apkures tarifi un degvielu augšuzrautās akcīzes izgāztos kā iekšekonomiski nepamatotas. Un… pat, ja kādi ārpusnieki savās ciemu dienās pie bērniem un vecīšiem pensionāriem salabo zobus, viņi ir pirkuši AirBaltic aviobiļetes un arī citādi te naudu izdod, — nebrīnišos, ja ciemudienu/atvaļinājumu ārpusnieku veidoi daļu no tūrisma ienākumos statistiķu ieskaitītās naudas.
0
tuba76 > disassociative 10.10.2011. 14.40
Nulle – tev ir kads ipass saposs zobs uz aizbraucejiem?
Varbut pirms ilgoties pec iemaksam no arzemju latviesu maciniem, tomer sakartot nodoklu iekasesanu Latvija, lai tie, kas vel Latvija dzivo un strada, tiesam nomaksatu visus nodoklus un sakartot nodoklu sistemu ta, lai darba devejiem nedraudetu bankrots, nomaksajot visus nodoklus ka pienakas ari no tam aldzinam, ko vini spej samaksat – tas ir secinajums pec nesenam parrunam ar latviesu uznemeju.
Sodien zviedru zinas redzeju reportazu no Polijas, kas ka zinams bija viena no tam valstim, no kuras emigrejusi laikam visvairak iedzivotaju. Un zviedri stasta, ka saja laika, kad visa Eiropa tric briesmigas krizes prieksa, poliem ekonomika aug un vini krizi nemana.
Vel tikai izstastisu vakardienas piedzivojumu – vakar ar viru devamies uz musu regiona centru apmeklet izstadi. Saja pilseta dzivo mana meita, ar kuru vienojamies satikties izstade. Vina ieradas priecigi satraukta – mammu, kaut kas neiedomajams – zini, ko es satiku nupat autobusa pietura – latvieti ar mazu delinu! Izradas vina ir no tas pasas pilsetas Latvija ka mes un seit ir vel latviesi, ari no sis nelielas Latvijas pilsetinas. Ne manai meitai ne man nebija ne jausmas, ka mums tuvaja apkaime ir daudz latviesu – jaunu cilveku un ar mazuliem.
0
tuba76 > disassociative 10.10.2011. 14.43
Nulle – nevajag ari aizmirst matematiku – maza aldzina, mazs ienakums no nodokliem, normalas algas – normali nodoklu ienakumi.
Strada Latvija, sanem 400 cik sanak nodoklos? Strada Zviedrija, sanem pusotru tukstoti, ap 400 aiziet ienakuma nodokli + apm 32% scialais.
0
piziks > disassociative 10.10.2011. 14.55
Vita, to pašu ziņu vakar rādīja arī LTV — par poļiem, kuriem prāta pietika. Protams, viņiem ir attīstītāka ražošana un savi izrakteņi.
Tomēr es gribētu sagaidīt, kas sabiedrība — no 1 vēlētāja līdz vairākiem medijiem un nopietniem žurnālistiem — sāktu prasīt LV valdībai, kur un kā tiek izmantota tā nauda, ko ārstrādājošie Latvijā iesūta: kad ārpusnieki savāks sev līdzi bērnus un pagaidām te uzturamie pensionāri apmirs, šobrīd izspiežamā darbaspēka eksporta rentabilitāte kritīsies, toties pašu aizbraucēju vairums — šobrīd darbspējīgākajās paaudzēs — neatgriezīsies.
0
tuba76 > disassociative 11.10.2011. 10.09
Optiskajam Temeklim – mazliet palidzesu ar informaciju – si gada laika busu investejusi Latvijas ekonomika apm. 6,5 tukst. Ls. Un si summa aizgajusi: pabalstam radiem parada nomaksai latvenergo, apdrosinasanam, ikmenesa atbalstam vecakiem, vecaku dzivokla remontam, spa atvalinajumam Jurmala, nekustama ipasuma nodoklim, protams bankai – kreditmaksajumi, krajkonts, raduberna pilngadibas konts.
Nulle – cik liela alga japelna Latvija, lai nomaksatu sadu summu nodoklos?
0
piziks > disassociative 12.10.2011. 23.06
Vita, Tu ar savu perosnisko ieguldījumu Latvijas radus šogad esi pastutējusi vairāk nekā vidējais ārpusnieks, tomēr mani sajūsmina valdības un tai pakļauto rūpīgā visa šīs informācijas bloka slēpšana no pilsoņiem un vēlētājiem: nevienas analīzes, — jo tāda analīze netieši apliecinātu valdības slinkumu un kūtrumu. Ārpusnieku ieguldījumu atliek vienīgi maskēt, noklusēt, lai nebūut jāatzīst pašu — pārvaldes! — neizdarītais un vispār nedarītais.
0